Inta Čaklā

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

@@@@: Author (180); Translator (1); Compiler (26); Editor (24); Author of the comment (23); Person of reception (14)

Ilustrācijas: Person in photo(2)

NimiInta Čaklā
Dzimtais vārdsZariņa
Personiska informācija1941: 6. janvārī dzimusi zemnieka un skolotājas ģimenē.
1963–1966: laulībā ar dzejnieku Māri Čaklo.
Profesionālā darbība1967: 28. janvārī laikrakstā "Literatūra un Māksla" publicēta pirmā recenzija "Meklētāju trauksme" par Jāņa Plotnieka dzejoļu krājumu "Ar liesmu ledus deg".

Raksti par literatūru

2013: Kas dzīvo vārdos

Sakārtotie raksti un vēstules

1990: Bārda, Fricis. Raksti 2 sējumos
1999–2002: Belševica, Vizma. Raksti 4 sējumos
2002–2008: Skujenieks, Knuts. Raksti 8 sējumos
2012: Kro–Kro: Knuta un Intas Skujenielu vēstules 1963–1969

Sakārtotās izlases

1980: Vilks, Ēvalds. No dzīves – par dzīvi
1983: Promatnākt, šurpaiziet: raksti par Imantu Ziedoni
1996: Latviešu jaunākās dzejas izlase
1998: Ziedonis, Imants. Zelta dālderis
2000: Молния в камне: latviešu dzejas izlase
2001: Plaudis, Egils. Ripo mēness mandarīns
2005: Veidenbaums, Eduards. Dzeja
2006: Dreslers, Jānis. Kā santīms ķešā...
2006: Poruks, Jānis. Zelta naglas
2007: Melgalvs, Māris. Dejas virs bezdibeņa
2007: Grēviņš, Valdis. Tas trakais kavalieru gads
2008: Ādamsons, Eriks. Dziesmas par labu dzīvošanu
2008: Ķempe, Mirdza. Savāda dvēsele
2011: Plaudis, Egils. Lirika (kopā ar Skaidrīti Plaudi)
2011: Skujenieks, Knuts. Simts
2012: Skujenieks, Knuts. Kā ozola saknei pēc ūdens

Citātu galerija

Par Intu Čaklo

"[V]isu viņa veica rimtā garā, nekad un nekur neizvirzīdama sevi priekšplānā, nevienā situācijā nepaceldama balsi. Domāju, šo pēdējo – nepacelto balsi – jo augstu vērtēja Riekstiņa Enciklopēdijas, "Literatūras un Mākslas", "Liesmas", "Nordik" mūžam burbuļojošo redakciju kaismīgie kolēģi, kas nebūt nenozīmē, ka viņa būtu klusējusi brīžos, kad aizstāvami principi. Nē, Inta runāja, ja redzēja, ka tam būs jēga, klusēja, ja jautājums iegriezās bezcerībā, kur smalki klusā ironija, humors vairs neko neglābj. Vārdu taupība – tāds bija viņas stils, un teikto apstiprina Intas grāmata "Kas dzīvo vārdos"(2013)."

Kubuliņa, Anda. Maigums, līdzsvars, stocisms. Diena, 2016, 22. februāris.

Inta Čaklā par dzeju

"Dzeja ir cilvēka dvēseles uzirdināšana, cilvēka atvērtība pasaulei. Konkrēti, kurā virzienā viņš kļūst atvērtāks, nav nemaz iespējams formulēt. Nu, tas ir tā kā Rokpelnis kādreiz rakstīja, ka cilvēki kļūst caurstaigājami pavasarī. Iespējams, ka dzeja uztur spēkā šo caurstaigājamības stāvokli. Jo ar laiku un gadiem cilvēki jau to'mer pamatā sacietē, apvelkas tas dvēseles loks, tu vairs pāri tik viegli nepāriesi. Un dzeja, iespējams, ir tā, kas tomēr palīdz uzturēt spēkā... kaut arī tieši kuru vajadzību kurā brīdī apmierina kurš dzejolis, nav iespējams pateikt."

Bezgalīgi centieni tuvoties: Inta Čaklā intervijā Paulam Bankovskim. Diena, 2005, 2. aprīlis

"Mani vienmēr ir interesējis, kāpēc noteiktos vēstures periodos dzeju mīl bez piespiešanas un pārliecināšanas, bet citos interese ir ļoti ierobežota. Varbūt, ka iemeslu ir ļoti daudz. Noteikti ietekmē patērētāju sabiedrības vērtības. Ir mainījusies lietu uztvere, būtiskākai kļūstot tieši vizuālajai. Vārdi ir zaudējuši savas nozīmes, cilvēki nespēj uztvert valodas nianses, nesaprot ironiju, nemāk smieties. Pastarpinājums kļūst lieks."

Kritikas pavārgrāmata: Ivetas Ratinīkas saruna ar Intu Čaklo. Kultūras Forums, 2005, 29. aprīlis–6. maijs.

... par kritiķa darbu

"Gluži par zinātni – vismaz to, ko es esmu rakstījusi – es literatūras kritiku noteikti neuzskatu. Tā tomēr ir pārāk personīga. Tādas īsti zinātniskas, absolūtas objektivitātes tur nav, un es nezinu, vai tā vispār ir iespējama. Bet arī par daiļradi uzskatīt to gluži es nevaru, tāpēc ka mans objekts ir mākslas darbs, nevis kaut kas cits. Tas ir mākslas darbs un mēģināšana tam tuvoties, bezgalīga mēģināšana, kas, protams, pilnībā nekad nav iespējama. Bet, ja ir sajūta, ka tu esi kaut cik būtiski tuvojies, tad ir gandarījums."

Bezgalīgi centieni tuvoties: Inta Čaklā intervijā Paulam Bankovskim. Diena, 2005, 2. aprīlis

"Kritika ir starpžanrs. Tā ir mākslas publicistika un žurnālistika, reizē arī cieši saistīta ar literatūras teoriju un vēsturi. Tomēr bez zināšanām, ar intuīciju vien kritiķis iztikt nevar. [..] Tā subjektivitāte, kas piemīt man kā cilvēkam ar savu ierobežoto gaumi un vēlmi teikt to, ko es domāju, ir viens aspekts, bet profesionāla, analītiska attieksme ir kas cits. Neviens kritiķis nav dievs – nav tāda redzes punkta, no kura varētu vēstīt absolūto patiesību. [..] Kritika ir presoniskāka [par literatūrzinātni], tā ir tūlītēja atsaukšanās. Literatūrzinātne šis pastarpinājums ir tālāks. Periodos, kad nav tapusi aktuālā kritika, literatūras vēstures ir krietni ierobežotākas, grūtāk strādāt."

Kritikas pavārgrāmata: Ivetas Ratinīkas saruna ar Intu Čaklo. Kultūras Forums, 2005, 29. aprīlis–6. maijs.

... par grāmatu redaktora darbu

"Ideālam redaktoram būtu jāsaprot autora nolūki un jāveicina šo nolūku skaidra parādīšana tekstā. Vārdu sakot, jāiesaka labot to, ko vajadzētu labot un kas saskanētu ar viņa nolūkiem, un varbūt nebāzties pa vidu tur, kur tas nav vajadzīgs. Protams, būt ideālam redaktoram ir ļoti grūti, tāpēc, ka tādam vajadzētu būt galvā visai latviešu valodai, visām tās ļoti daudzajām iespējām, visiem variantiem. Bet tik gudri jau mēs neviens diemžēl neesam, mums katram ir kaut kāds šaurāks iespēju loks. Kad es saskaros ar autoru, tad ir tā – vai nu viņa iespēju loks ir pavisam citāds vai mums tas saskan."

Bezgalīgi centieni tuvoties: Inta Čaklā intervijā Paulam Bankovskim. Diena, 2005, 2. aprīlis.

SaiknesMāris Čaklais - Bijušais vīrs
Ēvalds Vilks - Husband
Nodarbesliterary scholar
literary critic
critic
Birth time/place06.01.1941
Rīga
Rīga
Education1948 – 1955
Salaspils
Salaspils, Salaspils novads
Salaspils septiņgadīgā skola

1955 – 1959
Rīga
Rīga
Rīgas 3.vidusskola

1959 – 1964
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļa
Working place1964 – 1969
Raiņa Literatūras un mākslas vēstures muzejs
Rīga
Rīga

1973 – 1976
Galvenā enciklopēdiju redakcija
Rīga
Rīga
Redaktore

1976 – 1987
Literature and Art
Rīga
Rīga

1987 – 1991 (Kuupäev on ligikaudne)
Izdevniecība "Liesma"
Rīga
Rīga

Redaktore


1993 – 2016 (Kuupäev on ligikaudne)
Nordik

Redaktore


1993 – 2016 (Kuupäev on ligikaudne)
Tapals
Redaktore
Participation in organisations1976 – 1990
Latvian Soviet Writers’ Union
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050
Biedre

1990 – 2016
Latvian Writers’ Union
Lāčplēša iela 48/50 – 12
Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011
Place/time of death18.02.2016
Rīga
Rīga
Buried22.02.2016
Rīgas Pirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiAnnual Latvian Literary Award
Balva piešķirta par mūža ieguldījumu literatūras kritikā.
Par mūža ieguldījumu
2005

Kartes leģenda













Näitan 11 üksusest 1-11.
#KohtKuupäevTüüpVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
06.01.1941Birth time/placeCity
2Rīga
(Rīga)
18.02.2016Place/time of deathCity
3Rīgas Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
22.02.2016BuriedCemetery
4Salaspils
(Salaspils, Salaspils novads)
1948 - 1955EducationCity
5Rīga
(Rīga)
1955 - 1959EducationCity
6Rīga
(Rīga)
1964 - 1969Working placeCity
7Rīga
(Rīga)
1973 - 1976Working placeCity
8Rīga
(Rīga)
1976 - 1987Working placeCity
9Rīga
(Rīga)
1987 - 1991Working placeCity
10Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)
1976 - 1990Participation in organisationsBuilding, house
11Lāčplēša iela 48/50 – 12
(Lāčplēša iela 48/50 - 12, Rīga, LV-1011)
1990 - 2016Participation in organisationsApartment

We use cookies to improve your experience on our website. By browsing this website, you agree to our use of cookies. Read more.