@@@@: Author (70); Translator (1); Person of reception (24)
Ilustrācijas: Person in photo(1)
| Nimi | Ādolfs Alunāns |
|---|---|
| Pseidonīms | Zobgals, Dobelnieks, Smaidulis, Vecais Ādolfs |
| Kopsavilkums | Ādolfs Alunāns bija pirmais Rīgas Latviešu teātra vadītājs kopš tā pirmsākumiem 19. gadsimta 70. un 80. gados. Vēlāk viņš turpināja aktīvu darbību amatieru kopās, izveidoja savu teātra trupu Jelgavā, ar kuru apceļoja Latvijas novadus un uzstājās arī Rīgā. Alunāna darbība teātrī aptver gandrīz piecus gadu desmitus, kuru laikā viņš iemantoja popularitāti un atzīšanu, un tika iedēvēts par "latviešu teātra tēvu". Alunāns ne tikai darbojās režijā, bet rūpējās arī par skatuves noformējumu, piedalījās izrādēs kā aktieris, veidoja teātra repertuāru. Viņš rakstīja dramaturģijas darbus un izveidoja drāmas un komēdijas pamatus latviešu rakstniecībā. Latviešu teātros laika posmā no 1869. gada līdz 1911. gadam izrādītas divdesmit divas Ādolfa Alunāna lugas. |
| Personiska informācija | Komponista Nikolaja Alunāna un teātra kritiķes
Luizes Skujenieces brālis. Tēvs
Pēteris Alunāns – Indriķa un Jura Alunānu brālis – Mazsesavas muižas nomnieks,
pagasta rakstvedis, laikraksta līdzstrādnieks. 1872: laulības ar Jelgavas amatnieka meitu Karolīni Matildi Klauu (Klau 1853-1875) 1875: laulības ar Rīgas pilsētas (vācu) teātra aktrisi Elizabeti Angeliku Buhtu (Bucht 1851-1926) |
| Profesionālā darbība | Pirmā literārā publikācija: tēlojums "Degoša
lampa" laikrakstā "Latviešu Avīzes" 1864. gada 27. februārī. Pirmā teorētiskā apcere par teātri latviešu valodā: raksts "Kāds vārds par teāteri" laikrakstā "Baltijas Vēstnesis" 1869. gada 19. janvārī. Sācis skatuves gaitas kā aktieris teātros ārpus Latvijas: 1866–1870: strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros. 1870–1885: vadījis Rīgas Latviešu biedrības teātri (Rīgas Latviešu teātri), izveidojis pirmo patstāvīgo latviešu aktieru trupu, sarakstījis un iestudējis lugas, darbojies arī kā aktieris. Nesaskaņu dēļ ar Rīgas Latviešu biedrības vadību Alunāns 1885. gadā atstāja teātri un izveidoja pats savu trupu. 1896–1904: vadīja teātri Jelgavā, t.s. Alunāna teātri, kas sniedza viesizrādes Rīgā un ārpus tās. Sastādījis "Zobgala kalendāru" (1892-1912). Publicējies laikrakstā "Mājas Viesis", "Baltijas Vēstnesis", "Rota" un citos, rakstījis humoristiskus un satīriskus sacerējumus dzejā un prozā, polemikas par teātra un mūzikas jautājumiem. Humoristiskie un satīriskie darbi apkopoti izdevumā "Nātras" (1880), "Līksmības avots" (1889), "Dunduri" (1906), "Humoristīgi-satīriskie sakopotie dzejoļi" (1-2, 1912-14), "Kuplejas" (1914). Sarakstījis stāstus "Nodegušiem par labu!" (1887), "Tikai guvernate" (1891). Rakstos "Aiz kulisēm" ("Dienas Lapas" pielikums 1887. gadā) un "Atmiņas par latviešu teātra izcelšanos" (vācu valodas žurnāls "Baltische Monatsschrift" 1910. gadā, latviski 1924. gadā) paudis pārdomas par latviešu teātra sākumiem. Grāmatā "Ievērojami latvieši" (1-2, 1887-90) publicējis atmiņas par saviem laikabiedriem. Sarakstījis grāmatu "Jura Alunāna dzīve" (1910). Darbu pirmiestudējumi:1869: "Paša audzināts" Rīgas Latviešu teātrī1871: "Priekos un bēdās" Rīgas Latviešu teātrī 1872: "Mucenieks un muceniece" Rīgas Latviešu teātrī 1874: "Bagāta brūte" Rīgas Latviešu teātrī 1874: "Icigs Mozes" Rīgas Latviešu teātrī 1875: "Skolotāja tupeles" Jelgavā 1881: "Džons Neilands" Rīgas Latviešu teātrī 1882: "Mucā audzis" Rīgas Latviešu teātrī 1883: "Brencis un Žvingulis Austrālijā" Rīgas Latviešu teātrī 1883: "Piltenieks Rīgā" Rīgas Latviešu teātrī 1888: "Kas tie tādi, kas dziedāja" Jelgavā 1888: "Lielpils pagasta vecākie" Bauskā 1889: "Seši mazi bundzenieki" Rīgā, biedrībā "Uļeja" 1889: "Šneiderienes" Jelgavā 1890: "Mūsu pokāls" Rīgā, biedrībā Uļeja 1891: "Visi mani radi raud" Rīgā, biedrībā Uļeja 1893: "Pārticībā un nabadzībā" Rīgā 1898: "Labi cilvēki" Jelgavā 1904: "Arī pīlārs" Jaunajā Latviešu teātrī 1905: "Mūsu senči" Jaunajā Latviešu teātrī 1907: "Brīvnieks Olimpā" Rīgā, biedrībā Uļeja 1911: "Draudzes bazārs" Rīgas Latviešu teātrī |
| Citātu galerija | Par Ādolfa Alunāna darbības daudzpusību "Pasaulē grūti atrast tik universālu cilvēku, kas viens nodibinājis un izveidojis savas tautas nacionālo teātra mākslu. Tāds fenomens ir latvietis Ādolfs Alunāns. Viņš ne tikai noorganizēja un vadīja latviešu teātri, bet arī lika pamatus profesionālai latviešu aktieru un režijas mākslai, izaudzināja mūsu pirmo aktieru paaudzi, no kuras vēlāk nāca spožas skatuves meistaru zvaigznes. Viņš audzināja un skoloja skatītājus, tuvināja teātrim visplašākās sabiedrības masas, pirmais mūsu presē skaidroja, kas ir teātris un kādi tā uzdevumi, rakstīja par skatuves mākslas jautājumiem un dalījās savā praktiskajā pieredzē." Gudriķe, Biruta. Ādolfs Alunāns un latviešu teātra sākotne. Ādolfs Alunāns atmiņās, vēstulēs, anekdotēs. Rīga: Litera, 1993. 5. lpp. Par Alunāna nozīmi latviešu teātra popularizēšanā "Ā. Alunāna lugu tautiskais romantisms (lai gan ne bez sentimentālisma piedevas) un vitālais realitātes tēlojums zīmīgos tipos un raksturos, skatuves prasību un skatītāja psiholoģijas izpratne aizsāka īsti demokrātiska teātra attīstību ne tikai Rīgā un Jelgavā, bet arī latviešu lauku biedrībās, rosinot ne vien teātra, bet tautiskas kultūras attīstību vispār." Zeltiņa, Guna. Nacionālā rakstura un stilistikas iezīmes latviešu teātrī. Rīga: Zinātne, 2000. 44. lpp. Par Ādolfa Alunāna kuplejām "Lomām, kuras Alunāns rakstījis pats sev, viņš parasti sacerējis kuplejas, t.i., solodziesmas ar vairākiem pantiem, kuras beidz ar refrēnu. Kuplejas saturs var būt bez saistības ar lugas sižetu, bet ar zināmu sabiedrisko aktualitāti tā, piemēram, "Priekos un bēdās" Vanags resp. Alunāns dzied par rakstnieku Ernestu Dinsbergu, par latviešu teātri utt. Sev pašam rakstītajām lomām Alunāns dažkārt sacerējis "ieiešanas dziesmu", kas tiek dziedāta, pirmoreiz iznākot uz skatuves." Kundziņš, Kārlis. Latviešu teātra vēsture. 1. sējums. Rīga: Liesma, 1968. 116. lpp. |
| Saiknes | Heinrihs Alunāns - Father's brother Juris Alunāns - Father's brother Edvarts Vensku - Radinieks Luīze Irma Skujeniece - Sister Biruta Skujeniece - Niece Elza Alunāne - Daughter Pēteris Johans Alunāns - Father Nikolajs Alunāns - Brother Valeska Alunāne - Daughter |
| Nodarbes | režissöör play writer actor |
| Birth time/place | 11.10.1848 Jelgava Jelgava |
| Residence | 1848 – 1866 Jelgava Jelgava 1866 – 1867 Tartu Tartu, Tartu County, Estonia 1867 – 1869 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia 1867 – 1869 Tallina Tallinn, Harju County, Estonia 1869 – 1885 Rīga Rīga 1886 – 1912 Jelgava Jelgava 1910 – 1912 Filozofu iela 3, Jelgava Filozofu iela 3, Jelgava, LV-3001 Ādolfa Alunāna pēdējā dzīvesvieta – bijušajā Jelgavas otrās kredītbankas direktora Žaņa Bergmaņa ārpilsētas villā. |
| Education | 1865 Jelgava Secondary School No. 1 Meiju ceļš 9, Jelgava Meiju ceļš 9, Jelgava, LV-3007 Beidzis Jelgavas 1. vidusskolu, tolaik vācu ģimnāziju (Gouvernements-Gymnasium), vēsturiski Academia Petrina. |
| Working place | 1866 – 1870 (Kuupäev on ligikaudne) Tērbatas latviešu tautas klubs Tartu Tartu, Tartu County, Estonia Strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros. 1866 – 1870 Sanktpēterburga Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia Strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros. 1866 – 1870 Tallina Tallinn, Harju County, Estonia Strādājis Tērbatas, Pēterburgas un Rēveles vācu teātros. 1870 – 1885 Rīgas Latviešu teātris Merķeļa iela 13, Rīga Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050 1896 – 1904 Jelgava Jelgava Vadījis teātri Jelgavā, t. s. Alunāna teātri, kas sniedza viesizrādes Rīgā un ārpus tās. |
| Place/time of death | 05.07.1912 Jelgava Jelgava |
| Buried | 1912 Jelgavas Jāņa kapi Jāņa iela 3, Jelgava, LV-3001 |
| Memorials | 1913 līdz šim Jelgavas Jāņa kapi Jāņa iela 3, Jelgava, LV-3001 Alunāna parkā, bijušajos Jāņa kapos, 1913. gadā par latviešu ziedojumiem tika uzstādīts šūnakmens piemineklis ar tēlnieka Burkarda Dzeņa veidotu Ādolfa Alunāna bareljefu. |
| Museums | 06.06.1968 līdz šim Ādolfa Alunāna memoriālais muzejs Filozofu iela 3, Jelgava Filozofu iela 3, Jelgava, LV-3001 Ar 1966. gada 12. janvāra Pilsētas izpildu komitejas lēmumu tika nolemts ievērojamā latviešu režisora un dramaturga Ādolfa Alunāna pēdējā dzīvesvietā Jelgavā, Filozofu ielā 3 (tobrīd Leona Paegles iela 3) izveidot sabiedrisko muzeju – Ādolfa Alunāna memoriālo māju. 1968. gada 6. jūnijā muzejs tika atvērts skatītājiem. 1978. gadā sabiedriskais muzejs tika pārveidots par Ģederta Eliasa Jelgavas Vēstures un mākslas muzeja filiāli. |
| # | Koht | Kuupäev | Tüüp | Vietas tips |
|---|---|---|---|---|
| 1 | Jelgava (Jelgava) | 11.10.1848 | Birth time/place | City |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1869 - 1885 | Residence | City |
| 3 | Jelgava (Jelgava) | 1886 - 1912 | Residence | City |
| 4 | Jelgava (Jelgava) | 1848 - 1866 | Residence | City |
| 5 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1866 - 1867 | Residence | City |
| 6 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1867 - 1869 | Residence | City |
| 7 | Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia) | 1867 - 1869 | Residence | City |
| 8 | Filozofu iela 3, Jelgava (Filozofu iela 3, Jelgava, LV-3001) | 1910 - 1912 | Residence | Building, house |
| 9 | Jelgava (Jelgava) | 05.07.1912 | Place/time of death | City |
| 10 | Jelgavas Jāņa kapi (Jāņa iela 3, Jelgava, LV-3001) | 1912 | Buried | Cemetery |
| 11 | Meiju ceļš 9, Jelgava (Meiju ceļš 9, Jelgava, LV-3007) | 1865 | Education | Building, house |
| 12 | Merķeļa iela 13, Rīga (Merķeļa iela 13, Rīga, LV-1050) | 1870 - 1885 | Working place | Building, house |
| 13 | Jelgava (Jelgava) | 1896 - 1904 | Working place | City |
| 14 | Tartu (Tartu, Tartu County, Estonia) | 1866 - 1870 | Working place | City |
| 15 | Sanktpēterburga (Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia) | 1866 - 1870 | Working place | City |
| 16 | Tallina (Tallinn, Harju County, Estonia) | 1866 - 1870 | Working place | City |
| 17 | Jelgavas Jāņa kapi (Jāņa iela 3, Jelgava, LV-3001) | 1913 | Memorials | Cemetery |
| 18 | Filozofu iela 3, Jelgava (Filozofu iela 3, Jelgava, LV-3001) | 06.06.1968 | Museums | Building, house |
