Nenikedžana. Stāsts iz Krimas

"Latviešu lasītajiem ir bijusi iespēja iepazīties tikai ar vienu no L. Valdemāres
literārajiem sacerējumiem. 1886. gadā laikraksts “Dienas Lapa”, kura
viens no izdevējiem tolaik bija Valdemāru draugs Ā. Butuls, divdesmit
četros turpinājumos publicēja stāstu “Nenikedžana. Stāsts iz Krimas”. Šī sacerējuma spraigais sižets bija ļoti piemērots laikrakstam. Straujais
notikumu plūdums neļāva atslābt lasītāju interesei un mudināja ķerties pie
nākamā laikraksta numura.
Stāsta galvenā varone ir Nenikedžana – jauna un skaista tatāru bagātnieka
sieva. Viņa satiek krievu kņazu Vladimiru Vjazemski, kurš Krimā ieradies
dziedēt neuzticīgās līgavas cirstās brūces dvēselē. Protams, ka abu varoņu
starpā uzliesmo mīlestība un kaislība. Par Nenikedžanas neuzticību uzzina
viņas vīrs, kurš saskaņā ar musulmaņu tradīcijām gatavojas par to viņu
nogalināt. Nenikedžana aizmūk. Savukārt kņazs Vladimirs atsakās no
skaistās tatārietes, paklausa saviem vecākiem un apprec iepriekš saderēto
līgavu. Bēguļodama no vīra, Nenikedžana satiek čigānus un pievienojas
viņu nometnei. Šiem notikumiem vēl pa vidu Nenikedžanai izdodas Krimas
kalnos izglābt kņazu un viņa līgavu no drošas nāves. Turpmākā darbība
risinās jau pēc četriem gadiem. Pa šo laiku ir tapis skaidrs, ka Vladimira
laulība piedzīvojusi pilnīgu neveiksmi. Piedevām viņa sieva kopā ar mīļāko
aizmūk uz ārzemēm. Bet Nenikedžana ir kļuvusi par publikas mīlētu
dziedātāju. Abi varoņi atkal satiekas. Vēl daži sarežģījumi, un Nenikedžana
un kņazs Vladimirs laimīgi apprecas. Kā jau tas raksturīgs šāda satura darbam, L. Valdemāres stāstā ir
daudz sentimenta un patētikas. Tomēr līdztekus mīlas sarežģījumiem
“Nenikedžanā” redzama arī toreizējās Krievijas sabiedrība – dažādās kārtas,
tautības un ticības, to tiesiskā nevienlīdzība un savstarpējie aizspriedumi.
Autore lasītājus iepazīstina arī ar dažādām dzīves netaisnībām, piemēram,
musulmaņu sievietes pilnīgo atkarību no vīra, dzimtbūšanas atstātajām
sekām krievu zemnieku likteņos. Šķiet, ka L. Valdemāres daiļradei ir mazāk
literāras nekā kultūrvēsturiskās vērtības. Viņas, tāpat kā daļas citu tālaika
sieviešu rakstnieču darbi atspoguļo sievietes garīgo pasauli – interešu loku,
domas un spriedumus par sabiedrību un savu vietu tajā."

Pārsla Pētersone, Vita Zelče. Luīzes Valdemāres dzīvesstāsts – Krišjāņa Valdemāra biogrāfijas papilddaļa. Latvijas Arhīvi, 2007, 4, 186.–187. lpp.