Rita Gāle

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (22); Fotogrāfs (1); Recepcijas persona (29)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsRita Gāle
PseidonīmsRita Rasa
KopsavilkumsRita Gāle (dzimusi 1925) – dzejniece un sabiedriska darbiniece. Pirmās dzejas publikācijas 1942. gadā. 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Kopš 1951. gada dzīvo ASV, Ņudžersijā. Dzejas īpatnības veidojušās Ņujorkas literātu un mākslinieku neformālās grupas "Elles ķēķis" novāciju ietekmē. Dzejoļu krājumos "Kas lietu sauks" (1965), "Atkala" (1977), "Atšķirtā" (1990) un "Pirms Saulgriežiem" (2005) raksturīgi dzimtenes atmiņu motīvi, intīmo pārdzīvojumu dramatisms, zaudētā un nepiepildītā alkas, individuālā spēka apliecinājums un folkloras skaistuma un labestības poetizācija. Daļai dzejoļu piemīt publicistiski tiešs, laikmetisks un trimdas sabiedrības aktualitātēs sakņots patoss. Dzejoļu formai raksturīga pāreja no klasiski kanoniskām panta formām uz verlibra poētiku. Izveidojusi plašāko latviešu kultūras dzīves ASV video un audio arhīvu.
Personiska informācijaDzimusi veterinārārsta ģimenē. Tēvs – veterinārārsts Andrejs Gāle, māte – Latvijas Universitātes baltu filoloģijas studente Alvīne, dzimusi Gulbis. Dzejnieces vecāki saknēm saistīti ar Limbažiem. Bērnību pavadījusi vecāku lauku mājās Džūkstes pagastā “Tomiņos”, kur gājusi ganos. Džūkstes “Tomiņus” uzskata par savām īstajām mājām.

1944: rudenī ar māti un brāli devās bēgļu gaitās uz Vāciju.
1951: izceļoja uz ASV.
1977: pirmo reizi viesojās Latvijā.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1942: pirmā dzejas publikācija dzejolis "Lilija raud" laikrakstā "Zemgales Balss" 17. septembrī.
Pēc tam publicējusi darbus bēgļu nometņu laika periodiskajos izdevumos Vācijā, vēlāk latvieši trimdas periodiskajos izdevumos.

Dzejas krājumi un izlases
1965: dzejas krājums "Kas lietu sauks".
1977: dzejas krājums "Atkala".
1990: dzejas krājums "Atšķirtā".
1995: dzejas izlase "Gaŗa rinda sudraba naglu".
2005: dzejas krājums "Pirms Saulgriežiem".
Citātu galerija

Par dzejas krājumu "Kas lietu sauks" (Šipenvilla: Upeskalns, 1965)

"... dzejoļu sacerēšana viņai nav poze, nav untumaina sevis izrādīšana, bet iekšēja nepieciešamība izteikt savu daiļuma pārdzīvojumu, arī prātojumu un vērojumu estētiskā formā. Viņu literatūras vēsturnieks tālab neuzskaitīs kā laikmeta kuriozitāti, par kuru vēlākās paaudzes vairs nekā nezinās, kā tas, bez šaubām, būs ar labu daļu modernistu, bet kā īstas dzejas mākslas pārstāvi. Rita Gāle ir būtisks loceklis īstas dzejas kontinuitātē. Ar sevišķu atzinību pieminams, ka dzejniece pratusi un arī gribējusi iecerētajam pantam pielaikot gan valodas sintaktiskās vienības, gan vārdu un vārdkopu nozīmi. [..] Ritai Gālei vienlīdz nozīmīgs ir gan vārsmu saistījums pantos, gan valodas formālā un nozīmes vērtība, gan dzejolī izteiktā doma. Dzeja viņai tiešām ir tas, kam tai jābūt – vārdu mākslai. Un vārdam nav tikai skaņas vērtība vien, bet arī saturs, un tā vērtība parādās saistījumā ar citiem vārdiem. Rita Gāle prot zinīgi izmantot visas šīs viņai dotās valodas vērtības. [..] Rita Gāle vēl pieder pie tiem autoriem, kuriem klausa īsta latviešu valoda. [..] pārdzīvojums un smalka gaume izteiksmes līdzekļu lietojumā raksturo Ritas Gāles jauno dzejoļu krājumu."
Gāters, Alfrēds. Īstas dzejas pārstāve. Latvija Amerikā, 1966, 23. nov.

Par dzejas krājumu "Atkala" (Ņujorka: Grāmatu Draugs, 1977)

"Šis nosaukums Ritas Gāles dzejā raksturo to stāvokli, kādā pašreiz ir latviešu tauta – trimdā un Latvijā. It kā kāda ledus klāj vienu un otru, it kā bīstami, šķiet, soli spert, lai dotos ceļā un pretī vienotrai – un tomēr – šī ledus kārta ir plāna, to tiecas kausēt tautas sašķeltības sāpes un dziļi gremdētā apziņa, ka esam tomēr viens: viena tauta ar vienu kopīgu valodu, ar vienu un to pašu smagu un grūtu spaidu vēsturi, ar vienu zemi, kurā iestīdz mūsu visu latviskas saknes. Neviens no pašreizējiem latviešu dzejniekiem nav šo sašķeltības motīvu apdzejojis tik bieži, nav to ietvēris tik dziļi pārdzīvotā gleznainā un izteiksmīgā simbolikā kā Rita Gāle. Jūtīgi tā uztaustījusi tās slēptās, ārēji nemanāmās saites un zīmes, kas atkalu kausē un klusā, dziļā spēkā diedzē mūsu tautas dzīvības un neiznīcības cerību nākotnē. [..] Rita Gāle pratusi atsegt arī to nedefinējamo, to neizskaidrojamo, bet ar sirdi izjūtamo, ko mēdzam saukt par latviskumu. [..] ir jauni un svaigi pagriezieni trimdinieku izjūtās un trimdas dzejā vispār – prom no senu atmiņu sērām un žēlabām par zaudēto dzimteni, prom no pagātnīgiem sapņiem uz tagadnīgāku un skaidrāku skatu mūsu šīsdienas situācijā. [..] Ritas Gāles dzejā vispār ļoti raksturīgs tas, ka viņa nemēdz centrēties tik daudz savos tīri personīgajos pārdzīvojumos, cik visā, kas notiek un rosās ap viņu."
Valtere, Nora. Ar ticību un uzticēšanos pasaulei. Laiks, 1978, 21. dec.

Par dzejas krājumu "Atšķirtā" (Itaka: Mežābele, 1990)

"Ritas Gāles sirds, grāmatas sirds ir Latvijas sāpīgajā pagātnē – laikā īsi pirms pārmainām, apciemojumos laikā ap tām, Rīgā un laukos; ir arī tēva pēdējās dienas, mātes dzīve un nāve. Grūti izšķirt, ne biogrāfiski – to katrs kritiķis var viegli izdarīt – bet dziļāk, cik tālu māte, tēvs, vecāmāte ir personīgas, cik tālu jau arhetipiskas figūras emigrācijas latviešu apziņā, it sevišķi tās vidējā paaudzē."
Ezergailis, Inta. Par dzejas krājumu "Atšķirtā". Karogs, 1992, Nr. 10.

Par dzejas izlasi "Gaŗa rinda sudraba naglu" (Rīga: Preses nams, 1995)

“Un nu ir iznācis Ritas Gāles dzejoļu kopojums ar ļoti zīmīgo nosaukumu “Gaŗa rinda sudraba naglu”. Ja atsevišķo krājumu nosaukumi simbolizēja slāpes pēc dzimtenes, nedrošību tai tuvoties, sašķeltību, tad šī izlases krājuma simbolika vedina domāt par to, kas mūs trimdas gados ir saturējis kopā, kas mūsu bērniem palīdzējis saglabāt tēvu valodu, saglabāt cerību, ka Latvija būs atkal brīva. Sudrabs – šis latvju dainās reizē ar zeltu tik daudzinātais skaistuma un vērtību simbols – taču šai krājumā arī to pašu simbolizē, kā to lasām dzejolī “18. novembris Ņujorkā”, no kura izraudzīts izlases nosaukums. [..] Mīlestība, tēvzeme, tauta, brīvība, daba ir mūžīgie temati, kuriem pieskaras vairāk vai mazāk visi dzejnieki. Pārdzīvojums, izraudzītie tēli, kas šo pārdzīvojumu rada, un vērtības (mākslā vissvarīgākās aistētiskās) ir tie mēri, kā vērtēt dzeju. Par Ritu Gāli jāsaka, ka viņa nav padevusies lētiem modernisma kārdinājumiem, mulsinājumiem. Viņas domu un izjūtu izteiksme skaidra, izvairoties no frāzēm. Kad apgūta klasiskās dzejas technika, ritms, atskaņas, dzejniece veiksmīgi raksta arī brīvajā ritmā. Piemēru izlasē netrūkst. Interesanti iestarpinājumi no tautasdziesmām, kas padziļina sakarus ar pagātni, ar tā saucamo tautas garu. [..] Gribas cerēt, ka ar izlases krājumu “Gaŗa rinda sudraba naglu” nu lasītājiem Latvijā Ritas Gāles dzeja būs kļuvusi ne tikai saprotamāka, bet tā rādīs, ka dzejniece dzimteni nav aizmirsusi, tai dzīvojusi arī kā jaunatnes audzinātāja. Nebūtu lieki bijis ievadā arī īsi norādīt uz svarīgākajiem biogrāfiskajiem faktiem. Ja ikviena dzejnieka dzīve atbalsojas lielākā vai mazākā mērā viņa dzejā, tad par Ritu Gāli sakāms, ka viņas dzīve ar dzeju ir tā saaudusies, ka nav šķirama. Pazīstot dzejnieces dzīvi, dziļāk var izprast un novērtēt viņas nozīmi kā laipu metējai uz dzimteni."
Kalniņš, Nikolajs. Ritas Gāles dzejas izlase. Latvija Amerikā, 1995, 26. aug

Par dzejas krājumu "Pēc Saulgriežiem" (Rīga: Vesta-LK, 2005)

"Rita Gāle nepieder pie dzejniecēm, kuru sacerējumu formā būtu saskatāma tieša tautasdziesmu ietekme. Taču dzejnieces stāja, viņas lepnā atturība liek domāt par dainām un to īpašo prasmi pat pat vissmagākajiem pārdzīvojumiem runāt rimti un ar cieņu. Krājuma varone ir dzīvesgudra sieviete, kuras mūžu dara daiļu un nozīmīgu (nu, protams – arī mīlestība) viņas sapņos – sapnis par mājām, par dzimteni. Šis sapnis baro lielu un nozīmīgu R. Gāles dzejas daļu. Taču pārdzīvojumu asums šajā krājumā šķiet it kā nogludināts, jo daudzus emocionāli sakāpinātus jaunības gadu dzejoļus autore atstājusi ārpus izlases."
Veidemane, Ruta. Par gaismu visgarākajā naktī un īstajām ceļa zīmēm. Karogs, 2005, Nr. 12.
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas laiks/vieta30.09.1925
Rīga
Rīga
IzglītībaDžūkstes 6-klašu pamatskola
Džūkste
Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads

Jelgavas Valsts ģimnāzija
Mātera iela 44, Jelgava
Mātera iela 44, Jelgava, LV-3001

Ņūdžersija
New Jersey, USA

Mācījās mākslas skolā.


Jelgavas Valsts skolotāju institūts
Svētes iela 18, Jelgava
Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001

1947 (Datums nav precīzs)
Eslingenas Latviešu ģimnāzija
Eslingene pie Nekāras
Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany

Beigusi ģimnāzijas kursu.

DarbavietaBronksa
The Bronx, NY, USA
Latviešu valodas un literatūras skolotāja Bronksas latviešu papildskolas ģimnāzijas klasē.

Amerikas Savienotās Valstis
United States
Latviešu valodas un literatūras skolotāja Beverīnas vasaras vidusskolā.

Treji Vārti
Īstlansinga, Mičigana, ASV

Redkolēģijā.

1966–1970
"Daugavas Vanagu Mēnešraksts"
Literārās daļas vadītāja.
Dalība organizācijāsLatviešu preses biedrība

Latvijas PEN klubs

Elles ķēķis
W 47th St 502, New York
W 47th St 502, New York, New York, United States, 10036


Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
30.09.1925Pilsēta
2Džūkste
(Džūkste, Džūkstes pagasts, Tukuma novads)
(Nav norādīts)Ciems
3Mātera iela 44, Jelgava
(Mātera iela 44, Jelgava, LV-3001)
(Nav norādīts)Ēka, māja
4Eslingene pie Nekāras
(Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany)
1947Pilsēta
5Ņūdžersija
(New Jersey, USA)
(Nav norādīts)Novads
6Svētes iela 18, Jelgava
(Svētes iela 18, Jelgava, LV-3001)
(Nav norādīts)Ēka, māja
7Bronksa
(The Bronx, NY, USA)
(Nav norādīts)Pilsētas daļa
8Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
(Nav norādīts)Valsts
9Īstlansinga, Mičigana, ASV(Nav norādīts)Ēka, māja
10W 47th St 502, New York
(W 47th St 502, New York, New York, United States, 10036)
(Nav norādīts)Ēka, māja

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.