literatura.lv februāra jubilārs – dzejnieks Juris Mazutis

Logo_Mazutis-5e5127ccb8274.jpg

14. februārī svinam dzejnieka Jura Mazuta dzimšanas dienu. Viņam apritētu 80.


Dzejnieks, žurnālists un datorspeciālists Juris Mazutis (1940–2008) dzimis Rīgā tautskolu inspektora, pedagoga un sabiedriskā darbinieka, vēlāk Monreālas latviešu skolas pārziņa Emīla Mazuša (1907–1977) ģimenē. 1944. gada rudenī ģimene devās bēgļu gaitās – nonāca toreizējā Čehoslovākijā, tad Austrijā un visbeidzot amerikāņu pārvaldes zonā Vācijā. Juris Mazutis beidza mācības latviešu pamatskolā bēgļu nometnē Eslingenā. 1950. gadā viņš izceļoja uz Kanādu, kur 1962. gadā beidza studijas Makgila (Macgill) universitātē Monreālā, iegūstot bakalaura grādu elektrozinātnēs un vēlāk maģistra grādu uzņēmuma vadībā.

Jura Mazuša darba gaitas saistītas ar darbu Kanādas valsts radio un TV galvenajā birojā Otavā, taču jau 20. gs. 60. gadu sākumā Juris Mazutis pievēršas arī literārai jaunradei un latviešu trimdas periodikā parādās pirmās dzejas publikācijas. 1959. gada 31. janvārī literārā sarīkojumā Monreālā Emīls Mazutis pirmoreiz lasīja sava dēla Jura Mazuša darbu “Simjāna kungs un es”.

Juris Mazutis ir arī dzejas krājuma “Ceļojumi” (1971) un Latviešu Rakstnieku apvienības dzejlapas “Uz palikšanu” (1977) autors. Dzejai raksturīgas intīmas pārdomas, polemika par sabiedrības realitātes faktiem un vēsturiski ekskursi. Pāvils Johansons atzinis, ka “[v]iņš mūs izvadā pa pasauli, skatot to ar skeptisku aci un ironisku smaidu ap lūpām.” Juris Mazutis rakstījis arī reportāžas un recenzijas, kas publicētas galvenokārt žurnālā “Jaunā Gaita”, viņš bija arī ilggadējs šī izdevuma redakcijas loceklis (1975–1998). Jura Mazuša kritiski asais vērojums atklājas arī viņa ELJA (Eiropas Latviešu jaunatnes apvienības) informācijas biļetenā 1973. gadā publicētais dzejprozas vēstījums “Ciemos”, kur caurlūkotos jautājums par latviešu viesošanos Latvijā, par piederības sajūtu un pats vēstītājs tolaik atzinis, ka nevēlas būtu tūrists –
“.. nezinu, vai jūs no visa šī saprotat, ka, stāstot par Rīgu, rādot filmas un uzņēmumus – vienmēr cīnos ar sajūtu, ka esmu bijis tikai tūrists. Kaut tā nebūtu. Es negribu krāt vietas, notikumus, sajūtas, lai izrādītu tos citiem. Es meklēju pats savai atziņai, savai pārliecībai kaut ko, es meklēšu to arī rīt. Nepareizi būtu sīkumos uzskaitīt manas līdzšinējās piestātnes, jo gandrīz garantējams, ka Jūsu ceļš būs pavisam citāds. Un tas ir labi. Jo vairāk ceļotāju jo dažādāki un beigās bagātāki būs ceļi uz mūsu nākotnes mājām.
Tāpēc, uz redzēšanos, - tur!”

Nozīmīgu Jura Mazuša daiļrades daļu veido muzikālie uzvedumi, veidoti Monreālas deju kopai “Ačkups” un Ņujorkā un Monreālā. Taču noskaņas radīšanai Jura Mazuša dzejolis “Jaunatnes dziesmu svētkos”:

Liesma aizķeras sirdīs,
Kur siltumam nebija vieta,
Un aizlej vientiesim dzirdi
Ar medu no dainu spieta.
Iesit kurlajam takti
Iz kokļu rāmajām stīgām,
Un brīnums: vasaras naktīs
Jāņu kalns atbalso: līgo!
Iesit aklajam redzi
Ar tēvtēvu soli un tērpu,
Lūdz: pats kailumu sedzi
No dziesmu kamola vērpi.
Iesit mēmajam – svētī,
Dievs, svētī šos dziesmu bērnus,
Nepārdod vīnus tik lēti
Kā tēvus – pameti pērn.
Montreāla, 1975. gada rudenī / Studiju Grupa. Biļetens. Nr. 43, 1975.

Apskatu sagatavoja literatūrzinātniece Inguna Daukste-Silasproģe

Ar Gundegas Repšes profilu aicinām iepazīties “Literatura” vortālā http://www.literatura.lv/lv/person/Juris-Mazutis/871905

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.