Zigfrīds fon Fēgezaks
20.03.1888 – 26.01.1974
Zigfrīds fon Fēgezaks (1888–1974) – Baltijas vācu rakstnieks, publicists un tulkotājs. Beidzis ģimnāziju Rīgā un teicami apguvis krievu valodu, pēc tam turpinājis studijas Tērbatas Universitātē, vēlāk – Berlīnē, Minhenē un Heidelbergā. Pirmos panākumus literatūrā Fēgezaks ieguva ar ekspresionistiskajām lugām Die tote Stadt ("Mirusī pilsēta", 1923) un Der Mensch im Käfig ("Cilvēks būrī", 1926), kuras piedzīvoja pirmizrādes Kotbusā un Prāgā. Radošajā darbā Fēgezaks bija daudzveidīgs, darbojies arī bērnu literatūrā, publicējis humoristisko dzeju, ceļojuma aprakstus un tulkojis, galvenokārt no krievu valodas, rakstījis kriminālromānus, stāstus un noveles. Baltijas kultūrā Zigfrīds fon Fēgezaks plaši pazīstams ar savu daļēji autobiogrāfisko romānu epopeju "Baltiešu traģēdija" (Baltische Tragödie), romānu virkni, kas sastāv no trim daļām un aplūko notikumus Baltijā no rakstnieka dzimšanas brīdim līdz 20. gs. 30. gadu otrajai pusei. 1957. gadā nāk klajā triloģijas turpinājums un noslēgums – romāns "Pēdējais cēliens" (Der letzte Akt), kurā rakstnieks atskatās uz notikumiem Latvijā 30. gadu otrajā pusē, t. sk. uz vācbaltiešu izceļošanu. Baltijai liela loma arī Fēgezaka dzejā.
Dzimšanas laiks/vieta
20.03.1888
Lobērģi [uo]
Zigfrīds fon Fēgezaks Lobērģos atgriezies gan viens, gan kopā ar bērniem 1933., 1935., 1938., 1939. gadā un arī 2. pasaules kara laikā – pēdējoreiz pirms vācu karaspēka atkāpšanās.
Miršanas laiks/vieta
26.01.1974
Veisenšteinas pils, Rēgena
Personiska informācija
Dzimis kā devītais bērns Baltijas vācu aristokrātu Oto Gotharda fon Fēgezaka (1844–1900), Valmieras prefekta, un Žanetas Konstances Klementīne fon Fēgezakas, dzimušas fon Kampenhauzenas (1849–1932), ģimenē. Rakstnieka brālis Manfreds fon Fēgezaks (1879–1966), jurists un politiķis, pēc 1. pasaules kara paliek Lobērģos, 1. Saeimas deputāts.
ĢIMENE
1915.16.02. apprecējies ar pirmo sievu – zviedru rakstnieci Klāru Nordstrēmu (Nordström, 1886—1962). Laulībā dzimuši bērni: Izabella (1917–2005), kara lidotājs Gothards (1923–1944, kritis karā Polijā). 1915. gadā kopā ar sievu zviedru rakstnieci Klāru Nordstrēmu izceļoja uz Zviedriju, tomēr pēc gada atgriezās Vācijā. 1918. gadā ģimene iegādājas remontējamu pils torni Ziemeļbavārijā pie Rēgenas. Veisenšteinas pilī ar pārtraukumiem paiet viss atlikušais Fēgezaka mūžs, pēc izceļošanas no Baltijas šeit uz laiku apmetas arī viņa ģimenes locekļi, brāļi ar savām ģimenēm.
Laulība šķirta 1935. gadā uzskatu nesaskaņas dēļ – Klāra Nordstrēma aizrāvās ar antropozofiju un simpatizēja nacistiskās Vācijas politikai.
1940. gada aprīlī Fēgezaks apprecējās ar Gabrielu Ebenmaijeri (Ebenmayer, 1903–1972), sauktu par Jellu, no Vircburgas; laulībā 1941. gadā piedzimst dēls Kristofs (1941).
DOMUBIEDRI
Mūža draudzība ar mākslinieku un rakstnieku Alfrēdu Kubinu (Kubin, 1877–1959) un gleznotāju Reinholdu Kepelu (Koeppel, 1887–1950), kā arī ar vācbaltiešu rakstnieku Verneru Bergengrīnu (Bergengruen, 1892–1964). Iepazīšanās ar Bergengrīnu, domājams, notiek, pateicoties pēdējā darbībai vācbaltiešu preses izdevumā Baltische Blätter, kura vadību Bergengrīns pārņem Berlīnē 1925. gadā.
Profesionālā darbība
Pirmā publikācija – kultūrvēsturisks raksts Die Gesandtschaften Wolter von Plettenberg an den Großfürsten von Moskau in den Jahren 1494–1497 (Voltera fon Pletenberga sūtniecības braucieni pie Maskavas lielfirsta no 1494. līdz 1497. gadam). Baltische Monatschrift, 1913, S. 315–340.
Pirmie daiļdarbi – oriģināldzejas kopa – nāk klajā Berlīnē, 1916. gadā jauno vācbaltiešu dzejas antoloģijā Die jungen Balten.
1918–1930: ienākumi no publikācijām vācu avīzēs – īsie stāsti, galvenokārt feļetona nodaļā, visvairāk publikāciju Vossische Zeitung, Berliner Tageblatt, Börsen-Courier. Ap 40 rakstu vācu avīzēs pašizveidotā sadaļā "100 rindas"; arī tulkojumi no zviedru (piemēram, Strindberga dzeja) un krievu valodas.
ORIĢINĀLLITERATŪRA
Dzeja, dzejas un īsprozas antoloģijas
1925: Die kleine Welt von Turm gesehn [apdzejota dzīve Veisenšteinas pils tornī]. Berlin-Wilmersdorf.1939: Das Kritzelbuch. Geschichten und Gedichte [īsprozas un dzejas krājums]. Bremen
1943: Der Lebensstrom. Gedichte. Berlin
1944: Kleine Hausapotheke. Tropfen, Pillen und Tabletten gegen Kopfweh, Zahnschmerzen, Bauchgrimmen, Liebesgram und üble Laune [humors un satīra]. Hamburg.
1946: Das ewige Gericht. Eine Dichtung [atskats uz II pasaules kara traģēdiju]. Baden-Baden.
1947: Das Unverliebare. Gedichte [apdzejota Baltija, sāpes par zaudēto dzimteni]. Flensburg.
1948: Herr Bo fährt um die Welt. Verse für Kinder [dzeja bērniem]. Säckingen.
1953: In dem Lande der Pygmäen [humors un satīra]. Tübingen.
1953: Schnüllermann sieht das Leben heiter an [humoristiskā dzeja]. München
1956: Geliebte Erde. Olten.
1963: Krug und Quelle. Gedichte. München.
1966: Kleiner Hauskalender für jedes Jahr. München, Wien.
Proza
1926: Der Herr ohne Hose. Eine Sammlung merkwürdiger Begebenheiten [fikcija, uzrādīts kā neesoša krievu rakstnieka Borisa Isjagina krājuma tulkojums]. Heidelberg.1929: Liebe am laufenden Band. Roman. Berlin.
1931: Film mit Hindernissen. Kriminalroman. Graz, Salzburg.
1932: Das fressende Haus. Roman. Berlin.
1933–1935: Baltische Trilogie: 1. Blumbergshof. Geschichte einer Kindheit. 2. Herren ohne Heer. Roman des baltischen Deutschtums. Berlin. 3. Totentanz in Livland. Roman. Berlin.
1936: Meerfeuer. Ein Sommer auf Rönnö. Roman. Berlin.
1936: Der Spitzpudeldachs und andere Tiergeschichten aus dem Bayerischen Wald. Berlin.
1937: Die baltische Tragödie. Roman-Trilogie. Bremen.
1940: Aufruhr aus der Quebrada. Eine Erzählung aus Argentinien. Berlin.
1940: Eine dunkle Geschichte. Eine Erzählung aus Paraguay. Bremen
1941: Das Dorf am Pfahl. München.
1945: Die gestohlene Seele. Eine Erzählung aus Chile. Mühlacker.
1947: Der Pfarrer im Urwald. Eine Erzählung aus Brasilien. Baden-Baden.
1947: Zwischen Staub und Sternen. Südamerikanische Erzählungen. Urach.
1947: Das Weltgericht von Pisa. Eine Legende von der Macht des Bösen, der Schwäche und Schuld der Menschen und der allerbarmenden Liebe des Herrn. Baden-Baden [pārstrādāts raidlugā 1950].
1957: Der letzte Akt. Roman. Heilbronn.
1957: Der Pastoratshase. Altlivländische Idyllen. Heilbronn.
1959. Tanja. 3 Erzählungen aus Russland. Heilbronn.
1960: Vorfahren und Nachkommen. Aufzeichnungen aus einer altlivländischen Brieflade 1689-1887. Heilbronn.
1965: Jachka und Janne. Drei baltische Erzählungen. München.
1967: Der Überfahrt. Roman. München.
1967: Der Waldprophet. Geschichten aus dem Bayerischen Wald. Heilbronn.
1970: Die Welt war voller Tanten. Heilbronn.
1973: Die roten Atlasschue. Aus dem Leben meiner Urgroßeltern. Heilbronn.
Dramaturģija
1923: Der Tote Stadt. Berlin1926: Der Mensch im Käfig. Berlin.
Dokumentālā proza un ceļojumu apraksti
1938: Unter fremden Sternen. Reise nach Südamerika. Bremen.
1944: Soldaten hinterm Pflug. Ein Erlebnisbericht vom Aufbau im Osten. Berlin.
1948: Mein Junge. Ein Nachruf [veltījums II pasaules karā bojā gājušajam dēlam, dzeja, proza]. Hamburg.
1962: Südamerikanisches Mosaik. München.
1963: Mein Bekenntnis. Heilbronn.
1965: Als Dolmetscher im Osten. Ein Erlebnisbericht aus den Jahren 1942–43 [Otrā pasaules karā pieredzētais, vācu armijas attiecības ar Krievijas minoritātēm, uzskatu maiņa par Baltijas vāciešu un latviešu un igauņu attiecībām]. Hannover-Döhren.
Tulkojumi no krievu un zviedru valodas
1921: Die Nase und andere Geschichten [N. Gogol]. München
1921: Lady Macbeth von Mzensk [N. Leskov]. München
1922: Der Mensch im Schilderhaus und andere Novellen [N. Leskov]. München.
1922: Maria Aurora Königsmarck. Eine Chronik [Birger von Mörner, tulk. kopā ar Klāru Nordstrēmu]. München.
1925: Erzählungen Turgenev. München.
1930: König, Dame, Bube. Ein Spiel mit dem Schicksal [N. Nabokov]. Roman
1948: Der Njewski-Prospekt [N. Gogol]. Potsdam
1956: Wenn das Salz schal wird [N. Nabokov], Graz.
1962: Erste Liebe [I. S. Turgenev]. Stuttgart.
ORIĢINĀLLITERATŪRAS TULKOJUMI LATVIEŠU VALODĀ
1994: Tantes Julinkas burvju vārdiņš [tulk. H. Lapiņa]; Mana dzimtene [atdzejojis P. Brūvers]. Literatūra un Māksla, nr. 41/42.
1998: Kāzas Carnikavā: stāsts [tulk. S. Brice]. Aizpute: H. fon Hiršheits
2007: Jaška un Janne [tulk. P. Bolšaitis]. Vivat Academia. Atmiņas un stāsti par buršu valsti. Rīga: Antava.
2011: Senči un pēcteči: piezīmes no senās Livonijas vēstuļu lādes, 1689–1887 [tulk. P. Bolšaitis]. Rīga: Vesta LK.
2013: Baltiešu gredzens [tulk. P. Bolšaitis]. Rīga: Vesta LK.
2021: Pizas pastarā tiesa: stāsts par valdniekiem, politiķiem un tautu senajos viduslaikos un Mans ticības apliecinājums. Rīga: Laika grāmata.
APBALVOJUMI
1961: Literatūras veicināšanas fonda balva (Literaturpreis der Stiftung zur Förderung des Schrifttums)
1963: Eslingenes mākslinieku ģildes Austrumvācu literatūras balva (Der Ostdeutsche Literaturpreis der Künstlergilde Esslingen)
1974: Literatūras veicināšanas fonda goda balva (Ehrengabe der Stiftung zur Förderung des Schrifttums)
Citātu galerija
"Fēgezaku var uzskatīt par baltvāciešu gara izteicēju vācu literatūrā. Fēgezaka nāvi pieminēja gandrīz visi Rietumvācijas laikraksti."
O. A. [iesp. Osvalds Akmentiņš]. Baltvācu rakstnieku pieminot. Latvija, 9.02.1974."Fēgezaka spēcīgais talants [..] slēpjas lirikā; ar patiku viņš iegrimst sāpjpilnā un elēģiskā, pat sentimentālā tonī .. Tā šī grāmata diemžēl pārtapa par baltiešu elēģiju, nevis baltiešu drāmu .. greiza aina ne tikai attiecībā uz vietējiem vāciešiem, bet arī uz visu apkārtējo nevāciešu pasauli. Turklāt Aurels līdz galam paliek iekšēji svešs kā visam, kas notiek apkārt, tā savam laikam. [..] Tādējādi viņš redz tikai to, ko vēlas redzēt viņa acis un kas atbilst viņa paša elēģiskajai dabai [..] Atkārtotie, nemotivētie, klajie, nievājošie un netaisnīgie teicieni par latviešu tautu, kas likti baltiešu muižniecības pārstāvjiem mutē, nav pretrunā ar iepriekš teikto, jo šķiet kā tukšas un liekas zākas, kas daudz vairāk liecina par tiem, kuri tās izsaka, nekā ir par tiem, pret kuriem tās ir vērstas [..]. Baltiešu traģēdija ir tikai un vienīgi baltiešu dižciltīgo traģēdija. Nav iespējams atklāt vācbaltiešu likteņus nerādot vienlaicīgi arī abas tautas – latviešus un igauņus – kuras tieši šajā laikā piedzīvo nacionālu augšupeju un iegūst savu valstisko neatkarību."
Hans von Rimschs [recenzija par "Baltiešu triloģiju"]. Rigasche Post, nr. 41., 8.09.1935.
"[romāna] literārā vērtība šķiet esam ne tā kuplākā – autors piedāvā sajūtas, ainavas un notikumus reģistrējošu vēstījumu Apgaismības sentimentālisma manierē. Par spīti šim apstāklim romāns neapšaubāmi ir interesanta un ierosinoša lasāmviela, jo ļauj uzlūkot 20. gadsimta vēsturi no skatpunkta, kas kardināli atšķiras no latviešu literatūrā ierastā. Režisors [Viesturs Kairišs].. viņu interesē kultūru izzušana un pārdzimšana, citiem vārdiem – vācbaltieši kā metafora jebkurai tautai, “kuru laiks izbalina uz citu tautu audekla.”"
Valda Čakare. Ar vēlmi pāraugt baronu Bundulu [par "Baltiešu gredzenu" un tā iestudējumu Nacionālajā teātrī]. Pieejams: https://www.kroders.lv/verte/1233 (skat. 19.12.2021.)
Dzimtais vārds
Siegfried von Vegesack
Papildu vārdi
Benedikt Reinhold Theophil
Izglītība
1901–1907
Rīgas pilsētas ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Pabeidza pilnu ģimnāzijas kursu ar sudraba medaļu.
1907–1912
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Studēja vēsturi, kādā duelī zaudēja kreiso aci; vīlies gan studiju kvalitātē, gan atmosfērā. 1912. gada vasaru pavadīja Lobērģos, vēlāk Tērbatā vairs neatgriezās.
1909
Heidelbergas Universitāte
Heidelberga
Studēja vasaras semestrī, pēc tam atgriezās Tērbatā.
1912–1913
Austrumeiropas studiju seminārs
Berlīne
Ziemas semestrī studēja vēsturi pie Baltijas vācieša Teodora Šīmaņa (Schiemann, 1847–1921).
1913–1914
Minhenes universitāte
Minhene
Studēja vēsturi un mākslas vēsturi pie mākslas vēsturnieka un profesora Heinriha Velflina (Wölfflin, 1864–1945).
Dalība organizācijās
1907–1912
Studentu korporācija Livonia
Ülikooli 18, Tartu
Korporācijas loceklis
1956
Vācu valodas un dzejas akadēmija
Aleksandra ceļš 28, Darmštate
Īstenais loceklis
Ceļojums
1914
Itālija
Ar nākamo sievu Klāru Nordstrēmu – pavasarī ceļojums uz Itāliju – Venēciju, Romu, Florenci un Neapoli, jūnijā – brauciens uz Zviedriju. 1914. gada rudeni un Ziemassvētkus pavadīja Lobērģos.
1929–1932
Tičīno kantons, Šveice
Pavadīja laiku kopā ar ģimeni, kamēr Veisenšteinas pils tornis tika izīrēts mākslinieku apvienībai PORZA, lai iegūtu papildus līdzekļus torņa atjaunošanai. Dažu nedēļu laikā Tičino top romāns, balstīts lauksaimnieka pieredzē Veisenšteinas pils tornī pavadītajos pirmajos gados – Das fressende Haus ("Rijīgā māja", 1932).1929. gadā Lugānā satiek savu mūža mīlestību pusebrejieti Lea de Lēbu (Lea de Loeb), sauktu "Nena", kura 1932. gadā pārceļas kopā ar ģimeni uz Argentīnu.
1936–1938
Dienvidamerika
Laiku pavadīja Argentīnā pie draudzenes Nenas, kā arī ceļoja un tikās ar lasītājiem – izceļojušajiem Baltijas vāciešiem – un reklamēja savus darbus.
1959–1960
Dienvidamerika
1965–1966
Dienvidamerika
Dienvidamerikā pieredzētais attēlots romānā Der Überfahrt ("Pārbrauciens", 1968).
Darbavieta
06.1914
Laikraksts "Rigasche Rundschau" (1894–1939)
Doma laukums 1, Rīga
Līdzstrādnieks
Dzīvesvieta
02.1915–11.1915
Zviedrija
Karam sākoties, Klāra Nordstrēma bija spiesta Baltiju atstāt un atgriežas Zviedrijā. Zigfrīds fon Fēgezaks viņai sekoja 1915. gada februāra sākumā, lai 16. februārī Stokholmā apprecētos; turpmākie mēneši – pie sievas vecākiem Zviedrijā, strādāja kā publicists, kara ziņotājs presē, novembrī devās uz Berlīni.
11.1915–1918
Vācija
Pirmā pasaules kara gados dzīvoja Vācijā, problēmas ar Krievijas impērijas pilsoņa pasi palīdzēja atrisināt draugi un paziņas. Strādāja par žurnālistu Berlīnē pie vācbaltieša Paula Rorbaha (Rorbach, 1869–1956), publikācijas par Baltijas vācu stāvokli Krievijas impērijā un Baltijas jautājumiem. 1917. gada septembrī pārcēlās uz Bavāriju.
18.03.1918–26.01.1974
Veisenšteinas pils, Rēgena
Ar sievasmātes finansiālu atbalstu iegādājās remontējamu pils torni, pavasarī apmetās tur uz dzīvi kopā ar ģimeni, ar pārtraukumiem pavada visu savu atlikušo dzīvi. Šeit top ap 70 Fēgezaka darbu – romāni, lugas, esejas, stāsti, kā arī tulkojumi no zviedru un krievu valodas.
Apcietinājums
03.1933
Rēgena, Bavārija, Vācija
Pavada vairākas dienas apcietinājumā Rēgenā, jo atteicies izkārt pie pils torņa nacistiskās Vācijas krogu, jo izīrējis savu namu mākslinieku apvienībai PORZA, kuru jaunais režīms ir aizliedzis.
Dienests
1942–1943
Vērmahts
Ukraina
Brīvprātīgs tulks vācu armijas sagādes daļā Vācijas karaspēka aizmugurē Ukrainā un Gruzijā.
Piemiņas vietas
1984
Muzejs "Rijīgā māja"
Veisenšteinas pils, Rēgena
2000
Zigfrīda fon Fēgezaka Rēgenas reālskola
Rēgena, Bavārija, Vācija
Apglabāts
01.1974
Veisenšteinas pils, Rēgena
Pēc paša vēlēšanās apglabāts meža nostūrī blakus saviem suņiem netālu no Veisenšteinas pils torņa.