Zenta Mauriņa

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (86); Tulkotājs (2); Redaktors (1); Līdzautors (1); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (49)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsZenta Mauriņa
Papildu vārdiRaudive
PseidonīmsAmenta Zīra, Zenta
Dzimtais vārdsZenta Emma Mauriņa
KopsavilkumsRakstniece Zenta Mauriņa (1897–1978) ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Piecu gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. Pēc studiju beigšanas Latvijas Universitātē bijusi skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, kā arī pašas dibinātā literārā studijā u.c. Kā lektore guvusi lielu popularitāti. 1944. gadā kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrējusi uz Vāciju, vēlāk pārcēlusies uz Zviedriju, bijusi docētāja Upsalas universitātē. Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās. Apbalvota ar Zviedrijas, Vācijas, Šveices stipendijām, prēmijām, godazīmēm. Mauriņas filozofisko un estētisko platformu veido dažādu skolu un virzienu atziņu sintēze, filolozifiskajā metodē dominē subjektīvs skatījums, brīva iztēle, intuīcija. Pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Mauriņas literāri kritiskajos rakstos galvenais objekts ir rakstnieka personība, no kuras tiek meklēts ceļš uz daiļrades īpatnībām. Pasaules literatūrzinātnē uzmanību iemantojusi Mauriņas apcere par Fjodoru Dostojevski.
Personiska informācijaTēvs – Roberts Mauriņš, ārsts. Māte – Melānija Mauriņa (dzimusi Knape) – apdāvināta pianiste, mācījusies Pēterpils Konservatorijā, septiņu bērnu māte.
Mauriņa jau bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu.
5 gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt.
1913–1915: mācās Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā.
Neilgi vada pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņā.
1921: iestājas Latvijas Universitātes Filozofijas fakultātē, pēc diviem gadiem pāriet uz Baltu filoloģijas nodaļu.
1923–27: studējusi Latvijas Universitātē baltu filoloģiju.
1927–28: bijusi skolotāja Rīgas skolotāju institūtā.
No 1928: lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā.
1929. gada janvāris: atver savu literāro studiju.
1929. gada vasara: papildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē (galvenokārt salīdzinošajā) Heidelbergas universitātē pie E. R. Kurciusa, F. Gundolfa, H. Rikerta.
1930-40: lektore Mūrmuižā.
1936: laulības ar Konstantīnu Raudivi.
1938. gada 4. februāris: aizstāv doktores disertāciju "Friča Bārdas pasaules uzskats".
1937-40: rediģējusi "Daugavas Gadagrāmatas" literāro pielikumu.
Vācu okupācijas laikā kopā ar vīru K. Raudivi vadījusi laikraksta "Daugavas Vēstnesis" literatūras un mākslas nodaļu.
1944: kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrējusi uz Vāciju.
1946. gada septembris: pārcēlusies uz Zviedriju.
1949-63: bijusi docētāja Upsalas universitātē.
1965: atgriezusies Vācijā, dzīvojusi kūrortpilsētā Krocingenē.
Profesionālā darbība1919: pirmās publikācijas – Jāņa Akurātera stāsta "Mana vismīļā" tulkojums vācu valodā laikrakstā "Libausche Zeitung".
1922: recenzija par Jāņa Akurātera grāmatu "Klusums un gaisma" laikrakstā "Izglītības Ministrijas Mēnešraksts" (3. nr).
1924: sacerējusi ludziņas bērniem, kuras publicējusi ar pseidonīmu Amenta Zīra – "Feja, velns un ragana", "Kur laime mīt?", "Ziemassvētku zvaigzne" (visas publicētas 1924. gadā).
1929: dibinājusi literāro studiju.
Trimdas gados lasījusi lekciju ciklus Vācijas, Šveices, Itālijas u.c. Eiropas valstu pilsētās.

Par rakstniekiem

"Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (1928)
"Jānis Poruks un romantisms" (1929)
"Dostojevskis" (1931) Publicēta vācu valodā "Dostojewskij. Menschengestalter und Gottsucher" ("Dostojevskis. Cilvēciskuma un Dieva meklētājs, 1952), krievu valodā (1934), angļu valodā (1936), zviedru valodā (1951).
"Friča Bārdas pasaules uzskats" (1938, doktora disertācija)
"Baltais ceļš" (1935)
"Saules meklētāji" (1938)
"Dante tagadnes cilvēka skatījumā" (1937)

Eseju krājumi

"Pārdomas un ieceres" (1934)
"Dzīves apliecinātāji" (1935)
"Grāmata par cilvēkiem un lietām" (1938)
"Ziemeļu tēmas un variācijas" (1939)
"Prometeja gaismā" (1943)
"Kultūras saknes" (1944)
"Tilti" (1947)
"Sirds mozaīka" (1947)
"Spīts" (1949)
"Uguns gari" (1951)
"Sāpju noslēpums" (1952)
"Latviešu esejas" (1953)
"Traģiskais skaistums" (1954)
"Cilvēces sargi" (1955)
"Apnicība un steiga" (1962)
"Par mīlestību un nāvi" (1964)
"Zemes dziesma" (1967)

Autobiogrāfiskie darbi

Autobiogrāfiskā triloģija "Tālā gaita" (1955), "Iedrīkstēties ir skaisti" (1958), "Dzelzs aizbīdņi lūzt" (sarakstīta un izdota vācu valodā 1957. gadā, autores tulkota latviski 1960. gadā)
"Zviedrijas dienasgrāmata" 2 sējumos "Trimdas traģika" (1965, 1966 piešķirta Ziemeļamerikas Latviešu Kultūras fonda balva)
"Pasaules vārtos" (1968)
"Manas saknes ir debesīs" (1980)

Romāni

"Dzīves vilcienā" (1941)
"Trīs brāļi" (1946)
"Frančeska" (1952)
"Bērza tāss" (1971)

Stāsti

"Neaizsūtītā vēstule" (1940)
"Septiņi viesi" (1957)
"Sākumā bija prieks" (1965)
"Bērza tāss" (1971)
"Dzintargraudi" (1975)

Tulkojumi

Sigrīda Unsete. "Kristīne Lavrana meita" (Grāmatu Draugs, 1930-31)
Sigrīda Unsete. "Olavs Auduna dēls" (Grāmatu Draugs, 1933)
Romēns Rolāns. "Bethovens" (Grāmatu Draugs, 1932)
Romēns Rolāns. "Mikelandželo" (Grāmatu Draugs, 1934)
Tomass Hārdijs "Skaidra sieviete; Tesa d’Erberville" (Grāmatu draugs, 1935)
Tomass Kārlails "Par varoņiem, varoņu godināšanu un varonīgumu vēsturē" (Valters un Rapa, 1936)
Fjodors Dostojevskis "Idiots" (1937)
Romēns Rolāns "Žans Kristofs" (VAPP, 1940–1941)
Aleksandrs Roskins "Maksims Gorkijs" (VAPP Jaunatnes rakstu apgāds, 1941)
Albērs Kamī "Mēris" (Druva, 1952; tulkots ar autora atļauju no franču valodas; sērija Tagadnes ievērojamie autori Zentas Mauriņas izvēlē)


Minsteres latviešu centrā (Vācijā) iekārtota Mauriņas piemiņas ekspozīcija.
1982: pēdējā Mauriņas dzīvesvietā Krocingenē atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne.
1997: uzņemta dokumentālā filma par Zentu Mauriņu "Baltā spīts" (režisors R. Rikards).

Atsevišķi darbi uzvesti teātros, radiofonā, televīzijā.

Kopoti raksti 2 sējumos (1939-40)
Raksti 15 sējumos (1-7, 1996-2003)
Izlase "Uzdrīkstēšanās" (1990)

Vairākas grāmatas Mauriņa sarakstījusi vācu valodā:
"Die Aufgabe des Dichters in unserer Zeit" ("Dzejnieka uzdevums mūsu laikā", 1965)
"Portrats russischer Schriftsteller" ("Krievu rakstnieku portreti", 1968)
"Kleines Orchester der Hoffnung" ("Mazs cerību orķestris"; 1974 – par Austrumu un Rietumu rakstniekiem).

Divas grāmatas veltītas Konstantīnam Raudivem:
1975: Konstantin Raudive zum Gedachtnis
1978: Konstantin Raudives Persönlichkeit un Werk

Trimdā piešķirtās godalgas

1960: Karaļa Gustava Zviedru Kultūras godalga
1966, jūlijs: Šongaua balva un "Académie d'Alsace Colmar" goda biedra tituls
1968: Vācijas Federācijas 1. šķiras Nopelnu Krusts
1969: Trimdas Tautas balva (PBLA balva)
1971, aprīlis: Vācijas fonda Konrada Adenauera balva
1973: Andreja Grifiusa balvas goda velte no Eslingenas māks. gil
1975: Brīvo latviešu balva un "Sachpreis für die Literatur" MEMENTO balva literatūrā
1977: Šveices "Brīvības un Cilvēktiesību Fonda" balva, pasniegta Bernes pilsētas namā 29. oktobrī
1977: Bonas Austrumu-rietumu Kultūras Institūta zelta medaļa "Pro humanitate", pasniegta Bad Krocingas atpūtas namā 1977. gada 15. decembrī
1978: Psihologu apvienība /G. f. P/ uzņem Zentu Mauriņu apvienībā. Kļūst par godabiedri parapsihologu apvienībā Freiburgā.
Citātu galerija"Dzimusi un izglītojusies latviešu zemē, kas ir robežstabs starp rietumu un austrumu kultūrām, Zenta Mauriņa sevī uzņēma vienādi dziļi visu triju zemju — latviešu, vācu, krievu valodu un kultūru un tās ieveidoja savā pasaules uzskatā, kas vēlāk tik spilgti izpaužas sacerējumu tematu un problēmu izvēli".

Hieronīms Tichovskis. Mūsu izcilai rakstniecei Zentai Mauriņai aizejot. Latvija Amerikā, 1978. gada 6. maijs.

"Mauriņa ir latviešu literāri filozofiskās esejas žanra iedibinātāja un izkopēja. Mauriņas filozofisko un estētisko platformu veido dažādu skolu un virzienu atziņu sintēze, filozofijas metodē dominē subjektīvs skatījums, brīva iztēle, intuīcija. Mauriņa pievērsusies galvenokārt lielām, izcilām personībām, romantiski un eksistenciāli noskaņotiem autoriem, kuru garīgās pasaules daudzšķautņainību un bagātību parasti idealizē un heroizē. Mauriņas literāri kritiskajos rakstos galvenais objekts ir rakstnieka personība, no kuras tiek meklēts ceļš uz daiļrades īpatnībām. Faktogrāfija, sociālo attiecību problemātika apieta. Izcentrēta un spilgti, kāpināti izgaismota kāda atsevišķa, Mauriņas domāšanas veidam, ētiskajiem principiem, iekšējai būtībai tuva īpašība vai parādība. Gara brīvības, cilvēcības, augsti tikumisku ideālu aizstāvība, unikālas pasaules kultūras zināšanas, prasme plašā horizontālā kontekstā salīdzināt, konfrontēt, secināt, organizēt domu dzejiski spožā izteiksmē, izteikties skaidrā, aforismiem bagātā valodā piešķīrusi Mauriņas emocionālajai subjektivitātei fascinējošu iedarbes spēku."
"(..) Grāmatā "Daži pamata motīvi Raiņa mākslā" (1928) izvērsta Mauriņai tuva tēma – Raiņa dvēseles traģisms bez dziļāka ieskata Raiņa ideju pasaulē. Intuitīvās iejūtas metode dominē vācu klasiskā romantisma tradīcijās sakņotajos pētījumos "Jānis Poruks un romantisms" (1929) un "Friča Bārdas pasaules uzskats" (1938). Annas Brigaderes daiļrades saistība ar latviešu tautai raksturīgajām dvēseles skaidrības ilgām poētiski atsegta grāmatā "Baltais ceļš" (1935). (..) Trimdas laika esejās plašos kultūrfilozofiskos kontekstus aktualizē mūsdienu cilvēciskās esmes pamatjautājuma (indivīda spējas barbarisma apstākļos saglabāt ētiskumu un kultūru) sasaiste ar komunistu un hitleriešu terora nosodījumu, sāpes par latviešu tautas traģisko likteni, rūpes par latviešu nacionālās kultūras vērtību un tradīciju saglabāšanu. (..) Pasaules literatūrzinātnes uzmanību iemantojusi Mauriņas apcere par Fjodoru Dostojevski (1931). No jauna Fjodora Dostojevska pētniecībai pievērsusies 40. gados Upsalā. Monogrāfija bagātināta ar kvalitatīvi jaunām pasaules kultūras apcirkņos skatītām atziņām, paralēlēm, mākslinieciskajiem kritērijiem (..) Personiskās dzīves gaitu ar laikmeta vēsturisko notikumu un trimdā iepazīto cittautu (galvenokārt zviedru un vācu) rakstura un sadzīves īpatnību ieskicējumu subjektīvi atspoguļo autobiogrāfiskā triloģija "Tālā gaita" (1955), "Iedrīkstēties ir skaisti" (1958), "Dzelzs aizbīdņi lūzt" (1960), "Zviedrijas dienasgrāmata" 2 sējumos "Trimdas traģika" (1965) un "Pasaules vārtos" (1968) un pēc nāves izdota dienasgrāmata "Manas saknes ir debesīs" (1980). (..) Mauriņas romānos "Dzīves vilcienā" (1941), "Trīs brāļi" (1946), "Frančeska" (1952), "Bērza tāss" (1971) konkrētu dzīves notikumu un prototipu attēlojums sapludināts ar filozofiski eksistenciālā romantisma elementiem. Varoņu dzīves jēgas meklējumi ietverti sižetiski raitā un psiholoģiskiem konfliktiem bagātā vēstījumā, noris reālā vidē (neatkarīgajā Latvijā, boļševiku okupācijas un terora apstākļos, izsūtījumā Sibīrijā, bēgļu gaitās Vācijā, trimdā Zviedrijā), taču situācijas nereti samākslotas, raksturi konstruēti, eksaltēti."
Biruta Gudriķe. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: 2003.
SaiknesKonstantīns Raudive - Vīrs
Nodarbestulkotāja
rakstniece
filoloģe
esejiste
Dzimšanas laiks/vieta15.12.1897
Lejasciems
Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads
Dzīvesvieta1938–29.07.1944
Kuldīgas iela 50, Rīga
Kuldīgas iela 50, Rīga, LV-1046

No 1938. līdz 1944. gadam Zenta Mauriņa dzīvojusi Kuldīgas ielā 50.

1944. gada 29. jūlijā Konstantīns Raudive kopā ar Zentu Mauriņu atstāj Rīgu un dodas bēgļu gaitās.


1944–1947
Vācija
Germany
Līdz 1947. gadam Raudive un Mauriņa mitinās dažādās vietās Vācijā.

07.09.1946
Zviedrija
Sweden
1946. gada 7. septembrī no Lībekas uz Zviedriju atbraukuši Zenta Mauriņa un Konstantīns Raudive. 7. oktobrī viņi ierodas Upsalā.

1947–1965
Zviedrija
Sweden
1947. gadā Konstantīns Raudive un Zenta Mauriņa pārceļas uz Zviedriju. Šeit Raudive un Mauriņa nodzīvo gandrīz divdesmit gadus.

1965
Bādkrocingene
Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany

1965. gadā Raudive un Mauriņa atkal dodas uz Vāciju, kur apmetas uz dzīvi Dienvidvācijas kūrortpilsētā Bādkroicingenē, netālu no Šveices robežas.


1966–1978
Römerweg 9, Bad Krozingen
Römerweg 9, Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany
Pēdējā dzīvesvieta Badkrocingenē, Romiešu ielā 9.
Izglītojies1913–1915
Liepājas krievu sieviešu ģimnāzija
Ausekļa iela 9, Liepāja
Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401
Iestājusies 6. klasē. Beigusi ģimnāziju ar zelta medaļu.

1921–1923
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studējusi filozofiju.

1923–1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Studējusi baltu filoloģiju.

1929
Heidelberga
Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany

Heidelbergas Universitāte

Papildinājusies filozofijā un literatūrzinātnē (galvenokārt salīdzinošajā) Heidelbergas universitātē 1929. gada vasarā. Papildinājusies pie E. R. Kurciusa, F. Gundolfa, H. Rikerta.


1938
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Ieguvusi filoloģijas doktora grādu.
Darbavieta1916–1920 (Datums nav precīzs)
Grobiņa
Grobiņa, Grobiņas novads

Neilgi vadījusi pašas dibinātu privātu proģimnāziju Grobiņas doktorātā.


1917 (Datums nav precīzs)
Liepāja
Liepāja
Pasniegusi privātstundas.

1927–1928
Rīgas Skolotāju institūts
Rīga
Rīga
Lektore

1928
Latvijas Tautas universitāte
Rīga
Rīga
Lektore

1930–1940
Latvijas Tautas universitāte
Mūrmuiža
Kauguru pagasts, Beverīnas novads

1937–1940
Rīga
Rīga

Rediģējusi "Daugavas Gadagrāmatas" literāro pielikumu.


1941–1944
Laikraksts "Daugavas Vēstnesis" (1941–1944)
Rīga
Rīga

Kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi vadījusi laikraksta "Daugavas Vēstnesis" literāro un mākslas nodaļu.


1949–1963
Upsālas Universitāte
752 36 Upsala, Zviedrija
752 36 Uppsala, Sweden

Docētāja

Emigrē09.00.1944
Vācija
Germany

00.09.1946
Zviedrija
Sweden

Galvenokārt dzīvojusi Upsalā.


1965
Bādkrocingene
Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany
Ceļojums1936
Florence
Florence, Tuscany, Italy

1936. gadā, Konstantīna Raudives aicināta, Zenta Mauriņa kopā ar māsu Helgu dodas uz Florenci, kur notiek viņas laulības ar Raudivi.
Pēc tam kopā ar Raudivi viņa dodas uz Romu, Venēciju, Šveici, Parīzi.


00.09.1938
Helsinki
Helsinki, Finland
Caur Tallinu uz Helsinkiem, kur viesojas arī pie Ellijas Rozentāles, satiekas ar literatūras profesoru Veiko Koskennieni, rakstnieku F. E. Sillanpē.
Miršanas laiks/vieta25.04.1978
Bāzele
Basel, Canton of Basel-Stadt, Switzerland
ApglabātsBādkrocingene
Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany
Piemiņas vietas1982
Bādkrocingene
Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany

Pēdējā Mauriņas dzīvesvietā Krocingenē atklāta laukakmenī iestiprināta metāla piemiņas plāksne.

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Trimdas traģika: Zviedrijas dienasgrāmatas 1. daļa
Prēmija piešķirta par esejām "Trimdas traģika".
1965

Nopelnu krusts
I šķira
1968

PBLA Tautas balva
1969



Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 28.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Lejasciems
(Lejasciems, Lejasciema pagasts, Gulbenes novads)
15.12.1897(nav uzstādīts)Ciems
2Bādkrocingene
(Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany)
1965(nav uzstādīts)Pilsēta
3Kuldīgas iela 50, Rīga
(Kuldīgas iela 50, Rīga, LV-1046)
1938 - 29.07.1944(nav uzstādīts)Ēka, māja
4Zviedrija
(Sweden)
07.09.1946(nav uzstādīts)Valsts
5Vācija
(Germany)
1944 - 1947(nav uzstādīts)Valsts
6Zviedrija
(Sweden)
1947 - 1965(nav uzstādīts)Valsts
7Römerweg 9, Bad Krozingen
(Römerweg 9, Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany)
1966 - 1978(nav uzstādīts)Ēka, māja
8Bāzele
(Basel, Canton of Basel-Stadt, Switzerland)
25.04.1978(nav uzstādīts)Pilsēta
9Vācija
(Germany)
09.01.1944(nav uzstādīts)Valsts
10Zviedrija
(Sweden)
01.09.1946(nav uzstādīts)Valsts
11Bādkrocingene
(Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany)
1965(nav uzstādīts)Pilsēta
12Bādkrocingene
(Bad Krozingen, Baden-Württemberg, Germany)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta
13Heidelberga
(Heidelberg, Baden-Württemberg, Germany)
1929(nav uzstādīts)Pilsēta
14Ausekļa iela 9, Liepāja
(Ausekļa iela 9, Liepāja, LV-3401)
1913 - 1915(nav uzstādīts)Ēka, māja
15Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1921 - 1923(nav uzstādīts)Ēka, māja
16Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1923 - 1927(nav uzstādīts)Ēka, māja
17Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1938(nav uzstādīts)Ēka, māja
18Grobiņa
(Grobiņa, Grobiņas novads)
1916 - 1920(nav uzstādīts)Pilsēta
19Liepāja
(Liepāja)
1917(nav uzstādīts)Pilsēta
20Rīga
(Rīga)
1927 - 1928(nav uzstādīts)Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.