Vilma Greble

138 bildes

07.06.1906 – 25.02.1991

Dzimšanas laiks/vieta

07.06.1906
Dzimusi Kalnciema pagasta Kapukrogā.

Miršanas laiks/vieta

25.02.1991
Rīga

Personiska informācija

Vilma Greble (1906.28.V Valkas apr. Kalnciema pag. Kalnamuižas
Kapukrogā – 1991.25.II Rīgā, apbed. Meža kapos) viena no ievērojamākām XX gs.
latviešu folkloristēm, tautasdziesmu, revolucionāro dziesmu, bērnu folkloras
pētniece, bibliogrāfe visu mūžu iesaistījusies folkloras vākšanā gan
ekspedīcijās (no 1950.g.), gan sava individuālā krājuma
[717] papildināšanā 60
gadu garumā. Pirmie pieraksti no vecākiem u.c. novadniekiem tapuši, mācoties
Rīgas Skolotāju institūtā.

Pēckara periodā viņa uzaicināta strādāt Folkloras institūtā un personīgie
meklējumi saistīti ar laikmetu un darba tēmām – „Lielā Tēvijas kara folklora,”
kas bijis diplomdarbs, piespiedu kārtā beidzot otrreiz augstskolu. Padomju
folkloras ieguvē izjautāti Partijas skolas un pedagoģisko skolu audzēkņi, uzklausīti
kara dalībnieki, sarkanie partizāni un kolēģi. Pierakstos netrūkst nostāsti par skolas
biedru Otomāru Oškalnu un viņa attieksmi pret Raini, kas arī Vilmai Greblei
bijis nozīmīgākais un tuvākais dzejnieks.

Zinātniskās interesēs vākti materiāli pētījumam par bērnu folkloru („Bērnu
dzīve un darbs latviešu priekšpadomju tautasdziesmu atspoguļojumā” –
disertācija filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai, aizstāvēta 1956.g.).
Te atkal labākā teicēja māte
Kristīne Greble un vecākā māsa Johanna Eglīte. Šai
tēmai noderējis arī pašas audzēkņu no Franču liceja savāktais [1769] krājums.
Ekspedīcijās pierakstīti izcili teicēji – lizumniete
Made Žagare, bārtenieks Jēkabs
Ķīburs, kurš, pateicoties Greblītes (tā viņu dēvēja kolēģi) pūlēm un prasmēm,
folkloristiem atdevis visu savu bagāto dziesmu vākumu, jaunpiebaldzēnu
Annas un Oskara Damrožu meita Alise Robežniece un nīceniece Anna Gudriķe pašas kļuvušas
par folkloras vācējām un krājējām. Greblīte vienmēr sekojusi aktualitātēm un
laikam, viņas pēdējie pieraksti 1989.g. – dziesmu parodijas un kursa biedra
Pētera Akota atmiņas par savām gaitām folkloras vākšanā.


Sagatavoja: Māra Vīksna

Literatūra:
Vīksna, Māra.
Vilmas Grebles mūžs zinātnei un bērniem.
LETONICA 2007, 16, 192–201.

Saiknes

Kristīne Greble - Māte
Otto Greblis - Tēvs

Pseidonīms

V. Vigre

Izglītība

–1922
Gulbenes pamatskola
Gulbene
1922. gadā beigusi Gulbenes pamatskolu.

–1928
Rīgas Skolotāju institūts
Rīga
1928. gadā beigusi Rīgas skolotāju institūtu.

Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējusi filozofiju LU.

–1951
Latvijas Valsts universitāte (1940–1941, 1944–1958)
Raiņa bulvāris 19, Rīga
1951. gadā beigusi LVU Filoloģijas fakultāti.

Darbavieta

1929–1934
Rīga
No 1929. līdz 1934. un no 1940. līdz 1944. gadam strādājusi par skolotāju Rīgā.

1934–1940
Strādājusi par korektori.

1940–1944
Rīga
No 1929. līdz 1934. un no 1940. līdz 1944. gadam strādājusi par skolotāju Rīgā.

1944–1956
Anrī Barbisa Rīgas 11. vidusskola
Miera iela 62, Rīga
Strādājusi par skolotāju Rīgas 11. vidusskolā (mūsdienās – Rīgas Franču licejs).

1945–1970
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Latvijas Zinātņu akadēmija
Zinātniskā līdzstrādniece LVU Folkloras institūtā (1945–1946), ZA Folkloras institūtā (1946–1951), Etnogrāfijas un folkloras institūtā (1951–1955), Valodas un literatūras institūtā (1956–1970).

Apglabāts

1991
Rīgas Pirmie Meža kapi