Vilis Lapenieks

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (5); Recepcijas persona (9)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsVilis Lapenieks
KopsavilkumsRežisors Vilis Lapenieks (1908–1983) dzimis Liezērē. Viņam ir nozīmīga loma Latvijas kino vēsturē. Mācījies Liezēres pagastskolā un Rīgas pilsētas 1. ģimnāzijā, studējis farmāciju Latvijas Universitātē un Teātra un kino režiju Lesinga universitātē Berlīnē. Pirmās latviešu lielfilmas "Zvejnieka dēls" (1939) scenārija autors un rezisors. 1942. gadā izveidojis Tautas teātri. 1944. gada oktobrī devās bēgļu gaitās uz Vāciju, strādāja britu militārās pārvaldes dienestā, Blombergā izveidoja Latviešu mākslas centru, turpināja darboties kā filmu režisors. 1952. gadā izceļoja uz ASV, gadu nostrādāja Bahamu salās, kopš 1953. gada dzīvoja Dienvidkalifornijā, izveidoja savu foto uzņēmumu Holivudā, piedalījās amerikāņu filmās kā aktieris un režisora palīgs, aktīvi iesaistījās latviešu kultūras dzīvē. Uzņēmis vairākas latviešu trimdas dzīvi dokumentējošas filmas. Savu dzīvi aprakstījis impresiju un ekspresiju grāmatā "Dullā Daukas piezīmes" (1977).
Personiska informācijaDzimis kalpu ģimenē.
Sieva – aktrise Milda Lapeniece (dzimusi Ziediņa), dēli Vilis Mārtiņš Lapenieks, juniors (1931– 1987) – kinooperators un Dzintars Lapenieks.
Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1936: apraksts par Berlīnes kinoteātriem "Stāt! Sarkana spuldze deg!" laikr. "Rīts" (17.XI). Dzīvodams trimdā, publicējis virkni rakstu latviešu trimdas periodikā.

Teātra aktieris un režisors

Teātri spēlējis vietējā Liezēres amatierteātrī un ģimnāzijas gados skolas teātrī pie režisora Kristapa Lindes.
Darbojies kā režisors Valmierā un Smiltenē, piedalījies Ziemeļblāzmas teātra izrādēs.
1933–1934: aktieris Nacionālajā teātrī.

1942–1944: izveidojis un vadījis Tautas teātri un Drāmas kursu studiju.

Iestudējis vairākas savas lugas Rīgas radiofonā.

20. gs. 40. gados: bēgļu nometnē Blombergā izveidoja Latviešu mākslas centru.

Sarakstījis scenārijus un vadījis režiju populārzinātniskām filmām "Zem baltzaļā karoga" (1936), "Tēvzemei un brīvībai" (1937), "Brauciens pa ziedošo Zemgali", filmai par dziesmu svētkiem "Kam drosme ir" un "Minox" (visas 1938).

Strādājis arī Vācijas filmrūpniecībā par režisora asistentu un režisoru. Pēc Viļa Lapenieka scenārija uzņemtas vācu filmas "Der letze Hammerschlag" ("Pēdējais āmura klaudziens") un "Wachtmeister" ("Sardzes priekšnieks").

Nonācis Losandželosā, iestudējis vairākus klasiķu darbus: Rūdolfa Blaumaņa "Skroderdienas Silmačos", Annas Brigaderes "Princese Gundega un karalis Brusubārda", Raiņa "Jāzeps un viņa brāļi", Mārtiņa Zīverta "Minhauzena precības" un citas.
Trimdā piedalījies Losandželosas Latviešu amatieru teātra iestudējumos, bijis arī režisors.
1955: režisors Mārtiņa Zīverta komēdijas iestudējumam Losandželosas Latviešu amatieru teātrī.

Kā aktieris un režisora palīgs piedalījies amerikāņu filmu industrijā.

Kino režisors

1939: filmas "Zvejnieka dēls" scenārija autors un režisors.
1940– 1941: Latvijas Filmu uzņēmuma režisors, šai laikā papildinājis zināšanas pie Sergeja Eizenšteina Maskavā.
1947: Blombergā scenārija autors un režisors par latviešu bēgļu dzīvi "Who were are?" ("Kas mēs esam un ko mēs spējam").
1949–1950: Blombergā uzņēmis filmu "Zaļais zelts" par latviešu mežinieku darbu un mākslas filmu pēc Mārtiņa Zīverta lugas motīviem filma "Kāds, kura nav" (1949).

Amerikas Latviešu Apvienības uzdevumā uzņēmis dokumentālās filmas:
1972: "Mēs – latvieši brīvajā pasaulē".
1974: "Tauta tuvumā – tauta tālumā".
1975: "Kā es māku, tā es maunu", vairākas īsfilmas, kā arī filmas par latviešu salidojumiem Tobago salā.
1978: "Tobago".
Uzņēmis dokumentālu filmu "Latvieši Venecuēlā".

1953: Holivudā atvēris savu fotostudiju, fotolaborātoriju un veikalu.

Sabiedriskā darbībā

1953: Dienvidkalifornijas latviešu biedrības sarīkojumu, kultūras un skolu sekcijas vadītājs.
ALA Filmu nozares vadītājs.

1998: Latvijā muzejā "Dauder" – izstāde "Dullais Dauka no Liezēres līdz Holivudai".
Citātu galerija

"Dullā Daukas piezīmes" (1977)

"Šī grāmata stāsta par latviešos pavisam maz izplatītu modernās mākslas nozari, par filmām un filmēšanu un viena šīs nozares censoņa patiešām raibo un piedzīvojumiem pārbagāto dzīvi. [..] Kas pazīst Lapenieku, zina, cik viņš ir runīgs un dedzīgs stāstītājs. Veikla stāstītāja talantu viņš apliecina arī šai grāmatā, kaut tas nepārsteidz. Lapeniekam ir arī ilggadīga žurnālista un reportiera pieredze. [..] Grāmatā viscaur vijas veikla cilvēka dzīves filozofija un praktiskā izmaņa izmantot jaunradušās situācijas un apstākļus. [..] Lapenieka stājā un personībā vissimpātiskākais ir, ka līdztekus savas karjēras veidošanai svešumā viņš nekad neaizmirst latviešu sabiedriski-kultūrālās vajadzības, nekad neliedz tām savu atbalstu un allaž ar „pilnu krūti" meties arī šai darbā. Latviskās kultūras celšana un mūsu tautiskās kopības stiprināšana ir tuva viņa sirdij. To viņš apliecinājis gan Vācijas laikā Blombergā, gan arī ASV."

Čaks, Raimunds. Filmu vīra atmiņu stāsts. Daugavas Vanagu Mēnešraksts, 1978, Nr. 1.

"Viļa Lapenieka mūža atmiņām tas [tiešums, nelaipošana] dod daudz krāsainības, ar ko viņš, arī nebūdams rakstnieks, savas tipu galerijas ļaudīm piešķir pretenzijas uz literāru figūru lomu — kā tādos sadzīves tēlojumos, kur viela smelta no tautas mūža. Autors pats neko nezīmē, neko neraksturo, – to veic viņa apcerētās personas pašas ar savām izdarībām, parādīdamās tādā vēsturiskā perspektīvā, kas lasītāju atbrīvo no aktuālām, vispārpieņemtām redzēšanas mērauklām. [..] Viņa personība ir nepacietīga, aktīva, pastāvīgi konfrontēta ar izaicinājumu, kas prasa sekmes, bet prot simpātiskā kārtā ari rezignēt. Tā viņā ari raksta, lietodams gan piparus, gan sāli. it kā filmēdams kādu nedēļas chroniku — grāmatai trūkst iedalījuma pa nodaļām, ainas steidzīgi nomaina viena otru, tajās pavīd vai visa Latvijas un trimdas kultūras pasaule; ģēniji, čekisti un stulbi birokrāti; Rīga, Maskava, Berlīne. Londona; daudz pazīstamu vārdu, zināmu un nezināmu notikumu, sakarību. [..]Kad grāmata vienā paņēmienā izlasīta, blakus gandarījuma pārdzīvojumam atliek pasmaidīt par jauko pašironiju un nopūsties par to, ka trimdai par maz izdevības izmantot Vila Lapenieka spējas, pieredzi un joprojām kūsājošo optimismu – tās ir vērtības, kuru mums pa laikam trūkst visvairāk.

Klāns, Pāvils. Dullā Daukas piezīmes. Laiks, 1977, 26. nov.

Nodarbesrežisors
rakstnieks
kinorežisors
Dzimšanas laiks/vieta08.10.1908
Liezēres pagasts
Liezēres pagasts, Madonas novads
Dzimis Liezēres pagasta Murēnos.

Dzīvesvieta1921–1944
Rīga
Rīga

00.10.1944–00.01.1952
Vācija
Germany
Lielākoties dzīvojis latviešu bēgļu nometnē Blombergā.

1952–1953
Bahamu salas
The Bahamas

01.01.1953–1983
Losandželosa
Los Angeles, California, United States
IzglītojiesRīga
Rīga

Mācījies Latvju dramatiskajos kursos pie režisoriem - Zeltmatis un Ernests Feldmanis.


Rīga
Rīga

Mācījies Tautas augstskolas teātra studijā.


1921
Liezēre
Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads

Beidzis Liezēres draudzes skolu.


1921–1925
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

Piedalījies skolas teātra izrādēs, režisors Kristaps Linde.


1925
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Sācis farmācijas studijas.


1935–1940
Berlīne
Berlin, Germany

Ar pārtraukumiem mācījies režijas mākslu Lesinga universitātē Berlīnē (Lessing-Hochschule zu Berlin), UFA un TOBIS filmu studiju kursos.

DarbavietaVācija
Germany
Strādāja filmu studijā "Rīga" un dažādās vācu filmu studijās.

Holivuda
Hollywood, Los Angeles, California, United States

Izveidoja un vadīja savu foto uzņēmumu.


1935 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga

Sabiedrisko lietu ministrijas Filmu nodaļā, režisora asistents.


16.11.1940–16.07.1941
Rīga
Rīga

Rīgas Filmu Uzņēmuma režisors.


1942–1944
Rīga
Rīga

Dibinājis un vadījis Tautas teātri, kas darbojās Arodbiedrību centrālās savienības paspārnē.


1945–1951 (Datums nav precīzs)
Vācija
Germany

Strādāja britu pārvaldes zonas militārajā dienestā, vadīja un izveidoja Latviešu mākslinieku ansambli.


1952–1953
Bahamu salas
The Bahamas

Apbūves darbu uzraugs.

Emigrē00.10.1944
Vācija
Germany

01.01.1952
Ņujorka
New York, USA
Miršanas laiks/vieta30.01.1983
Losandželosa
Los Angeles, California, United States

Apglabāts

Apglabāts Rotas Brāļu kapos.



Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 21.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Liezēres pagasts
(Liezēres pagasts, Madonas novads)
08.10.1908(nav uzstādīts)Pagasts
2Vācija
(Germany)
01.10.1944 - 01.01.1952(nav uzstādīts)Valsts
3Losandželosa
(Los Angeles, California, United States)
01.01.1953 - 1983(nav uzstādīts)Pilsēta
4Rīga
(Rīga)
1921 - 1944(nav uzstādīts)Pilsēta
5Bahamu salas
(The Bahamas)
1952 - 1953(nav uzstādīts)Sala
6Losandželosa
(Los Angeles, California, United States)
30.01.1983(nav uzstādīts)Pilsēta
7Vācija
(Germany)
01.10.1944(nav uzstādīts)Valsts
8Ņujorka
(New York, USA)
01.01.1952(nav uzstādīts)Pilsēta
9Liezēre
(Liezēre, Liezēres pagasts, Madonas novads)
1921(nav uzstādīts)Ciems
10Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1921 - 1925(nav uzstādīts)Ēka, māja
11Rīga
(Rīga)
1925(nav uzstādīts)Pilsēta
12Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta
13Berlīne
(Berlin, Germany)
1935 - 1940(nav uzstādīts)Pilsēta
14Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta
15Rīga
(Rīga)
1935(nav uzstādīts)Pilsēta
16Rīga
(Rīga)
1942 - 1944(nav uzstādīts)Pilsēta
17Vācija
(Germany)
1945 - 1951(nav uzstādīts)Valsts
18Vācija
(Germany)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Valsts
19Holivuda
(Hollywood, Los Angeles, California, United States)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsētas daļa
20Bahamu salas
(The Bahamas)
1952 - 1953(nav uzstādīts)Sala

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.