Vilhelms Ferdinands Hekers

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsVilhelms Ferdinands Hekers
Papildu vārdiWilhelm Ferdinand Häcker, Haecker
KopsavilkumsVilhelms Ferdinands Hekers (Wilhelm Ferdinand Häcker, 1774–1842) – grāmatspiestuves īpašnieks, grāmatizdevējs. Hekera spiestuve savā 140 gadu ilgajā pastāvēšanas laikā iespiedusi lielu skaitu grāmatu, laikrakstu, kalendāru un atsevišķu publikāciju vācu, krievu un latviešu valodā. Savas darbības laikā Hekers nodrukāja ap 140 grāmatu un sīkiespieddarbu latviešu valodā, iespieda baltvācu zinātnieku un kultūras darbinieku darbus, to vidū Garlība Merķeļa periodiskos izdevumus. Nozīmīgākie Hekera izdevniecības izdevumi latviešu valodā bija "Vidzemes kalendārs" (no 1813. gada), pirmais Vidzemē izdotais oficiālais laikraksts "Vidzemes Latviešu Avīzes" (1824–1889), laikraksts "Tas Latviešu Ļaužu Draugs" (1832–1846). Ar Vilhelmu Ferdinandu Hekeru Latvijas teritorijā aizsākās tipogrāfu Hekeru dinastija, kam līdz pat 19. gadsimta beigām piekrita liela loma drukas attīstībā Rīgā un Vid­zemē.
Personiska informācijaDzimis restorāna nomnieka ģimenē.
Astoņu gadu vecumā zaudē māti, trīs gadus vēlāk Hekeru adoptē kāda Rādebergas ģimene.

Līdz 1788. gadam mācījies Rādebergā, tad ieradies Rīgā.
Ar Vilhelmu Ferdinandu Hekeru Latvijas teritorijā aizsākās tipogrāfu Hekeru dinastija, kam līdz pat 19. gadsimta beigām piekrita liela loma drukas attīstībā Rīgā un Vid­zemē. V. F. Hekera vietā spiestuvi turpināja vadīt viņa dēli Ferdinands Eduards un Voldemārs Magnus, vēlāk Voldemāra Magnus Hekera dēls Jūlijs un viņa brālis Vilhelms, beidzot Fricis Hekers.
Profesionālā darbība

Izdevējdarbība

1789–1796: māceklis Jūliusa Konrāda Daniēla Millera pilsētas grāmatu spiestuvē.
Apguvis amatu, devies uz Pēterburgu (1796).
1796. gadā strādājis Ķeizariskās zinību akadēmijas (mūsdienu Zinātņu akadēmijas) spiestuvē Sanktpēterburgā, tajā pašā gadā devies uz spiestuvi Drēzdenē.
1796–1800: darbinieks Drēzdenes galma spiestuvē. Neilgu laiku nošu burtlicis Meisenē. Īslaicīgi pilnveidojis amata prasmi Strasburgā.
1802–1804: (citos avotos – līdz 1803. gadam) bijis tipogrāfs Tērbatas universitātē.

Vilhelma Ferdinanda Hekera izdevējdarbība Baltijā
1804. gada 1. aprīlī ar K. G. Zontāga finansiālu atbalstu par 800 Alberta dālderiem ieguvis savā īpašumā G. F. Keila spiestuvi Rīgā, Lielajā Pils ielā 18 un nodibinājis savu firmu.
1806: kļuvis par Rīgas pilsētas tipogrāfu, pildījis oficiālos pasūtījumus, iespiedis grāmatas, sīkiespieddarbus un periodiskus izdevumus vācu, krievu un latviešu valodā. Hekera spiestuves pienākums bija bez maksas apkalpot pilsētas vajadzības, bet tiesības pildīt privātpersonu pasūtījumus. Pilsēta Hekeram piešķīra brīvu dzīvokli.
1806. gadā Hekera spiestuve tika pārcelta uz Doma krusteju, kur tā atradās līdz 1886. gadam, kad pārcēlās uz Palasta ielu 3. Hekera spiestuvē 1812. gadā bija 1 spiede, 1828. gadā – 3 spiedes, 1836. gadā – 4 spiedes (3 koka, 1 –metāla). 1812. gadā uzņēmumā strādāja 5 darbinieki, tajā skaitā 2 burtliči, 1836. gadā – 7 darbinieki.

Iespiedumi latviešu valodā
Savas darbības laikā Hekers nodrukāja ap 140 grāmatu un sīkiespieddarbu latviešu valodā.
1804: pirmais iespiedums latviešu valodā jau spiestuves iegādes gadā, grāmata Rede eines kroatischen Feldpredigers (1804, teksts paralēli vācu un latviešu valodā, J. H. Baumaņa tulkojums).
Ciešāki sakari ar latviešiem Hekeram radās ar 1812. gadu, kad krievu-franču kara dēļ pārtrūka Vidzemes sakari ar Kurzemi, un Vidzemei vajadzēja pašai izdot ar savu latviešu kalendāru. Par to kļuva "Widsemmes Kalenders us to 1813-tu Gaddu", kas pēc tam ar viena gada pārtraukumu iznāca līdz pat 1944. gadam.

Citi nozīmīgākie Hekera izdevniecības izdevumi latviešu valodā:
1824–1889: pirmais Vidzemē izdotais oficiālais laikraksts "Vidzemes Latviešu Avīzes",
1832–1846: laikraksts "Tas Latviešu Ļaužu Draugs",
1835: pirmā zināmā grāmata, ko par saviem līdzekļiem izdevis autors latvietis – Kristapa Kaktiņa reliģiska satura brošūra "Ar šiem pamācīšanas vārdiem..".

Iespiedumi vācu valodā
Iespiedis baltvācu zinātnieku un kultūras darbinieku darbus, to vidū Garlība Merķeļa periodiskos izdevumus.
Nozīmīgākie iespiedumi vācu valodā:
1807–1856: Der Zuschauer
1808–1811: Ökonomisches Repertorium für Livland
1810–1907: Rigaische Stadtblätter
1812–1825: Neueres ökonomisches Repertorium für Livland
1817: Fragment einer Urkunde der ältesten Livländischen Geschichte in Versen (iespiests tikai 107 eksemplāros)
1828–1939: Provinzialblatt für Kur-, Liv-, und Ehstland
1837–1939: Mittheilungen aus dem Gebiete der Geschichte Liv-, Ehst- und Kurland’s

1816: iznāca arī pirmais krievu laikraksts Baltijā Российское еженедельное издание в Риге

Pēc Vilhelma Ferdinanda Hekera
Firma līdz tās pastāvēšanas beigām 1944. gadā palika ģimenes uzņēmums. Iespiedumu titullapās saglabājās tās aizsācēja Vilhelma Ferdinanda Hekera vārds.
Darbu turpināja pēcnācēji:
1842–1877 Ferdinands Eduards Hekers,
1877–1882 Voldemārs Magnus Hekers,
1882–1889 Jūlijs V. F. Hekers,
1889–1930, Vilhelms V. Hekers,
1889–1908 Ā. Špīlhauzs,
1927–1939 un 1941–1944 Fricis V. Hekers.
1939. gadā, sakarā ar vācu tautības pilsoņu repatriāciju, Hekera spiestuve pārtrauca savu darbību, bet apgāds atjaunojās Pozenē, 1943. gadā pārcēlās atpakaļ uz Rīgu. Darbība tika izbeigta 1944. gadā.
Citātu galerija"Viņam bija draudzīgas attiecības ar Baltijas vācu kultūras darbiniekiem. 1806. g. Hekera firma kļuva par Rīgas pilsētas spiestuvi, t. i., oficiālo pasūtījumu pildītāju. 19. gs. pirmajā pusē Hekera uzņēmums uzplauka galvenokārt ar vācu periodikas palīdzību, kas nodrošināja stabilāku eksistences pamatu. Hekers laidis klajā G. Merķeļa laikrakstus, viņš izdeva arī pirmo krievu žurnālu Latvijā."

Hollander B. A. Wilhelm Ferdinand Häcker, Buchdruckerei, Riga, 1804–1904. R., 1904. 77, [8] S. Citēts un tulkojums no: Apīnis A. Latviešu grāmatniecība. Rīga: Liesma, 1977, 85.–86. lpp.
Nodarbesgrāmatizdevējs
izdevējs
Dzimšanas vieta19.02.1774
Liegau-Augustusbad
Liegau-Augustusbad, Radeberg, Germany
Dzimis Augustusbādē pie Rādebergas, Drēzdenes tuvumā.
Dzīvesvieta1788–1796
Rīga
Rīga
Ap 1788. gadu ieradies Rīgā. Uz Rīgu Hekeru ataicinājis toreizējais Domes skolas rektors Kārlis Zontags, vēlāk Vidzemes ģenerālsuperintendents.

1796
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Devies uz Pēterburgu.

1796
Drēzdene
Dresden, Saxony, Germany
Pēc tēva aicinājuma no Sanktpēterburgas devies uz Drēzdeni.
Izglītojies1788
Rādeberga
Radeberg, Saxony, Germany

Līdz 1788. gadam mācījies Rādebergā.


1789–1796
Rīga
Rīga

No 1789. gada māceklis Jūliusa Konrāda Daniēla Millera pilsētas grāmatu spiestuvē.


1800 (Datums nav precīzs)
Strasbūra
Strasbourg, Grand Est, France
Īslaicīgi pilnveidojis amata prasmi Strasburgā.
Darbavieta1796
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast
Sanktpēterburgas Zinātņu akadēmijas spiestuves darbinieks

1796–1800
Drēzdene
Dresden, Saxony, Germany
Darbinieks Drēzdenes galma spiestuvē.

1800 (Datums nav precīzs)
Meisene
Meissen, Saxony, Germany
Neilgu laiku bijis nošu burtlicis Meisenē.

1802–1804
Tērbatas Universitāte
Ülikooli 18, Tartu
Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005
Bijis tipogrāfs Tērbatas universitātē.

01.04.1804–1842
Grāmatspiestuve "W. F. Häcker"
Pils iela 18, Rīga
Pils iela 18, Rīga, LV-1050

Spiestuves vadītājs

Miršanas vieta09.12.1842
Rīga
Rīga
Tiek rādīti ieraksti 1-13 no 13.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Liegau-Augustusbad
(Liegau-Augustusbad, Radeberg, Germany)
19.02.1774(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsētas daļa
2Rīga
(Rīga)
1788 - 1796(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1789 - 1796(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1796(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
5Drēzdene
(Dresden, Saxony, Germany)
1796(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1796(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
7Drēzdene
(Dresden, Saxony, Germany)
1796 - 1800(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Strasbūra
(Strasbourg, Grand Est, France)
1800(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
9Meisene
(Meissen, Saxony, Germany)
1800(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
10Ülikooli 18, Tartu
(Ülikooli 18, Tartu, Estonia, 51005)
1802 - 1804(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
11Pils iela 18, Rīga
(Pils iela 18, Rīga, LV-1050)
01.04.1804 - 1842(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
12Rīga
(Rīga)
09.12.1842(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta
13Rādeberga
(Radeberg, Saxony, Germany)
1788(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.