Velta Sniķere

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (28); Atdzejotājs (10); Recepcijas persona (39)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsVelta Sniķere
Papildu vārdiVelta Vilsone
KopsavilkumsVelta Sniķere (1920) – dzejniece un jogas skolotāja. Kopš 5 gadu vecuma raksta dzeju, kopš 13 gadu vecuma prāta dienasgrāmatu aforismu veidā. Mācījusies Rīgas 8. pamatskolā, Rīgas 1. valsts ģimnāzijā, studējusi vēsturi un filozofiju Latvijas Universitātē. Kopš 1946. gada dzīvo Londonā. Dēvēta par avangardisti, modernisti un sirreālisti latviešu dzejā; Anšlavs Eglītis viņas dzeju nodēvējis par buramvārdiem. Dzeja sakņojas maģijas un simbola poētikā, dažkārt tuvinoties sirreālistiskam izteiksmes veidam, taču saglabājot saikni ar dažādu tautu arhetipisko un folklorisko pasaules izjūtu un tēlainību. Dzejas centrālā tēma – cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Dzejoļiem lakonisks, dvēseliski piesātināts spriegums. Līdzās dzejošanai profesionāli nodarbojas ar jogu, ir pasniedzēja. Austrumu zināšanu un mākslas nozīme izpaudusies vēl vienā jomā – dejā; dzejas lasījumu skanējumu papildinot ar roku un arī visa ķermeņa kustībām – mudrām. Tās aizgūtas no indiešu dejas kustībām un ir arī pašas dzejnieces jaunradītas – dzejas domas izteikšanai. Vairāku dzejas krājumu autore, atdzejojusi angļu valodā latvju dainas un citu latviešu dzejnieku dzeju.
Personiska informācijaDzimusi ārsta Reinholda Sniķera (1893-1953) ģimenē.

1963: apprecējusies ar mūziķi Džemsu Vilsonu (Wilson).
1991: pirmo reizi kopš aizbraukšanas viesojās Latvijā.

"Par klusumu, trakošanu un iečāpošanu brīnumainajā. Saruna ar Veltu Sniķeri" /Sabīne Koļeševa/ skat.: https://www.delfi.lv/kultura/news/books/par-klusum...
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Dzeju raksta no 5 gadu vecuma.
1941
: pirmā publikācija – dzejoļu kopa laikraksta "Tēvija" pielikumā "Zīle" (29. augustā) – dzejoļi "Pielūko", "Ved mani projām", "Es dzīvoju".
Dzejas publikācijas Latvijā periodiskajos izdevumos 20. gs. 40. gadu pirmajā pusē -"Latvju Mēnešraksts", "Mana Māja", "Tēvija", "Zeme un Darbs", "Laikmets", trimdā publicējusies izdevumos "Daugava", "Latvju Vārds", "Ceļš", "Latvija", "Sauksme", "Ceļa Zīmes" un citviet.
Publicējusi apceres par dzeju, dzejas problēmām, piezīmes par literatūru.
Latvijas redaktore Trimdas rakstnieku PEN kluba Londonā literārā žurnāla angļu, vācu un franču valodā redakcijā.
Ar dzejas lasījumiem piedalījusies literāros sarīkojumos, Dziesmu dienās, Kultūras dienās un citviet.
1989: dzejas kopa publicēta žurnālā "Jaunās Grāmatas" (Latvija).

Angliski tulkojusi Andreja Eglīša, Zinaīdas Lazdas dzeju.

Literārie darbi

1950: dzejas kopkrājums "Trīs autori" (kopā Ojāru Jēgenu un Dzintaru Sodumu).
1961: dzejas krājums "Nemitas minamais".
1967: dzejas krājums "Piesaukšana".
1991: dzejas izlase "Lietu mutes".
2003: dzejas krājums "Pietuvoties vārdiem".
2009: grāmata "Savādībiņas".
2010: dzejas krājums "Pieredze".
2010: grāmata "Gaisma un noslēpums".
2019: dainas angļu valodā "Dainas".


2009: izdota klausāmgrāmata "Pietuvoties vārdiem".

Dzejolī “Biogrāfija” atzinusi: “Es esmu dejotāja (kā latviete esmu dzejniece), kā cilvēks esmu jogas skolotāja.”

Dzeja angļu valodā

20. gs. 60. gados dzejas publikācijas angļu valodā žurnālā "Zintis".
1974: dzejas krājums kopā ar Andreju Eglīti "No such place lasts summerlong".
1982
: ar dažiem dzejoļiem kopā ar Andreju Eglīti, Astrīdi Ivasku, Margaritu Ausalu pārstāvēta pasaules dzejas antoloģijas 2. sējumā (World Poetry. 2. Poetry Europe).
1999: dzejas krājums "Husks".
2019: dzejas krājums "Husks".

Dzeja citās valodās

1986: Vier & four: 8 lettische Dichter = 8 Latvian Poets (Stockholm); kopā ar citiem autoriem, vācu un angļu valodā.
2008: Ord och steg: Lettland diktar / atdzejojis Juris Kronbergs (arī citi autori) (Stockholm), zviedru valodā.


No angļu valodas latviešu valodās atdzejojusi Viljama Bleika dzeju, atdzejojusi Rainera Marijas Rilkes, I. Jelineka, Česlova Miloša dzeju.

Sabiedriskā darbība

Liela nozīme Anglijas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē.
Ilgus gadus ir trimdas PEN kluba Londonas nodaļas ilggadēja prezidente, Latvijas PEN kluba biedre.
Aktīvi piedalījusies dažādās brīvības akcijās, publiski uzstājusies par Padomju Latvijas situāciju un okupāciju; publicējusi rakstus par tēmām, piemēram, "Pret ko mēs cīnāmies un pie kā mēs apelējam".
70. gados saņēma godalgu par politisko rakstu "Par ko mēs cīnāmies”.

Mūzika

Alberta Jēruma kantātē "Neraudi, māsiņ!" izmantota Veltas Sniķeres dzeja.
Dzeju komponējuši Alberts Jērums un Longīns Apkalns.

2009: režisore Maruta Jurjāne ciklā "Latviešu kultūras personības" veidojusi video filmu (DVD formātā) "Spodrā bradātāja".

Darbība citās nozarēs

Joga
Kopš Latvijas gadiem līdzi nāk interese par jogu, kuras pamatus apguvusi pie Harija Dikmana, un atziņa – “Esmu pieradusi visu meklēt sevī, rast līdzsvaru.”
20. gs. 50. gados apguvusi indiešu dejas mākslu un austrumu filozofiju, galvenokārt jogas mācību, vēlāk organizējusi un vadījusi Austrumu meditācijas kursus Anglijā; ar citiem domubiedriem nodibināja organizāciju British wheel of yoga, šajā vidē viņu pazīst kā Veltu Vilsoni (Wilson).
Britu pārstāve starptautiskajā Joga skolotāju apvienībā (Yoga Teachers` Association).

"No pašas bērnības es jau lielāko tiesu laika pavadīju meditācijās. [..] Es domāju par bezgalību, mūžību, mīlestību. Nepārtraukti. [..] Man bieži saka, un man nāk par to smiekli, ka mana dzeja ir metafiziska un grūti saprotama. Angļu valdība man maksa naudu, lai tās pašas lietas, ko izsaku dzejā, es mācītu jogas skolniekiem. To pašu domāšanu. [..] Vārds – mantra. Tā ir katram sava tiek dota jau gatava, bet joga apliecina, ka ir cilvēki, kas mantras var radīt arī no jauna. Tie ir arī dzejnieki."

Sarunā ar Māru Zālīti. Karogs, 1989, Nr. 9.


Dzejolī “Biogrāfija” atzinusi: “Es esmu dejotāja (kā latviete esmu dzejniece), kā cilvēks esmu jogas skolotāja.”
Citātu galerija

Par Veltas Sniķeres dzeju

"Londonā mītošā dzejas savādniece Velta Sniķere izteiksmes strupumā un lakonismā izveidojusi pilnīgi (gribētos piezīmēt: jau pārāk) īpatnēju stilu."

Ērmanis, Pēteris. Pagājušais gads trimdas rakstniecībā. Sauksme, 1948. Nr. 1.

"Šī ir jaunā latviešu dzeja, kas pēc vairāk gadiem svešās zemēs izkaisītai latviešu tautas daļai iesit acīs svaigu vēju. [..] Parādības, kas pašas bez sava noteikta formas ierobežojuma, saista Veltu Sniķeri, tās sader ar viņas dzeju un mūs ieved kādā kontinuitātē, nepārtrauktā pasaules vienībā, no kuŗas virspusē izsitas tikai dažas zīmes, gaismas un veidoli, ko dzejniece notveŗ."

Lazda, Zinaīda. Jaunā dzeja. Laiks, 1950, 23. sept.

"Jau nedaudz palasot Veltas Sniķeres dzejoļus, duras acīs to savdabīgums. Vispirms pati pieeja dzejai. Šajos dzejoļos neatrast vēlēšanos kaut ko pastāstīt. Tiem, liekas, ir bijis kāds īpašs un tīri personīgs uzdevums. Kā kādreiz burvji un vārdotājas Sniķere ar tiem meklējusi iegūt varu pār lietām, tās pakļaut sev. Kā kad vajadzētu atrast priekšmetiem, cilvēkiem, notikumiem to apslēptos vārdus, lai tie būtu visā īstenībā piederējuši un lai līdz ar to būtu iespējams nosargāt savu neatkarību tiem iepretim, atteikties no krustcelēm, pāraugt tām pāri. Bet tas nevar notikt bez soda. Šie vārdi tad savukārt iegūst varu pār teicēju, groza viņa ceļu, noved to negaidītā vietā. [..] Sniķeres pieredze sakrīt ar to, kas mums zināms no daudzām teiksmām, reliģijām un filosofiem. – Tas iespējams tādēļ, ka vārds ir bijis lietu sākumā, ka valodā apslēptas lietu esences un vārda īsto nozīmi atklājot, atklājas arī lietu patiesā daba, mēs varam domāt ne vairs ar konstruētajiem prāta jēdzieniem, bet ar pašām lietām. Bet ikdienas praktiskajā valodā vārdi pamazām zaudējuši savu pirmatnējo nozīmi un izteiksmīgumu. Savažoti tie gaida dzejnieku, kas tos varētu atbrīvot. [..] Mūsu jaunākajā literatūrā, savā paaudzē, Veltas Sniķeres dzeja liekas kā brīnums. Tiesa, tā rakstīta, lai to pārlasītu un atšķetinātu pamazām. Tā prasa lasītāja līdzradīšanu. Tā varbūt vienmēr paliks nepieejama kritiķiem, kas par katru atšķirīgi uzrakstītu rindu sūdzas, ka tā „jāmācas lasīt". Bet mūsu jaunajiem dzejniekiem tai ir ko teikt. Vispirms to, ka dzeja varbūt tomēr nav māla krūze kurā tikai jāielej ūdens, ka visi ārējie priekšraksti te tikai ir viens no veidiem, kā likt vārdiem."

Kalns, Juris. Veltas Sniķeres dzeja. Latvju Ziņas, 1950,
3. aug.

".. mani pārsteidza un sajūsmināja V. Sniķeres dzejas lasījuma veids. Tas ir unikāls. Velta, tērpusies košā (bet vienlaicīgi atturīgā) indiskā apģērbā, klusi, bet noteikti runā vienkāršus, apskaidrotus, no dziļas apjēgas dzelmēm izceltus vārdus, papildinot tos ar indiešu dejām raksturīgām kustībām un žestiem. Dzejas frāzes un ķermeņa absolūta plastika. lekšējā (dvēseles) žesta un arējā (ķermeniskā) žesta pilnīga atbilstība un saplūšana. Vēl vairāk – pasnieguma forma ne tikai palīdz atklāt saturu, bet rada vēl trešo realitāti – ārpus formas un satura eksistējošu nojausmu par kaut ko VĒL. Tas ir fascinējoši, un tas jāredz savām acīm. Ceru, ka tāda iespēja Latvijas dzejas cienītājiem pavisam drīz radīsies. Veltas Sniķeres personība un viņas dzeja kā neatņemama tas sastāvdaļa ārkārtīgi nepieciešama mūsu latviskās gara pasaules paplašināšanai. Ar savu nekonvenciālo dzīves un dzejas stilu, ar savu neparastību un neatkārtojamību. Vajadzīga lasītājiem un dzejas procesam."

Māra Zālīte. Karogs, 1989, Nr. 9.

"Sniķeres dzeja sakņojas maģijas un simbola poētikā, dažkārt tuvinoties sirreālistiskam izteiksmes veidam, taču saglabājot saikni ar dažādu tautu arhetipisko un folklorisko pasaules izjūtu un tēlainību. Sniķeres dzejas centrālā tēma – cilvēka spēja atklāt pasaules un dabas dziļāko metafizisko nozīmi un iekļauties kosmiskā ritējumā. Dzejoļiem lakonisks, dvēseliski piesātināts spriegums. "

Vecgrāvis, Viesturs. Velta Sniķere. Latviešu rakstniecība biogrāfijās, 2003.

Velta Sniķere par savu literāro darbu un garīgo pasauli

"Kad es piedzimu, kad sāku domāt, es sevi sajutu domas un jūtas, vēlāk, kad tās atradu Indijā – biju izbrīnījusies. Bet ne jau tur vien. Skulptūrāli un varbūt arī citādi man vistuvākā sena Ēģipte, gleznieciski Ķīna, un Ķīnas gleznošanas principi pielietojami mākslā vispār. Kas attiecas uz dzeju, tad stājās starpā valoda, un tāpēc tik grūti spriest par citu tautu seno dzeju, bet, cik esmu lasījusi, tad nekas netuvojas mūsu tautas dziesmām, kas ir stipri ķīniskas (kā ķīniešu gleznas) un tuvu arī japāņu īsdzejoļiem. Vai citiem āriešiem ir kas līdzīgs? Ja nē, vai tik nav pārņemts no pirmlatviešiem?”

Velta Sniķere sarunā ar Gunti Zariņu (Latvija Amerikā, 1959)

Par dzejas krājumu "Nemitas minamais" (Čikāga: A. Kalnāja apgāds, 1961)

"Viss kopā ir dzīvības ritums mīklas recepcija un šīs mīklas minēšana, kas izrisināta vērojumos, atziņās, reālās un irracionālās gleznās, valodas ziņā dažādās izteiksmes konstrukcijās, ieskaitot liriski drāmatiska un liroepiska darba izteiksmes līdzekļus, un izteikts neatkārtojamā poēzijā."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 647. lpp.

Par dzejas krājumu "Piesaukšana" (Kopenhāgena: Imanta, 1967)

"Sniķeres dzejoļos maģiskais elements atklājas piesaukšanas jeb invokācijas momentos, un te tas visai radniecīgs vecāko indiešu vēdu maģiskajam elementam. [..] Dzejoļi ļauj saskatīt visai labi pārdomātu filozofisku sistēmu Sniķeres pasaules uzskatā, kuŗā, pieslienoties vēdu mantrām, domai un vārdam ir iedabāts maģisks spēks. [..] Grāmata ir augstas kvalitātes piemērs, kā ar seniem simboliem var veidot pasaules uzskatu, rakstīt īstu dzeju un kā šos simbolus lietāt tagadnes aktuālitāšu diskusijām un polītiskajā cīņā."

Gāters, Alfrēds. Apceres par latviešu trimdas rakstniekiem. Rockville: ALA Latviešu institūts, 2000, 648., 657. lpp.
Nodarbesdzejniece
Dzimšanas vieta25.12.1920
Veļikije Luki
Velikiye Luki, Pskov Oblast, Russia

Dzīvesvieta1944
Vācija
Germany

Nosūtīta sanitāru kursos.


1944–1946
Austrija
Austria

1946
Londona
London, Greater London, United Kingdom
Izglītojies1927–1933
Rīgas 8. pamatskola
Rīga
Rīga

1933–1939
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050

1939–1943
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējusi vēsturi un filozofiju.


1946–1949
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Ieguvusi stipendiju, 3 gadus mācās fizioterapiju, 1953 - iegūst M. C. S. P (member of the Chartered Society of Physiotherapy) kvalifikāciju.


1950 (Datums nav precīzs)

20. gadsimta 50. gados apguvusi indiešu dejas mākslu un bijusi Rama Gopala indiešu dejas trupas dalībniece.

Darbavieta1944
Austrija
Austria

Tulce


1965
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Kopš 1965. gada jogas skolotāja.


1966
Londona
London, Greater London, United Kingdom

Kopš 1966. gada pasniedzēja tālākizglītības klasēs Haringejas mācību centrā (Souht East Haringey Adult Education Centre).

Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs

Londona
London, Greater London, United Kingdom
Aktīvi darbojusies Britu līgā Eiropas brīvībai (British League of European Freedom).

Londona
London, Greater London, United Kingdom

Viena no organizācijas "British Wheel of Yoga" dibinātājām.

Emigrē1944
Austrija
Austria

Devusies bēgļu gaitās.

ApbalvojumiJ. Auškāpa piemiņas fonda balva
1984

PBLA Kultūras fonda Goda balva
Pietuvoties vārdiem
Balva piešķirta par izlasi "Pietuvoties vārdiem".
Rakstniecības nozare
2004

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsniece ar Ordeņa domes 2007. gada 15. marta lēmumu. Ordenis pasniegts 2007. gada 27. aprīlī.
IV šķira
2007

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par izcilu un spilgtu ieguldījumu Latvijas dzejā un atdzejā.
Mūža balva
2019

Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Veļikije Luki
(Velikiye Luki, Pskov Oblast, Russia)
25.12.1920Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1927 - 1933IzglītojiesPilsēta
3Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1933 - 1939IzglītojiesĒka, māja
4Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1939 - 1943IzglītojiesĒka, māja
5Vācija
(Germany)
1944DzīvesvietaValsts
6Austrija
(Austria)
1944 - 1946DzīvesvietaValsts
7Austrija
(Austria)
1944DarbavietaValsts
8Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1946DzīvesvietaPilsēta
9Austrija
(Austria)
1944EmigrēValsts
10Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1946 - 1949IzglītojiesPilsēta
11Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1965DarbavietaPilsēta
12Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
1966DarbavietaPilsēta
13Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
14Londona
(London, Greater London, United Kingdom)
(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.