Darbi: Darba autors (66); Sastādītājs (1); Redaktors (1); Recepcijas persona (19)
Audio/video: Teicējs (1)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Valija Ruņģe |
|---|---|
| Kopsavilkums | Valija Ruņģe (dzimusi Ruble; 1920–1999) – literatūrkritiķe, publiciste. Latvijā ieguvusi mediķes profesiju, dzīvojot svešumā, pakāpeniski pievērsās latviešu trimdas rakstniecības procesu vērtēšanai, apcerei un literatūrkritikai. Vairāku nozīmīgu grāmatu autore, tostarp "Uzticības rūgtā cena" (1996–2000, 1–3), "Strautā kūru uguntiņu" (1995), "Caur akmeni diegu vilku" (1997), līdzdarbojusies bibliogrāfiskā izdevuma "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (1992), "Latviešu literatūras vēsture" un citu izdevumu tapšanā. |
| Personiska informācija | Dzimusi amatnieku ģimenē, tēvs Emīls Rublis bija krāsotājs. Ģimenē dzīvoja Marijas ielā starp Artilērijas un Tallinas ielu netālu no vēlākā Ziedoņa dārza. Skolas gaitas uzsāka 5 gadu vecumā. |
| Profesionālā darbība | ASV aizsākusies literatūrkritiķes, literatūrzinātnieces un publicistes darbība. Aktīvi publicējusies žurnālos "Jaunā Gaita", "Ceļa Zīmes", "Mēs", "Mazputniņš", "Treji Vārti", "LaRA's Lapa", laikrakstos "Laiks" un "Latvija Amerikā". Bijusi redaktore žurnālos "Mēs", "LaRA's Lapa", "Treji Vārti". Darbojusies ALA kultūras birojā, LaRA tulkošanas komisijā. Nozīmīgākās apceres par Ernestu Aistaru, Lalitu Muižnieci, Kurbada un Lāčplēša tēliem latviešu literatūrā. Publicējusi daudzas recenzijas, galvenokārt laikrakstā "Laiks" un žurnālā "Treji Vārti". Kopš 1989: publicējās arī Latvijā – LZA žurnālā "Vēstis", "Jaunās Grāmatas", "Karogs", "Avots", "Kritikas gadagrāmatā". Apcerē "Sākotnējie jaungaitnieki" (LZA žurnālā "Vēstis" 1990, 3–4) bagātīgs informatīvais materiāls par ASV latviešu literatūru 20. gs. 50.–60. gados, sniegts analītisks trimdas literatūras procesu apskats un vērtējums. Rakstījusi arī populārzinātniskus apcerējumus par latviešu izdzīvošanas perspektīvām un trimdas literatūras terminoloģiju. Trimdā izdotās "Latvju enciklopēdija" līdzstrādniece, grāmatas "Latviešu literatūras darbinieki. Jaunākais posms" (1991) virsredaktore (kopā ar Birutu Abulu un Aleksandru Zariņu), Rīgā izdotās biogrāfiskās vārdnīcas "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (1992) konsultante. 1996–2000: "Uzticības rūgtā cena" (1–3), trimdas literatūras vēstures materiāli – grāmatā "Caur akmeni diegu vilku", kopā ar Aivaru Ruņģi publicējusi polemisku rakstu krājumu "No ārzemju latviešu perspektīves" (abi 1997). Mūsdienu valodas asociācijas izdevuma "International Bibliography of Books and Articles of the Modern Languages and Literature" latviešu nodaļas bibliogrāfe (kopš 1987). |
| Citātu galerija | Par Valija Ruņģe personību un profesionālo darbību"Valijas Ruņģes plašais interešu loks un zināšanas ietvēra daudzus latviešu literatūras, kultūras, vēstures, sabiedrības aspektus, par kuriem viņa spēja izteikties kodolīgi, erudīti gan sarunās, gan referātos, gan rakstos. Liekas, nebūs tādas trimdā izdotas latviešu daiļliteratūras vai vēstures grāmatas, ko viņa nebūtu izlasījusi vai vismaz pašķirstījusi, par daudzām uzrakstot recenzijas un arī garākas apceres. Valijas Ruņģes plašais interešu loks un zināšanas ietvēra daudzus latviešu literatūras, kultūras, vēstures, sabiedrības aspektus, par kuriem viņa spēja izteikties kodolīgi, erudīti gan sarunās, gan referātos, gan rakstos. Liekas, nebūs tādas trimdā izdotas latviešu daiļliteratūras vai vēstures grāmatas, ko viņa nebūtu izlasījusi vai vismaz pašķirstījusi, par daudzām uzrakstot recenzijas un arī garākas apceres. [..] Bez rakstiem par trimdas literāro, kultūras un sabiedrisko dzīvi, nozīmīgi ir Valijas Ruņģes pētījumi latviešu folklorā, īpaši par Kurbada un Lāčplēša tēmu pasaules folkloras līdzīgu motīvu kontekstā, un apceres par Latviju un latviešiem Latvijā. Un visam cauri un pāri vijas Valijas Ruņģes neatslābstošā rūpe par latviešu valodu, tās piesārņošanu, nevērīgo attieksmi gan šeit, gan Latvija. Valodu viņa juta ka tautas dzīvības pavedienu, kuras sakropļošana ir tiešākais ceļš uz tautas identitātes zaudēšanu. Pa gadiem bija sakrāta un sakopota informācija par latviešu literātiem un literatūras procesiem, kas lieti derēja, kārtojot trimdas literātu autobiogrāfiju krājumu "Latviešu literatūras darbinieki rietumu pasaulē" (1991) kā arī esot līdzstrādniecei un konsultantei "Latvju Enciklopēdijai" (trimdā) un biogrāfiskajai vārdnīcai "Latviešu rakstniecība biogrāfijās" (1992 un topošajam jaunajam izdevumam) Latvijā. [..] Valijai Ruņģe bija viens noklusajiem darba darītājiem un daudz padarītajiem, ko novērtēja katrs, kam laimējās ar viņu kopā strādāt. Un viņas gaišā personība, rūpe un gādība ietvēra nevien ģimeni, bet visus, ko viņa sajuta sev garīgi tuvus." Muižniece, Lalita. Atvadu vārdi Valijai Ruņģei. Latvija Amerikā, 2000, 22. janv. "Skolota zinātnēs, Ruņģe arī savos rakstos lietoja pacietīgu datu izpēti, kas paplašināja viņas jau tā enciklopēdiskās zināšanas. Viņas domu gājiens ir loģiski secināts, viņas doma skaidri izteikta. Viņas mantojumā atrodam apceres gan par literatūru, gan kultūru un kultūrpolitiku, par folkloru un lingvistiku un citiem šo pētniecības lauku sazarojumiem." Silenieks, Juris. In memoriam. Valija Ruņģe. Laiks, 2000, 22. janv. |
| Saiknes | Sniedze Ruņģe - Meita Aivars Ruņģis - Vīrs |
| Nodarbes | publiciste literatūrzinātniece literatūrkritiķe kritiķe |
| Dzimšanas laiks/vieta | 12.03.1920 Rīga Rīga |
| Dzīvesvieta | |
| Izglītojies | 1925–1932 Rīgas 8. pamatskola Rīga Rīga 1932–1937 Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija Raiņa bulvāris 8, Rīga Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050 Beigusi ģimāziju, laikrakstā "Jaunākās Ziņas" rakstīts Rīgas 1. valsts ģimnāziju; mācījusies vienā klasē ar Jāņa Grīna meitu Rasmu Grīnu. 1937–1943 Latvijas Universitāte Raiņa bulvāris 19, Rīga Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050 Studējusi Medicīnas fakultātē; studiju virziens: medicīna. |
| Darbavieta | Rencēni "Rencēni", Mālpils novads, LV-2152 Strādājusi par ārsti. Ķīle Kiel, Schleswig-Holstein, Germany Strādajusi par ārsti. Eitīne Eutin, Schleswig-Holstein, Germany Strādājusi par ārsti. |
| Dalība organizācijās | Latviešu Rakstnieku apvienība |
| Emigrē | 1944 Vācija Germany Devās bēgļu gaitās. 1951 Amerikas Savienotās Valstis United States Izceļoja no Vācijas. |
| Miršanas laiks/vieta | 20.12.1999 Kalamazū Kalamazoo, Michigan, United States |
:Nav norādīta kategorija
:Nav norādīta kategorija
:Nav norādīta kategorija
:Nav norādīta kategorija
:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips | Teksta fragments |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 12.03.1920 | Dzimšanas laiks/vieta | Pilsēta | |
| 2 | Rīga (Rīga) | 1925 - 1932 | Izglītojies | Pilsēta | |
| 3 | Rencēni ("Rencēni", Mālpils novads, LV-2152) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Viensēta | |
| 4 | Ķīle (Kiel, Schleswig-Holstein, Germany) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta | |
| 5 | Eitīne (Eutin, Schleswig-Holstein, Germany) | (Nav norādīts) | Darbavieta | Pilsēta | |
| 6 | Raiņa bulvāris 8, Rīga (Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1932 - 1937 | Izglītojies | Ēka, māja | |
| 7 | Raiņa bulvāris 19, Rīga (Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050) | 1937 - 1943 | Izglītojies | Ēka, māja | |
| 8 | Vācija (Germany) | 1944 | Emigrē | Valsts | |
| 9 | Amerikas Savienotās Valstis (United States) | 1951 | Emigrē | Valsts | |
| 10 | Kalamazū (Kalamazoo, Michigan, United States) | 20.12.1999 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta |