Valda Mora

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (46); Komentāra autors (1); Recepcijas persona (13)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsValda Mora
Papildu vārdiMoora, Upmale
KopsavilkumsDzejniece Valda Mora (1902– 2001) dzimusi Lēdurgā, strādājusi par skolotāju Rīgā. 1944. gadā emigrējusi uz Vāciju, 1951. gadā izceļojusi uz ASV. Dzejoļu krājumu "Svešam draugam" (1929) un "Apburtais laiks" (1980) autore. Rakstījusi ludziņas bērniem. Henrija Moora māsa.
Personiska informācijaDzimusi skolotāja Georga Moora un viņa sievas Bertas Mooras ģimenē. Ģimenē valdījuši reliģiski tikumi un konservatīvs gars. Tēvs, Cimzes skolotāju semināra absolvents, Lēdurgas skolas pārzinis un ērģelnieks, dievinājis Jāni Cimzi un skolā, kur Mooru ģimene dzīvojusi, vienmēr valdījis mūzikas gars. Mūzikālos vakaros ciemojušies arī brāļi Kaudzītes.
1917–1919: kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās uz Krieviju.
1944: emigrējusi uz Vāciju.
1951: izceļojusi uz ASV.
Profesionālā darbība1920: pirmā publikācija – dzejolis "Ceļš kalnā" žurnālā "Darba Jaunatne" (1. nr.).

Moras dzejoļi publicēti laikrakstos "Latvis", "Brīvā Zeme", "Jaunākās Ziņas", vēlāk arī "Vircburgas Vēstnesis", "Jaunā Gaita" u.c.


Dzeja

"Svešam draugam" (1929)
"Apburtais laiks" (1980)

Dzejas izlases

"Jāsteidzas dzīvot" (1997)
"Ar ielāpu uz svārkiem" (2001)

Lugas bērniem

"Ziemassvētku sapnis" (1924)
"Nakts Betlēmē" (1927)
"Ko redzēja Daugaviņa..." (1934)
"Ziemassvētku priekšvakarā" (1934)
"Māmiņai" (1935)
"Pelnrušķīte" (1937)
"Ziemassvētki lauku sētā" (1937)

Citi darbi bērniem

"Kārais lācēns Miks" (1943)
"Tracis sētā" (1944)

Ar Edvardas vārdu tēlota Jāņa Plauža romānā "Ziemeļnieks" (1936).

Valdas Moras dzejoļi daudz arī komponēti (komponisti: Jānis Mediņš, Alfrēds Feils, Māris Lasmanis, Andrejs Jansons, Brigita Ritmane, Romualds Jermaks, Arnolds Lapiņš, Ilze Arne, Rihards Dubra u.c.)
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Svešam draugam" (Autores izdevums, 1930)

"Viņas panti jau rit veikli un uzrakstīti tīri literāriski, bet viņos pa lielākai daļai vēl trūkst tā patiesā dzejas zelta, t. i. stipras, suģestējošas īpatnības, jaunradošas izdomas un svaigas iztēles. Parastie tēli, parastās situācijas, jaunā tehniskā savirknējumā, dažādu detaļu atsvaidzināti, sniegti šeit ar diezgan bagātu roku. (..) Lasot Valdu Moori, bieži tā vien uzmācās bailes, ka te pirmā vietā – ārējā izmaņa, ka te daudz kas iet uz tīrās tehnikas konta, bet tā kā mazāk dvēseles patiesā iekšēja satura. Ārišķību te daudz – te bieži skrien vētras pa līmeņa virsu, – bet ārišķība jau ir poza, poza – imitācija, un imitācija – arvien kaut kas neīsts, no kā īsti vērtību meklētāji novēršas. Valdas Moores rinda rit viegli un skanīgi, un mēs šais veiklos pantos noklausāmies kā garām aizripojošā vilcienā, nezinādami un neuzminējuši, kurp viņš traucas un kādas vērtības viņš sevī aizved. Ka Valdas Moores skats veras galvenā kārtā uz parādību ārieni, tam labs piemērs viņas "Leijerkastnieka dziesma". Šis leijerkastnieks no savas dvēseles smeldzes tikpat ka nekā nespēj rādīt, bet viņa apziņā bez gala rindojas šādi priekšstati: zīda aizkari, buduārs, svaigas puķes, mīlas tīkli, raibi sapņi, baltas rokas, aktieris, skatuve, kvēlais džesbends, kairas ēnas, jautra deja, maiga seja, glezna sieva, trakots švīts, jautri soļi, pārgalvīgas dzīru balsis utt. Te redzam, ka šī ubaga galva pildīta ar daždažādiem moderna dendija un īsta baudītāja pārdzīvojumam raksturīgiem priekšstatiem, ka šis dzīves pabērns domā par visu un daudz ko ārpus sevis eksistējošu (jo autore liek viņam tā domāt), tikai ne par sevi, savām likstām un bēdām, – paša iekšienē viņa skats neveras. (..) Pie pozitīvā Valdas Moores dzejā šī krājuma labākos paraugos es gribu pieskaitīt dažas tīri psiholoģiskas dabas vērtības, kā piem., tās ielīksmotās jaunības izjūtas, dvēseles straujumu, savvaļību, drošību, gaišumu, saucošās dzīvības balsis, prieku, pat pārgalvību, kas dveš no viena otra īsti iepriecinoša viņas dzejoļa, un kas šais atsevišķos gadījumos nodod par viņas spējām daudz labāku liecību kā par dažu labu par viņu jau daudz vecāku un daudz plašāk pazīstamu dzejnieci. Valdai Moorei ir dzejoļi – un tas zīmējas uz šīs grāmatiņas mazāko daļu, kur kā par spīti manam iepriekšējam raksturojumam, kam arī ir savs stiprs pamats, varam konstatēt, ka šais pantos rakstītais tomēr
pastiprināti izjusts, pārdzīvots, sniegts viengabalainā lējumā un labi secinātās rindās ar teicamu koncentrāciju, vienkāršību un skaidrību. Ir dzejoļi, kur viņa ir tik patīkami neliekuļota, skaidra konkrēta, tādu teicamu plastiku un tik vijīgi plūstoša, ka, balstoties uz tiem, bez sevišķas skepses gribas domāt par viņas turpmākiem panākumiem. Te ir ekspresija, trauksme, spraigums, melodiska noskaņa, pāri kūsājoša līksme, jo Valda Moore ir patētiska dzejniece, un viņas grāmatas labākās lappuses lasot tā vien liekas, ka viņas rindām vajaga trauksmaini brāzties un skanēt."

Antons Bārda. Valda Moora. Svešam draugam. Daugava, Nr. 4, 1.04.1930.


Par dzejoļu krājumu "Apburtais laiks" (Grāmatu Draugs, 1980)

"Valdas Moras dzeja ir tieša – kāda konkrēta pārdzīvojuma atbalsošana, un visi krājuma dzejoļi, atskaitot dažus, datēti ar rašanas gada skaitli, sākot ar 1924. un beidzot ar 1980. gadu. Līdz ar to krājumam zināmā mēra ir retrospektīvas izlases raksturs, ar plašu, sešās nodaļas iedalītu tematiku. Tā veido apli, kurā asi sūrst tautas nacionālā traģēdija, vīzijas par dzimteni un tās dabas piemīlību, īpaši atmiņas par Rīgu, reliģiski motīvi, mīlestības pārdzīvojumi un skaistuma, saskaņas alkas, rūgtas ironijas un satīriski toņi par tagadējās pasaules it kā lielajiem sasniegumiem un tajā pašā laikā drūmu nevarību. "

Kārlis Rabācs. Apburtais laiks. "Laiks" Nr. 94, 22.11.1980.



"Dzejoļu krājumā "Svešam draugam" (1929) tēloti romantismam tradicionāli konflikti – sapnis un tā netveramība, alkas pēc nebijušā, garīgā mīlestība un kaislības, dabas pretstatījums pilsētai un mehanizētai civilizācijai. Intonatīvi dominē azartisks temperaments, hedonisks skurbums, cildinot juteklisku dzīvi kā dvēselisku pašvērtību. Vācu okupācijas gados popularitāti ieguvusi dziesma "Zilais lakatiņš" (komponists Eduards Rozenštrauhs) ar Moras tekstu. Dzejoļu krājumā "Apburtais laiks" (1980) dzīves elēģiska apcere, vienota ar prieka un dzīvības skurbuma cildinājumu, tautas vitālā spēka apliecinājums saistīts ar dabas skaistuma un mākslinieciskās jaunrades patosu."

Viesturs Vecgrāvis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesHenrijs Moors - Brālis
Nodarbesskolotāja
dzejniece
Dzimšanas vieta24.03.1902
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads
IzglītojiesLēdurgas draudzes skola
Lēdurga
Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads

1914–1915
Krotova ģimnāzija
Rīga
Rīga

Šajā laikā mācījusies arī Gižicka mūzikas skolā.


1916–1917
Neijas ģimnāzija
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

1917 (Datums nav precīzs)
Krievija
Russia

Staraja Rusas ģimnāzija


1919
Omska
Omsk, Omsk Oblast

Omskas vidusskola


1920 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga

Beigusi skolotāju kursus.

Darbavieta1920–1944
Rīgas 17. pamatskola
Rīga
Rīga
Skolotāja

1944–00.04.1945
Berlīne
Berlin, Germany
Strādājusi "Telefunkena" birojā.

1945–1947
Berlīne
Berlin, Germany
Strādājusi amerikāņu armijas Zilā krusta klubā.

1951
Longailenda
Long Island, New York, United States

Strādājusi par kopēju slimnīcā; par "American Express" firmas kantoristi.

Dalība organizācijās1926
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rīga
Emigrē1917–1919
Krievija
Russia

27.09.1944
Berlīne
Berlin, Germany

Pēc Berlīnes sadalīšanas 1945. gadā Mora dzīvo un strādā amerikāņu sektorā.


1947–1951
Vircburga
Würzburg, Bavaria, Germany

1951
Longailenda
Long Island, New York, United States
Apcietinājums30.03.1947–31.04.1947
Vanzē
Wannsee, Berlin, Germany

Amerikāņi Moru apcietina un kopā ar igauņiem, lietuviešiem, ukraiņiem, krieviem, vāciešiem ievieto koncentrācijas nometnē pie Vanzē ezera. Iemesls: Padomju Savienība Moru un pārējos pieprasījusi izdošanai. Bet, tā kā oficiālas apsūdzības nav, Valdu Moru atbrīvo un ar amerikāņu militāro vilcienu aizved uz amerikāņu zonu, uz Vircburgu.

Miršanas vieta06.03.2001
Ņujorka
New York, USA
Tiek rādīti ieraksti 1-18 no 18.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lēdurga
(Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads)
24.03.1902Dzimšanas vietaCiems
2Rīga
(Rīga)
1914 - 1915IzglītojiesPilsēta
3Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1916 - 1917IzglītojiesPilsēta
4Krievija
(Russia)
1917IzglītojiesValsts
5Krievija
(Russia)
1917 - 1919EmigrēValsts
6Omska
(Omsk, Omsk Oblast)
1919IzglītojiesPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1920IzglītojiesPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1920 - 1944DarbavietaPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1926Dalība organizācijāsPilsēta
10Berlīne
(Berlin, Germany)
1944 - 31.03.1945DarbavietaPilsēta
11Berlīne
(Berlin, Germany)
27.09.1944EmigrēPilsēta
12Berlīne
(Berlin, Germany)
1945 - 1947DarbavietaPilsēta
13Vircburga
(Würzburg, Bavaria, Germany)
1947 - 1951EmigrēPilsēta
14Lēdurga
(Lēdurga, Lēdurgas pagasts, Krimuldas novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
15Vanzē
(Wannsee, Berlin, Germany)
30.03.1947 - 01.05.1947ApcietinājumsPilsētas daļa
16Longailenda
(Long Island, New York, United States)
1951EmigrēSala
17Longailenda
(Long Island, New York, United States)
1951DarbavietaSala
18Ņujorka
(New York, USA)
06.03.2001Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.