Teodors Tomsons

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (18); Mākslinieks (1); Recepcijas persona (11)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsTeodors Tomsons
PseidonīmsRe Wells
KopsavilkumsTeodors Tomsons (1909–1988) – dzejnieks. Mācījies Valmieras komercskolā, Rīgas Tautas konservatorijā mācījies vokālo mākslu (1933–1938). Strādājis par grāmatu kolportieri, fabrikas strādnieku. Bijis korists Nacionālja operas un Rīgas radiofona koros. 1944. gadā kā kara ziņotājs Latviešu leģionā 19. divīzijā nonācis Vācijā. Vairākus gadus nodzīvojis latviešu bēgļu nometnē Eslingenā. 1948. gadā izceļoja uz Austrāliju, dzīvoja Sidnejas tuvumā. Pirmās literārās publikācijas kopš 1933. gada. Astoņu dzejas krājumu autors. Grāmatā izdota rakstu un recenziju izlase "Kliedziens" (1988). Dzejā tradicionālās formās paustas romantantiskas skumjas un vientulība, zaudētās dzimtenes atmiņu motīvi elēģiskā un nostalģiskā intonācijā, savukārt intīmās un jutekliskās izjūtas atklāsjas romantiski ekspresīvā tonalitātē. Rakstījis satīrisku dzeju ar paskvilas ievirzi. Ieilgstot dzīvei trimdā, dzejā ienākusi arī trimdinieka grūtsirdība un ironija, nāves un iznīcības motīvi.
Personiska informācijaDzimis kurpnieka ģimenē.
Latvijā palika sieva ar divām meitām.
Profesionālā darbība

Pirmā publikācija

1937: dzejolis "Kapos mirušo piemiņas vakarā" laikrakstā "Latvija", 12. janvārī; pēc tam dzejas publikācija tikai 1939. gadā žurnālā "Stāsti un Romāni', laikrakstā "Brīvā Zeme", 1942–1944: dzejoļi laikrakstā "Daugavas Vanagi".

Literārie darbi

1943: dzejoļu krājums "Kara zābakos".
1947: dzejas krājums "Salta elpa".
1954: satīriskas dzejas krājums "Rupuči raugā" publicēts ar pseidonīmu Re Wells.
1959: dzejas krājums "Dramatiskā septīma".
1971: dzejas krājums "Spēle".
1976: dzejas krājums "Danse macabre".
1983: dzejas izlase "Portrets".
1988: recenziju un rakstu izlase "Kliedziens".
1989: dzejas krājums "Miniatūrdzeja".

Vairāki dzejoļi komponēti.
Citātu galerija

Par Teodora Tomsona personību


"Visneparastākā parādība Sidnejas rakstniecības
pasaulē bija dzejnieks Teodors Tomsons. Diemžēl Tedis, kā draugi viņu sauca, reti rādījās Sidnejas sabiedriskajos sarīkojumos un Kultūras dienās. Teda klātieni kādā sarīkojumā nevarēja nepamanīt. Viņš "kuplināja" sanāksmi ar skaļiem starpsaucieniem, nekautrīgām piezīmēm, netaktisku kritiku. Bet Teda iejaukšanos kādā sarīkojuma gaitā parasti
neviens neņēma ļauna, Tedis bija Tedis. Apveltīts ar ļoti labu mūzikas izpratni, skaistu vārdu mākslinieks, Tomsons bija neparastākais no visiem Sidnejas literātiem. Bija ari viens no ražīgākajiem, pats arī gādādams par savu grāmatu izdošanu."

Bērziņa, Lūcija. Ko tu man gribēji stāstīt, Dienvidu zeme? Laiks, 1996, 3. apr.

Par Teodora Tomsona dzeju

"Viņš rakstījis gan dedzīgu patriotisku dzeju klasiskos metros, gan asu satīru brīvajā pantā, iedziļinājies tīri latviskas noskaņās, gan arī Austrālijas un tropisko zemju motīvos. [..] Augsti vērtēdams izteiksmes un formas meistarību, arī pats būdams rūpīgs stilists un rindu slīpētājs, Tomsons ar lielu dedzību iestājas par valodas un dzejas meistarības kopšanu."

Eglītis, Anšlavs. Savdabīga grāmata. Laiks, 1989, 28. jūn.

"Kara zābakos" (1943)


"Tomsons ir vairāk impresionists, kas panta vienību liek lauzt refrēnveidīgiem iespraudumiem, padarīdams refrēnu par galveno un saistošo sacerējuma elementu uz loģiskas uzbūves vienības rēķina. Taču tā kā dziedātāji reti kad dziesmā meklē satura loģiku, bet vairāk vadās no noskaņas, ritma un melodijas, tad arī saprotama Tomsona dziesmiņu populāritāte. T. pluss ir viņa pantu aizrautīgais spēks, vitālitāte un līksme, kas spēj valdzināt un saistīt, apelējot pie cilvēka drosmes, nebēdības un aizrautības. Šo noskaņu raksturošanai T. arvien prot atrast ja ne gluži oriģinālus, tad karavīru garam un mentalitātei pielāgotus atjautīgus paņēmienus."

Raisters, Ēriks. [b. n.] Daugavas Vanagi, 3. marts.

"Danse Macabre" (1977)


"Tomsona pārdzīvo
jums, kas prasās izlieties dzejā, ir tieši soneta ritmam piemērots: mierīgs, pa daļai sirsnīgs tēlojums abas
četrrindās. ar sekojošiem pretnostādījumiem un straujāku priekšstatu kustību trejrindās, ar drošu, zīmīgu akcentu un izteiktu pamatdomu pašā pēdējā rindā. [..] Bet viņa grāmata satur daudz tāda materiāla, kas acīm redzot Eliota, Beketa ietekmēts. Manāma tieksme izteikties vienā vārda vai ari otrādi — garākā pantojumā. kas pauž apmēram to pašu motīvu. Protams, katram patīk būt "mūslaicīgam", bet vai tas auglīgākais ceļš tieši Tomsonam? Arī šodienējais kādreiz kļūs vecs, varbūt jau kļuvis, jo to īpaši apdraud lasītāju atsauksmes, ka "jaunmodīgo dzeju nevar saprast". Ja autoram laimējies atrast laimīgu simbolu, kurā ir spēks un tvirtums, tad saprašana nāks pati par sevi jeb tiks lasītājam uzspiesta. Ir Tomsonam laimīgi mēģinājumi arī šādā virzienā. [..] Šis piezīmes
neatcel spriedumu, ka Tomsona krājums visumā vērtīgs un saistīgs."

Liepiņš, Oļģerts. Šūpolēs starp skepsi un atzīšanu. Laiks, 1977, 2. marts.

"Portrets" (1985)


"Tā ir
dzejnieka paša izlase no sešiem līdz šim publicētiem krājumiem un vēl nepublicētiem dzejoļiem, patiesībā — pašportrets — dzejnieks parādās tāds, kā vēlas izskatīties savu lasītāju priekšā. Tomsons var atskatīties uz itin sarežģīgu dzejnieka attīstību un
"Portretā" pārstāvēti visi viņa dzejas veidi un paveidi. Viena, otra dzejoļa, kas palicis atmiņā, tomēr pietrūkst, bet izlases nekad nevar būt pilnīgas. Tomsons sāka savas dzejas gaitas Latvijas neatkarības pēdējos gados mundro, cerīgo dzejas entuziastu pulkā, kas veidojās vecmeistara Edvarta Virzas un jauno, jau plaši pazīstamo dzejnieku — Medeņa, Adamsona un Caka aizvējā. Tūdaļ gan jāpiezīmē, ka Čaks Tomsonam ir būtiski pasvešs. Pirms jaunie dzejnieki tika daudzmaz pie vārda, pār Latviju nāca okupāciju posts.
Tomsons dabūja "apvilkt kara zābakus" un varēja nopietni nodoties dzejai tikai izkūlies cauri karam, līdz Vācijas bēgļu nometnēm. Vācijā redzam viņu jau kā nobriedušu balādistu un ari asu satīriķi. Viņš itin virtuozi pielieto Ed. Virzas garajos dzejojumos iecienīto dinamisko aleksandrīnisko pantu, sonetu, dažādas citas strofas un viņam joprojām tuva Medeņa rēgainā, raganīgā senlatviskā
mistika. Kara un dzimtenes posts plaši atbalsojas Tomsona dzejā — nereti ar lielāko drūmi — Viss ko varu skatīt šai pamesla pusē
krāšmatas rēgi kā miroņu lauks. [..] nav iespējams aprādīt lielo tematu dažādību Tomsona dzejā. Tā katrā ziņā pelnījusi daudz lielāku
ievērību un pētīšanu nekā līdz šim saņēmusi
."

Eglītis, Anšlavs. Trīs dzejoļkrājumi. Laiks, 1985, 19. okt.
Nodarbesdzejnieks
Dzimšanas vieta09.02.1909
Valmiera
Valmiera

Dzīvesvieta1945–1948
Eslingene pie Nekāras
Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany
1950–1988
Sidneja
Sydney, New South Wales, Australia
IzglītojiesValmieras komercskola
Valmiera
Valmiera
1933–1938
Rīgas tautas konservatorija
Rīga
Rīga

Studējis vokālo mākslu.

Dienests1944
Latviešu leģions

Kara ziņotājs 19. divīzijā kopā ar Andreju Eglīti un Uldi Ģērmani.

Emigrē1944
Vācija
Germany
1948
Austrālija
Australia
Miršanas vieta29.01.1988
Sidneja
Sydney, New South Wales, Australia

Apglabāts

Pelni izkaisīti okeānā.

Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Valmiera
(Valmiera)
09.02.1909(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1933 - 1938(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Vācija
(Germany)
1944(Nav norādīts)EmigrēValsts
4Eslingene pie Nekāras
(Esslingen am Neckar, Baden-Württemberg, Germany)
1945 - 1948(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
5Austrālija
(Australia)
1948(Nav norādīts)EmigrēValsts
6Valmiera
(Valmiera)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Sidneja
(Sydney, New South Wales, Australia)
1950 - 1988(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
8Sidneja
(Sydney, New South Wales, Australia)
29.01.1988(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.