Silvija Brice

1 bilde

Silvija Brice (1958) – tulkotāja, redaktore. Tulko no vācu, angļu un poļu valodas. Kopumā S. Brices tulkojumā publicētas vairāk nekā 200 grāmatas, tāpēc literatūrkritiķis G. Berelis nodēvējis viņu par "vienu no jaudīgākajām latviešu tulkotājām". Tulkojumi galvenokārt ietver 20. un 21. gadsimta daiļliteratūru (G. Grass, S. Rušdi, F. Kafka, H. Hese, V. Vulfa, M. Atvuda, A. Mērdoka, Dž. Orvels, S. Plāta, O. Hakslijs, E. Bērdžess, M. Kaningems, I. Makjuans, Dž. Keruaks, A. Kārtere u. c.). Tulkojusi arī vairākus fundamentālus vēstures pētījumus (A. Bīvora "Berlīnes krišana 1945", V. Taubnera "Hruščovs un viņa laikmets", R. Sērvisa "Ļeņins. Patiesā biogrāfija", A. Bīvora "Staļingrada", Dž. Tolanda "Ādolfs Hitlers", R. Dž. Evansa "Trešā Reiha tapšana", O. Faidžīsa "Čukstētāji" u. c.). Studējusi Latvijas Universitātē ģermānānistiku, turpinājusi mācības Maskavā augstākajos svešvalodu kursos. Kā Bertelsmana stipendiāte 1992. gadā stažējusies Vācijas apgādos "Piper" un "Hanser" Minhenē. Bijusi redaktore apgādos "Avots", "Liesma", "Vaga", "Jāņa sēta", "Atēna". Pašlaik strādā kā tulkotāja apgādā "Zvaigzne ABC". Autore vairākām publikācijām par literatūrvēsturiskiem jautājumiem rakstu krājumā "Varavīksne". 2020. gadā izdota Silvijas Brices grāmata "Baigās piezīmes".

Dzimšanas laiks/vieta

16.04.1958
Varakļāni

Personiska informācija

Dzimusi noliktavas pārziņa un sakaru nodaļas operatores ģimenē

Profesionālā darbība

PIRMĀ PUBLIKĀCIJA

1975: R.Verneres stāsta "Klaudija un bruņurupuči" tulkojums no vācu valodas žurnālā "Liesma" Nr. 3.

CITTAUTU AUTORU DARBU TULKOJUMI

No vācu valodas
1988
: Ludvigs Ancengrūbers. "Stāsts par kaitīgiem sakāmvārdiem". Krājums "Klasiskie kriminālstāsti" (Liesma).
1988: Arturs Šniclers. "Slepkava". Krājums "Klasiskie kriminālstāsti"  (Liesma).
1989: Ērihs Marija Remarks. "Mīli savu tuvāko" (Liesma).
1993: Hennings Boētiuss. "Joika" (Liesma).
1994: Lillī Palmere. "Sarkanais krauklis" (Liesma).
1994: Roberts Mūzils. "Trīs sievietes" (Daugava).
1995: Zigmunds Freids. "Totems un tabu" (Minerva).
1995: Irmgarde Keina. "Meitene, ar kuru bērni nedrīkstēja draudzēties" (Vaidelote).
1996: Irmgarde Keina. "Trešās klases kupeja" (Vaidelote).
1996: Evelīna Holsta. "Vīrietis uz gultas malas" (Jāņa sēta).
1998: Hermanis Hese. "Sidharta" (Atēna).

1999: Kornēlija Franca. "Nejaušību rotaļa" (Jumava).
2000: Manfreds Kībers. "Pūķis ar kafijas krūzi: pasakas" (Harro von Horschheydt).
2000: Hermanis Hese. "Demians" (Atēna).
2001: Hermanis Hese. "Pasakas" (Atēna).
2001: Ginters Grass. "Skārda bungas" (Atēna).
2002: Gunda Vernere. "Velna dzira" (Atēna).
2002: Marjalēna, Lembke. "Somu tango" (Zvaigzne ABC).
2002: Manfreds, Kībers. "Patentētais krokodils: stāsti par dzīvniekiem" (Harro von Hirschheydt).
2002: Hermanis Hese. "Zem rata" (Atēna).
2002: Francs Kafka. "Stāsti" (Atēna).
2002: Ginters Grass. "Krabja gaitā" (Atēna).
2003: Manfrēds Kibers. "Ambrozijs Speķums un Marīte Skrubule" (Harro von Hirschheydt).
2003: Teodors Štorms. "Divas pasakas" (Harro von Hirschheydt).
2004: Judīte Hermane. "Vasarnīca, vēlāk" (Atēna).
2004: Daniels Kēlmans. "Vistālākā vieta" (Atēna).
2004: Katrīna Dorna. "Meli un klusēšana" (Atēna).
2004: Pēters Cēge fon Manteifels. "Bangotne" (Harro von Hirschheydt).
2004: Eduards fon Keizerlings. "Krāsainās sirdis" (Harro von Hirschheydt).
2004: Ginters Grass. "Kaķis un pele" (Atēna).
2005: Anke Greifenēdere. "Magone" (ar pseidonīmu Fēlikss Švarcs; Mansards)
2005: Mārtins Pollaks. "Apsūdzēts tēva slepkavībā" (Harro von Hirschheydt).
2006: Bernds Šrēders. "Māte un dēls" (Dienas Grāmata).
2006: Anna Marija Zigmunda. "Diktators, dēmons, demagogs" (Atēna).
2007: Mariona Kistenmahere, Verners Tiki Kistenmahers. "Dzīvo vienkāršāk!" (ar pseidonīmu Fēlikss Švarcs; Mansards).
2008: Daniels Glatauers. "Sargies ziemeļvēja" (Zvaigzne ABC).
2008: Rihards Dībells. "Sātana Bībele" (Zvaigzne ABC).
2008: Ginters Grass. "Lobot sīpolu" (Atēna).
2009: Daniels Glatauers. "Visi septiņi viļņi" (Zvaigzne ABC).
2009: Sast. Henriks Eberle un Matiass Ūls. "Hitlera dosjē" (Zvaigzne ABC).
2009: Mārtins Gīlihs. "Apskāviens" (Zvaigzne ABC).
2009: Leo Perucs. "Leonardo un Jūda" (Zvaigzne ABC).
2010: Leo Perucs. "Svētā Pētera sniegs" (Zvaigzne ABC).
2010: Valters Kempovskis. "Viss velti" (Zvaigzne ABC).
2010: Ginters Grass. "Brīnumkaste" (Atēna).
2011: Herta Millere. "Elpas šūpoles" (Zvaigzne ABC).
2011: Silvija Plāta. "Stikla kupols" (Zvaigzne ABC).
2012: Alfrēds Dēblīns. "Berlīne, Aleksandra laukums" (Zvaigzne ABC).
2012: Kristofers Išervuds. "Atvadas no Berlīnes" (Zvaigzne ABC).
2012: Anna Elizabete Maiere. "Putna svars" (Zvaigzne ABC).
2012: Eva Baronska. "Mocarta kungs pamostas" (Zvaigzne ABC).
2015: Liliana Fašingere. "Nešķiramie" (Zvaigzne ABC).
2016: Ellena Berga. "Tu man arī" (ar pseidonīmu Helēna Kalniņa, Zvaigzne ABC).
2016: Burkhards Špinnens. "Caharijs Kacs" (Zvaigzne ABC).
2016: Tomass Glaviničs. "Lielākais brīnums" (Zvaigzne ABC).
2016: Alekss Kapī. "Leons un Luīze" (Zvaigzne ABC).
2016: Francs Kafka. "Stāsti" (Jumava).
2017: Roberts Zētālers. "Viss mūžs" (Zvaigzne ABC).
2017: Daniels Glatauers. "Mūžam Tavs" (Zvaigzne ABC).
2017: Ginters Grass. "Par beidzamību" (Zvaigzne ABC).
2017: Eudžens O. Kirovičs. "Spoguļu grāmata" (Zvaigzne ABC).
2018: Brunhilde Pomsela. "Es biju tikai sekretāre" (Zvaigzne ABC).
2018: Rodika Dēnerte. "Zahera viesnīca" (Zvaigzne ABC).
2022: Paskāls Mersjē. "Vārdu svars" (Zvaigzne ABC).
2022: Bernhards Šlinks. "Atvadu krāsas" (Zvaigzne ABC).


No vācu valodas (baltvācu autoru grāmatas)
1997: L. Panteniusa. "Jaunības atmiņas par Veco Rīgu" (Harro von Hirschheydt).
1998: E. Hūka-Dehio. "Tipsijas neparastais mīlasstāsts" (Harro von Hirschheydt).
1998: Z. fon Fēgezaks. "Kāzas Carnikavā" (Harro von Hirschheydt).
1999: V. Bergengrīns. "Balle austrumu spārnā" (Harro von Hirschheydt).

No angļu valodas
1989
: Agata Kristi. "Rodžera Ekroida nāve" grāmatā "Romāni" (Liesma).
1990: Džordžs Orvels. "Dzīvnieku ferma" (kopā ar Valdemāru Kārkliņu; Liesma).
1991
: Agata Kristi. "Liktenīgais ceļojums" (Latvijas Žurnālistu savienība).
1993: Ričards Vurmbrands. "Markss un sātans" (Latvijas baptistu draudžu savienības Jaunatnes apvienība).
1993: Roberts van Guliks. "Imperatora pērle" (Jumava).
1994: Roberts van Guliks. "Rēgu klosteris" (Jumava).
1994: Džoisa Kerola Outsa. "Šķērsojot robežu" (Daugava).
1996: Silvija Plāta. "Stikla kupols" (Artava).
1997: Nikolass Spārkss. "Piezīmju grāmatiņa" (Kontinents).
1997: Keita Atkinsone. "Neredzamo stundu muzejs" (Kontinents).
1998: Mārgareta Atvuda. "Iznirstot" (Atēna).
1999: Entonijs Bērdžess. "Mehāniskais apelsīns" (Atēna).
1999: Anna Maiklza. "Bēgļu etīdes" (Atēna).
1999: Oldess Hakslijs. "Brīnišķīgā jaunā pasaule" (Knuta Skujenieka atdzejojums; Atēna).
1999: Salmans Rušdi. "Maura pēdējā nopūta" (Knuta Skujenieka atdzejojums; Atēna).
2000: Mārgareta Atvuda. "Aklais slepkava" (Atēna).
2000: Mārgareta Atvuda. "Dāma pareģe" (Atēna).
2001: Džeimss Patersons. "Zebiekste" (Kontinents).
2002: Salmans Rušdi. "Niknums" (Atēna).
2003: Penelope Evansa. "Pēdējā meitene" (Jumava).
2003: Nadīne Gordimera. "Tikai teic vienu vārdu" (Atēna).
2003: Antonijs Bīvors. "Berlīnes krišana 1945" (Atēna).
2003: Mārgareta Atvuda. "Realitātes šovs" (Atēna).
2003: Maikls Kaningems. "Mājas pasaules malā" (Atēna).
2003: Džeks Keruaks. "Ceļā" (AGB).
2003: Mārgareta Atvuda. "Oriksa un Kreiks" (Atēna).
2003: Viljams Taubners. "Hruščovs un viņa laikmets" (Atēna).
2004: Ians Makjuans. "Piedošana" (Atēna).
2004: Saimons Sebags "Montefjore. Staļins. Sarkanā cara galms" (Atēna).
2004: Ians Makjuans. "Svešinieku mierinājums" (Atēna).
2004: Hanifs Kureiši. "Mīlestība skumju laikā" (Atēna).
2004: Monika Alī. "Brikleina" (Atēna).
2004: Salmans Rušdi. "Hārūns un Stāstu jūra" (Atēna).
2004: Roberts Sērviss. "Ļeņins. Patiesā biogrāfija" (Atēna).
2005: Verners Fulds. "Kaķi un citi cilvēki" (ar pseidonīmu Fēlikss Švarcs; Mansards).
2005: Virdžīnija Vulfa. "Uz bāku" (Atēna).
2005: Dāvids Bezmozgis. "Nataša un citi stāsti" (Atēna).
2005: Antonijs Bīvors. "Staļingrada" (Atēna).
2005: Džeina un Mimī Nolandas. "Mazais stresa terapeits" (ar pseidonīmu Fēlikss Švarcs; Mansards).
2005: Pīters Akroids. "Oskara Vailda testaments" (Mansards).
2005: Džons Tolands. "Ādolfs Hitlers" (Atēna).
2006: Deivids E. Mērfijs. "Ko zināja Staļins" (Atēna).
2006: Ians Makjuans. "Amsterdama" (Atēna).
2006: Maikls Kaningems. "Miesa un asinis" (Atēna).
2006: Antonijs Bīvors. "Olgas Čehovas noslēpums" (Atēna).
2006: Ričards Dž. Evanss. "Trešā Reiha tapšana" (Atēna).
2006: Leonards Koens. "Iemīļotā spēle" (Atēna).
2007: Salmans Rušdi. "Klauns Šalimars" (Atēna).
2007: Airisa Mērdoka. "Bruno sapnis" (Zvaigzne ABC).
2007: Dafne di Morjē. "Mana māsīca Reičela" (Zvaigzne ABC).
2007: Jehūda Bergs. "Īsta labklājība" (ar pseidonīmu Olga Avotiņa; Zvaigzne ABC).
2007: Vilhelms Genacīno. "Lietussargs šai dienai" (Mansards).
2007: Filips Rots. "Ikviens" (Zvaigzne ABC).
2008: Airisa Mērdoka. "Henrijs un Katons" (Zvaigzne ABC).
2008: Keita Atkinsone. "Lietu vēsture" (Zvaigzne ABC).
2008: Keita Atkinsone. "Kur ir, tur rodas" (Zvaigzne ABC).
2008: Keita Mosa. "Labirints" (Zvaigzne ABC).
2008: Marina Vladi. "Vladimirs jeb Pārtrauktais lidojums" (Zvaigzne ABC).
2008: Airisa Mērdoka. "Labais māceklis"  (Zvaigzne ABC).
2008: Ernsts Lotārs. "Eņģelis ar bazūni" (Zvaigzne ABC).
2009: Keita Mosa. "Kapenes" (Zvaigzne ABC).
2009: F. S. Ficdžeralds. "Neticamais stāsts par Bendžaminu Batonu" (Zvaigzne ABC).
2009: Patriks Zīskinds. "Balodis" (Zvaigzne ABC).
2009: Deivids Benediktuss. "Atgriešanās Septiņjūdžu mežā" (Zvaigzne ABC).
2009: Andžela Kārtere. "Vakari cirkā" (Zvaigzne ABC).
2010: Salmans Rušdi. "Florences burve" (Atēna).
2010: Orlando Faidžīss. "Čukstētāji" (Zvaigzne ABC).
2010: Jakobs Ardžuni. "Idioti. Piecas pasakas" (Zvaigzne ABC).
2011: Kami Garsija, Mārgareta Stola. "Daiļās būtnes" (Zvaigzne ABC).
2011: Rūta Šepetis. "Starp pelēkiem toņiem" (Zvaigzne ABC).
2011: Sāra Grūena. "Ūdens ziloņiem" (Zvaigzne ABC).
2011: Idrīss Šāhs. "Austrumu gudrības" (ar pseidonīmu Fēlikss Švarcs; Jāņa Rozes apgāds).
2011: Deivids Nikolss. "Viena diena" (Zvaigzne ABC).
2011: Vanesa Difenbau. "Ziedu valoda" (Zvaigzne ABC).
2012: Mērija Anna Šafere un Annija Barouza. "Gērnsijas Literatūras un tupeņmizu pīrāga biedrība" (Zvaigzne ABC).
2012: Sāra Vinmane. "Kad dievs bija trusis" (Zvaigzne ABC).
2013: Viljams P. Jangs. "Krustceles"  (ar pseidonīmu Fēlikss Švarcs; Zvaigzne ABC).
2013: Kens Folets. "Zemes pīlāri" (Zvaigzne ABC).
2013: Greiems Simsions. "Projekts "Rozija"" (Zvaigzne ABC).
2013: Paskāls Mersjē. "Nakts vilciens uz Lisabonu" (Zvaigzne ABC).
2013: Nataša Dragniča. "Ik dienu, ik stundu" (Zvaigzne ABC).
2013: Hāleds Hoseinī. "Un kalni atbalsoja" (Zvaigzne ABC).
2014: Timurs Vermešs. "Viņš ir atkal klāt" (Zvaigzne ABC).
2014: Reičela Džoisa. "Harolda Fraja neticamais svētceļojums" (Zvaigzne ABC).
2014: Keita Mosa. "Citadele" (Zvaigzne ABC).
2015: Alise Manro. "Dārgā dzīve" (Zvaigzne ABC).
2015: Paskāls Mersjē. "Lea" (Zvaigzne ABC).
2015: Keita Atkinsone. "Dzīve pēc dzīves" (Zvaigzne ABC).
2016: Džons Viljamss. "Stouners" (Zvaigzne ABC).
2016: Deivids Nikolss. "Mēs" (Zvaigzne ABC).
2016: Mārgareta Atvuda. "Sirds mirst pēdējā" (Zvaigzne ABC).
2017: Šarlote Lūkasa. "Tavs ideālais gads" (ar pseidonīmu Helēna Kalniņa; Zvaigzne ABC).
2017: Rūta Šepetis. "Jūras sāļums" (Zvaigzne ABC).
2017: Eudžens O. Kirovičs. "Spoguļu grāmata" (Zvaigzne ABC).
2017: Roberts Galbraits. "Dzeguzes sauciens" (Zvaigzne ABC).
2017: Dženifera Klementa. "Lūgšanas par nolaupītajām" (Zvaigzne ABC).
2018: Roberts Galbraits. "Zīdtārpiņš" (Zvaigzne ABC).
2018: Roberts Galbraits. "Ļaunuma raža" (Zvaigzne ABC).
2019: Annija Vorda. "Skaistais ļaunums" (Zvaigzne ABC).
2019: Jū Nesbē. "Makbets" (Zvaigzne ABC).
2019: Ogs Mandino. "Pasaules dižākais tirgonis" (Zvaigzne ABC).
2019: Roberts Galbraits. "Baltā nāve" (Zvaigzne ABC).
2020: Tara Vestovera. "Izglītotā" (Zvaigzne ABC).
2020: Sallija Rūnija. "Normāli cilvēki" (Zvaigzne ABC).
2020: Kara Hantere. "Tumsā" (Zvaigzne ABC).
2020: Melisa Harisone. "Zeltains miežu lauks" (Zvaigzne ABC).
2020: Mārgareta Atvuda. "Liecinieces" (Zvaigzne ABC).
2021: Dž. K. Roulinga. "Ziemassvētku Cūks" (Zvaigzne ABC).
2021: Čārlijs Makesijs. "Puika, kurmis, lapsa un zirgs" (Zvaigzne ABC).
2021: Paula Hokinsa. "Gausā uguns" (Zvaigzne ABC).
2021: Roberts Galbraits. "Nemierīgās asinis" (Zvaigzne ABC).
2021: Keita Atkinsone. "Kad reiz būs labas ziņas?" (Zvaigzne ABC).
2022: Aleksandrs Makkols Smits. "Pareizā attieksme pret lietainu laiku" (Zvaigzne ABC).
2022: Keita Atkinsone. "Agrā gaitā es ar suni" (Zvaigzne ABC).
2023: Keita Atkinsone. "Kur ir, tur rodas" (Zvaigzne ABC).
2023: Keita Atkinsone. "Lietu vēsture" (Zvaigzne ABC).
2023: Roberts Galbraits. "Piķamelnā sirds" (Zvaigzne ABC).
2024: Donna Tarta. "Ciglītis" (Zvaigzne ABC).

No poļu valodas
1990: Henriks Gavorskis. "Brieži ēd dārglietas" krājumā "Poļu detektīvs" (Liesma).
2004: Magdalēna Tulli. "Polonēze sarkanā" (Atēna).

No krievu un vācu valodas
1992
: sastādījusi un no krievu un vācu valodas tulkojusi čigānu tautas pasakas "Laimes puķe" (Sprīdītis).

PROZA

2020: grāmata "Baigās piezīmes" (Zvaigzne ABC, atkārtoti 2021).

Citātu galerija

PAR SILVIJAS BRICES VALODU

"Silvijas piesitiens ir viņas valoda, tulkošanas darbā noslīpēta līdz dimanta griezīgumam un arī dimanta spožumam – precīzi, īstajā laikā, īstajā intonācijā."

Bārbala Simsone. Briljants valodas džezs. Silvijas Brices grāmatas "Baigās piezīmes" recenzija. diena.lv, 29.01.2021.

PAR GRĀMATU "BAIGĀS PIEZĪMES"

"Par ko ir "Baigās piezīmes"? Par to, kā ir dzīvot tekstā. Sākumā. Un pēc tam par to, kā ir vienkārši dzīvot. Specifiskās un galvenokārt tiem, kam ikdienas dzīve rit starp grāmatu lappusēm, saprotamās pārdomas par tulkotāja darba specifiku, par labu un sliktu tulkojumu, par piemērota vārda meklēšanu, par netulkojamību nomaina nodaļa, kurā ar dzīvesprieka pilnu dauzonību autore filigrāni imitē šo un to iz mūsdienu un nemūsdienu literatūras apcirkņiem, bet vienlaikus tur atrodama arī dzeja – tāda, par kuru negribas teikt "pa jokam". Tad ceļojumi – uzzibsnījumi iz Itālijas, Vācijas, citu zemju apceļošanas, taču allaž vistuvākais ir skats nevis caur fotoaparāta objektīvu, bet caur sirds un prāta godīgumu."

Bārbala Simsone. Briljants valodas džezs. Silvijas Brices grāmatas "Baigās piezīmes" recenzija. diena.lv, 29.01.2021.

SILVIJA BRICE PAR TULKOŠANU

"Kad skolā piektajā klasē sāku mācīties vācu valodu, man uzreiz bija skaidrs, ka gribu tulkot un neko citu darīt negribu. Bez garām pārdomām divpadsmit gadu vecumā viss nokārtojās, ko darīt tālāk. Sešpadsmit gados man publicēja pirmos tulkojumus. Iedomājies, vienuvakar sēžu savā istabā un lasu Kronina "Citadeli" – par dakteri, kas pūlas izsisties dzīvē, viņam īsti neiet, bet viņš kārpās un kārpās uz augšu. Kronina uzņēmīgais dakteris mani tā iedvesmoja, ka nometu grāmatu, pagrābu no plaukta kaut kādu VDR jauniešu almanahu vācu valodā un vienā rāvienā uzdragāju trīs stāstus. Nosūtīju žurnālam "Liesma". Publicēja. Tātad sanāk, ka visu apzinīgo dzīvi patiešām nekā cita neesmu darījusi, tikai tulkojusi. Tad nāca Rietumu mūzika, un, lai saprastu, par ko tur dzied, iemācījos arī angļu valodu. Drusku pamācījos arī poļus un frančus, angleni divus gadus vēl neklātienē piemācījos Maskavā. Pirmās grāmatas... Kad bērni vēl bija mazi, viņiem guļot, es ar dēlīti uz ceļiem ar roku pārtulkoju Remarka "Mīli savu tuvāko" un Agatas Kristi "Rodžera Ekroida nāvi". Turklāt uz dullo, neko nezinot par autortiesībām, kas tika pirktas arī padomju laikā, bet par lielu pārsteigumu paņēma pretī un publicēja abus divus. Tā tas aizgāja."

Silvija Brice sarunā ar Gunti Bereli. Silvija Brice: "Izdancot līdzi autoram". satori.lv, 05.05.2011.

"Tulkošana un valoda ir mana galvenā pasaule. Tulkotājs gan nevar dzīvot mucā un tikai lūrēt pa spundes caurumu, tad viņš daudz ko nezinās un nesapratīs no pasaules, par kuru viņam ir jātulko. Starp tulkotāju un rakstnieku ir milzīga atšķirība. Mani draugi rakstnieki nesaprot dažas lietas – kad drīkstējām staigāt apkārt, man prasīja, kāpēc es nebraucu uz Rīgu biežāk un nepiedalos pasākumos vairāk. Bet es saku: man to vajag mērenās daļās, lai zinātu, ko es tulkoju; savukārt rakstniekam to vajag, lai smeltos materiālu savām grāmatām. Tulkotājam vajag reproducēt, tāpēc iestājas zināms introvertums. Lai gan visi tulkotāji nav sevī ierāvušies dīvainīši. Tulkotāja pasaule ir maza, katrai grāmatai tā ir cita. Nav nozīmes, cik plaši un vētraini raksta autors, tā tomēr ir tulkotāja mazā dzīvesvieta, kamēr viņš tulko."

Silvija Brice sarunā ar Jūliju Dibovsku. Tulkotāju tur skaistas zelta važas. punctummagazine.lv, 25.01.2021.

Saiknes

Francis Kemps - Radinieks

Dzimtais vārds

Karaša

Pseidonīms

Fēlikss Švarcs, Marija Kempa, Janīna Leimane, Olga Avotiņa, Helēna Kalniņa

Izglītība

–1976
Varakļānu vidusskola
Varakļāni

1976–1981
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Studijas Svešvalodu fakultātes Ģermānistikas nodaļā.

1977–1978
Latvijas PSR Skolotāju kvalifikācijas celšanas institūts
Rīga
Franču un poļu valodas kursi.

1983–1985
Maskava
Mācības KPFSR Izglītības ministrijas augstāko svešvalodu kursu Angļu valodas nodaļā Maskavā.

1992
Minhene
Kā Bertelsmana stipendiāte stažējusies Vācijas apgādos Piper un Hanser Minhenē.

2016–2018
Rīga
Itāļu valodas kursi L’Italii Rīgā.

Darbavieta

1981–1983
Izdevniecība "Avots"
Puškina iela 1a, Rīga
Redaktore.

1986–1992
Izdevniecība "Liesma"
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Redaktore.

1992–1994
Valsts uzņēmums "Latvijas Grāmata”
Rīga
Direktora asistente.

1994–1996
Apgāds "Vaga"
Rīga
Redaktore.

1996–1997
Jāņa sēta
Krasta iela 105a, Rīga
Redaktore.

1997
Rīga
Redaktore izdevniecībā "Hannu".

1998–2006
Apgāds "Atēna" (1996–2015)
Blaumaņa iela 16/18, Rīga
Redaktore.

2007 līdz šim
Apgāds "Zvaigzne ABC"
Krišjāņa Valdemāra iela 6, Rīga
Tulkotāja.

Dalība organizācijās

1992 līdz šim
Latvijas Rakstnieku savienība
Merķeļa iela 13, Rīga
Biedre.

1992 līdz šim
Latvijas PEN klubs
Rīga
Biedre.

Apbalvojumi

Latvijas Kultūras fonda Spīdolas balva
Balva mākslā piešķirta par daiļliteratūras tulkojumiem.
2002

Latvijas Literatūras gada balva
Balva piešķirta par vairākām tulkotajām grāmatām no angļu, vācu un poļu valodas.
Tulkojumi
2005

Latvijas Literatūras gada balva
Par Gintera Grasa darba "Brīnumkaste", Leo Peruca darba "Leonardo un Jūda/Svētā Pētera sniegs" un Salmana Rušdi darba "Florences burve" tulkojumu
Labākais ārvalstu literatūras tulkojums
Nominants
2011

Atzinības krusts
Ordeņa virsniece ar Ordeņa kapitula 2012. gada 18. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2012. gada 18. novembrī Rīgā, Melngalvju namā.)
IV šķira
2012

Latvijas Literatūras gada balva
Par Alfrēda Dēblīna darba "Berlīne Aleksandra laukums" tulkojumu
Labākais tulkojums
Nominants
2013

Kultūras ministrijas Atzinības raksts
2018

Dzintara Soduma balva
Balva piešķirta par vācu rakstnieka Gintera Grasa pēdējās grāmatas "Par beidzamību" tulkojumu.
2018

Dzintara Soduma balva
Dzintara Soduma balva par novatorismu literatūrā piešķirta par grāmatu "Baigās piezīmes" ("Zvaigzne ABC").
2021