Darbi: Darba autors (130); Sastādītājs (9); Redaktors (6); Līdzautors (3); Komentāra autors (4); Recepcijas persona (40)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Pēteris Ērmanis |
|---|---|
| Pseidonīms | Edgars Lapenieks, Kalēju Indriķis |
| Kopsavilkums | Pēteris Ērmanis (1893–1969) – rakstnieks un literatūrvēsturnieks. Ievērojams kā viens no latviešu ekspresionisma dzejas pārstāvjiem (īpaši pirmie divi dzejoļu krājumi "Es sludinu" (1920) un "Es šaubos, es ticu" (1923)), kā arī ražīgs citu autoru kopotu rakstu sastādītājs (Jāņa Poruka, Annas Brigaderes, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Ezeriņa u.c.) un apceru vai atmiņu autors (par Edvardu Treimani-Zvārguli, Jani Akurāteru, Antonu Austriņu, Jāni Ziemeļnieku u.c.). Pirmā pasaules kara laikā iesaukts cariskajā Krievijas armijā, vēlāk nokļuvis latviešu strēlnieku pulkā. Karš ir spēcīgs iedvesmas avots pirmajiem dzejoļu krājumiem. Otrā pasaules kara beigās Ērmanis ar ģimeni devās trimdā uz Vāciju, kur ražīgi turpinājis savu radošo darbu. Kopā ar Arturu Plaudi rediģējis latviešu rakstnieku autobiogrāfiju krājumu "Trimdas rakstnieki" (1-3, 1947). Minsteres latviešu centrā iekārtots Ērmaņa piemiņas stūrītis. |
| Personiska informācija | Dzimis saimnieku ģimenē. Pēterim Ērmanim bija dēls un meita. Dēls pazuda 2. Pasaules kara apstākļos, meita nomira bēgļu nometnē Čehoslovākijā. |
| Profesionālā darbība | 1912: pirmā publikācija – stāsts "Maija" kalendārā "Jaunais gads" 1912. gadam. 1913: pirmo dzejoli "Divi gaismas varoņi" publicējis Linards Laicens Valkas laikrakstā "Kāvi" (18./31.V.1913). 1913: pirmā grāmata "Jāņu vakarā" ir stāstiņa "Maija" pārstrādājums lugā. |
| Citātu galerija | Par dzejoļu krājumu "Es sludinu" (Vaiņags, 1920)"Pēteris Ērmanis pie tam viens no vismazāk iepazītiem latviešu jaunākiem rakstniekiem, visvairāk pārprasts un nesaprasts. Vietā un nevietā, runājot par latviešu jaunāko literātūru, dzirdam pieminam Sudrabkalna un Laicena vārdus. Pēteris Ērmanis it kā aizmirsts. Patiesībā viņš gan bija viens no pirmiem, un pie tam visapzinīgākais latviešu rakstnieks, kurš savos darbos ievirzīja pirmo lūzumu mūsu pēckara literātūrā. Tieši un konkrēti Pēteris Ērmanis ar grāmatu „Es sludinu" sāka ne tikai sludināt, bet arī parādīt ekspresionistiskās dzejas paraugus. Viņa dzeja bija reti dinamiska, domu un atziņu bagāta. Jaunās pēckara Eiropas garu Ērmanis attēloja vispareizāk. Viņš, saprotams, nogāja arī līdz visiem ekspresionistu pārspīlējumiem: brīžiem tukšas klaigāšanas, pārspīlēta egocentrisma un — mistikas. Ērmanis apzinīgi mūsu dzejā nostājas kā ekspresionists. Viņš prasīja jaunu, apgarotu cilvēku. Glābiņu no kara šausmām viņš saskatīja — paša cilvēka pārveidošanā, garīgā atdzimšanā. Pārveidojiet cilvēku! — prasīja Ērmanis līdz ar citiem ekspresionistiem kā garantiju visas cilvēces mieram. ledziļināties sevī, izsacīt savu iekšējo pasauli, Ērmanis skaitīja tai laikā par rakstnieka uzdevumu".Ķikuts, Pēteris. Pēteris Ērmanis. Piesaule, Nr. 11, 1929. |
| Nodarbes | dzejnieks rakstnieks literatūrvēsturnieks |
| Dzimšanas laiks/vieta | 03.02.1893 Plāņu pagasts Plāņu pagasts, Strenču novads Dzimis Plāņu pagasta "Kalna Ruķos". Mājvārds citviet arī "Kalna-Ruķi", "Kalna-Rūķi". |
| Dzīvesvieta | 1946–1949 Vircburga Würzburg, Bavaria, Germany 1949–1951 Traunšteina Traunstein, Bavaria, Germany 1952–1964 Ingolštate Ingolstadt, Bavaria, Germany 1964–1969 Delmenhorsta Delmenhorst, Lower Saxony, Germany |
| Izglītojies | 1904 Tiepeles pagasta skola Trikāta Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads 1906–1908 Smiltenes draudzes skola Smiltene Smiltene, Smiltenes novads 1909–1912 Smiltenes tirdzniecības skola Smiltene Smiltene, Smiltenes novads |
| Darbavieta | 1913–1915 Smiltenes zemkopības biedrības bibliotēka Smiltene Smiltene, Smiltenes novads Bibliotekārs. 1919 Laikraksts "Latvijas Kareivis" Korektors, vēlāk darbs redakcijā. 1929 (Datums nav precīzs) Latviešu folkloras krātuve Rīga Rīga |
| Dalība organizācijās | 1940–13.06.1942 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Ģertrūdes iela 6, Rīga Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010 Biedrs, izslēgts no savienības 1942. gada 13. jūnijā Latvijas Padomju rakstnieku savienības plēnumā Maskavā – "par dzimtenes un tautas nodevību, pārejot latviešu tautas un visas cilvēces lielākā ienaidnieka vācu fašisma kalpībā" (lēmums plēnuma protokolā). |
| Dienests | 1915–1919 Krievijas armijā 1. Pasaules kara laikā 1919–1921 Latvijas armijas sastāvā cīnījies 1. Pasaules karā. |
| Emigrē | 1944 Vircburga Würzburg, Bavaria, Germany Sudetijas Lušicas bēgļu nometnē (Čehoslovākija), vēlāk Vircburgā (Vācija). |
| Miršanas laiks/vieta | 08.10.1969 Delmenhorsta Delmenhorst, Lower Saxony, Germany Mūžībā aizgājis Delmenhorstas pansionātā. |
| Apglabāts | 13.10.1969 Delmenhorsta Delmenhorst, Lower Saxony, Germany Apbedīts Vildenhauzenes kapos Delmenhorstā, Vācijā. |
| Piemiņas vietas | Minsteres latviešu ģimnāzija Minstere Münster, North Rhine-Westphalia, Germany Piemiņas stūrītis. Pēc Pētera Ērmaņa nāves viņa rakstāmgalds, grāmatas un cietas lietas pārveda uz Minsteri, jo Ērmanis bija novēlējis Minsteres Latviešu ģimnāzijai visus savus rakstus, bibliotēku un personīgos īpašumus. |
| Apbalvojumi | Kultūras fonda prēmija Es visur dzīvību redzu Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Es visur dzīvību redzu". Literatūra 1926 Kultūras fonda prēmija Vecie skolotāji Prēmija piešķirta par stāstu "Vecie skolotāji". Literatūra 1936 Kultūras fonda prēmija Ēku burvība Prēmija piešķirta par stāstu "Ēku burvība". Literatūra 1937 Kultūras fonda prēmija Sejas un sapņi Prēmija piešķirta par grāmatu "Sejas un sapņi". 1955 PBLA Tautas balva 1963 |
|---|
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips | Teksta fragments |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Plāņu pagasts (Plāņu pagasts, Strenču novads) | 03.02.1893 | Dzimšanas laiks/vieta | Pagasts | |
| 2 | Trikāta (Trikāta, Trikātas pagasts, Beverīnas novads) | 1904 | Izglītojies | Ciems | |
| 3 | Smiltene (Smiltene, Smiltenes novads) | 1906 - 1908 | Izglītojies | Pilsēta | |
| 4 | Smiltene (Smiltene, Smiltenes novads) | 1909 - 1912 | Izglītojies | Pilsēta | |
| 5 | Smiltene (Smiltene, Smiltenes novads) | 1913 - 1915 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 6 | Rīga (Rīga) | 1929 | Darbavieta | Pilsēta | |
| 7 | Ģertrūdes iela 6, Rīga (Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010) | 1940 - 13.06.1942 | Dalība organizācijās | Ēka, māja | |
| 8 | Minstere (Münster, North Rhine-Westphalia, Germany) | (Nav norādīts) | Piemiņas vietas | Pilsēta | |
| 9 | Vircburga (Würzburg, Bavaria, Germany) | 1944 | Emigrē | Pilsēta | |
| 10 | Vircburga (Würzburg, Bavaria, Germany) | 1946 - 1949 | Dzīvesvieta | Pilsēta | |
| 11 | Traunšteina (Traunstein, Bavaria, Germany) | 1949 - 1951 | Dzīvesvieta | Pilsēta | |
| 12 | Ingolštate (Ingolstadt, Bavaria, Germany) | 1952 - 1964 | Dzīvesvieta | Pilsēta | |
| 13 | Delmenhorsta (Delmenhorst, Lower Saxony, Germany) | 1964 - 1969 | Dzīvesvieta | Pilsēta | |
| 14 | Delmenhorsta (Delmenhorst, Lower Saxony, Germany) | 08.10.1969 | Miršanas laiks/vieta | Pilsēta | |
| 15 | Delmenhorsta (Delmenhorst, Lower Saxony, Germany) | 13.10.1969 | Apglabāts | Pilsēta |
