Pauls Dāle

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (4); Tulkotājs (1); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsPauls Dāle
Papildu vārdiPēteris
KopsavilkumsPauls Dāle (1889–1968) – filozofs, psihologs, pedagogs, profesors. Viņa filozofisko pieeju var raksturot kā "enerģētisko ideālismu".Pētījumos pievērsies Avenāriusa, Platona, Imanuela Kanta, un citu filozofu uzskatu analīzei, pievērsies arī reliģiskiem jautājumiem. Publicējis filozofiskas esejas par Jāni Poruku, Frici Bārdu u. c. Paula Dāles pētījumi par Jāni Poruku ir vieni nozīmīgākajiem darbiem par šo rakstnieku. Organizējis pirmo Tautas universitāti Latvijā. Viens no Latvijas Universitātes dibinātājiem. Ilggadējs Latvijas Universitātes docents un profesors. Dibinājis Latvijas Universitātes Eksperimentālo psiholoģijas laboratoriju, uz kuras bāzes 1938. gadā izveidots Latvijas Universitātes Psiholoģijas institūts. Vadījis arī Kanta biedrību, vēlāko Filozofijas biedrību. Bijis Filozofijas un reliģijas zinātņu biedrības loceklis.
Personiska informācijaDzimis kā sestais bērns namsaimnieku Kārļa un Karlīnas (dzimusi Āboliņa) ģimenē. Brāļi – Modris, Viktors, Mintauts (vecākais brālis Pauls miris) un māsa Austra.
Pirmo izglītību Pauls Dāle ieguvis tēva mājās, kur valdījusi interese par latviešu atmodas laika kultūras darbiniekiem un bieži viesojušies rakstnieki un mākslinieki.
1919: salaulājies ar Teklu Everss (1898). Ģimenē dzimuši trīs bērni – meitas Karmena (1921–1998) un Ilze (1923) un dēls Māris Auseklis (1939–2012).
1948–1953: filozofisko un reliģisko uzskatu dēļ Paulam Dālem tika aizliegts strādāt augstākajās mācību iestādēs.
Profesionālā darbība1910: pirmā publikācija – raksts "V. Solovjova 10 gadu nāves dienas piemiņa".
1914–1917: rodas interese par vācu šveiciešu filozofa R. Avenāriusa (Avenarius, 1843–1896) aplūkotajiem empiriokriticisma jautājumiem, krievu domātāja V. Solovjova (Соловьев, 1853–1900), vācu domātāju G. Fihtes (Fichte, 1762–1814) un F. Šlēgeļa (Schlegel, 1772–1829), kā arī latviešu rakstnieka J. Poruka uzskatiem.
1915–1916: Pauls Dāle iesniedz Vēstures un filoloģijas fakultātei divus maģistra darbus: "Lipsa mācība par iejūtu" un "Zigvarta mācības par eksistenciāliem spriedumiem". Abus darbus fakultāte akceptē.
1931–1937: dalība vairākos starptautiskos psihologu un filozofu kongresos.
1932: Latvijas Universitātes delegāts X Starptautiskajā psihologu kongresā Kopenhāgenā, kur ievēlēts Starptautiskajā psihologu komitejā par Latvijas pārstāvi.
1934: Latvijas Universitātes delegāts VIII Starptautiskajā filozofu kongresā Prāgā, kur ievēlēts Starptautiskajā filozofu komitejā par Latvijas pārstāvi.
1937: dalība XI Starptautiskajā psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē.
1972: piedalījies "Latviešu literārās valodas vārdnīcas" 1. sējuma sagatavošanā.

Darbi

1911: "Frīdrihs Šlēgelis kā romantisma filozofs".
1913: "Dzīves apnikums un dzīves prieks".
1914: "J. G. Fihte".
1914: "Poruks kā domātājs".
1914: "Eiropas kara filozofija".
1916: "Domas par reliģiju, mākslu un filozofiju".
1921: "Vēsturisks pārskats par Latvijas Augstskolas nodibināšanu un viņas darbību pirmā mācību gadā".
1927: "Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma. R. Avenāriusa psiholoģiski – filozofiskie uzskati un viņu kritika".
1928: "Ievads filozofijā".
1930: "Imanuels Kants dzīvē un darbā" (kopā ar A. Stūrīti un K. Krauliņu).
1935: "Gara problēmas".
1935: "Cilvēka dvēsele un centrālā nervu sistēma".
1936: "Imanuēls Kants".
1937: "L'âme et la conscience, in: Travaux du IXe congrès international de philosophie".
1944: "Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru".

No divdesmitajiem gadiem Pauls Dāle aktīvi publicējās periodikā par filozofiskiem, psiholoģiskiem, reliģiskiem, kultūrfilozofiskiem un pedagoģiskiem jautājumiem latviešu, krievu, vācu un franču valodā.
Gan Valmierā, gan Rīgā lasījis daudzas publiskas lekcijas par filozofijas, reliģijas un pedagoģijas jautājumiem.

Sabiedriskā darbība

1915–1917: darbojies Latviešu bēgļu centrālkomitejas Kultūras birojā. Rakstījis recenzijas par latviešu literatūras notikumiem un Maskavas zinātnes un mākslas dzīvi latviešu un krievu izdevumos, kā arī piedalījies tā saukto "latviešu inteliģences vakaru" rīkošanā, kuru mērķis bija apvienot inteliģenci ap latviešu nacionālās kultūras un nākotnes mērķiem un attīstīt atjaunojamās Latvijas valstiskās un kultūras idejas. Kādā no šiem vakariem 1916. gada februārī Pauls Dāle ierosinājis projektu par patstāvīgu latviešu augstskolu brīvā Latvijā.
1917: Valmierā organizējis pirmo Tautas universitāti Latvijā.
1919–1921: Latvijas Augstskolas (Latvijas universitātes) padomes sekretārs, organizācijas komitejas priekšsēdētāja vietnieks, pēc tam – vadīja Latvijas Augstskolas organizācijas padomes darbu.

Ārzemju autoru darbu tulkojumi

No vācu valodas
19??: Ernsts Bernheims "Vēstures filozofija, viņas vēsture un uzdevumi".

No krievu valodas
1951: Ivans Gončarovs "Krauja" (kopā ar Elīnu Zālīti).

Latviski tulkojis Šarla Bodlēra, Ļeva Tolstoja un Lukiāna darbus.
Citātu galerija" [..] vieni viņu identificē kā LU organizatoru, dibinātāju un akadēmisku filozofijas profesoru, otri – kā izsmalcinātu esejistu ar uzsvaru uz cilvēka garīgo satversmi, citi – kā Eksperimentālās psiholoģijas institūta dibinātāju, vēl citi (un to, manuprāt, ir vairākums) – kā konsekventu reliģiskā pasaules uzskata paudēju, bet viena daļa ir dzirdējusi arī par filozofa vētīšanu ideoloģiju dzirnās. [..]
Vairākas filozofa pieejas un atziņas – par pieredzes tiešo datu un transcendentālisma saikni u.c. ir guvušas apstiprinājumu arī mūsdienu filozofijā, tāpēc Dāle nav tikai domātājs ar retro pieskaņu, bet gan vairākos jautājumos arī mūsdienīgs domātājs [..]"

Buceniece, Ella. Pauls Dāle: Dievs un "filozofa lieta". Rīga: LU Filozofijas un socioloģijas institūts, 2013, 5. lpp.

"Paula Dāles jaunības gadi un dzīves virzība, manuprāt, zīmīgi parāda visas tā laika latviešu inteliģences centienus, alkas pēc gara gaismas, pēc savas Latvijas, cerības kaut kad atbrīvoties no carisma jūga un beidzot vienreiz būt saimniekiem savi zemē. Šo alku raksturīga iezīme – nevis varmācības apoloģētika, bet neatlaidīga cenšanās apgūt pasaules kultūru, valodas, saprotot, ka cilvēka un visas tautas lielumu nosaka garīgo vērtību apguve un piepildījums, un tikai tad – materiālās labklājības pakāpe. AIkas pēc gara gaismas, alkas pēc SAVAS Latvijas, apņēmība turpināt Jaunlatviešu aizsākto – tā es raksturotu šo laiku."

Brūvele, Vanda. Pauls Dāle. Dzīves lokos. Padomju Jaunatne, Nr. 140, 1989, 22. jūl., 4. lpp.


"Viņa kolēģis, filozofs Pauls Jurevičs, Dāles filozofisko pieeju raksturo kā "enerģētisko ideālismu", "jo visu lietu pamatos Dāle saskata divus principus: enerģiju un ideju, spēku un logosu, dinamisko vielu kā veidojamo elementu kompleksu un organizējošo formu, pie kam abi šie esošie elementi un aspekti uz katras esamības pakāpes saistīti nešķiramā konkrētā vienībā, tā ka atsevišķi aptverami tie ir tikai loģiskā analīzē". Paralēli ontoloģiskiem un epistemoloģiskiem jautājumiem Dāli interesē arī reliģiski jautājumi. Viņam ir ilgstoša interese par reliģisko pārdzīvojumu būtību, kā arī filozofijas un reliģijas savstarpējo saistību. Rakstā "Filozofija, reliģija un dzīve" (1925) Dāle argumentē, ka reliģija un filozofija nav pretrunīga, pievēršoties arī pašas reliģijas izpratnei. Viņš norāda: "Pareizi saprasta un piepildīta reliģija, būdama savā kodolā iracionāla, prāta kategorijās neizsmeļama un nenoteicama, nav antiracionāla, pretzinātniska un pretfilozofiska." Dāle ir arī filozofijas vēsturnieks. Darbos pievērsies Avenāriusa, Platona, Kanta, un citu filozofu uzskatu analīzei. Viņu interesējuši arī latviešu filozofa Jēkaba Oša (1860–1920) un latviešu rakstnieku F. Bārdas (1918–1919) un J. Poruka uzskati."
SaiknesAustra Dāle - Māsa
Karola Dāle - Svaine
Atis Ķeniņš - Svainis
Gundars Ķeniņš Kings - Māsasdēls
Karmena Dāle - Meita
Nodarbesskolotājs
profesors
pedagogs
filozofs
psihologs
docents
Dzimšanas vieta23.07.1889
Rīga
Rīga
Izglītojies1894
Rīgas pilsētas elementārskola
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001

1899–1908
Rīgas pilsētas klasiskā ģimnāzija
Rīga
Rīga

1908–1914
Maskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia
Vēstures un filoloģijas fakultātes filozofijas nodaļa. Ieguvis pirmās šķiras kandidāta grādu filozofijā.

1913–1914
Ženēvas universitāte
Ženēva
Geneva, Switzerland
Klausījies lekcijas Ženēvas universitātē.

00.06.1923–00.08.1923 (Datums nav precīzs)
Freiburga
Freiburg im Breisgau, Baden-Württemberg, Germany
Klausījies lekcijas pie fenomenologa Edmunda Huserla (Husserl, 1859–1938) un filozofa, Psiholoģijas institūta vadītāja Jonasa Kona (Cohn, 1869–1947).

27.09.1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Aizstāvējis doktora disertāciju "Avenārija filozofiski-psiholoģiskie uzskati un viņu kritika", iegūts filozofijas doktora grāds.

01.07.1946
Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Doktora grāds pedagoģijā
DarbavietaAlmas Klaustiņas meiteņu ģimnāzija
Rīga
Rīga
Skolotājs

Latvijas Tautas universitāte
Rīga
Rīga

Lasījis lekcijas, vēlāk vadījis Mākslas un filozofijas fakultāti.


Latviešu un čehu biedrība

1913–1914 (Datums nav precīzs)
Šveice
Switzerland
Strādājis par mājskolotāju.

01.06.1914–01.07.1917
Maskava
Moscow, Russia
Strādā Psiholoģijas institūtā un nodarbojas ar ontoloģijas, loģikas un estētikas jautājumiem.

01.06.1914
Maskavas Universitāte
Maskava
Moscow, Russia

01.08.1914–01.09.1916
Maskava
Moscow, Russia
Loģikas un vācu valodas skolotājs N. G. Bažanova reālskolā.

1915–1917
Maskava
Moscow, Russia
Darbojies Latviešu bēgļu centrālkomitejas Kultūras birojā.

01.08.1917–25.08.1919
Valmieras sieviešu ģimnāzija
Rīgas iela 42, Valmiera
Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201

Skolotājs
No 1917. gada 1. augusta līdz 1918. gada Ziemassvētkiem viņš ir gan ģimnāzijas skolotājs, gan direktors, pēc tam tikai skolotājs.


19.08.1919–01.04.1920
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Latvijas Augstskolas organizācijas kolēģijas loceklis un Vēstures un Filoloģijas fakultātes filozofijas un psiholoģijas docents.

26.11.1919–01.07.1921
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Latvijas Augstskolas Organizācijas padomes priekšsēdētājs.
Pēc 1. jūlija palicis padomē par Izglītības ministrijas pārstāvi.

24.01.1920–01.04.1921
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas docents


01.04.1921–28.03.1923
Latvijas Augstskola
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas vecākais docents

28.03.1923–15.12.1927
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Filoloģijas un filozofijas fakultātes psiholoģijas un filozofijas vecākais docents

1927–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Latvijas Universitātes Eksperimentālās psiholoģijas laboratorijas vadītājs (1938. gadā tā kļūst par Eksperimentālās psiholoģijas institūtu).

15.12.1927–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Filoloģijas un filozofijas fakultātes filozofijas profesors


1930–1939 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Strādājis žurnāla "Philosophia" redkolēģijā un ir amerikāņu periodiskā psiholoģijas izdevuma "The Psychological Register Worcester U.S.A." Latvijas nodaļas vadītājs.

1934–1940
Rīga
Rīga
Psiholoģijas konsultants Rīgas pilsētas Psihotehnikas un arodizvēles institūtā.


1941–1944
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes profesors un Psiholoģijas institūta vadītājs

23.04.1941–00.06.1941
Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Stundu profesors Vēstures un filoloģijas fakultātē un stundu lektors Ekonomiski juridiskajā fakultātē

1944–1948
Latvijas Valsts universitāte
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Brīvības bulvāris 32, Rīga, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes dekāna vietnieks

01.09.1945–01.09.1948
Latvijas Valsts universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Vēstures un filoloģijas fakultātes profesors, taču, lai paliktu universitātē.
1946. gada 1. jūlijā apstiprināts Paula Dāles doktora grāds pedagoģijā un no tā paša gada 16. novembra līdz 1947. gada 16. septembrim Dāle vada Psiholoģijas katedru.

1953–1960
Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūts
Akadēmijas laukums 1, Rīga
Akadēmijas laukums 1, Rīga, LV-1050
Zinātniskais līdzstrādnieks leksikoloģijā un leksikogrāfijā
Dalība organizācijās
Kanta biedrība.

Filozofijas un reliģijas zinātnes biedrība, dibināšanas iniciators un aktīvs darbinieks.

Kultūras fonda bibliotēku komisijas priekšsēdētājs

Tautu Savienības veicināšanas biedrības padomes loceklis

Latviešu izglītības biedrība

Latviešu un dāņu biedrība

Latviešu un zviedru biedrība

Kristus draudzes valde


1915
Viskrievijas latviešu rakstnieku un mākslinieku biedrība
Maskava
Moscow, Russia
Biedrs un valdes loceklis
Dienests20.06.1919–16.07.1919
Karadienests Vidzemes divīzijas štābā, bet pēc Rīgas atbrīvošanas 1919. gada 16. jūlijā saskaņā ar Izglītības ministra K. Kasparsona priekšlikumu tiek atvaļināts no aktīvā karadienesta.
Ceļojums1913–1914 (Datums nav precīzs)
Vīne
Vienna, Austria

1913–1914 (Datums nav precīzs)
Venēcija
Venice, Metropolitan City of Venice, Italy

1913–1914 (Datums nav precīzs)
Milāna
Milan, Lombardy, Italy

1932
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark
Latvijas Universitātes delegāts X Starptautiskajā psihologu kongresā Kopenhāgenā, kur ievēlēts Starptautiskajā psihologu komitejā par Latvijas pārstāvi.

1934
Prāga
Prague, Czechia
Latvijas Universitātes delegāts VIII Starptautiskajā filozofu kongresā Prāgā, kur ievēlēts Starptautiskajā filozofu komitejā par Latvijas pārstāvi.

1937
Parīze
Paris, France
Piedalījis XI Starptautiskajā psihologu un IX Starptautiskajā filozofu kongresā Parīzē.
Miršanas vieta20.01.1968
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1932. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1932

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 39.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
23.07.1889Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1899 - 1908IzglītojiesPilsēta
3Maskava
(Moscow, Russia)
1908 - 1914IzglītojiesPilsēta
4Krišjāņa Barona iela 71, Rīga
(Krišjāņa Barona iela 71, Rīga, LV-1001)
1894IzglītojiesĒka, māja
5Milāna
(Milan, Lombardy, Italy)
1913 - 1914CeļojumsPilsēta
6Ženēva
(Geneva, Switzerland)
1913 - 1914IzglītojiesPilsēta
7Venēcija
(Venice, Metropolitan City of Venice, Italy)
1913 - 1914CeļojumsPilsēta
8Vīne
(Vienna, Austria)
1913 - 1914CeļojumsPilsēta
9Šveice
(Switzerland)
1913 - 1914DarbavietaValsts
10Maskava
(Moscow, Russia)
01.06.1914 - 01.07.1917DarbavietaPilsēta
11Maskava
(Moscow, Russia)
01.06.1914DarbavietaPilsēta
12Maskava
(Moscow, Russia)
01.08.1914 - 01.09.1916DarbavietaPilsēta
13Maskava
(Moscow, Russia)
1915 - 1917DarbavietaPilsēta
14Maskava
(Moscow, Russia)
1915Dalība organizācijāsPilsēta
15Rīgas iela 42, Valmiera
(Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201)
01.08.1917 - 25.08.1919DarbavietaĒka, māja
16Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
19.08.1919 - 01.04.1920DarbavietaĒka, māja
17Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
18Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
26.11.1919 - 01.07.1921DarbavietaĒka, māja
19Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
20Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
24.01.1920 - 01.04.1921DarbavietaĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.