Oto Brikšķis

Līdz 1934: strādājis galvenokārt par žurnālistu. 
1923: iestājies LSDSP.
1932–1934: bijis LSDSP CK loceklis. 
1929–1932: vairākkārt bijis iejaukts partijas konfliktos ar Aspaziju un Raini: publicējis rakstu „Quo vadis, Aspazija?” ("Sociāldemokrāts”, 1932, 9.XII), pārmetot viņai atsvešināšanos no partijas, „visas tautas” idejas propagandu un pāriešanu pilsonības pusē. Aspazija rakstā Kur taisnība?” ("Jaunākās Ziņas”, 1932, 14.XII) atspēkojusi "b. Brikšķa” pārmetumus un paskaidrojusi savu attieksmi . 
1934. 15. maijā: apcietināts un kādu laiku atradies koncentrācijas nometnē Liepājā. Pēc tam pievērsies tulkošanai. 
2. pasaules kara laikā: cīnījies latviešu strēlnieku divīzijā, pēc kara bijis MP Lietu pārvaldes tulkotāju grupas vadītājs, vēlāk LPSR ZA Terminoloģijas komisāra atbildīgais sekretārs. 
5 gadus pavadījis apcietinājumā. 

Kopš 1950. gadiem: nodarbojies tikai ar tulkošanu no krievu un franču valodas.

TULKOJUMI

1930: H. Kurts-Mālere "Ko dievs ir savienojis" (Rīga: Orients) (ar pseidonīmu T. Strauts)
1936: H. Kurts-Mālere "Vainīga – nevainīga?" (Rīga: Orients) (ar pseidonīmu J. Vilnis) 
1936: Magda Trotta "Triju gredzenu noslēpums" (Rīga: Orients) (ar pseidonīmu J. Vilnis) 
1936: H. Kurts-Mālere "Slepeni salaulātie" (Rīga: Orients)  (ar pseidonīmu T. Atauga)
1936: H. Kurts-Mālere "Pelnrušķīte un dolārprincis" (Rīga: Orients)  (ar pseidonīmu M. Mētra)
1936: H. Kurts-Mālere "Pārdotās dvēseles" (Rīga: Orients) (ar pseidonīmu J. Vilnis) 
1936: Klara Zudermane "Laime bija tik tuvu" (Rīga: Orients)  (ar pseidonīmu T. Atauga)
1936: H. Kurts-Mālere "Kas mīlot sāpes vēl nav cietis" (Rīga: Orients)  (ar pseidonīmu T. Atauga)
1936: H. Kurts-Mālere "Austrālietis" (Rīga: Orients)  (ar pseidonīmu T. Strauts)
1936: H. Kurts-Mālere "Atstumtais bērns" (Rīga: Orients)  (ar pseidonīmu T. Strauts)
1936: H. Kurts-Mālere "Armadas saimniece" (Rīga: Orients)  (ar pseidonīmu T. Strauts)
1937: Kate Mecnere "Tur dzirnu akmens griežas" (Rīga: Orients)  (ar pseidonīmu T. Strauts)
1937: H. Kurts-Mālere "Sirds smeldze" (Rīga: Orients)  (ar pseidonīmu R. Selga)
1937: Aija Bergs "Mīlas prieki un sāpes" (Rīga: Orients)  (ar pseidonīmu T. Strauts)
1950: Filips Nasedkins "Lielā ģimene" (Rīga: LVI)
1950: Aleksandrs Radiščevs "Ceļojums no Pēterburgas uz Maskavu” (Rīga: LVI)
1956: Daņils Graņins "Meklētāji” (Rīga: LVI)
1957: Natans Ribaks "Perejaslavas rada" (kopā ar Ainu Rudzrogu) (Rīga: LVI)
1960: Mihails Saltikovs-Ščedrins "Par literatūru" (Rīga: LVI)
1962: Pjers Dekss "Slepkava” (Rīga: LVI)
1962: Boriss Poļevojs "Dziļā aizmugure" (Rīga: LVI)
1963: Martina Mono "Normandija-Nemuna" (Rīga: LVI)
1966: Šolom-Aleihems "Klejojošās zvaigznes" (Rīga: Liesma)
1968: Fjodors Dostojevskis "Piezīmes no Mirušo nama” (Rīga: Liesma)
1970: Ivans Buņins "Mīlestības gramatika” (izlase) (Rīga: Liesma)
1970: Aleksandra Puškina vēstules, kritika un publicistika (Kopoti raksti, 5) (Rīga: Liesma)
1972–1978: Fjodors Dostojevskis "Velni” (Kopoti raksti, 7), stāsti (Kopoti raksti, 1, 1973, 4, 1974, 10, 1978) (Rīga: Liesma)

tulkotājs
žurnālists

B. Skuja, T. Atauga, J. Vilnis, M. Mētra, J. Urga, T. Strauts, J. Pūpols

Brikšķe

Laikraksts "Cīņa"
Blaumaņa iela 38/40, Rīga
Līdzstrādnieks.

Laikraksts "Literatūra un Māksla" (1945–1994)
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Līdzstrādnieks.

1920–1932
Redakcijas loceklis "Arodnieks".

1932–1934
Laikraksts "Sociāldemokrāts"
Krišjāņa Barona iela 25, Rīga
Redakcijas loceklis.

1915
Pleskava

1920–1922
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Beidzis mācības.

1923–1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Nepabeigtas studijas Tautsaimniecības un tiesību zinātņu fakultātē; studiju virziens: ekonomika.

21.02.1937–31.03.1939
Aizpute
10. Aizputes kājnieku pulks.

21.10.1980
Rīgas Pirmie Meža kapi