Darbi: Darba autors (16); Sastādītājs (5); Mākslinieks (28); Fotogrāfs (1); Recepcijas persona (7)
Attēli: Persona attēlā(2)
| Vārds | Ojārs Jēgens |
|---|---|
| Kopsavilkums | Ojārs Jēgens (1924-1993) - dzejnieks, mākslinieks un grāmatizdevējs. Beidzis Rīgas Franču liceju (1943). Drīz pēc tam iesaukts Latviešu leģionā, ievainots un nonācis gūstekņu nometnē Dānijā. Studējis literatūru un mākslas vēsturi Kopenhāgenas universitātē (1958-64). Līdz 1964. gadam dzīvoja Kopenhāgenā, pēc tam Čikāgā. Dzeja izdota kopkrājumā "Trīs autori" (1950), dzejoļu cikli un poēmas krājumā "Komentāri" (1968). Bērnu grāmatā "Ežmalē" (1971) dominē humors un labsirdība. Atdzejojis Dž. Bokačo darba "Dekamerons" kanconas, kā arī franču liriku. Dzejai raksturīgs paskarbs, pat sarkastisks laikmeta un trimdas vērojums un pretstatā romantisma ideālisma alkas. Dzejoļu formā - 20. gs. 40. un 50. gadu mijā soneti, 60.-80. gados verlibrs. Ilustrējis daiļliteratūras grāmatas, galvenokārt "Tilta", Alfrēda Kalnāja, Šķirmanta, Roberta Krūklīša un "Imantas" apgādiem. |
| Personiska informācija | Rīgā dzīvojis Purvciemā, Rumpmuižas priekšpilsētā aiz Grīziņkalna, vēlāk Marijas ielā, tai pašā namu kompleksa, kur Jānis Veselis. Vasaras brīvlaikus pavadījis Mālpils "Strazdos". Pēc mācībām Rīgas Franču licejā iesaukts Latviešu leģionā, piedalījies kaujās pie Ostrovas un Opočkas, ievainots un evakuēts uz Vāciju. 1945: gūstekņu nometnē Dānijā, vēlāk līdz 1964. gadam dzīvoja Kopenhāgenā. Kopš 1964 dzīvoja Čikāgā. Precējies ar gleznotāju un grāmatu ilustratori Silviju Šteineri-Jēgenu. Iztiku pelnīja kā zīmētājs, arī Roberta Krūklīša apgāda grāmatu vāku zīmētājs. |
| Profesionālā darbība | Kopš 1947 publicējis darbus trimdas periodikā. Piecdesmitajos gados aktīvs līdzstrādnieks žurnālā "Ceļa Zīmes", sešdesmitajos gados - žurnālā "Tilts", publicējot dzejoļus un daudzus rakstus par tēlotāju mākslu un literatūru. Dzīvodams Kopenhāgenā, kļuva par apgāda "Imanta" māksliniecisko vadītāju vispirms apgāda monumentālajam "Latviešu tautas dziesmas" izdevumam; sagatavoja ietērpu katram no 12 grāmatu sējumiem, atbildēja par ilustrācijām, sadarbojās ar virsredaktoriem. Sakārtojis un ilustrējis "Latviešu tautas pasakas par zvēriem" (1951), "Latviešu tautas pasakas par velniem" (1953), "Latviešu tautas pasakas par sērdienīti" (1955), veidojis grafisko iekārtojumu un vinjetes Georga Manceļa "Sprediķu izlasei" (1954), ilustrējis bērnu dzejas antoloģiju "Runča vezums" (1953), veidojis grafisko iekārtojumu un vinjetes Georga Manceļa "Sprediķu izlasei" (1954), kā arī Valdemāra Damberga "Sarakstīšanos ar Edvartu Virzu un Viktoru Eglīti" (1954). Atdzejojis Dž. Bokačo darba "Dekamerons" kanconas, kā arī franču liriku. |
| Citātu galerija | "Ojārs Jēgens - dzejnieks, literatūras un mākslas vēsturnieks, atdzejotājs, redaktors, daudzu grāmatu illustrētājs un iekārtotājs, apgādu mākslinieciskais vadītājs, grāmatu izdevējs; aktīvs trimdas kultūras un sabiedriskajā dzīvē: PBLA un ALA KF loceklis, Edgara Sūnas Piemiņas fonda pārstāvis, Latviešu Preses biedrības priekšsēdis. No tā sabiedrībā šķiet visplašāk pazīstams kā dzejnieks. [..] gribētos Ojāru Jēgenu raksturot arī kā īstu aistētu, apveltītu bezmaz ar absolūtu literāru "dzirdi", kas viņam palīdzēja atklāt jaunus talantus, viegli orientēties kā trimdas, tā arī Latvijas literatūras dzīvē. [..] Satiekoties pa šiem gadiem, allaž likās, ka Ojārs joprojām daudzko saglabājis no kādreizējā Rīgas skolu gadu ideālisma." Neimanis, Viktors. Ojārs Jēgens. Latvija Amerikā, 1993, 26. jūn. Par Ojāra Jēgena dzeju"Savdabīga, atšķirīga un nozīmīga ir Ojāra Jēgena dzeja. Bez jau minētā Ojāra Jēgena, Dzintara Soduma un Veltas Sniķeres kopkrājuma Trīs autori, Imantas apgāds 1968. gadā publicēja viņa dzeju mazgrāmatiņu Komentāri. Pēc tam krietns viņa dzejoļu skaits izkaisīts periodikā, daudz kas ir lasīts literāros sarīkojumos un nekad nav publicēts. Kā dzejniekam Ojāram Jēgenam nepārprotami savs, vienreizējs rokraksts tiešā un pārnestā nozīmē. Viņa dzeju raksturo asa, tvirta, skaidra un bezgalakonkrēta izteiksme, valoda. Tai allaž, cauri strāvo maza ironija, tieksme pasmieties pašam par sevi, bet arī par citiem. Arī viņa fantastiskais ceļojums no Latvijas pasaulē, no šodienas pagātnē, no Rīgas Purvciemā, cauri Mālpilij, Opočkai, Kopenhāgenai, Londonai, Romai uz Čikāgu, atstājis pēdas un dažādas perspektīvas viņa dzejā." Krēsliņš, Jānis. Ojāru Jēgenu pieminot. Literatūra un Māksla, 1993, 18. jūn. |
| Saiknes | Silvija Šteinere-Jēgena - Sieva |
| Nodarbes | dzejnieks mākslinieks izdevējs |
| Dzimšanas vieta | 09.12.1924 Rīga Rīga |
| Izglītojies | 1943 Rīgas Franču licejs Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013 Beidzis mācības. 1958–1964 Kopenhāgenas universitāte Nørregade 10, København Nørregade 10, København, Denmark Studēja literatūru un mākslas vēsturi. |
| Dalība organizācijās | Latviešu preses biedrība |
| Dienests | Latviešu leģions Iesaukts 19 gadu vecumā. Ievainots pie Opočkas, no kurienes ar ievainoto transportu nokļuva Vācijā, pēc tam, burtiski pēdējā brīdī izglābjoties no krievu gūsta,- Dānijā, kur savukārt pusgads bija jāpavada kā gūsteknim apcietinājumā. |
| Apcietinājums | 1945 Dānija Denmark Pusgadu kā bijušais karavīrs pavadīja gūstekņu nometnē. |
| Miršanas vieta | 19.06.1993 Čikāga Chicago, Illinois |
| # | Vieta | Datums | Veids | Vietas tips | Teksta fragments |
|---|---|---|---|---|---|
| 1 | Rīga (Rīga) | 09.12.1924 | Dzimšanas vieta | Pilsēta | |
| 2 | Dānija (Denmark) | 1945 | Apcietinājums | Valsts | |
| 3 | Nørregade 10, København (Nørregade 10, København, Denmark) | 1958 - 1964 | Izglītojies | Ēka, māja | |
| 4 | Čikāga (Chicago, Illinois) | 19.06.1993 | Miršanas vieta | Pilsēta | |
| 5 | Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga (Krišjāņa Valdemāra iela 48, Rīga, LV-1013) | 1943 | Izglītojies | Ēka, māja |
