Meikuls Apeļs

5 bildes

04.12.1901 – 09.05.1942

Meikuls Apeļs (1901–1942)­ – latgaliešu rakstnieks,
publicists, literatūrvēsturnieks un pedagogs. Bijis Latgales skolotāju
centrālās biedrības un Latgales skolotāju, pašvaldības un sabiedrisko iestāžu darbinieku slimokases priekšsēdētājs un Latgales centrālā muzeja dibinātājs. Vienīgās starpkaru periodā izdotās
latgaliešu literatūras vēstures autors. Sarakstījis daudzus kultūrvēsturiski vērtīgus stāstus un tēlojumus par lauku vidi un zemnieku dzīvi 20. gs. 20.– 30. gados.

Dzimšanas laiks/vieta

04.12.1901
Mukoni [uo]

Miršanas laiks/vieta

09.05.1942
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)

Personiska informācija

Audzis daudzbērnu zemnieku ģimenē. Bijis apprecēts ar skolotāju Vandu Apeli. Režisores un runas mākslas pedagoģes Antonijas Apeles tēvs.

Profesionālā darbība

Savas gaitas rakstniecībā uzsāka jau laikā, kad mācījās Rēzeknes pilsētas skolā, tomēr pēc kāda laika atteicās no šīs nodarbes. Rakstniecībā atgriezās līdz ar savu pirmo publikāciju "Kai myusu cīmu jaunotne izlītoj breivū laiku" (1922) laikrakstā "Latgalīts".
20. gs. 20.– 30. gados publicējis savus literāros darbus, kritikas, rakstus, pētījumus un krievu dzejas tulkojumus tādos periodiskajos izdevumos kā “Latgalīts”, “Zemnīka Ziņas”, “Zīdūnis”, “Izglītības Ministrijas Mēnešraksts”, “Latgolas Škola”, “Straume”, “Jaunais Vōrds”, “Sējējs” u. c.
Meikuls Apeļs ir bijis žurnāla “Latgolas Škola” (1929–1938), kalendāra “Rekords” (1932) un “Dzymtōs zemes kalendars” (1937, 1938) redaktors, kā arī ir bijis žurnāla “Dzimtines Skaņas” (1925) un laikraksta “Jaunais Vōrds” pielikuma “Literaturai un Mōkslai” redakcijas loceklis.
Par Meikula Apeļa svarīgāko devumu tiek uzskatīts darbs “Latgalīšu literaturas vēsture” (1935), kas bija vienīgais šāda apjoma darbs starpkaru periodā, kurā tiek atspoguļota latgaliešu literatūras sākotne un tās attīstība līdz 20. gs. 30. gadiem.
Meikula Apeļa dzejas darbi lielākoties atbilst romantisma virzienam, savukārt prozas darbiem lielākoties ir raksturīgs detalizēts un reālistisks lauku vides un zemnieku dzīves atspoguļojums.
Meikula Apeļa, Jōņa Turkupoļa un Bronislava Spūļa autorībā ir tapušas trīs skolu lasāmās grāmatas “Dzimtine” (1929, 1929, 1930), kura atšķiras ar to, ka tajā ir iekļauti latgaliešu autoru darbi. Meikuls Apeļs ir izdevis stāstu krājumu “Latgolas sātos” (1932), dzejas krājumu “Liktiņa mantojums” (1937), tēlojumu un dzejas krājumu “Jauneiba un mīla” (1938). Kopā ar Steponu Seiļu sarakstījis un sastādījis grāmatu “Latgalīšu gromotu izstodes materiali” (1936), kurā atspoguļo 1935. gada latgaliešu grāmatu izstādi Rēzeknē.
Apeļa darbi ir atrodami literāri zinātniskajā rakstu krājumā “Sējējs” (1925, 1928), dzejas antoloģijā “Latgalīšu Lyra” (1929), stāstu krājumā “Latgale stāsta” (1940), literāri zinātniskajā rakstu krājumā “Tāvu zeme” (1972), dzejas antoloģijā “Latgalīšu dzejas antologija” (2001).


Izglītība un pedagoģija
1923: Dūmas par školas orstim
1923: Par školānu ekskursijom
1923: Ōrzemiu školōs
1928: Kaidi apstokli kavei obligatoriskōs izgleiteibas realizešonu Latgolā, un kas byutu dorams, lai tūs nuverstu
1928: Pizeimes pi latgališu rakstniceibas vestures pasnegšonas pamatškolos
1928:
Kaidi papyldynojumi byutu ivadami Latvijas vestures programmā
1928:
Izgleiteibas un školu stovuklis Latgolā leidz kara un kara laikā pec "Drywas" apgaismojuma
1929:
Stropet vai nastropet barnu vacokus par barnu nasyuteišonu školā
1929:
Latgalīšu školōtōju tryukums un tō nūvērzšona
1930:
Latgolas školōtōju konferences gaita un lāmumi
1931:
Školu un izgleiteibas stovūklis Krīvijā
1931:
Školu un izgleiteibas stovūklis Leitovā
1931:
Latgolas školōtōju V. Kongress
1936:
Atmūdas laiku darbinīku ceiņa par nacionalū skūlu Latgolā
1936:
Lugu izvēle organizaciju un školu izreikojumim Latgolā
1938:
Latgalīšu školas un citi kulturas pasōkumi Sibirijā



Mācību grāmatas
1929: Dzimtine, pyrmo daļa
1929:
Dzimtine, ūtro daļa
1930:
Dzimtine, trešō daļa



Ceļojumu apraksti
1925: Vokoreiropā
1925:
Latgolas kolnōju un azaru zemē
1926: Pīlubōna leidzonumūs un Lubōna klōnūs
1931: Igaunijas Heidelbera – Tartu (Terbata)



Literatūras vēsture un pētniecība
1929: Ludzas latg. kuļt. veic. b-bas vēsturiska muzeja bibliografiskō nūdaļa
1932: Pyrmo latgališu kalendara 70 godi
1934:
Jaunōkō latgalīšu rakstnīceiba
1935:
Latgalīšu literaturas vēsture
1936:
Latgalīšu gromotu izstodes materiali
1938: Latgalīšu goreigō dzeja XVII–XIX g.s.
1938: Kai topa vīnōta latvīšu raksteiba
1938: Pyrmōs teatra izrōdes Latgolā
1938:
Latgalīšu dzeja vēsturiskā perspektīvē
1939:
Latgaļu periodikas vēsture



Literatūrkritika, recenzijas
1928: Pīzeimes par I. Latgolas rakstniku konkursa dalebniku dorbim
1930: Naaizmērstules literaryskō darbeiba
1935: Dzimtenes mīlesteiba un naatkareigos vaļsts ideja Naaizmērstules rokstūs
1936: Aleksandra Adamāna dzeja
1938:
Jauna grōmota par Latgolas izgleiteibas un kuļturas lītom
1939:
Zeme un sirds
1940:
Aleksandrs Ancāns – "Zeme un sirds"



Vēsture
1925: Stolerovas pamatškola
1929: Kuļturali sabidryska dorba gaita Latgolā leidzkara laikā
1929: Pi kaidim apstoklim tyka atļauta drukas breiveiba latgališim
1929: Latgališu bidreibas XIX. g. s.
1934:
Latgalīšu drukōta vōrda 30 gadu breiveibas pīmiņai
1936:
Drukots vōrds kai latgalīšu nacionalōs atmūdas veicynōtōjs
1936:
Latgalīšu školōtōju centralōs bīdreibas 20 godi
1938:
Latgolas pašvaļdeibu snāgumi breivōs Latvijas laikūs
1939:
Bīdreibas "Latgolas centralais muzejs" 5 godu darbeiba



Biogrāfija
1939: Jōņa Mukōna dzeive



Proza
1932: Latgolas sātos






Dzeja
1937: Liktiņa mantojums
1938: Jauneiba un mīla

Citātu galerija

"Apeļa dzejas ir vīnkoršas. Jys ir kūpis gaumi pi klasikim
un pats sovā dorbā ir gribējis byut vīnkoršs, patīss un namōkslōts. Jō dorbu
saturs patīši taids ari ir, tūmār dzeja prosa ari sovu mōkslu, kaut ari
vīnkōršu, bet minimalu mōkslu. Apeļa dzejas tū ari parōda, kaut ari šur tur
pret formu sagrākōts. [..] Kai prozā tai dzejā Apeļs uzrōda dzeives cālōja,
aicynōtōja un skubynōtōja pazeimes."


Bukšs, Miķeļs. Meikuls Apeļs viņsaulē. Dzeive, Nr.
25, 01.10.1956.


"Apeļs poša spākim ir pasapyldinojis un sasnedzis
dizgon plašas zynošonas na tikai praktikā, bet skaitōs ari kai lels specialists
teorijā. [..] Apeļs pīskaitams ari kai myusu lobokim žurnalistim un rakstnīkim.
[..] M. Apeļs ir cylvāks, kurs nasadzan pec tukšas un lātas slavas un savteigim
materialim lobumim, bet sovam pedagoga un radeišonas dorbam nūsadevīs ar sirdi
un dveseli."


Tihovskis, Heronims. M. Apeļa 10. godu školotoja jubileja. Zemnīka
Ziņas, Nr.20, 12.12.1929.


"Jys nabeja ni kaids orators, vysmoz jys nabeja lobs un
skalš sapuļču runōtōjs, jo jam beja seiks pakluss bolss, tūtīsu jō runōs beja
lītiškeiba un skaidra dūma. Jys beja dedzeigs organizators, mudynōtōjs un
dareitōjs."


Latkovskis, Leonards. Atmiņas par Meikulu Apeli. Dzeive,
Nr.29, 01.10.1957.

Saiknes

Antonija Apele - Meita

Pseidonīms

M. Pārkyuņdāls

Papildu vārdi

Meikulis Apelis

Dalība organizācijās

Latgaliešu skolotāju centrālā biedrība
Priekšsēdētājs

Latgales Tautas universitāte
Rēzekne
Valdes loceklis, padomnieks

Latgales Centrālais muzejs
Rēzekne
Dibinātājs, valdes loceklis

Latgales zemnieku partija
Centrālkomitejas loceklis

Izglītība

1907–1911
Antoniški
Mācījies Antonišķu pagastskolā

1912–1916
Rēzeknes pilsētas skola
Rēzekne

1919–1920
Rēzekne
Beidz skolotāju sagatavošanas kursus.

Darbavieta

1920
Rudzātu 6-klašu pamatskola
Rudzāti
Skolotājs

1920–1930
Stoļerovas sešklašu pamatskola
Stoļerova
Skolotājs

1929–1938
Žurnāls "Latgolas Škola"
Redaktors

Deportācija

15.06.1941