Māra Kalniete

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (4); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsMāra Kalniete
Papildu vārdiTamāra Zaļkalna (prec.)
PseidonīmsMāra Kalniete
Dzimtais vārdsTamāra Kārna
KopsavilkumsLiterāte Māra Kalniete (īst. v. Tamāra, dz. Kārna, prec. Zaļkalne; 1918–1994) dzimusi Valkā. Beigusi J. Cimzes ģimnāziju Valkā, studējusi Rīgā Latvijas Universitātē filoloģiju, darbojusies Latvju Dramatiskajos kursos. Tomēr iecerētie sapņi par studijām, teātri un literāro jaunradi neīstenojās, jo dzīve aizritēja trimdā Vācijā un Austrālijā, kad dominēja ikdienas rūpes. Taču jau kopš jaunības saistījusi rakstniecība un teātris. Pirmās literārās publikācijas 1938. gadā. Dzīvojot trimdā Austrālijā, galvenokārt darbojusies kā teātra kritiķe, dēvēta par iejūtīgu un lietprātīgu teātra procesu vērtētāju, iesaistījusies Melburnas latviešu sabiedriskajā, kultūras un literārajā dzīvē. Sarakstījusi ludziņu bērniem "Dēka Ilzītes grāmatu plauktā", 1985. gadā izdota īsprozas grāmata "Logā kāpj varavīksne", kuru Selga Silkalna nodēvējusi par 'pieviltās paaudzes prozu', jo grāmatā savijas Latvijas laika atmiņas ar trimdas gadu tagadnes skatījumu.
Personiska informācijaTēvs bija igaunis, pirms meitas dzimšanas aizbraucis uz Krieviju un nav atgriezies; uzaugusi ar māti, kas bijusi liela rokdarbniece, liela dziedātāja, spēlējusi klavieres.
Uz literāro jaunradi jau 7 vai 8 gadu vecumā mudinājuši iespaidi pēc Kārļa Skalbes pasakas izlasīšanas laikrakstā "Jaunākās Ziņas".
Skolas gadu sākumā apmeklējusi klavierstundas.
Nekas no Latvijā iecerētā neīstenojās: Latvijas Universitātē uzsāktās studijas palika nepabeigtas, tāpat kā mācības Drāmas studijā, ilgotā rakstīšana (literārā jaunrade) arī ikdienas rūpju fonā netika īstenota pilnībā.

1944: devusies bēglu gaitās uz Vāciju.
1946: apprecējusies ar aktieri Juri Zaļkalnu (1923–2000).
1949: izceļoja uz Austrāliju ar vīru Juri Zaļkalnu un maziem bērniem; dzīvojusi Melburnā, iztiku pelnījusi kā mašīnrakstītāja.
Trīs bērnu – Lāsmas (prec. Rozīte), Kristapa un Jēkaba Zaļkalnu māte.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1938: pirmās esejas publicētas laikrakstā "Latvijas Karevis".
1941: publikācija – dzejolis "Pārvērtējums" laikrakstā "Tēvija" 16. septembrī; daži dzejoļi vēl Latvijā publicēti laikrakstā "Tēvija" (1942, 1943).
Kopš 1952: Austrālijā pirmās publikācijas – dzeja, īsproza, recenzijas; publicējās trimdas izdevumos "Austrālijas Latvietis", "Austrālijas Latvieša Literārais pielikums", "Londonas Avīze", "Ceļa Zīmes", "Laikmets", "Austrālijas Latvieša Gada grāmata" un citviet.

1956: saņēmusi 3. godalgu latviešu Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopas jaundarbu sacensībā.
1973: 14. oktobrī Austrālijas Latviešu teātris Melburnā izrādīja pasaku lugu bērniem "Dēka Ilzītes grāmatu plauktā" autores Māras Kalnietes režijā.

No angļu valodas tulkojusi N. Kouarda lugu "Viss paliek jūsu ziņā" (1961. g. iestudējis Melburnas Latviešu teātris).

Darbs žurnālistikā

1953: laikrakstā "Austrālijas Latvietis" publicēta pirmā recenzija par Annas Brigaderes lugas "Princese Gundega" iestudējumu Austrālijas Latviešu teātrī, pēc tam līdz 1986. gadam recenzējusi gandrīz visus šī teātra iestudējumus (par Ādolfa Alunāna, Annas Brigaderes, Raiņa, Rūdolfa Blaumaņa, Jāņa Jaunsudrabiņa, Elīnas Zālītes, Mārtiņa Zīverta, Anšlava Eglīša, Gunāra Griezes, Spodra Klauverta, u. c., arī Harija Gulbja, kā arī ārzemju dramaturgu lugu iestudējumiem latviešu teātros Austrālijā), rakstījusi par latviešu teātru problēmām Austrālijā, par Austrālijas latviešu teātru festivāliem, apceres par latviešu trimdas aktieriem Austrālijā: Gunu Kūlnieci, Gunāru Klausu, Lūciju Kalniņu, Valiju Poni, Jāni Birkmani, Zelmu Liepu un citiem.

Bijusi laikraksta "Austrālijas Latvietis" līdzstrādniece.
Piedalījusies Melburnas latviešu sabiedriskajā un kultūras dzīvē, Austrālijas Latviešu kultūras dienās un Rakstnieku dienās (kopš 1953. gada).
Citātu galerija

Par Māru Kalnieti

Par sevi teikusi: "Esmu liela mēra vieniniece – privāta persona. Tas nāk līdzi no bērnības, kad augu viena, bet nekad nejutos garlaicīgi. Arī tagad nē. Ļoti labi jūtos pulkā ar preses cilvēkiem un teātra ļaudīm, bet nekad neesmu bijusi derīga kādām dāmu komitejām. [..] Preses biedrība man liekas vērtīgs iestādījums. Man tas palīdzēja atgriezties cilvēkos, ar tiem varu runāt visādos veidos kopēju valodu. Mūsu rakstnieki tagad dzīvo bez tās auglīgās apkārtnes, kāda reiz bija savā zemē, pie tam maizes darbu veicot citā valodā."

Zariņš, Aleksandrs. Logā kāpj varavīksna. Austrālijas Latvietis, 1985, 20. sept.

"Piecdesmito gadu sākuma aicinājums iesaistīties Latviešu preses biedrības saimē Mārai deva stimulu atsākt literāro darbu radīšanu. Naktīs viņa strādāja pie mazā galdiņa. Tās bija svētītas stundas, tajās radās sonora, romantiska dzeja, gluda forma, gleznu un domas rosinātāju atziņu piebārstīta. Radās arī Pusnakts dziesma – uz noskaņām un atmosfairas akcentēts stāsts. Radās Sērmūkšogas, Puika, Kristīnes Ziemsvētki un vēl daudz citu stāstu, kas lasīti, pārrunāti un iztirzāto preses biedrības internajās sanāksmēs, allaž guva labu vārdu, labas atsauksmes. [..] Tad pēkšņi Māra Kalniete apklusa. Kādēļ? – Viņa neatbildēja, bet mēs sapratām, ka, ikdienas rupju mākta, viņa bija zaudējusi ticību jev un savai varēšanai. Viena no spēcīgākajām latviešu literātēm Austrālijā palika ceļa sākumā un nekad vairs nepiecēlās, lai ietu tālāk. Žēl neradīto un līdz ar to zudušo vērtību musu literatūrai. [..] Drāmas studijā gūtais ir veidojis
pamatus visnepateicīgākajam avīžniecības žanram – teātra izrāžu kritikām.


Lēmane, Erna. Klusa jubileja. Austrālijas Latvietis, 1978, 19. maijs.

"Logā kāpj varavīksna" (1985)

"Krājuma stāsti ir it kā divdaļīgi. Galvenā tema rakstīta ar jaunas meitenes-divdesmitgadnieces mentalitāti, bet prologs ar šīsdienas sešdesmitgadnieces acīm un saprašanu."

Zariņš, Aleksandrs. Logā kāpj varavīksna. Austrālijas Latvietis, 1985, 20. sept.

"Varavīksne met lokveidīgu tiltu starp vienu apvāršņa pusi un otru. Tādu varavīkšņainu tiltu met Māra Kalniete savā grāmatā pāri apmēram 40 gadiem. Autore papildinājusi šo savu jaunības dienu darbu aktualitātes vērtību, dodama katram stāstam īsu ievadu. Katrā ievadā viga atskatās uz katru stāstu un to apmīļo šīsdienas acīm. Varavīksnei ir vēl kāda cita loma grāmatā. Varavīksne mazina sāpi par starpību starp dzimtās un svešās zemes dabu – dzimtās zemes, kuru autore mīlējusi, un svešās zemes, pie kuras viņa ļoti cenšas pierast, ar kuru viņa – un jāsaka, ar itin labām sekmēm – cenšas samierināties. Varavīksne ir samierināšanas procesa labs palīgs, jo tā ir uz mata tāda pati Tasmānijas salā, kāda tā ir Latvijā.

Kreišmane, Ella. Rakstnieki par rakstniecību. Austrālijas Latvietis, 1986, 12. janv. [teicis E. Silkalns, E. Kreišmanes sarīkojuma atstāsts]
Nodarbesliterāte
Dzimšanas vieta28.05.1918

Dzīvesvieta1918–1937
Valka
Valka, Valkas novads

1937–1944
Rīga
Rīga

1944–1949
Vācija
Germany

1949–1994
Melburna
Melbourne, Victoria, Australia
Izglītojies1937
Valkas Jāņa Cimzes ģimnāzija
Valka
Valka, Valkas novads

beigusi mācības


1937
Rīga
Rīga

mācījusies Latvju dramatiskajos kursos, tos nebeidza


1942
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Rīga
Rīga

studējusi


1943

Apmeklējusi nodarbības Rīgas Dramatiskā (Nacionālā) teātra studijā.

Dalība organizācijās1953
Latviešu preses biedrība
Austrālija
Australia
Darbojās Latviešu Preses biedrības Austrālijas kopā.
Miršanas vieta02.04.1994

Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Valka
(Valka, Valkas novads)
1918 - 1937DzīvesvietaPilsēta
2Valka
(Valka, Valkas novads)
1937IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1937 - 1944DzīvesvietaPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1937IzglītojiesPilsēta
5Rīga
(Rīga)
1942IzglītojiesPilsēta
6Vācija
(Germany)
1944 - 1949DzīvesvietaValsts
7Melburna
(Melbourne, Victoria, Australia)
1949 - 1994DzīvesvietaPilsēta
8Austrālija
(Australia)
1953Dalība organizācijāsValsts

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.