Maija Meirāne

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (14); Sastādītājs (1); Mākslinieks (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (16)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsMaija Meirāne
Papildu vārdiŠlesere
PseidonīmsMeirāne
Dzimtais vārdsKrustāne
KopsavilkumsMaija Meirāne (dzim. 1934) - dzejniece, skolotāja un grafiķe. Dzimusi Rīgā skolotāju ģimenē. 1944. gada rudenī devusies bēgļu gaitās uz Vāciju. Beigusi Lībekas nometnes latviešu pamatskolu, uzsākusi mācības Neištates latviešu ģimnāzijā, taču 1949. gadā izceļojusi uz ASV. Beigusi Baltimoras ģimnāziju (1954), Merilendas Mākslas institūtu (1958) mākslas dizaina specialitātē, paralēli studējusi valodas Džona Hopkinsa universitātē. 1966. gadā ieguvis grādu grafikā un mākslas pedagoģijā Rodailendas Dizaina institūtā.
Pirmās literārās publikācijas kopš 1960. gada. Divu dzejas krājumu - "Dūmistaba" (1988) un "Naktsvēstules" (2002). Kopš 1966. gada piedalās mākslas izstādēs.
Personiska informācijaDzimusi skolotāju Vitolda (1903-1985) un Marijas Krustānu (1904-1971) ģimenē. Marija Krustāne, Baltimoras kopas vanadze, Latvijā strādāja Rīgas pilsētas 39. pamatskolā par skolotāju, audzināšanas darbu turpinot Libekā un Baltimorā.

Precējusies ar ārstu Juri Šleseru.
Profesionālā darbībaDzejniece, pedagoģe un grafiķe.
Interesi par grafiku rosināja grafiķis Jānis Plēpis, ar kuru bēgļu nometņu laikā Vācijā dzīvojusi vienā barakā.
1967: Redingā pirmoreiz piedalījās jauno mākslinieku izstādē kā grafiķe; 1983: izstāde Kolumbusā, 1985: izstāde Ņujorkā.

Literārā darbība

Pirmos dzejoļi tapuši vidusskolas gados, publicēti latviešu studentu biedrības žurnālā "Trimpula". Dzejas publikācijas žurnālos "Raksti", "Jaunā Gaita". Atzinusi, ka studiju gados aizrāvusies ar eksistenciālismu, rakstījusi dzeju arī angļu valodā, "bet, protams, sirdi izstāstīt varu vienīgi latviešu valodā."

Dzejas krājumi

1988: "Dūmistaba". - "Brīvdabas muzejā ir dūmistaba no Meirānu pagasta - namiņš, ko savulaik mans tēvs, strādādams pieminekļu valdē, Paula Kundziņa rosināts, dāvāja muzejam."
2002: "Naktsvēstules".

Publicējas no 1960. gada.
Periodikā (laikrakstā "Laiks", žurnālos "Latvju Māksla", "Jaunā Gaita" u.c.) raksti, recenzijas par mākslu, literatūru, atdzejojumi.
Pati atdzejojusi savu dzeju angļu valodā, 20. gs. 50. gados rakstījusi arī angliski. Angliski atdzejojusi arī latviešu tautasdziesmas.

1994-2000
:
žurnāla "LaRAs LAPA" redaktore.
No angļu valodas atdzejojusi Robert Graves, c. c. cummings, Emily Dickinson.

32 gadus mācījusi latviešu valodu un literātūru latviešu papildskolās Filadelfijā un Bostonā, un 11 vasaras ASV Austrumkrasta vasaras vidusskolā "Beverīnā" Pensilvānijas pavalsti.
Strādājusi par mākslas pedagoģi amerikāņu vidusskolās.
Citātu galerija

Maija Meirāne par savu grafiķes darbu

"Grafikā atradu iekšējo pasauli, kurā varēju sarunāties, lietojot personīgās metaforas. Ap un caur šīm metaforām sāku pierakstīt izjūtas. Tās saplūda ar grafikām, un tā radās atsevišķi dzejoļi. Rakstu jau kopš studiju gadiem, tikai paškritika liedza nākt no meža laukā.
Jāatzīstas, ka mani visvairāk ir ietekmējuši Latvijas apciemojumi; šie pārdzīvojumi ir klājušies. No atbalsīm, kliedziena un čuksta mēģinu salikt jaunus redzējumus."

J. A. Iepazīšanās ar godalgoto dzejnieci Maiju Meirāni. Brīvā Latvija, 1989, 4. dec.

".. piedalījusies kā amerikāņu, tā latviešu izstādēs. Viņas abstrakti risinātajām grafikam piemīt izsmalcina juma caursijāta spontanitāte, tās rosina mistiskām noskaņām, tajā paša laikā liekot izjust dabas pārdzīvojuma atblāzmojumu. Māksliniece darbojusies arī grāmatu grafikā, kā arī veidojusi skatuviskos ietērpus latviešu uzvedumiem Bostonā."

Šturma, Eleonora. Maija Meirāne-Šlesere - Ē. Raistera piemiņas fonda laureāte 2007. gadā. Laiks, 2007, 23. jūn.

"Viņa ir tautastērpā, smagnējais audums kustas viegli, viņai ejot, viņa šai tērpā jūtas brīva un īsta, viņa – latviete, dzejniece un māksliniece Maija Meirāne. No visām man pazīstamajām latviešu dzejniecēm tieši Maiju redzu ar latviešu tautastērpu īpaši saderīgu, bet neba jau tālab vien, ka viņas dzejā tik brīnišķīga un izsmalcināta latviešu valoda, tik daudz latviskās pasaules priekšstatu, arī maz pazīstamu. Meirānes latviskums ir dziļdziļuma, tāds, kam pat nevajag izskaidrojuma, tā esamību apliecina viņas dvēseles kustību nospiedumi, viņas vārdi un grafikas darbu līnijas. Viņas latviskums nav pārdzintarojies žēlabās par „tur” un „te”, tas ir sāpoši dzīvs, šodienīgs un redzīgs, dzirdīgs.
Būdama droša savā latviskumā, Maija Meirāne ir atvērta arī pārējai pasaulei, tās gara dzīves dažādajām izpausmēm (viņa ir arī tulkojusi cittautu dzeju latviski). Tik labi to pateic Maija pati šajā Jaunās Gaitas numurā iespiestajās rindās: ... ticu vārdu spēkam / tas uzliesmos vienmēr no jauna / kad Rilke un Eliots dziedās pasaules valodās / kad kaut kur Vidzemē ausīs / jauno rakstnieku rīts.
Maijas Meirānes dzejoļi var būt tieši un viegli uztverami, vieliski, tie var būt arī aizplīvurojušies, minamas mīklas. Viņā sadarbojas spēcīgs intelekts ar dziļām jūtām. Te ir gan vizuālais, gan skaniskais, kā to jau atzīmējusi viedā zinātniece Janīna Kursīte Meirānes dzejas krājuma naktsvēstules priekšvārdā.
Plakātismu un uzsaukumus Maijas Meirānes dzejā neatrast. Tā ir tīra un īsta dzeja, gardums un prieks poēzijas mīļotājiem un sapratējiem. Viņa prot apstādināt, noķert mirkli, kurā trīsuļo pasaule, un viņa prot apturēt pasauli, lai satvertu mirkli, to vienu vienīgo, kurā ir dvēseles duravas. Maija Meirāne savā dzejā ir PATI SAVA, svaiga."

Bičole, Baiba. Dzejniece un māksliniece Maija Meirāne. Jaunā Gaita, Nr. 259, 2009.

Par dzejas krājumu "Dūmistaba" (1988)

"Lasot viņas darbus varam izbaudīt dzejnieces bagāto, spirgto, senatnīgi skaisto latviešu valodu. Maijas Meirānes dzejā senais saskaras ar moderno šodienas pasauli. Daudzi priekšstati ņemti no etnogrāfijas un folkloras pasaules. Lasot viņas dzeju, mēs izjūtam, cik stipri mūsu tagadne sasakņojusies pagātnē. Grāmatā ir nodaļa, kurā ir vairāki dzejoļi par seniem burvestības ticējumiem. Šeit dzejnieces veiklā valoda sprēgāt sprēgā un vārdu skanas rada mistisku noskaņojumu. Buršanu patiesībā varētu apzīmēt par tautas gadsimtos uzkrāto gudrību. Dzejniece bieži piemin tumsu un naktis, un viņa atzīst, ka ar gaismu mēs dalāmies, bet tumsā jūtamies vieni. Kā dzejniece saka, dūmi kādreiz kož acīs. Taču grāmatā atrodamas arī gaišākas domas par laiku, kad ziemas
vairs nebūs. Te pārsvaru ņem prieks un gaismas spēles, atturīga un liriska mīlestības dzeja. [..] Maijas Meirānes dzejā izjūtam senatnīgu spēku ar dainu gudrību pamatā. Dzejnieces pasaule ir radošas iztēles bagāta, viņas dzejā liela tematikas dažādība. "Dūmistaba" ir mākslinieciski vērtīga grāmata, kur dzejā, folkloras un dzejnieces vārda mākslas mijiedarbībā, ir radies pilnvērtīgs darbs."

Poņemeckis, Jānis. Ciemošanās "Dūmistabā". Laiks, 1992,
1. janv.

Par dzejas krājumu "Naktsvēstules" (2002)

"Gan pirmajā, gan otrajā dzejoļu apkopojumā Meirāne meklējusi tautas maģiskā un šodienas vārda saliedēšanas noslēpumus. Un viņai tas izdevies. Varbūt tāpēc, ka viņa nenoliek tiešā veidā blakus vienu un otru (tautas tradīciju un mūsdienu pasauli), bet lēnām un ārēji nemanāmi pārtapina vienu otrā, radot trešo - dzejas iztēles pasauli. [..] Maija Meirāne dzīvē un dzejā aizrautīgi meklē senu zīmju nospiedumus. [..] Jau Dūmistabā Maijas Meirānes dzejas vārdiem juta tautas buramvārdu formulu tuvumu. Šajā grāmatā šī maģiskā vārda meklējumi turpināti, gan mēģinot lasītājā iedvest paļāvību un ticību savam spēkam un spējām ar trim sastāvdaļām - krāsu terapiju (dominē baltā un zilā), [..] skaņu saspēlēm (aliterāciju, asonansēm, anagrammām, hipogrammām), smaržu terapiju. [..] Dzejnieces poēzijas enerģētiskais lauks iezīmēts arī ar, ja tā var teikt, sakrālās topogrāfijas nosaukumiem. Viņas dzejas topogrāfiskajā kartē iezīmēti tikai Latvijas vietvārdi. Tā ir dzejnieces sapņu un nomoda zeme ar Rīgu, īpaši Vecrīgu, Daugavu, ar Drustiem, Gaiziņu, Rāznas ezeru, Gaigalavu..."

Kursīte, Janīna. Dzejas liegie pieskārieni. Jaunā Gaita, 231, 2002, sk.: https://jaunagaita.net/jg231/JG231_gramatas_Kursit...


Nodarbesdzejniece
zinātniece
mākslas zinātniece
grafiķe
Dzimšanas laiks/vieta20.11.1934
Rīga
Rīga

IzglītojiesAmerikas Savienotās Valstis
United States

Papildinājusies grafikā pie Dadi Wirtz un Karl Fortes.


Rīga
Rīga

Mācījusies Rīgas 21. pamatskolā.


Baltimora
Baltimore, Maryland, United States

Paralēli studijām Mākslas institūtā studēja valodas Dž. Hopkinsa (Johns Hopkins University) universitātē.


1949
Lībeka
Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany

Beigusi latviešu bēgļu pamatskolu Lībekā.


1949
Neištate
Neustadt, Schleswig-Holstein, Germany

Neilgu laiku mācījusies Latviešu ģimnāzijā Neištatē.


1954
Baltimora
Baltimore, Maryland, United States

Beigusi ģimnāziju.


1954–1956 (Datums nav precīzs)
Baltimora
Baltimore, Maryland, United States
Studēja filoloģiju un mākslu Baltimoras universitātē.

1956–1958 (Datums nav precīzs)
Merilendas Mākslas institūts
Baltimora
Baltimore, Maryland, United States

Beigusi institūta Mākslas koledžu ar bakalaura grādu dizainā.

DarbavietaBostona
Boston, Massachusetts, United States
Bostonas Latviešu skolas pārzine.
Dalība organizācijāsLatviešu Rakstnieku apvienība

Amerikas latviešu mākslinieku apvienība

1958
Studenšu korporācija "Gaujmaliete".
Emigrē1944
Vācija
Germany
Ar ģimeni devusies bēgļu gaitās.

1949
Amerikas Savienotās Valstis
United States

Kopš 1949. gada dzīvo ASV.

ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par pirmo dzejoļu krājumu "Dūmistaba".
1989



Tiek rādīti ieraksti 1-12 no 12.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Rīga
(Rīga)
20.11.1934(nav uzstādīts)Pilsēta
2Vācija
(Germany)
1944(nav uzstādīts)Valsts
3Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1949(nav uzstādīts)Valsts
4Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Valsts
5Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta
6Lībeka
(Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany)
1949(nav uzstādīts)Pilsēta
7Baltimora
(Baltimore, Maryland, United States)
1954(nav uzstādīts)Pilsēta
8Baltimora
(Baltimore, Maryland, United States)
1956 - 1958(nav uzstādīts)Pilsēta
9Baltimora
(Baltimore, Maryland, United States)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta
10Baltimora
(Baltimore, Maryland, United States)
1954 - 1956(nav uzstādīts)Pilsēta
11Neištate
(Neustadt, Schleswig-Holstein, Germany)
1949(nav uzstādīts)Pilsēta
12Bostona
(Boston, Massachusetts, United States)
(Nav norādīts)(nav uzstādīts)Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.