Lūcija Stroda

Dzimusi lauku amatnieka, skrodera Jāzepa Jaundzema un viņa sievas Marcianas ģimenē kā vienīgais bērns. Lūcija tikusi audzināta nacionālā un katoliskā garā.
Mācījusies Rugāju pamatskolā.
1944: absolvējusi Balvu ģimnāziju.
1944: kopā ar ģimeni devusies bēgļu gaitās, nokļuvusi līdz Kurzemei.
1945: pēc atgriešanās no Kurzemes Jaundzemi palika Rīgā un dzīvoja Pārdaugavā.
1945–1950: studējusi LVU Vēstures fakultātē.
1945: iestājusiess nelegālā pretestības organizācijā Pārdaugavā un vadījusi jauniešu grupu, kas atbalstīja nacionālos partizānus.
1946: arestēta, vairākus mēnešus turēta Rīgas un Viļakas cietumos. Apsūdzēta par līdzdalību padomju dzimtenes nodevībā. Pierādījumu trūkuma dēļ no cietuma atbrīvota.
1950–1953: strādājusi par vēstures skolotāju un mācību daļas vadītāju Rīgas 1. strādnieku jaunatnes vidusskolā.
1953: nav tikusi apstiprināta par vēstures skolotāju LKP rajona komitejā, tādēļ no darba atlaista.
1953–1959: strādājusi par vēstures skolotājas vietas pagaidu izpildītāju Rīgas 6. vidusskolā, Rīgas industriālajā politehnikumā, tad atkal atbrīvota no darba.
1961–65: pagarinātās darbadienas grupas skolotāja Rīgas 41. vidusskolā.
1969: vēstures skolotāja Rīgas 58. vidusskolā. Pratusi ieinteresēt skolēnus novadpētniecībā un vēstures izpētē.
1970: vajāšanu rezultātā, piecas reizes pārdzīvojot atlaišanu no darba, Lūcija Stroda smagi saslimusi ar sirdskaiti un mirusi 45 gadu vecumā.

Pirmie dzejoļi rakstīti jau pamatskolas gados un lasīti Ziemsvētkos un citos skolas sarīkojumos.
1957: kopā ar dzīvesbiedru LVU vēstures pasniedzēju Heinrihu Strodu sagatavojusi vairākas vēstures jautājumu izpētei veltītas publikācijas, nozīmīgākā – "No Latvijas tautskolu vēstures XIX. gs. otrajā pusē" ("Padomju Latvijas Skola", nr. 7).
1960. gados: laikrakstā "Padomju Jaunatne", "Literatūra un Māksla" ievietoti daudzi Strodas oriģināldzejoļi, kā arī franču, vācu, čehu autoru modernās dzejas tulkojumi.
1960. gadu beigas: sākusi gatavot krājumu, kurā apkopota liriska, emocionāla jūtu dzeja, balstīta pašas dziļi izjustajā un pārdzīvotajā.

1997: literārās konsultantes Mirdza Ķempe un Rita Bebre pēc Lūcijas Strodas nāves sastādījušas dzejoļu krājumu "Kvadrātcentimetrs". Krājums izdots ar nosaukumu "Mans laiks" (dzejoļu izlase 1965–69).

Dzeja
"Mans laiks" (1997)

Par dzejoļu krājumu "Mans laiks" (1997)
"Lūcijas Strodas dzeja ir rakstīta brīvā pantā, bez kanoniskā ritma, bez atskaņām, bez nomērītām rindām, bet tā ir raita un daiļskanīga, un dažreiz vārsma divreiz izlasāma, lai atskārstu tās domu, vienreizību un gleznainību."

Indriķis Šterns. Aizkavēta dzejas grāmata. Laiks, Nr.4 (24.01.1998)

literāte
skolotāja

Lūcija Jaundzema

Rugāju pamatskola
Rugāji

–1944
Balvu ģimnāzija
Balvi

1945–1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Rīga
Vēstures fakultāte

1946
Viļaka

01.08.1946
Rīga
Arestēta par darbošanos nelegālā pretestības organizācijā Pārdaugavā, kur vadījusi jauniešu grupu, kas atbalstīja nacionālos partizānus. Vairākus mēnešus turēta Rīgas un Viļakas cietumos. Apsūdzēta par līdzdalību padomju dzimtenes nodevībā. Pierādījumu trūkuma dēļ no cietuma atbrīvota.

1950–1953
Rīgas 1. strādnieku jaunatnes vidusskola
Rīga
Vēstures skolotāja un mācību daļas vadītāja

1953–1959
Rīgas 6. vidusskola
Rīga
Strādājusi par vēstures skolotājas vietas pagaidu izpildītāju.

1953–1959
Rīgas industriālais politehnikums
Rīga
Strādājusi par vēstures skolotājas vietas pagaidu izpildītāju.

1961–1965
Rīgas 41. vidusskola
Rīga
Pagarinātās darbadienas grupas skolotāja

1969
Rīgas 58. vidusskola
Rīga
Vēstures skolotāja

Rīgas Pirmie Meža kapi