Linards Laicens

1 bilde

15.11.1883 – 03.08.1937

Linards Laicens (1883–1937) – rakstnieks, sabiedriskais darbinieks. Aktīvi piedalījies revolucionārajā darbībā. Rīgas periodā darbojies revolucionārajā presē un legālajās organizācijās. Bijis lektors Tautas augstskolā un Ārpusskolas izglītības kongresu padomē, Rīgas pilsētas domes loceklis, Strādnieku un zemnieku frakcijas deputāts un vadītājs Saeimā. Žurnālu "Kreisā Fronte" un "Tribīne" redaktors. Daiļradi sākotnēji attīstījis reālisma tradīcijā, pēcāk pievērsies ekspresionisma poētikā veidotiem darbiem gan dzejā, gan prozā. 

Dzimšanas laiks/vieta

15.11.1883
Metumi
Dzimis Jaunrozes pagasta Metumos.

Miršanas laiks/vieta

03.08.1937
Represēts 1937. gadā, pēc nāves reabilitēts.

Personiska informācija

Laicens piedzimis muižas rentnieka ģimenē.
Pirmā sieva Anna Laicena (Ernestīnes Niedras māsa, laulības 1914. gadā), otrā – Olga Laicena.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmā publikācija

Pirmā publikācija – dzejolis “Albumā”, publicēts 1904. gada 2. jūlijā žurnālā “Apskats” (nr. 27).

Cittautu darbu tulkojumi

1912–1914 Arābu pasakas “Tūkstoš un viena nakts”.
1924 Somu tautas eposs “Kalevala”.
1926 Āfrikas, Austrālijas un Klusā okeāna tautu pasakas “Melnās pasakas”
1937 Aleksandra Puškina prozas darbu izlase “Proza”.

Kopoti raksti
1929–1930 Kopoti raksti četros sējumos (krievu valodā).
1931–1934 Kopoti raksti piecos sējumos (krievu valodā).
1958–1960 Raksti deviņos sējumos (latviešu valodā).

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

1905 Laicens ir kreisi noskaņots un aktīvi iesaistās 1905. gada revolūcijā, pēc kuras spiests emigrēt.
1917 Brošūrā “Latvijas valsts” Laicens izvirza un aizstāv suverēnas Latvijas republikas valstiskuma ideju.
1928–1932 Strādnieku un zemnieku frakcijas deputāts un vadītājs Saeimā.

PIEMIŅAS VIETAS, MUZEJI

Laicena memoriālais muzejs bija iekārtots Trapenē. Pie muzeja atrodas Laicena piemineklis (tēlniece G. Grundberga un arhitekts J. Pētersons).

Citātu galerija

"Nemierīgs, meklējumiem bagāts un vienmēr jaunu pārvērtību alkstošs rakstnieks ir Linards Laicens, ko mākslinieciskā ziņā raksturo novērojumu un pārdzīvojumu asums, izteiksmes līdzekļu koncentrācija un idejiska noteiktība. Daudz dinamikas, tāpat arī ekspresīva spraiguma atrodams viņa darbos, kur blakus kolektīviem mērķiem (stāstu krājumā "Attaisnotie") vērojamas individuālas tieksmes un meklējumi (dzejoļu krājumā "Ho-Taī"). Šos norādījumus iegaumējot, Linardu Laicenu var pieskaitīt latviešu ekspresionistiskajiem rakstniekiem, pie tam hronoloģiski vēl par pašu pirmo; jo jau ar "Attaisnotiem" (1917–1920) viņš sāk staigāt ceļus, kuri ved pie jauniem mākslinieciskās vielas avotiem – tieši pie cilvēku, lietu un parādību dziļākās būtības, kā arī tās prasības. – Linarda Laicena dzeja ir kā nemierīgas liesmas, kuras šaujas uz priekšu šķiezdamas ap sevi brīnišķi mirdzošu un krāsainu dzirksteļu vizmojumus, sadedzinādamas sevī visu vecu, visu nākotnei lieko un nevajadzīgo, lai tā vietā varētu radīt jaunu, uz pilnīgākiem sasniegumiem vedošu, un dzīves spējīgāku darbu. Šis esamību graujošais moments par labu jābūtībai Laicena dzejā ir viens no valdošākiem; tāpēc varam, ievērojot attiecīgās konsekvences, izskaidrot viņa dzejas nemieru un trauksmaino meklēšanu pa dažādiem domāšanas un jušanas veidiem, lai tikai sasniegtu kaut ko vērtīgāku un paliekamāku. Domājams, ka minētā raksturībā atrodas uzminējums Laicena dzejas iespējamībai aptvert dažādu literārisku virzienu pasaules uztvēruma un tā attēlojuma savdabības."

Pēteris Ķikuts žurnāla "Latvju Grāmata" nr. 7, 1927

Saiknes

Ernestīne Niedra - Svaine
Kārlis Dzelzītis - Domubiedrs
Olga Laicena - Sieva
Roberts Eidemanis - Brālēns

Pseidonīms

L. Malēnietis, Linards, Arlekīns, Lūkapīcka, Mokka, O. Nulle, Sižets, Semafors, Žurnālists, M. Alinks, P. Rūtens, Žanis Žilete, Rumars Rumba, Jurģis Metums, Li-Lai

Izglītība

1892–1895
Ape
Jaunrozes pagastskola.

1896–1899
Ape
Apes pagastskola.

1903–1904
E. Liepiņa privātā proģimnāzija
Valmiera
Izslēgts par revolucionāro darbību.

1913–1917
Maskava
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitātes Vēstures un filozofijas fakultāte.

Darbavieta

1900–1903
Bormaņi
Dārznieka māceklis Bormaņu muižā.

1900–1903
Rīga
Strādnieks Ķeizardārzā.

1905–1906
Skrīvera palīgs Pleskavas guberņas Novorževas aprinķī (slēpjas pēc revolūcijas).

1906
Mājskolotājs (slēpjas pēc revolūcijas).

1911–1912
Valka
Darbs laikraksta redakcijā.

1911–1912
Ventspils
Darbs laikraksta redakcijā.

1915
Maskava
Asistents latviešu bēgļu kultūras birojā.

1917–1918
Valmiera
Latvijas vēstures skolotājs Valmieras sieviešu ģimnāzijā un latviešu literatūras skolotāju pilsētas reālskolā un komercskolā.

1919–1932
Rīga
Publicists kreisi orientētos preses izdevumos.

1920–1930
Rīga
Lektors Tautas augstskolas un Ārpusskolas izglītības kongresu padomē.

1922–1932
Rīga
Rīgas Domes loceklis.

1928–1932
Rīga
Strādnieku un zemnieku frakcijas deputāts un vadītājs Saeimā.

1928–1930
Rīga
Žurnāla “Kreisā Fronte” redaktors.

1931–1932
Rīga
Žurnāla “Tribīne” redaktors.

Emigrē

1905–1906
Emigrē pēc dalības 1905. gada revolūcijā.

Apcietinājums

1909–1911
Apcietināts par revolucionāro darbību 1905. gadā.

1937
Represēts.

Dalība organizācijās

Apglabāts

1937
Pēc kremācijas pelni izbērti Donas kapsētas nepieprasīto pīšļu kopējā kapā nr. 1.