Leons Amoliņš

2 bildes

Leons Amoliņš (1937) – diriģents, komponists, pedagogs. Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmiju absolvējis trijās dažādās specialitātēs un strādājis ar Latvijas profesionālajiem muzikālajiem kolektīviem – Valsts akadēmisko kori "Latvija", Latvijas Radio kori, bijis Latvijas Nacionālās operas diriģents, Ogres Mūzikas skolas direktors, Tautas koru "Delta" un "Gaudeamus", Jumpravas kultūras nama un Siguldas kultūras nama skolotāju kora diriģents, Ogres rajona koru virsdiriģents, vadījis Ogres skolotāju kori un Ogres skolotāju kamerkori, kā arī Jāzepa Mediņa Rīgas mūzikas vidusskolas simfonisko orķestri. Bijis Rīgas domes deputāts un Dziesmu svētku simfonisko orķestru virsdiriģents 1990. un 1998. gadā. Strādājis Latvijas Mūzikas akadēmijā, mācot kordiriģēšanu un orķestru diriģēšanu. Komponējis apmēram 150 skaņdarbu dažādos žanros, galvenokārt vokālo mūziku un kamermūziku. Izdevis divus dzejas krājumus – "Mans mūžīgais sentiments" (2007) un "Biju un esmu" (2016).

Dzimšanas laiks/vieta

19.04.1937
Rīga

Personiska informācija

Bērnību pavadījis Tukuma rajona Džūkstē. Leona tēvs Mārtiņš strādājis par inženieri – tehniķi, mamma Valfrīda audzinājusi dēlus – Leonu un par viņu četrus gadus jaunāko Ivaru.
Brīvajā laikā L. Amoliņš makšķerē, klausās mūziku, sporto, lasa sēnes. 
2004. gada novembrī Leonam Amoliņam piešķirts Ogres Goda pilsoņa nosaukums.

Profesionālā darbība

DZEJOĻU KRĀJUMI

2007: "Mans mūžīgais sentiments".
2016: "Biju un esmu".

Skaņdarbos dominē morālētiska tematika, dabas apcere. Tiešu, atklātu emocionalitāti līdzsvaro pārdomu noskaņojumi un mūzikas struktūru konstruktīva loģika.

SKAŅDARBI

Operas
1996: "Tālumu balsis", monoopera soprānam un simfoniskajam orķestrim (T. Ohara).
2001: "Itī – zaļais cilvēciņš", opera bērniem un instrumentālajam ansamblim (M. Čaklais).

Simfoniskajam orķestrim
1985: "Koncertbalāde", čellam un simfoniskajam orķestrim.
1996: "Birutai un Emīlam", simfoniska poēma (B. Skujenieces un E. Dārziņa piemiņai).
2002: "No rudens, no ziemas", stīgu orķestrim.
2004: "Svētku priekam", stīgām, 2 flautām, 2 trompetēm, 2 saksofoniem un timpāniem.
2005: Tautasdziesma kamerorķestrim.

Koncerti
2002: Concerto grosso, četriem saksofoniem un kamerorķestrim.
2006: Koncerts fagotam un simfoniskajam orķestrim.

Pūtēju orķestrim
2006: Latviešu karavīriem – 1. "Kurelieši"; 2. "Litene"; 3. "Piemiņas diena".
2006: "Ziemas dārzi".

Korim un orķestrim
1990: Mesa zēnu korim un kamerorķestrim.
1999: "Dvēseļu atgriešanās", mesa soprānam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (A. Līce).
2000: "Izciet, dvēsele", Ziemassvētku motete zēnu korim un kamerorķestrim (A. Līce).
2001: "Daugava", poēma jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (Rainis).
2002: "Tālumu balsis", cikls soprānam un kamerorķestrim (T. Ohara).
2002: "Svētā gaisma", jauktajam korim un kamerorķestrim (A. Eglītis).
2005: "Mūžīgās vasaras", soprānam, jauktajam korim un simfoniskajam orķestrim (A. Eglītis). 

Korim ar pavadījumu
1983: Cikls "Mūsu māšu vārdi", jauktajam korim, klarnetei un fagotam (M. Čaklais).
1984: Cikls sieviešu korim, flautai un sitaminstrumentiem (P. Verlēns).
1997: Kantāte zēnu korim un klavierēm "Itī dziesmiņas" (M. Čaklais).
2000: Cikls "Vecās Rīgas likteņdziesmas", jauktajam korim un sitaminstrumentu ansamblim (O. Vācietis).

Korim a capella
1982: "Trīs blūzi", jauktajam korim (M. Čaklais).
1984: Cikls "Circenīšu naktsdziesmiņas", zēnu korim (D. Dreika).
1986: Cikls "Zemes mātes dziesmas", vīru korim (tautasdziesmas vārdi).
1989: Trīs dziesmas, jauktajam korim (M. Zālīte).
1994: Missa veris, sieviešu korim.
2002: Dziesmu cikls, jauktajam korim, u. c. 

Kameransamblim
1982: Maestoso festivo, 4 mežragiem.
1984: Klavieru trio.
1984: Variācijas 2 klavierēm par senu zvana tēmu (2. red. 2000).
1985: Stīgu kvartets.
1986: Sonāte flautai un klavierēm.
1988: Quasi serenata, pūšaminstrumentu kvintetam.
1990: Sonāte, dialogs 2 flautām.

Balsij un klavierēm
1984: "Piecas dziesmiņas pērnajam rudenim" (M. Melngalvis).
1984: Cikls "Zodiaka zīmes" (A. Līce).
1984: Dziesmu cikls (G. Vieru).
1986: Cikls "Pusnopietnas dziesmiņas".
1989: Cikls "Par mēnesi" (V. Lindsejs).
1990: Cikls "Mierinājums" (A. Ahmatova).
 
Balsij un instrumentiem

1984: Dziesmu cikls soprānam un alta flautai (P. Verlēns).
1984: "Lūgums ugunij", kantāte 3 solistiem, 2 klavierēm un instrumentālajam ansamblim.
2000: Duets "Zvaigžņu stundas", flautai un tenoram (R. Tagore).

Dziesmas un aranžējumi vokālajiem ansambļiem.

1990; 1998: Vispārējo latviešu Dziesmu un Deju svētku apvienotā Simfoniskā orķestra virsdiriģents. 

Citātu galerija

PAR L. AMOLIŅA RADĪTO MŪZIKU

"Viņa mūzika, līdzīgi pašam tās autoram, nav pretencioza. Tā sakņojas latviešu un Eiropas mūzikai kopīgās vēlīnā romantisma un jaunromantisma tradīcijās. Leona Amoliņa cilvēcisko veidolu raksturo saulains, kluss smaids. Gaišums. Iekšēja apgarotība. Visas šīs īpašības profesionāli spilgti atspoguļojas arī viņa dvēselīgajā jaunradē."

Grāvītis, Oļģerts. Leons Amoliņš – kora dibinātājs un diriģents līdz 2004. gadam. Ogres skolotāju kamerkoris. www.ogreskamerkoris.lv.

"Būdams daudzpusīgs mūziķis ar milzīgu pieredzi – strādājis gan ar Latvijas amatieru, gan profesionālajiem koriem un orķestriem un ilgāku laiku bijis arī Latvijas Nacionālās operas galvenais diriģents, Leons Amoliņš savus skaņdarbus raksta, apzinoties dziedātāju un mūziķu vajadzības un iespējas. Arī domājot par klausītāju interesēm. Tāpēc viņa mūzika ir demokrātiska, bez dziļdomīgām intelekta vai kompozīcijas tehniku konstrukcijām."

Ašme, Ligita. Leona Amoliņa mūzikā ieklausoties. Brīvā Latvija, 25.11.2000.

Saiknes

Ināra Gaumiga - Sieva

Dalība organizācijās

Rīgas Latviešu biedrība
Merķeļa iela 13, Rīga
Mūzikas komisija

1986
Latvijas PSR Komponistu savienība
Rīga
Biedrs

1996–2004
Latvijas Komponistu savienība
Valdes priekšsēdētājs

1998–2007
Atklātais sabiedriskais Augusta Dombrovska fonds
Ziemeļblāzmas iela 38, Rīga

Izglītība

Sanktpēterburga
Operu iestudējumu un režijas meistarkursi pie Jurija Temirkanova.

1945–1954
Džūkstes pamatskola
Džūkste

1954–1955
Dobeles vidusskola
Dobele

1955–1958
Jelgavas Mūzikas koledža
Jelgava
Kordiriģēšanas un pūšaminstrumentu nodaļa. Padziļinātu interesi par mūziku Leonam izraisīja viņa mūzikas skolotājs Jūlijs Grūtups, kurš savu audzēkni bija iesaistījis skolas orķestrī, un tieši šī pedagoga vadīts L. Amoliņš izvēlējies savu dzīvi saistīt ar mūziku.

1958–1963
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
A. Krūmiņa kordiriģēšanas nodaļa

1976–1981
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
V. Sinaiska simfonisko un operas orķestru diriģēšanas nodaļa

1981–1985
Jāzepa Vītola Latvijas Valsts Konservatorija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
P. Dambja kompozīcijas nodaļa

Darbavieta

Ogre
Ogres rajona koru virsdiriģents

1960–1979
Ogre
Ogres kultūras namsJauktā kora diriģents

1962–1964
Vīru koris "Gaudeamus"
Rīga
Kormeistars

1963–1965
Ogres Mūzikas un mākslas skola
Ogre
Mūzikas skolas direktors

1963–1965
Sieviešu koris "Delta"
Rīga
Kormeistars

1965–1975
Radio koris
Rīga
Kormeistars

1965–1975
Sieviešu koris "Delta"
Rīga
Diriģents

1971–1973
Sigulda
Siguldas kultūras namsSkolotāju kora diriģents

1974
Ogre
Ogres skolotāju korisVadītājs

1975–1981
Valsts Akadēmiskais koris "Latvija"
Rīga
Diriģents

1981–1992
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Diriģents

1986–1990
Latvijas Nacionālā opera
Aspazijas bulvāris 3, Rīga
Galvenais diriģents

1990–1994
Jumprava
Jumpravas kultūras namsKora diriģents

1991
Jāzepa Mediņa mūzikas vidusskola
Stabu 10, Rīga
Simfoniskais un pūtēju orķestrisVadītājs

1996–2005
Jāzepa Vītola Latvijas mūzikas akadēmija
Krišjāņa Barona iela 1, Rīga
Pasniedz kora un orķestra diriģēšanu

1997
Ogre
Ogres skolotāju kamerkorisVadītājs

1997–2001
Rīgas dome
Rātslaukums 1, Rīga
Deputāts

Dzīvesvieta

1992
Piekrastes iela 3, Rīga