Leonīds Slaucītājs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (7); Recepcijas persona (11)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsLeonīds Slaucītājs
KopsavilkumsLeonīds Slaucītājs (1899-1971) - zinātnieks, literāts, mākslas un sabiedrisks darbinieks. Ievērojams polārpētnieks, ģeofiziķis. Lasījis lekcijas daudzās pasaules universitātēs, publicējis lielu skaitu zinātnisku darbu, lekciju konspektu un grāmatu. 1933. gadā Beidzis Latvijas konservātorijas prof. J. Vītola kompozīcijas klasi (1933) ar brīvmākslinieka grādu, J. Mediņa diriģentu klasi (1935), komponējis vairākus darbus un vadījis Rīgā Latvijas universitātes prezidiju konventa simfonisko orķestri. Trimdā pievērsies glezniecībai.
Personiska informācijaDzimis tautskolotāja un ērģelnieka Jāņa Slaucītāja un klavierskolotājas Emīlijas Slaucītājs (dzimusi Bērzone) ģimenē.
Skolas gados spēlējis čellu.

1920: pēc mācībām jūrskolā Pēterburgā un dienesta atgriezies Latvijā.
Brālis - Sergejs Slaucītājs (1902-1982), astrologs.

1924: apprecējies ar Birutas Skujenieces dramatiskās studijas audzēkni Mildu Hartmani. Meita Tatjana Slaucītāja (precējusies Brača), znots arhitekts Gunārs Bračs; dēls inženieris Andis Slaucītājs.
Profesionālā darbība1922: pirmā publikācija - populārzinātnisks raksts "Rīt saules aptumšošanās" laikrakstā "Jaunākās Ziņas" 27. martā, ar parakstu L. S.
Kopš 1925: zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas par astronomiju, Zemes magnētismu, jūras hidroloģiju, iekšzemes ūdeņiem, Latvijas reljefu periodiskajos izdevumos "Latvis", "Daugava", "Daba", "Jaunakās Ziņas", "Kuģniecības gada grāmata" un citur.
Par šiem jautājumiem rakstījis "Latvijas konversācijas vārdnīcā".

Zinātniskā darbība

1942: par doktora disertāciju "Pētījumi par Rīgas jūras līča hidroloģiski statiskiem elementiem" piešķirts matemātikas doktora grādu summa cum laude.
1948 publicēts doktora darbs "Ozeanographie des Rigaischen Meerbusens", Štutgartē piešķirts Dr. math.
1964: Sidnejas universitātē piešķīrusi augstāko zinātņu doktora grādu - Doctor of Science, D. Sc., ko piešķir par izciliem sasniegumiem zinātnē.

Pētnieciskajam darbam saņēmis Krišjāņa Barona fonda prēmiju, Kultūras fonda prēmiju.
1950-1957: vadījis ģeomagnētiskos darbus Antarktīdas ekspedīcijā.
1957: nodibinājis Trelevas magnētisko observatoriju Patagonijā.
1962-1969: vecākais lektors un goda līdzstrādnieks Sidnejas universitātē.
1966: profesors Havajas universitātē.
Viesprofesors Havajas universitātes "graduēto skolā" un ģeofizikas institūtā, lasījis vieslekcijas Stokholmas, Tukumanas, Lapazas, Istambulas un Austrumāfrikas universitātēs, kā arī sniedzis konsultācijas vairākām ASV, Austrālijas un Dienvidamerikas iestādēm. Kā Argentīnas, Austrālijas vai ASV delegāts piedalījies starptautiskos ģeodēzijas un ģeofizikas kongresos, vairāku zinātnisku organizāciju kārtējs un goda biedrs, saņēmis atzinības rakstus un Trelevas observatorijas zelta medaļu.

Zinātniskās publikācijas angļu, vācu, franču valodā; zinātniskās darbības 45 gados (1969) publicētas 2 mācības grāmatas un 81 zinātnisks darbs, bet populārzinātnisko rakstu skaits sniedzas pāri 300.

Zinātniskie darbi

1934: kopā ar A. Bīlmani monogrāfija "Fridtjofs Nansens" par slavenā norvēģu polārpētnieka dzīvi un darbu.
1936: 3 sējumu rakstu grāmatā "Latvijas zeme, tauta un daba" ietverta nodaļa "Latvijas ezeri", vēsturisks apskats par Baltijas jūru.
1958: Argentīnas Arktiskais institūts Buenosairesā izdeva grāmatu spāņu (daļēji angļu) valodā - "El Conosimiento Geomagnetico de la Antartida Sudamerican" (Geomagnetiskie pētījumi par Dienvidamerikas Antarktīdu).
1969: "Zinātnes darbā - draugos ar mākslu"; autobiogrāfija - "Leonīds Slaucītājs ir ļoti neparasta, spilgta, ārkārtīgi kustīga, vispusīgām interesēm apveltīta personība, un tas visnotaļ atspoguļojas arī viņa autobiogrāfijā."
1969: "Sešos kontinentos": ceļojumu apraksti.
1973: "Kādreiz un tagad".

1936: saņēmis Kultūras fonda stipendiju zinātniskām studijām ārzemēs.
Rediģējis atsevišķus "Ģeogrāfisku Rakstu" sējumus (1938).

Darbība mūzikā

Rakstījis arī nelielas apceres par mūzikas koncertiem, plašāka publikācija par komponistu Jāzepu Vītolu.
20. gs. 30. gadu otrā pusē kā diriģents uzstājies koncertos.
Komponējis klavieru sonātes, variācijas, impresijas un prelūdes, tāpat kora dziesmas, solo dziesmas un īsākus darbus orķestrim; rakstījis baleta mūziku. Rīgā strādājis ari par mūzikas kritiķi, atvietojot komponistu Jēkabu Graubiņu.
Vadījis Latvijas Universitātes simfonisko orķestri, finanšu ministrijas kori.
Dzīvojot trimdā Argentīnā, diriģējis Argentīnas latviešu kori, kā viesdiriģents arī Brazīlijas latviešu kori.

1959: Alfreda Kalnāja apgādā izdots Leonīda Slaucītāja kora dziesmu krājums (iekļautas 8 dziesmas - jauktam korim: "Fūga liturģijas tekstam", "Fūgas fragments", "Mocekļi" (Kārļa Skalbes teksts), "Senā teika" Jāņa Veseļa teksts), "Kad nakts", "Zilie pulkstenīši" un "Zvaigžņu lietus"; sieviešu korim: "Pāri dzīves sapņu lejām", vīru korim "Dziesma lielos vējos").
1967: ASV autora izdevumā iznākušas Leonīda Slaucītāja dziesmas solo balsij. 1. burtnīca. Krājumā 6 dziesmas: "Būšu pie tevis, mana zeme"(Rūtas Skujiņas teksts); "Draudzība" (Leonīda Slaucītāja teksts); "Akmens" (Veltas Tomas teksts;) "Klusi klusi klausījos" (tautasdziesmas apdare); "Meitene, zivtiņa," (tautasdziesmas apdare); "Ko dziedāja, ko runāja" (tautasdziesmas teksts). Notis iespiestas 150 eksemplāros.
Dziesmas ieskaņotas skaņu platē.


Apbalvojumi

1938: Triju Zvaigžņu ordeņa IV šķira.
Trelavas observatorijas Zelta medaļa.

Citātu galerija

Par Leonīda Slaucītāja daudzpusīgo personību

"Kā matēmatikas skaitļi, lielumi viņa garā grupējas harmoniskās attiecībās, tā viņš pārvalda arī mūzikas ritmus, saskaņas, melodiju plūstošo rakstu. Vispār L. Slaucītāja intereses ir ar universālu ievirzi. Bez matēmatikas, dabas zinībām, mūzikas, viņu saistīja arī rakstniecība, dzeja Rīgā viņš jo dzīvi piedalījās literāra pulciņa sanāksmēs, izteikdams reiz domas, ka klasicisma ceļš latviešiem būtu tas pareizākais. Pārbraucis no sava ilgā zinātniskā ceļojuma pa ASV, viņš mūsu sanāksmē sniedza plašu vispusīgu ziņojumu par saviem iespaidiem, stāstīdams nevien par zinātnes institūtiem, bet arī par Amerikas sabiedrisko un mākslas dzīvi. Reizēm viņš teica, ka jūtoties diezgan vientuļš, viņa platā, augstā piere likās apmākusies ar klusu sērīgumu, viņš runāja maz, pat klausīdamies citu valodās, šķita domājam ko citu. Tomēr viņu nekādi nevar uzskatīt par sausu, kabinetā vai laborātorijā ieslēgušos zinātnieku. Viņš atzina dzīves priekus, prata līksmoties līdz, vispār viņa raksturs ir vitāls, darbīgs, dinamisks. Par to liecina arī lielais paveikto darbu skaits, ceļojumi, kas vienmēr bijuši saistīti ar pētniecību. Tagad, kad Arģentīnā La Platas astronomiskajā observātorijā viņa acs teleskopā skatīs mums svešos zvaigžņājus - Dienvidus Krustu, Kanopusu, varbūt viņš atminēsies arī savas dzimtenes Jaunlaicenes kalnaino ainavu, mūsu draudzīgās, garīgu interešu pilnās debates, spraigās literārās sanāksmes Rīgā, tumšo rudens vakaru viņa jahtas kajītē pie Lielupes tilta, lēni šalcot rāmajiem ūdeņiem gar laivas sāniem, mums -s ilstot gara možumā."

Veselis, Jānis. Latviešu zinātnieks Leonīds Slaucītājs. Atmiņa. Latviešu Ziņas, 1948, 27. nov.

"Prof. Slaucītājam ir lieli nopelni Latvijas territorijas ģeofizikālā pētīšanā, var teikt, ka viņš ir pirmais, kas šo pētīšanu nostādījis uz zinātniskiem pamatiem, viņš šai ziņā pieder pie tiem universitātes profesoriem, kas godam izpildījis Latvijas universitātes svarīgāko uzdevumu - zinātniski izpētīt Latvijas zemi un tautu.
Ilgus gadus viņš strādāja, lai uzņemtu Latvijas magnētiskos elementus, kas publicēti vairākas valodās. Otrs viņa svarīgākais darbs ir Rīgas jūras līča hidroloģija, tad dažu Latvijas ezeru hidroloģija Latvijas ģeogrāfiem svarīgi ir viņa Latvijas augstieņu augstumu noteikšana. Prof. Slaucītājs ir viens no Latvijas ģeogrāfu biedrības nodibinātājiem un tās ilggadīgiem priekšnieks, kas mācēja pulcēt šī biedrības konferencēs simtiem ģeografijas skolotāju."

A. V. Leonīda Slaucītāja divkāršā jubileja. Latviešu Ziņas, 1949,
30. apr.

Par autobiogrāfisko grāmatu "Zinātnes darbā - draugos ar mākslu" (1969)

"Tā ir interesantāka par dažu romānu, jo stāsta par personīgām pieredzēm no bērna dienām Jaunlaicenes Majorskolā līdz pasaulē pazīstama zinātnieka un mākslinieka gaitām Latvijas Universitātē, Latvijas Konservatorijā, Karnegī institūtā Amerikā, Baltijas universitātē Vācijā, La Platas universitātē Argentīnā, Havajas universitātē, Sidnejas universitātē Austrālijā un pētniecības darbos Antarktīdā. Pieminēti simtiem personu vārdi, iesaistot vēstījumā arī daudzus pasaules zinātnieku vārdus. Autors ir redzīgs vērotājs un teicams stāstītājs, īsu, trāpīgu teikumu iegleznodams cilvēku tēlojumus dinamiskajā vēstījuma plūsmā. Tie ir cilvēki, kas veidojuši Latvijas valsti, latviešu zemnieka māju, Latvijas pilsētas,latviešu skolas, universitāti, zinātnes, mākslas, rakstus. Brīvās Latvijas valsts tradīciju. Tas, kas lasītāju šinī grāmatā aizkustina vēl vairāk, ir vienkāršais veids, kādā zinātņu doktors, brīvmākslinieks, dziesmu un 80 zinātnisku darbu autors, jūras flotes virsnieks, vairāku universitāšu mācības spēks un zinātnieku konferences dalībnieks Leonīds Slaucītājs izstāsta savu 70 mūža gadu stāstu. Izteiksmīgs apliecinājums tam ir viņa kā cilvēka, latvieša, zinātnieka, mākslinieka un pasaules tautu un problēmu iepazinēja domu, jūtu un pieredzējumu kopsavilkums, viņa credo pēdējās divās grāmatas lappusēs."

Klīdzējs, Jānis. No Jaunlaicenes līdz Antarktīdai. Laiks, 1970. 21. febr.
Nodarbesgleznotājs
zinātnieks
diriģents
literāts
mūziķis
sabiedriskais darbinieks
ģeogrāfs
Dzimšanas vieta10.04.1899
Jaunlaicene
Jaunlaicene, Jaunlaicenes pagasts, Alūksnes novads
Majorskola.

Dzīvesvieta1948–1961
Argentīna
Argentina
1961–1964
Austrālija
Australia

No Argentīnas pārcēlās uz dzīvi Austrālijā.


1964
Argentīna
Argentina
Atgriezās uz dzīvi Argentīnā.
IzglītojiesJaunlaicenes Majoru pagastkola
Jaunlaicene
Jaunlaicene, Jaunlaicenes pagasts, Alūksnes novads
1916
Valkas reālskola
Valka
Valka, Valkas novads
1918
Krievijas Jūrniecības ministrijas virsnieku skola
Krievija
Russia
1933
Rīgas tautas konservatorija
Rīga
Rīga

Studējis diriģēšanu profesora J. Mediņa klasē kopā ar Pēteri Barisonu, Jāni Ķepīti un Valdemāru Ozoliņu; kā arī kompozīciju Jāzepa Vītola klasē; studijas beidzis kā brīvmākslinieks.


Laplata
La Plata, Buenos Aires Province, Argentina

2 gadus studējis glezniecību Argentīnā.


1920–1925
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējis Matemātikas un dabas zinātņu fakultātē, studijas beidzis studijas ar maģistra grādu.


1927
Itālija
Italy

Papildinājies ģeofizikā.


1927
Francija
France

Papildinājies ģeofizikā Francijā.


1936
Karnegi institūts
Vašingtona
Washington

Pētījis magnētisko vētru lauku.

Darbavieta1916 (Datums nav precīzs)
Krievija
Russia

Virsnieks Klusā okeāna un Ziemeļu Ledus okeāna flotē. Bijis Japānā, Ķīnā, Indoķīnā, Malajā, Indijas okeāna salās, spilgti atceras jaunības acīm skatījuši eksotiskās zemes, citādi uz kreisera, stingrā disciplīnā un apmācībā audzinātie - savai jūras karjērai.


1920–1921
Virsnieks Latvijas kara flotē.

1923–1927 (Datums nav precīzs)
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050

Ģeogrāfijas un kosmogrāfijas skolotājs.


1929
Latvijas Universitātes matemātikas un dabas zinātņu fakultāte
Rīga
Rīga
Lektors.

1931
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Asistents praktiskās astronomijas un ģeofizikas katedrā (1931), docents (1935), ārkārtas profesors (1939).

1935
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Jaundibinātā Latvijas Universitātes simfoniskā orķestra diriģents.


00.01.1937–00.06.1937
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Stabu iela 14, Rīga
Stabu iela 14, Rīga, LV-1011
Kosmogrāfijas skolotājs.

1939–1940
Marijas Beķeres sieviešu ģimnāzija
Stabu iela 14, Rīga
Stabu iela 14, Rīga, LV-1011
Ģeogrāfijas skolotājs.

1940
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050
Ģeofizikas un metereoloģijas institūta direktors.

00.09.1940
Latvijas Universitātes Fizikas un matemātikas fakultāte
Rīga
Rīga
Apstiprināts par ģeofizikas un metereoloģijas katedras vadītāju, profesors.

1945
Vingsta
Wingst, Lower Saxony, Germany

Strādāja Vingstas observatorijā.


1946
Baltijas Universitāte
Hamburga
Hamburg, Germany
Matemātikas un dabaszinātņu fakultātes vadītājs, profesors.

1948–1968
La Platas nacionālā universitāte
Laplata
La Plata, Buenos Aires Province, Argentina

Profesors un dekāns; ģeomagnētisma un atmosfēras elektrības nodaļas vadītājs.


1962–1969
Sidneja
Sydney, New South Wales, Australia

Sidnejas universitātes vecākais lektors un goda līdzstrādnieks.


1966
Havajas universitāte
Manoja
2500 Campus Rd, Honolulu, HI 96822, USA

Profesors.

Dalība organizācijās
Latvijas ģeogrāfijas biedrības priekšsēdis.

Vairāku ārzemju zinātnisku biedrību goda biedrs.

Argentīna
Argentina
Argentīnas ģeofiziķu un ģeodētu biedrības līdzdibinātājs.

1928
Fraternitas Academica
Rīga
Rīga
Darbojās tās Filistru biedrībā.
Emigrē1949
Argentīna
Argentina
Ceļojums1951
Antarktīda
Antarctica

Pētnieciskā ekspedīcijā.


1952
Ugunszeme
Tierra del Fuego
00.10.1954
Itālija
Italy
1955–1956
Antarktīda
Antarctica
Pavadīja 4 mēnešos, veicot ģeofizikālus pētījumus.

1956
Indija
India
Pētniecisks brauciens.

1956
Okeānija
Oceania
1956
Brazīlija
Brazil
Pētniecisks brauciens.

1956
Antarktīda
Antarctica
1956
Indonēzija
Indonesia
1956
Āfrika
Africa
1957
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Apmeklēja vairākus latviešu centrus, uzstājās ar priekšlasījumiem.

1957
Austrālija
Australia
Pētnieciskos nolūkos.

1960
Somija
Finland
Dalība konferencē.

1963
Taizeme
Thailand
1963
Jaunzēlande
New Zealand
1963
Papua Jaungvineja
Papua New Guinea
Pētnieciskos nolūkos.

1963
Taiti
Tahiti, French Polynesia
1963
Indija
India
Pētniecisko nolūkos.

1963
Irāna
Iran
1963
Izraēla
Israel
1964
Peru
Peru
1965
Japāna
Japan
1965
Honkonga
Hong Kong Special Administrative Region of the People's Republic of China
1965
Filipīnas
Philippines
1966
Havaju salas
Hawaii, United States
1967
Dienvidāfrikas Republika
South Africa
Miršanas vieta1971
Sidneja
Sydney, New South Wales, Australia

ApglabātsSidneja
Sydney, New South Wales, Australia

Apbedīts Rukvudas latviešu kapsētā.

ApbalvojumiKrišjāņa Barona prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu "Par Apukalna Alūksnes augstumu apgabala morfometriju un hidrografiju".
1935

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1938. gada 17. novembra lēmumu.
IV šķira
1938

Krišjāņa Barona prēmija
Prēmija par rakstiem "Dažu dziļo gultņu ezeru morfometriskie elementi", "Rīgas apkārtnes zemes magnētisma elementi", "Latvijas Universitātes Ģeofizikas un meteoroloģijas institūta izdarītie jūtas hidroloģiskie pētījumi".
1939

PBLA Tautas balva
1971

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 58.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Jaunlaicene
(Jaunlaicene, Jaunlaicenes pagasts, Alūksnes novads)
10.04.1899(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Krievija
(Russia)
1916(Nav norādīts)DarbavietaValsts
3Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1920 - 1925(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
4Rīga
(Rīga)
1933(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Kalpaka bulvāris 13, Rīga
(Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050)
1923 - 1927(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
6Francija
(France)
1927(Nav norādīts)IzglītojiesValsts
7Itālija
(Italy)
1927(Nav norādīts)IzglītojiesValsts
8Rīga
(Rīga)
1928(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
9Argentīna
(Argentina)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)Dalība organizācijāsValsts
10Rīga
(Rīga)
1929(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1931(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
12Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1935(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
13Vašingtona
(Washington)
1936(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
14Laplata
(La Plata, Buenos Aires Province, Argentina)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
15Stabu iela 14, Rīga
(Stabu iela 14, Rīga, LV-1011)
31.12.1936 - 31.05.1937(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
16Stabu iela 14, Rīga
(Stabu iela 14, Rīga, LV-1011)
1939 - 1940(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
17Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1940(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
18Rīga
(Rīga)
31.08.1940(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
19Vingsta
(Wingst, Lower Saxony, Germany)
1945(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
20Hamburga
(Hamburg, Germany)
1946(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.