Kristofs Harders

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (6); Līdzautors (1); Recepcijas persona (1)

Attēli: Attēla autors(1); Persona attēlā(1)

VārdsKristofs Harders
Personiska informācijaTēvs - Pēteris Harders - Kēnigsbergas alus darītājs. Māte Anna Testere. (Tester).
Brālis Johans Jakobs Harders (1734-1775) – Baltijas apgaismotājs, vācu mācītājs, pedagogs un tulkotājs, latviešu garīgās kultūras pētnieks. Nozīmīgākais darbs latviešu kultūrvēsturē ir viņa raksts Untersuchung des Gottesdienstes, der Wissenschaften, Handwerke, Regierungsarten und Sitten der alten Letten aus ihrer Sprache (Pētījums par seno latviešu dievkalpojumu, zinātnēm, valdīšanas formām un valodas), kas publicēts laikrakstā "Gelehrte Beiträge zu den Rigischen Anzeigen" 1764. gadā. Brāļi bieži vien tiek jaukti.
Pēc studijām Kēnigsbergā, ieradies Livonijā. Strādājot Rīgā darbojies t. sauc. Bērensu aprindās, kur valdījušas apbaismības idejas un apgrozījušies tādi ievērojami ļaudis kā vēlākie filosofi J.G.Herders un J.G. Hāmanis, grāmatizdevējs J.F. Hartknohs, vēsturnieks J.K. Broce u.c. Jādomā, šīs aprindas iedvesmoja K. Harderu sākt vākt latviešu tautas nostāstus, tautasdziesmas, kā arī iedziļināties dažādos valodas jautājumos.
Sākot darba gaitas Rubenes draudzē, K. Harders sadraudzējās ar V.D. Budbergu (1740–1784) – vācbaltu izcelsmes gleznotājs, kas bijis labi izglītots, aizrāvies arī ar dzeju, Rubenes draudzē ietilpstošās Ķieģeļu (Ķiegaļu) muižas īpašnieks. Kopā ar K. Harderu 1781. gadā muižā izveido spiestuvi. Pēc muižkunga nāves, 1784. gadā, K. Harders spiestuvi pārceļ uz Rubenes mācītājmuižu.
1787. gadā apprecējis Katarīnu Elizabeti Bloku (Block), Valmieras skolas rektora J.H. Bloka meitu.
Atbildot uz Jaunpiebalgas mācītāja K.R. Girgensona aicinājumu baznīcas konventos lasīt apcerējumus par latviešu valodu, K. Harders nāk klajā ar plānu dibināt Latviešu biedrību (no tās vēlāk izaug "Latviešu draugu biedrība"). K. Harders ievēlēts par "Latviešu biedrības" priekšnieku.

Profesionālā darbība

Profesionālā darbība

Mācītājs Rubenes draudzē,
No 1806: arī Valmieras apriņķa prāvests.

Literārā darbība

Autordarbi
1781-1790: "Vidzemes kalendārs", ar pielikumiem. Pirmo izdevumu tematika cieši saistīta ar izdevēja personīgo attieksmi pret norisēm Livonijā, 1787.-1790. gada laidienos publicēti raksti “Patentes un pavēlēšanas, kas zemnie­kiem visuvairāk vaijaga zināt”, kur K. Harders oficiālajā tekstā patvaļīgi iestarpinājis savas domas un skaidrojumus. Iespējams, šis bija iemesls, kādēļ kalendāra tālāku izdošanu turpināja Rīgas izdevējs J.K.D Millers. Vairāki literatūrzinātnieki "Vidzemes kalendāra" nonākšanu citās rokās uzskata par literāro zādzību.
1782: "Kādas jaunas svētas dziesmas"
1784: "Latviešu ābece" (atkārtoti izdevumi 1784., 1796.), kur pirmo reizi pievienota reizināšanas tabula.
1790: "Anmerkungen und Zusatze zu der neuen lettischen Grammatik des Herrn Probst Stender" ("Piezīmes un papildinājumi prāvesta Stendera kunga jaunajai latviešu gramatikai), darbs latviešu valodniecībā. izdots atkārtoti 1809. gadā
1795: "Tā pirmā pavāru grāmata" , kas adresēta muižas pavāriem
1806: "Rēķināšanas grāmatiņu ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī
1809: piedalījies luterāņu dziesmu grāmatas "Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" rediģēšanā. Tajā ievietotas 22 K. Hardera sacerētas dziesmas. Vairāk krājumā iekļuvušas vien Jaunpiebalgas mācītāja K.R. Girgensona dziesmas (87).

Tulkojumi
1804: "Likumi priekš Vidzemes zemniekiem", kur skaidroti zemnieku pienākumi un tiesības.

1786: iespiedis M. G. A. Lodera sacerējumu "Sprediķis pie izmeklēšanas to tiesas nesēju iz latviešu tautas", kurā doti padomi tiesu piesēdētājiem

Manuskripti
Rokrakstā palikušos H. papildinājumus G. F. Stendera vārdnīcai public. A. Velligs darbā "Beitrage zur lettischen Sprachkunde" ("Raksti latviešu valodniecībā", 1828).

Darbs folkloristikā

Vācis latviešu folkloru. Viņa tautasdziesmu vākums ievietots Rūjienas mācītāja G. Bergmaņa izdotajos tautasdziesmu krājumos "Erste Sammlung lettischer Sinngedichte" un "Zweite Sammlung Lettischer Sinn-oder Stegreifs Gedichte". Kopā viņa vākums abos krājumos veido ap simt tekstu. Iespējams, bijis arī viens no līdzstrādniekiem, kas caur J. B. Fišeru nosūtījis latviešu tautasdziesmas filosofam J.G. Herderam 1870.-to gadu vidū.

Citātu galerija“Harders bija dziļi inteliģents, ar asu sociālo izjūtu apveltīts cilvēks, kas vērīgi sekoja laikmeta garīgās dzīves strāvojumiem.”
Apīnis A. Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās: apcerējumi. R.: Preses nams, 2000, 326. lpp.

K. Harders, atbildot uz Vidzemes superintendanta K.G. Zontāga jautājumu, kādi būtu mācītāju priekšlikumi skolu reformai:
"Ja nevar dot, ko sevišķi labu, tad labāk atstāt veco, to vietām salabojot; nenoplēsiet vecu ēku, kamēr nav savākti līdzekļi un izstrādāts plāns jaunas pils celšanai."
Švābe A. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma: Daugava, 1985, 53.lpp.

K. Harders par savu darbību "Latviešu biedrībā", rakstot K.G. Zontāgam:
"Man nav ne zelta, ne sudraba, bet to, kas man pieder, dažas latviešu valodas zināšanas, labprāt gribu dot [šim teicamam pasākumam]."
Švābe A. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma: Daugava, 1985, 63.lpp.

SaiknesJohans Jakobs Harders - Brālis
Nodarbesfolkloras pētnieks
literāts
rakstnieks
grāmatizdevējs
izdevējs
folkloras vācējs
OrganizācijasLatviešu biedrība;
Dzimšanas vieta06.12.1747
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia
IzglītojiesKneiphofas ģimnāzija
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia
1764–1767
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia

Sākotnēji klausījies lekcijas filosofijā un matemātikā, t.sk. pie metafizikas un loģikas profesora Buka (Buck), kas tiecies gan uz reliģiju, gan dabaszinātnēm raudzīties no filosofijas viedokļa. No prof. Buka ieguvis arī zināšanas matemātikā un astronomijā. Brāļa iespaidā pievērsās teoloģijas studijām.

Darbavieta1768–1772 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Brāļa ietekmē ieradās Livonijā un sākotnēji strādāja par mājskolotāju Rīgas vācu pilsoņa ģimenē. Brālis iesaistījis arī t. sauc. Bērensu aprindu sanākšanās, kur valdīja apgaismes iedvesmota attieksme pret latviešiem, tai skaitā filosofa J.G. Herdera atziņas.
Šajā periodā K. Harders arī iemācījās latviešu valodu.

1772–1817
Rubenes baznīca

Mācītājs Rubenes draudzē.

No 1806. gada Valmieras apriņķa prāvests.

Miršanas vieta16.08.1818
Miršanas un atdusas vietas nav zināmas.


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.