Kristofs Harders

Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1) Kolekcijas (2)

Vienības: Pierakstītājs (91); Iesūtītājs (107)

Darbi: Darba autors (18); Tulkotājs (2); Sastādītājs (1); Līdzautors (3); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsKristofs Harders
Dzimtais vārdsHarder
KopsavilkumsKristofs Harders (Harder, 1747–1818) – vācu izcelsmes luterāņu mācītājs Rubenē, apgaismes kustības pārstāvis, racionālists, literāts, grāmatu iespiedējs, pirmā "Vidzemes kalendāra" autors. Aktīvi iestājies par zemnieku izglītošanu: atkārtoti izdevis ābeci, pirmās aritmētikas grāmatas latviešu valodā autors. Nodarbojies galvenokārt ar laicīgās literatūras sacerēšanu, jo īpaši, izglītojot latviešu zemniekus par viņu tiesībām un pienākumiem. Tulkojis no vācu valodas receptes un sagatavojis pirmo pavārgrāmatu latviešu valodā. Nozīmīgs devums latviešu valodas attīstībā un pētniecībā, veidojot jaunus terminus, pirmais salīdzinājis latviešu un lietuviešu valodas. Līdzdarbojies latviešu tautasdziesmu vākšanā un pirmo publicējumu tapšanā.
Personiska informācija

Ģimenes saites

Tēvs – Pēteris Harders - Kēnigsbergas alus darītājs. Māte Anna Testere. (Tester).
Brālis Johans Jakobs Harders (1734-1775) – Baltijas apgaismotājs, vācu mācītājs, pedagogs un tulkotājs, latviešu garīgās kultūras pētnieks. Nozīmīgākais darbs latviešu kultūrvēsturē ir viņa raksts Untersuchung des Gottesdienstes, der Wissenschaften, Handwerke, Regierungsarten und Sitten der alten Letten aus ihrer Sprache (Pētījums par seno latviešu dievkalpojumu, zinātnēm, valdīšanas formām un valodas), kas publicēts laikrakstā "Gelehrte Beiträge zu den Rigischen Anzeigen" 1764. gadā. Brāļi bieži vien tiek jaukti.
1787. gadā apprecējis Katarīnu Elizabeti Bloku (Block), Valmieras skolas rektora J.H. Bloka meitu. Ģimenē auguši 5 dēli un 4 meitas.

Pēc studijām Kēnigsbergā, ieradies Livonijā. Strādājot Rīgā darbojies t. sauc. Bērensu aprindās, kur valdījušas apbaismības idejas un apgrozījušies tādi ievērojami ļaudis kā vēlākie filosofi J.G.Herders un J.G. Hāmanis, grāmatizdevējs J.F. Hartknohs, vēsturnieks J.K. Broce u.c. Jādomā, šīs aprindas iedvesmoja K. Harderu sākt vākt latviešu tautas nostāstus, tautasdziesmas, kā arī iedziļināties dažādos valodas jautājumos.

Kolēģi un draugi

Sākot darba gaitas Rubenes draudzē, K. Harders sadraudzējās ar V.D. Budbergu (1740–1784) – vācbaltu izcelsmes gleznotājs, kas bijis labi izglītots, aizrāvies arī ar dzeju, Rubenes draudzē ietilpstošās Ķieģeļu (Ķiegaļu) muižas īpašnieks. Kopā ar K. Harderu 1781. gadā muižā izveido spiestuvi. Pēc muižkunga nāves, 1784. gadā, K. Harders spiestuvi pārcēla uz Rubenes mācītājmuižu. Izdevis pirmos 9 "Vidzemes kalendāra" laidienus, iekļaujot dažādus izglītojošus laicīga satura darbus, veicinot jaunāko zinātnes atziņu izplatīšanu, gan arī spriedumus par sociālpolitiskiem jautājumiem (zemnieku tiesības, izglītība u.tml.).
Veicinājis lasīt, rakstīt un rēķināt prasmi latviešu zemnieku vidū, lai gan redzējis sekas 1777. gada zemnieku nemieriem, kuru laikā tika iesniegtas rakstiskās latviešu zemnieku sūdzības par muižkungiem, tā izsaucot pēdējo vēršanos pret zemnieku izglītošanu.
Kopā ar M.G. Loderu izdodot "Sprediķis pie izmeklēšanas to tiesnešu iz latviešu tautas" (1786.), aizsedzoties aiz dažādiem kristīgiem tekstiem, aicina tiesās par piesēdētājiem kalpojošos latviešu zemniekus kļūt atbildīgākiem, drosmīgākiem, nepakļauties augstākās varas ietekmei. Domas par latviešu zemnieku tiesībām viņš turpina "Vidzemes kalendāra" pielikumos iekļautajos darbos. Jādomā, tas ir iemesls, kādēļ "Vidzemes kalendāru uz 1790. gadu" bez sankcijām pārpublicē J.K.D. Millers un turpmākajos gados arī turpina to izdot.
Neskatoties uz to, ka skaidrojis zemniekiem viņu tiesības, rakstos mācījis aprēķināt gan ikdienišķai saimniekošanai nepieciešamas rēķinus, gan arī ar muižu saistītās finanses, kā piemēram, galvasnaudas maksājumus, tomēr aktīvus zemnieku nemierus uzskatījis par bezkaunību.

Atbildot uz Jaunpiebalgas mācītāja K.R. Girgensona aicinājumu baznīcas konventos lasīt apcerējumus par latviešu valodu, K. Harders nāk klajā ar plānu dibināt Latviešu biedrību (no tās vēlāk izaug "Latviešu draugu biedrība"). K. Harders ievēlēts par "Latviešu biedrības" priekšnieku.

Profesionālā darbība

Profesionālā darbība

Mācītājs Rubenes draudzē,
No 1806: arī Valmieras apriņķa prāvests.

Literārā darbība

Autordarbi
1781-1790: "Vidzemes kalendārs", ar pielikumiem. Pirmo izdevumu tematika cieši saistīta ar izdevēja personīgo attieksmi pret norisēm Livonijā, redzams darbs latviešu valoniecībā, iekļauti izglītojošie raksti. 1787.-1790. gada laidienos publicēti raksti “Patentes un pavēlēšanas, kas zemnie­kiem visuvairāk vaijaga zināt”, kur K. Harders oficiālajā tekstā patvaļīgi iestarpinājis savas domas un skaidrojumus. Iespējams, šis bija iemesls, kādēļ kalendāra tālāku izdošanu turpināja Rīgas izdevējs J.K.D Millers. Vairāki literatūrzinātnieki "Vidzemes kalendāra" nonākšanu citās rokās uzskata par pirmo literāro zādzību latviešu literatūras vēsturē
1782: "Kādas jaunas svētas dziesmas"
1782: vienlape "Priekš tiem kroga viesiem" – dzejojums ar pretalkoholisma propogandu, nav saglabājies
1784: "Latviešu ābece" (atkārtoti izdevumi 1785., 1796.), kur pirmo reizi pievienota reizināšanas tabula
1786: līdzautors J.G. Lodera darbam "Sprediķis pie izmeklēšanas to tiesnešu iz latviešu tautas", kurā uzsvērta tiesās kalpojošo piesēdētāju –latviešu zemnieku – atbildība
1788: "Izstāstīšana par tiem mācības gabaliem" – luterāņu katehisms, paredzēts Rubenes draudzes zemniekiem
1790: "Anmerkungen und Zusatze zu der neuen lettischen Grammatik des Herrn Probst Stender" ("Piezīmes un papildinājumi prāvesta Stendera kunga jaunajai latviešu gramatikai), darbs latviešu valodniecībā. izdots atkārtoti 1809. gadā
1795: "Tā pirmā pavāru grāmata" , kas adresēta muižas pavāriem
1806: "Rēķināšanas grāmatiņu ne priekš visiem tumšiem ļaudīm, bet tiem vien par labu sarakstīta, kas gudrību un gaišu prātu cienī
1809: piedalījies luterāņu dziesmu grāmatas "Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas" rediģēšanā. Tajā ievietotas 22 K. Hardera sacerētas dziesmas. Vairāk krājumā iekļuvušas vien Jaunpiebalgas mācītāja K.R. Girgensona dziesmas (87).

Tulkojumi
1804: "Likumi priekš Vidzemes zemniekiem", kur skaidroti zemnieku pienākumi un tiesības.

Manuskripti
Rokrakstā palikušos K. Hardera papildinājumus G. F. Stendera vārdnīcai publicējis A. Velligs darbā "Beitrage zur lettischen Sprachkunde" ("Raksti latviešu valodniecībā", 1828).

Darbs folkloristikā

Vācis latviešu folkloru. Viņa tautasdziesmu vākums ievietots Rūjienas mācītāja G. Bergmaņa izdotajos tautasdziesmu krājumos "Erste Sammlung lettischer Sinngedichte" un "Zweite Sammlung Lettischer Sinn-oder Stegreifs Gedichte". Kopā viņa vākums abos krājumos veido ap simt tekstu. Iespējams, bijis arī viens no līdzstrādniekiem, kas caur J. B. Fišeru nosūtījis latviešu tautasdziesmas filosofam J.G. Herderam 1870.-to gadu vidū. Vācis arī latviešu tautas ticējumus, nostāstus, pasakas.
Citātu galerija“Harders bija dziļi inteliģents, ar asu sociālo izjūtu apveltīts cilvēks, kas vērīgi sekoja laikmeta garīgās dzīves strāvojumiem.”
Apīnis A. Soļi senākās latviešu grāmatniecības un kultūras takās: apcerējumi. R.: Preses nams, 2000, 326. lpp.

K. Harders, atbildot uz Vidzemes superintendanta K.G. Zontāga jautājumu, kādi būtu mācītāju priekšlikumi skolu reformai:
"Ja nevar dot, ko sevišķi labu, tad labāk atstāt veco, to vietām salabojot; nenoplēsiet vecu ēku, kamēr nav savākti līdzekļi un izstrādāts plāns jaunas pils celšanai."
Švābe A. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma: Daugava, 1985, 53.lpp.

Citāts no K. Hardera "Rēķināšanas grāmatiņas" (1806):
Vēl arī ticiet manam vārdam, ka tā rēķināšana izdod dažu jauku prieku. Kad labs, mudrs puisis, kas iemīlējis to rēķināšanu, dažu labu vaļas stundu pie šās grāmatiņas kavējas un ar tiem rēķiniņiem lauzās; kad tas pēc ir ticis galā un rēķeniņa taisnība nāk klajumā, tiešām tas dažkārt spožu dālderi neņemtu pat to prieku, ko viņš jūt par savu rēķeniņu. Kad pa tam citi prieku krogos meklējuši un tur sevim dabūjuši zilu aci un sāpes kaulos.

K. Harders par savu darbību "Latviešu biedrībā", rakstot K.G. Zontāgam:
"Man nav ne zelta, ne sudraba, bet to, kas man pieder, dažas latviešu valodas zināšanas, labprāt gribu dot [šim teicamam pasākumam]."
Švābe A. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma: Daugava, 1985, 63.lpp.
SaiknesJohans Jakobs Harders - Brālis
Nodarbesfolkloras pētnieks
literāts
rakstnieks
grāmatizdevējs
izdevējs
folkloras vācējs
Dzimšanas vieta06.12.1747
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia
IzglītojiesKneiphofas ģimnāzija
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia

1764–1767
Kēnigsbergas Universitāte
Kaļiņingrada
Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia

Sākotnēji klausījies lekcijas filosofijā un matemātikā, t.sk. pie metafizikas un loģikas profesora Buka (Buck), kas tiecies gan uz reliģiju, gan dabaszinātnēm raudzīties no filosofijas viedokļa. No prof. Buka ieguvis arī zināšanas matemātikā un astronomijā. Brāļa iespaidā pievērsās teoloģijas studijām.

Darbavieta1768–1772 (Datums nav precīzs)
Rīga
Rīga
Brāļa ietekmē ieradās Livonijā un sākotnēji strādāja par mājskolotāju Rīgas vācu pilsoņa ģimenē. Brālis iesaistījis arī t. sauc. Bērensu aprindu sanākšanās, kur valdīja apgaismes iedvesmota attieksme pret latviešiem, tai skaitā filosofa J.G. Herdera atziņas.
Šajā periodā K. Harders arī iemācījās latviešu valodu.

1772–1817
Rubenes baznīca

Mācītājs Rubenes draudzē.

No 1806. gada Valmieras apriņķa prāvests.

Miršanas vieta16.08.1818
Miršanas un atdusas vietas nav zināmas.

Tiek rādīti ieraksti 1-4 no 4.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
06.12.1747Dzimšanas vietaPilsēta
2Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Kaļiņingrada
(Kaliningrad, Kaliningrad Oblast, Russia)
1764 - 1767IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1768 - 1772DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.