Konstantīns Aizpurs

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (11); Atdzejotājs (1); Recepcijas persona (2)

VārdsKonstantīns Aizpurs
KopsavilkumsKonstantīns Aizpurs (1919–2003) – dzejnieks, atdzejotājs, dramaturgs. Literatūrā darbojies kopš 1942. gada – rakstījis dzejoļus un atdzejojis no krievu, poļu un vācu valodas. Aizpurs rakstījis un atdzejojis arī esperanto, publicējies esperantistu izdevumos. Aizpura dzejoļi, poēmas un fabulas regulāri publicēti dažādos periodiskos izdevumos, vairāku lugu autors. 90. gados rakstījis un publicējis esejas par rakstniekiem Konstantīnu Raudivi, Ādamu Mickeviču, par pirmo latviešu režisoru Jāni Peitānu. Rokrakstā palicis dzejoļu krājums "Liepu zemes dziesmas".
Personiska informācijaAudzis zemnieka ģimenē.

Strādājis par skolotāju Krāslavas rajona Robežniekos, Rundālē un Rīgā, Vecmīlgrāvī.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Kopš 1942. gada darbojies literatūrā – rakstījis dzejoļus un atdzejojis no krievu, poļu un vācu valodas.
Pirmā publikācija – dzejolis "Ciematā" laikrakstā "Daugavas Vēstnesis" 1942.27.III. Jau šis dzejolis rāda Aizpura daiļradei raksturīgo tvirto, rūpīgi izstrādāto veidojumu, skaidro domu, interesi par laikmeta pārvērtībām un savu vietu tajās.

Pēckara publikācijās laikrakstā "Literatūra un Māksla" tiem gadiem raksturīgā tematika – darba dzīve (dzejolis "Meža cirtēji"), padomju patriotisms ("Par dzimteni kritušie"), tautu draudzība ("Viešņa no Gruzijas").
40. gadu beigās iesniedzis RS dzejoļu krājuma "Rīts pār Daugavu" manuskriptu, kas kritizēts dzejas sekcijā; publikācijā "Kaitīga dzeja" ("Literatūra un Māksla", 1949, 27.II) Aizpura dzeja raksturota kā sveša padomju dzīvei un kā spilgts buržuāziskā formālisma un dekadences paraugs, kur jūtama Viktora Eglīša un Edvarta Virzas skola. Šis krājums netika izdots.

Aizpura dzejoļi, poēmas un fabulas regulāri publicēti dažādos periodiskos izdevumos – "Karogs", "Zvaigzne", "Padomju Jaunatne", "Pionieris", pēc 1988. gada – "Elpa", "Diena", "Latvijas Zeme", "Atpūta", "Treji Vārti".
Rokrakstā palicis dzejoļu krājums "Liepu zemes dziesmas".
Aizpurs izkopis klasisku dzejas formu, rakstījis daudz sonetu.

Atdzejojumi

1945: pirmais publicētais atdzejojums – fragments no Ādama Mickeviča poēmas "Konrads Vallenrods" laikrakstā "Literatūra un Māksla" 1945.30.XI.
Pilns šīs poēmas tulkojums no poļu valodas grāmatā "Konrāds Valenrods. Vēsturiska poema par lietuvju un senprūšu cīņām" izdots 1947. gadā.

Atdzejojis Fjodora Tjutčeva, Ivana Buņina, Frīdriha Šillera, Juliana Tuvima, Vladislava Broņevska dzejoļus, poēmas un balādes, Aleksandra Puškina poēmu "Kaukāza gūsteknis" (1950),
Aizpurs rakstījis un atdzejojis arī esperanto, publicējies esperantistu izdevumos.

2000. gadā izdota Aizpura atdzejojumu grāmata "Es cerēju...".

Dramaturģija

Devums dramaturģijā – nesaistītā valodā sarakstītas 5 lugas, saistītā – 3 vēsturiskas drāmas. Tajās varoņu romantiskie likteņstāsti risinās uz vēsturisku notikumu fona. Vēsturiska drāma par Kauguru nemieriem 1802. gadā "Ielenktā pils" izdota datortehnikā (1993), "Ko dzied Rīgas gaiļi?" (1996).
Vēsturiskās lugas "Igo Krāslavā" darbība risinās 1838. gadā.
Popularitāti iemantojusi raidluga "Līgo vakars Jaunzemniekos".

Publicistika un kritika

Pirmajos pēckara gados rakstījis teātra kritikas.

90. gados rakstījis un publicējis esejas par rakstniekiem Konstantīnu Raudivi, Ādamu Mickeviču, par pirmo latviešu režisoru Jāni Peitānu.
Aizpurs ir vairāku dziesmu tekstu autors.
Nodarbesskolotājs
dzejnieks
tulkotājs
dramaturgs
Dzimšanas vieta05.01.1919
Kozirauci
Barinauci, Ķepovas pagasts, Dagdas novads
Dzimis Asūnes pagasta Koziraučos (mūsdienās Ķepovas pagasts).

Izglītojies1931
Ķepovas pamatskola
Ķepova
Ķepova, Ķepovas pagasts, Dagdas novads

Beidzis Ķepovas (arī – Ķepavas) četrklasīgo pamatskolu.


1933
Asūnes pamatskola
Osiuns [o]
Asūne, Asūnes pagasts, Dagdas novads

1933. gadā beidzis Asūnes sešklasīgo pamatskolu.


1939
Krāslavas Valsts ģimnāzija
Krāslavas pils
Pils iela 2, Krāslava, Krāslavas novads, LV-5601

Beidzis Krāslavas ģimnāziju.


1942
Jelgavas skolotāju institūts
Jelgava
Jelgava

Mācījies Jelgavas skolotāju institūtā.


1946–1948
Latvijas Valsts universitāte

Studējis LVU ekonomiku un vēsturi.

DarbavietaRobežnieki
Robežnieki, Robežnieku pagasts, Krāslavas novads
Strādājis par skolotāju Krāslavas rajona Robežniekos.

Pilsrundāle
Pilsrundāle, Rundāles pagasts, Rundāles novads

Otrā pasaules kara laikā strādājis par skolotāju Rundālē.


Vecmīlgrāvis
Vecmīlgrāvis, Rīga
Strādājis par skolotāju Rīgā, Vecmīlgrāvī.
Miršanas vieta23.06.2003
Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Kozirauci
(Barinauci, Ķepovas pagasts, Dagdas novads)
05.01.1919Dzimšanas vietaCiems
2Ķepova
(Ķepova, Ķepovas pagasts, Dagdas novads)
1931IzglītojiesCiems
3Osiuns [o]
(Asūne, Asūnes pagasts, Dagdas novads)
1933IzglītojiesCiems
4Krāslavas pils
(Pils iela 2, Krāslava, Krāslavas novads, LV-5601)
1939IzglītojiesMuiža
5Jelgava
(Jelgava)
1942IzglītojiesPilsēta
6Robežnieki
(Robežnieki, Robežnieku pagasts, Krāslavas novads)
(Nav norādīts)DarbavietaCiems
7Pilsrundāle
(Pilsrundāle, Rundāles pagasts, Rundāles novads)
(Nav norādīts)DarbavietaCiems
8Vecmīlgrāvis
(Vecmīlgrāvis, Rīga)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsētas daļa

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.