Kārlis Skalbe

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (162); Recepcijas persona (58)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsKārlis Skalbe
PseidonīmsAustris, Vakargailis
Personiska informācija

SKALBE Kārlis [1879.7.XI Vecpiebalgas pag. Incēnos - 1945.15.IV Stokholmā, Zviedrijā, urna novietota Augstās kraujas baznīcas (Hogalidzkyrkan) kolumbārijā, pārapbed. 1992.20.VI Vecpiebalgas Saulrietos] - rakstnieks. Sieva - tulkotāja Lizete Skalbe.
Dz. kalēja ģim. Māc. Veļķu pagastsk. (1887-90) un Vecpiebalgas draudzes sk. (1890-93). Pirmā publikācija - dzejolis "Sapnis" (ar ps. Austris) laikr. "Balss" 1896.3./15.VII. 1895-99 S. bija laukstrādnieks, kolportieris, vēršu dzinējs. Pirmā grām. - dzejojums "Pie jūras" (1898). S. strād. par rakstveža palīgu Raunā (1896-98) un pie P. Blaua Ērgļos (1898-1901), kur iepazinies ar R. Blaumani. Pašmācības ceļā sagatavojies un nolicis eksāmenus, 1901 ieguvis tautskolotāja tiesības. 1901-04 strād. par otro skolotāju Ērgļu pagastsk., kuru vadījis R. Blaumaņa brālis Arvīds. Šajā laikā S. iepazinies ar A. Austriņu, J. Akurateru, J. Poruku, L. Erdmani (no 1910 sieva L. Skabe). Izd. S. dzejoļu krāj. "Cietumnieka sapņi" (1902), "Kad ābeles zied" (1904), pasaka "Kā es braucu Ziemeļmeitas lūkoties" (1904), stāsts "Skaņas iz tālumiem" (1905). Šī perioda darbos S. romantismam raksturīgs krass ilgu, sapņu un realitātes pretnostatījums, protests pret merkantilismu un despotiju. S. iesaistījās sab. dzīvē, piedalījās nelegālā pulciņa "Trubadūri Vidzemē" darbā. Kā politiski neuzticams S. tika atlaists no skolotāja vietas un 1904. g. rudenī kopā ar A. Austriņu devās uz Ģipku Kurzemes jūrmalā. 1905 S. piedalījās Ljas skolotāju kongresā Rīgā, bija skolotāju biroja loceklis. 1905. g. beigās S. nodibināja un rediģēja žurn. "Kāvi". Par dažiem tajā ievietotajiem darbiem, kas simpatizēja rev., žurn. tika slēgts un pret S. ierosināta prāva.
1906. g. sāk. S. emigrēja uz Šveici (Cīrihi). 1906 S. dažus mēnešus puslegāli pavadīja Ljā, 1907. g. vasarā aizbrauca uz Somiju un Norvēģiju (uzturējās līdz 1909. g. beigām). Somijā S. pētīja ziemeļu tautu, kā arī kr., indiešu u.c. tautu folkloru, lasīja Ļ. Tolstoja darbus. 1906 S. parakstīja t.s. dekadentu manifestu žurn. "Dzelme". Iznāca S. dzejoļu krāj. "Zemes dūmos" (1906), "Veļu laikā" (1907), pasakas un tēlojumi "Ezerieša meita" (1907). Dzejoļu krāj. "Emigranta dziesmas" (1909) spēcīgi izteikta trimdas izjūta, kas ir viens no emocionāli skarbākajiem S. krājumiem.
1909. g. beigās S. atgriezās Rīgā, dzīv. Vecmīlgrāvī Burtnieku namā. Neilgi viņš bija laikr. "Rīta Vēstnesis" atbildīgais red. (1910). 1911 XII S. tika apcietināts un kā bijušais žurn. "Kāvi" red. notiesāts, 1913 II atbrīvots. Cietumā daudz lasījis vācu liriku, tulk. A. Puškina, O. Vailda darbus. Iznāca pasaku krāj. "Pazemīgās dvēseles" (1911). Ar dzejoļu krāj. "Sirds un saule" (1911) S. strofikā par noteicošo kļuva četrrinde. Šajā krāj. jau pilnībā izpaužas S. dzejai raksturīgais jūtu dziļums, spilgtā tēlainība un muzikalitāte. Cilvēka dvēseles izjūtas un daba ir galvenie S. lirikas ierosmes avoti. S. emocionalitāte apvaldīta, taču tās iekšējā, slēptā enerģija ar suģestīvu spēku piepilda dzejas tēlus, caur tiem lakoniski, bet precīzi pārraidot noskaņu. Mākslin. pārliecinoši S. talants atklājas dzejoļu krāj. "Sapņi un teikas" (1912) un pasaku krāj. "Ziemas pasakas" (1913). S. prozas nozīm. daļa ir pasakas; tajās uzsvērta cilvēka garīgā spēka loma pasaules pārveidē, naida un vardarbības noliegums (konceptuāla šajā ziņā ir pasaka "Kaķīša dzirnavas", 1913). Latv. folklorai tuvs S. pasaules uztveres sinkrētisms. S. pasaku centrā nav spraigu notikumu, galv. uzmanība pievērsta cilvēka tikum. attīstībai ("Pasaka par vērdiņu", "Milzis", "Jūras vārava", "Bendes meitiņa", "Karaļa krāsnkuris" u.c.).
1914 kā laikr. "Dzimtenes Vēstnesis" korespondents S. nonāca Polijā. 1915 S. strād. laikr. "Līdums" un gada beigās aizbrauca uz Maskavu, kur vadīja Latv. kult. biroja mākslas nod.; tajā pašā laikā rediģēja žurn. "Varavīksne". 1916 S. atkal strād. laikr. "Līdums" Valkā, pēc tam laikr. "Jaunākās Ziņas" Rīgā. 1916. g. beigās S. iestājās latv. strēln. bataljonā, kur veica gk. kancelejas darbu. Šā laika dzejā un tēlojumos ("Kara gleznas", 1914, "Kurzemē", 1919, u.c.) spilgts izpostītās dzimtenes tēls, aicinājums saglabāt cilvēcību. S. rediģēja laikr. "Laiks" (1917), bija Ljas Nac. padomes loc. un viens no lit. žurn. "Jaunā Latvija" (1918) radaktoriem. Ljas Brīvības cīņu motīvi variējas dzejoļu krāj. "Daugavas viļņi" (1918), ko ievada liroepiskais, metrikā perfekti izstrādātais t.p. nos. cikls. S. bija viens no aktīvākajiem neatkarīgās Ljas valsts idejas aizstāvjiem. Grām. "Mazās piezīmes" (1920) viņš izteicis savus apsvērumus par valsts polit. un tikum. modeli.
Līdz 1934 S. aktīvi piedalījās Ljas sab. un polit. dzīvē - bija Saeimas deputāts (1922-25, 1931-34). S. bija daiļlit. žurn. "Piesaule" red. (1928-35) un vadīja laikr. "Jaunākās Ziņas" lit. nod. (1920-40). 1930 S. tika ievēlēts par Latvju rakstn. un žurnālistu arodb-bas pr-ju. Iznāca S. pasaku krāj. "Pasaka par vecāko dēlu un citas pasakas" (1924), "Manu bērnības dienu mēnesis un citas pasakas" (1926), "Mātes leģenda" (1928), "Muļķa laime" (1932), "Garā pupa" (1937). Dzejoļu krāj. "Pēclaikā" (1923) un "Vakara ugunis" (1927) dominē vientulības, sāpju un rezignācijas noskaņas, krāj. "Zāles dvaša" (1931) atklāj zināmu radošā impulsa atslābumu. Pēdējais krāj. "Klusuma meldijas" (1941) rāda S. ieiešanu padziļinātā, caur sāpēm un zaudējumiem gūtā apcerīgumā.
1940 S. tika uzņemts Ljas Pad. rakstn. savienībā, S. piešķirta personālā pensija. Vācu okup. laikā (1942-44) S. vadīja lit. žurn. "Latvju Mēnešraksts". 1944 XI S. emigrēja uz Zviedriju. Tur public. dzejoļus un mazās piezīmes laikr. "Latvju Ziņas" un "Latvju Vārds". 1945 II S. tika ievēlēts jaundibinātās Latv. apvienības padomē. Miris Serafima slimnīcā Stokholmā. - Ps.: Vakargailis.
Izd. raksti 2 sēj. (1906-10), Kopoti raksti 5 sēj. (1922-23), 10 sēj. (1938-39), Raksti 6 sēj. (Stokholmā 1952-55). Dzejas izlases - "Dzeja" (1957), "Saules vārdi" (1969); pasaku izlases (1957, 1979), stāstu un tēlojumu krāj. "Dzīvības siltums" (1980).
L. Rozītis P. Kārlis Skalbe // Ritums, 1921, 1; Birkerts A. Kārlis Skalbe // Skalbe K. Kop. r. R., 1922-23. 1.-5. sēj.; Ērmanis P. Kārļa Skalbes dzīve // Skalbe K. Kop. r. R., 1938. 1. sēj.; Egle R. Kārļa Skalbes dzejas māksla // Turpat, 1939. 10. sēj.; Mauriņa Z. Klusuma burvis // Mauriņa Z. Saules meklētāji. R., 1939; Bērziņš A. Kārlis Skalbe // Bērziņš A. Pazīstamas sejas. Detmolda, 1947. 2.sēj.; Labrence V. Kārlis Skalbe un viņa dzeja // Skalbe K. Dzeja. R., 1957; Osmanis J. Kārļa Skalbes pasaku valstībā // Skalbe K. Pasakas. R., 1957; Eihvalds V. Saules koka meklētāja simtgade // Varavīksne. 1979. R., 1979; Bērsons I. Gājējs vasarā // Karogs, 1979, 11-12; Priedīte A. Karaļu un karaļu apkaimes loma Kārļa Skalbes pasakās // Zari-87. Stokholma, 1987; Treimane I. K. Skalbe un "Latvju Mēnešraksts" // Materiāli par literatūru un mākslu Latvijā 1941.-1945. gadā. R., 1990; Janelsiņa-Priedīte A. Als die Baume sprechen konnten: Zur Funktion des Bildes in Karlis Skalbes Marchen. Stockholm, 1987.
I. Treimane

SaiknesMudīte Austriņa - Krustmeita
Lizete Skalbe - Sieva
Jānis Skalbe - Dēls
Ilze Marta Skalbe-Legzdiņa - Meita
Nodarbesrakstnieks
Dzimšanas vieta07.11.1879
Izglītojies1887–1890
mācījies
Veļķu pagastskolā

1890–1893
Vecpiebalgas draudzes skola
Vecpiebalga
Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads
Miršanas vieta14.04.1945
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden
Apglabāts20.06.1992
Urna novietota Augstās kraujas baznīcas (Hogalidzkyrkan) kolumbārijā. Pārapbedīts 1992. gadā Vecpiebalgas Saulrietos.
ApbalvojumiRīgas Latviešu biedrības prēmija
1913

Rīgas Latviešu biedrības prēmija
1914

Triju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Domes 1926. gada 16. novembra lēmumu.
III šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Vakara ugunis".
Literatūra
1927

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par stāstu "Burvja sirds".
Literatūra
1936

Annas Brigaderes prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Klusuma melodijas".
1943

Tiek rādīti ieraksti 1-2 no 2.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Vecpiebalga
(Vecpiebalga, Vecpiebalgas pagasts, Vecpiebalgas novads)
1890 - 1893(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
2Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
14.04.1945(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.