Kārlis Jēkabsons

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (72); Recepcijas persona (16)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsKārlis Jēkabsons
PseidonīmsRoberts Skarga
Kopsavilkums

Kārlis Jēkabsons (1879–1945) – dzejnieks, rakstnieks un dramatiķis. Viņa literārais mantojums ir skaitliski apjomīgs, taču laika pārbaudi izturējusi tikai neliela daļa darbu. Pieder pie tiem latviešu rakstniekiem, kuri 20. gadsimta sākumā vēlējās modernizēt latviešu literatūru, mācoties kā pie krievu simbolistiem, tā Rietumeiropas rakstniekiem un filozofiem. Parakstījis tā saukto dekadentu jeb simbolistu manifestu “Mūsu mākslas principi” (Dzelme, 1906, Nr. 5). Jēkabsona dzejā saglabājas sentimentālisma tendences, modernisma iezīmes izpaužas impresionistiskā pasaules tvērumā un jūtu tēlojumā.

Personiska informācijaDzimis Ogres pagasta "Skuķos" saimnieka astoņu bērnu ģimenē.
1911: februārī piedzīvo garīgu krīzi un uz pāris nedēļām tiek ievietots Dr. Šēnfelda nervu klīnikā.
1915–1917: dzīvo Pēterburgā.
1917: vasarā apprecas ar Malvīni Beču.
1917–1918: dzīvo Pleskavā.
1918: Jēkabsonu ģimenē piedzimst dēls Leonards.
1918: martā atgriežas Rīgā.
1945: maijā kopā ar dēlu bēgļu laivā dodas uz Zviedriju, pie Gotlandes krastiem padomju krastu apsardze bēgļus pārtver un atved atpakaļ uz Latviju.
Profesionālā darbība1899: pirmā publikācija – Emīla Klara dzejoļa "Viss kluss pie smēdes ugunskura..." tulkojums laikraksta "Dienas Lapa" literārajā pielikumā 16. oktobrī.
1906: parakstījis latviešu dekadentu manifestu "Mūsu mākslas motīvi" (Dzelme, Nr. 5).
1906: iepazīstas ar vācbaltiešu dzejnieku Johannesu fon Ginteru (Johannes von Guenther, 1886–1973), kas viņu iepazīstināja ar krievu simbolistu Alekseju Remizovu, kurš savukārt ar Pēterburgas dzejniekiem simbolistiem Aleksandru Bloku, Andreju Beliju, Vjačeslavu Ivanovu.
1908: Kārlim Jēkabsonam un Jānim Akurateram bija iecere Pēterburgā apgādā Знание izdot latviešu literatūras krājumu krievu valodā. Jēkabsons algojis tulkotājus, braucis uz Pēterburgu, diemžēl iecere neīstenojās.

Literārie darbi

Dzejoļu krājumi

1904: “Uz mūsu zemes”
1905: “Gaitniecības ceļš”
1907: “Dziesmas un balādes”
1906: balāde “Sniegbaltīte”
1906: “Uz aizlauzta zara”
1906: “Pie meža ezera”
1907: balāde “Stāsts par kalpa sievu Ilzi”
1908: poēma “Lietavas sargi”
1909: “Poēmas”
1909: balāde “Ķēniņa nakts”
1909: poēma “Laumīte”
1909: poēma “Trīs meldera meitas un velns”
1909–1913: Kopoti raksti 3 sējumos (“Dziesmas un balādes”, poēmas, “Dziļš miers”)
1913: “Dziļš miers”
1922: “Mīla”
1923: “Jūra”
1923: “Sfinksa”
1923: “Šūpoles”
1927: “Dzidri tāļumi”
1937: “Debesgaisma”
1939: “Lirika”2 sējumos
1943: “Urasimataro”

Romāni

1906: “Uguns” (žurnālā “Pret Sauli”, Nr. 1–3, nepabeigts)
1907: “Dēmona slāpes” (žurnālā “Dzelme”, Nr. 2–6)
1921: “Muižnieka meita”
1923: “Sievietes grēks”
1927: “Briljantu karaliene”
1929–1930: "Heinrihs Rautenfelds”
1930: “Kristīne un Zigfrīds” (pastāv versija pēc paša Jēkabsona stāstītā, ka šo un iepriekšējo romānu sarakstījusi viņa sieva Malvīne)
1931: “Nikolajs II”
1942: “Dzimtā sēta”

Īsproza

1923: noveles “Vīzijas”
1926: stāsts “Jautri ļaudis”
1926: noveles “Sievietes”
1933: stāsts “Lilita”

Satīriskie darbi prozā

1907: “Ko Tas Kungs mīļo, tos Viņš pārmāca”
1910: “Kas ir tautas ienaidnieks?”

Lugas

1910: “Vieglprātības augļi”
1911: “Burtnieks”
1911: Ņemnaudu mantinieks”
1912: “Pilsētnieks””
1913: “Jaunā gada sagaidīšana”
1923: “Sirdsapziņa”
1924: “Līga”
1926: “Lāga vīrs”
1928: “Pa šķirtiem ceļiem”
1928: “Sultāna harēms”
1936: “Draudāru līgava

Tulkojumi un atdzejojumi

1906: Henriks Ibsens. Džons Gabriels Borkmans. Rīga: Imantas apgāds.
1906: Moriss Meterlinks. Piecpadsmit dziesmas. Rīga: Burtnieks.
1906: Ivans Mitropoļskis. Notiesātie. Rīga: R. Rātmaņa ģenerālkomisijā.
1907: Ali Trigs-Heleniuss. Bērnu teātrsi: dramatiski skati. (Ar Roberta Skargas vārdu.) Rīga: Ziemeļblāzma.
1908: Moljērs. Tartifs. (Ar Roberta Skargas vārdu.) Rīga: Imantas apgāds.
1908: Volts Vitmens. Zāļu stiebri. (Ar Roberta Skargas vārdu.) Rīga: Imantas apgāds.
1910: Henriks Ibsens. Doktors Stokmans. Rīga: D. Zeltiņš.
1911: Henriks Ibsens. Jūras sieviete. Rīga: Zeltiņš.
1911: Ivans Krilovs. Pasaciņas. Rīga: K. Kociņš.
1911: Mihails Ļermontovs. Dēmons. (Ar Roberta Skargas vārdu.) Rīga: Imantas apgāds.
1911: Ļevs Tolstojs. Tumsības vara. (Ar Roberta Skargas vārdu.) Rīga: D. Zeltiņš.
1912: Viktorjēns Sardū. Dora. Rīga: B. Baumaņa drukātava.
1913: F. E. Džoliti. Venēcijas līgava jeb Varmāciba un mīlestība. Rīga: Tautas literatūras grāmatu apgādniecība.
1913: Hermanis Heijermanss. Vajātie: drāma. Vecmīlgrāvis: Imantas apgāds.
1914: Ivans Krilovs. Izmeklētas fabulas. (Ar Kārļa Jēkabsona ievadu.) Rīga: Imantas apgāds.
1922: Bomaršē. Figaro kāzas. Rīga.
1923: Moljērs. Skapēna nedarbi. Rīga: Leta.
1924: Anrī de Renjē. Bailes no mīlestības. Rīga: Imantas apgāds.
1926: Ž. Kurtelēns. Lāga vīrs. Rīga: R. Lukstiņš.
1928: Moljērs. Ārsts pret paša gribu. (Publicēta kopā ar Kārļa Jēkabsona viencēlienu "Pa šķirtiem ceļiem".) Rīga: Imantas apgāds.
1936: J. Fedorčenko. Kas pateiks – kur gals, kur sākums: mazās pilītes piedzīvojumi. Maskava: Prometejs.
1937: Moljērs. Skopulis. (Ar Kārļa Jēkabsona priekšvārdu.) Rīga: Valters un Rapa.
1937: Aleksandrs Ostrovskis. Belugina precības. Rīga: Imantas apgāds.

Kārļa Jēkabsona dzeja mūzikā
Dziesmas ar Kārļa Jēkabsona dzeju komponējuši Ādolfs Ābele, Ralfs Alunāns, Jānis Cītulis, Emīls Dārziņš, Volfgangs Dārziņš, Jānis Dreimanis, Lūcija Garūta, Jēkabs Graubiņš, Miervaldis Grīnbergs, Marija Gubene, Arnolds Kalnājs, Alfrēds Kalniņš, Eduards Kalniņš, Jānis Mediņš, Jāzeps Mediņš, Helmers Pavasars, Jānis Reinholds, Arturs Sīlis, Bruno Skulte, Alfrēds Sproģis, Eduards Stots, Arnolds Šturms, Jānis Zālītis.
Citātu galerijaUz mūsu zemes (1904), Uz aizlauzta zara (1906), Pie meža ezera (1906)
"Jūs atminaties, kas tas bija par mūsu laiku mūsu literatūrā, kad Jēkabsons dzejoja šos trīs dzejoļu krājumus? Šis laiks, no kura latviešu dzejai vajadzēja iziet atjaunotai, bij pilns dīvainu ērmotību, gan patapinātu, gan no pašu rakstnieku psiholoģijām ņemtu. Vecie reālistiskie paņēmieni salūza, un latviešu laucinieciskajā dvēselē ieplūda citu tautu vismodernākās literatūras iespaidi. [..] Arī Jēkabsons dod meslu vispārējam virzienam, un viņa dzeja sāk pildīties grieķu mitoloģiskiem tēliem, kurus viņš grib sakausēt ar latvisko mitoloģiju [..]. Kamēr pie citiem pārvērtības nesošais laiks izteicās loģiskā ceļā, jaunās psiholoģiskās atziņās, ceļot augšā vēl līdz šim pie mums noklusētas dvēseles īpašības, Jēkabsonam viņš izpaužas impresionistiski [..].

Virza, Edvarts. Kārlis Jēkabsons. Virza, Edvarts. Raksti. 2. sēj. Rīga: Zinātne, 2008. 530. lpp.

Lirika. Izmeklētas dzejas (1939)
"[..] tieši lirika un tikai lirika ir tā dzejas nozare, kas Kārlim Jēkabsonam ļauj saņemt apliecību par pienācīgas vietas tiesībām latviešu literatūras vēsturē. [..] kaut gan Jēkabsons ir rakstījis ļoti daudz dzejoļu un nekad nav bijis kautrīgs pats stāvēt un krist par savu sacerējumu māksliniecisko vērtību, viņam nav laimējies iegūt kaut cik vērā liekamu popularitāti plašās lasītāju masās. Ir taisnība, ka, piemēram, tādus dzejoļus kā "Mirdzi kā zvaigzne", "Šalc tu, birztaliņa", "Nāc man līdz", arī vēl dažus citus pazīst skolas bērni un sirmgalvji, dažkārt nemaz nezinādami, ka autors tiem Kārlis Jēkabsons. Bet šī apskaužamā popularitāte ir komponistu nopelns, viņi ieskandinājuši atsevišķus Jēkabsona dzejoļus visā tautā uz laiku laikiem.
Dzejisko jūtu izteikšanai viņš nekad nav rimis meklēt vispiemērotākos vārdus. To apliecina kaut vai diezgan bieži sastopamās aliterācijas un asonanses. Jūtas, kas radušās pēc viena un tā paša ierosinājuma, var tomēr būt ļoti atšķirīgas. Viena sīka niansīte var būt nozīmīga, lai rastos pavisam jauna dzejiska glezna. Kur rast vārdus, lai fiksētu šādu sīku niansīti? [..] Tai lielajā vārdu skaitā, kas sastāda latviešu valodu, liels skaits ir sinonīmu. Taču katram sinonīmam ir kāda nozīmes nianse, kas to atšķir no pārējiem. Dzejiskā valodā izvēlēties no daudziem sinonīmies vispiemērotākos – tas nozīmē ļoti daudz."

Rudzītis Jānis. Kārļa Jēkabsona lirika. Daugava, 1939, Nr. 11.

“Ja popularitātei ir kāds sakars ar anekdotiem, kas par kādu personu cirkulē tautā, tad Kārlis Jēkabsons ir viens no vispopulārākiem latviešu dzejniekiem. Naivitāte un pēkšņas iedvesmes spēja apaudzinājusi viņa gaitas ar jautriem nostāstiem kā ar mežonīgi sazēlušu ataugu, aiz kuras zaļā biezokņa dzejnieks kā cīrulis izdzied savas dziesmas, pats reibdams un priecādamies par savām liriskajām meldijām. Viņa dzejoļi ir arī visvairāk komponēti, un tādā nozīmē zināmā mērā par īstenību kļuvis joks, ko priekš gadiem divdesmit atļāvušies draugi, ievēlēdami Jēkabsonu par “dzejnieku karali”.”

J. N. Kārlis Jēkabsons. Tēvija, 1941, 18. decembrī.

Nodarbesdzejnieks
tulkotājs
rakstnieks
dramaturgs
Dzimšanas vieta05.04.1879
Ogre
Ogre, Ogres novads
Izglītojies1889–1895
Ogres 6-klašu pamatskola
Ogre
Ogre, Ogres novads

Ogres pagastskola


1896–1897
Kārļa Millera reālskola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

1897–1902
N. Mironova komercskola
Rīga
Rīga

1910–1912
Rīgas Politehniskais institūts

1914–1915
Rīgas Politehniskais institūts
Darbavieta1915–1917
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Strādā ģimnāzijā par skolotāju.


1917–1918
Laikraksts "Dzimtenes Vēstnesis"
Pleskava
Pskov, Pskov Oblast, Russia

Ārzemju nodaļas vadītājs


1919
Apgādības ministrija
Rīga
Rīga

Sevišķu uzdevumu ierēdnis (vāc ziedojumus armijai).

Apcietinājums1906

Rudenī 105 dienas pavada Centrālcietumā iepriekšējā izmeklēšanā, tika apsūdzēts par piederību pie sociāldemokrātijas. Kā pierādījums tika izmantota Kārļa Jēkabsona romāna "Uguns" publikācija žurnālā "Pret Sauli".

Miršanas vieta01.04.1946
Ventspils
Ventspils
Apglabāts00.04.1946
Ventspils
Ventspils
Apbedīts Meža kapos.
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Rudens zelts".
Literatūra
1936

Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Ogre
(Ogre, Ogres novads)
05.04.1879Dzimšanas vietaPilsēta
2Ogre
(Ogre, Ogres novads)
1889 - 1895IzglītojiesPilsēta
3Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1896 - 1897IzglītojiesPilsēta
4Rīga
(Rīga)
1897 - 1902IzglītojiesPilsēta
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1915 - 1917DarbavietaPilsēta
6Pleskava
(Pskov, Pskov Oblast, Russia)
1917 - 1918DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1919DarbavietaPilsēta
8Ventspils
(Ventspils)
01.04.1946Miršanas vietaPilsēta
9Ventspils
(Ventspils)
31.03.1946ApglabātsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.