Kārlis Dziļleja

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (47); Sastādītājs (3); Redaktors (3); Līdzautors (1); Komentāra autors (6); Recepcijas persona (11)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsKārlis Dziļleja
PseidonīmsK. Lejnieks
Personiska informācijaDZIĻLEJA Kārlis (līdz 1940.12.II Kārlis Tīfentāls; 1891.13.XII Pastendes pag. Brūžkalnos - 1963.16.XII Zviedrijā, Stokholmā, turpat apbed. Mēža kapos, pārapbed. 1991 IX Talsu Jauviņu kapos) - rakstnieks, literatūrkritiķis, pedagogs.
Dz. zemnieka ģim. Māc. Stendes pagastsk., Talsu pils. sk., 1900 beidzis ped. kursus Cēsīs, strād. par skolotāju Koknesē; 1911-14 māc. Belgorodas skolotāju inst., pēc beigšanas strād. par skolotāju Majoros, Harkovā, Pēterburgā, kur 1918 beidzis Augstākos komerczinību kursus. Ljas Tautas padomes loceklis. No 1919 Rīgas domnieks (s-d. frakcijā), 1925-34 Rīgas domes revīzijas komis. pr-js, Ljas Tautas padomes loc., 1927-34 Ljas ārpussk. izgl. padomes valdes pr-js, arī Dailes t-ra vadības loceklis. 1932-34 Strādnieku t-ra direktors, 1920-34 Tautas augstsk. lektors. 1927-34 žurn. "Jaunais Cīrulītis" red., no 1924 žurn. "Domas" t-ra un sab. hronikas nod. vad., 1929-34 žurn. "Domas" redaktors; bijis arī citu period. izd. red. kolēģiju loceklis. Ljas PEN kluba biedrs, vēlāk ģenerālsekretārs.
Pirmā publikācija - humoristiski stāsti laikr. "Latvija" lit. pielikumā 1908.8./21.XI, kā arī "Zvārguļa Zobgala kalendārā", pirmās recenz. 1912. g. periodikā. Rakstījis dzejoļus (krāj. "Sejas"), stāstus (krāj. "Seklais laiks", abi 1925), tēlojumus bērniem ("Bundiņš", "Janka, kur grāmata?", abi 1927, "Bundiņa dienasgrāmata", 1928). Nozīmīgākas bija literatūrteorēt., ped. rakstura apceres, grām. un t-ra izrāžu recenzijas. Politiskajā pārliecībā D. bija sociāldemokrāts, estētiskajos kritērijos balstījās uz marksisma tēzēm par lit. sab. uzdevumiem, kritikā par primāro uzskatīja mākslas darba izskaidrošanu, nereti ieslīga sociālā tendenciozitātē. Bagātu faktu materiālu iestrādājis monogr. apcerēs "Jānis Asars dzīvē un darbā" (1925), "Garlībs Merķelis" (1935), "Janis Rozentāls" (1936, atkārtots izd. 1996), "Ādolfs Alunāns" (1937), "Vecais Stenders", "Neredzīgais Indriķis" (abas 1938). Sast. J. Ruģēna darbu izlasi "Dzīve un darbi" (1939) un Laubes Indriķa Rakstus (1-2, 1939), abiem sar. monogr. apceres, komentārus un sast. bibliogrāfiju. Periodikā public. rakstus par Raini, arī Raiņa dzimtas pirmo ģenealoģisko pētījumu "Pa Raiņa senču pēdām" ("Domas", 1929, 5). 20. un 30. gadu latv. māc. grāmatu vidū nozīmīgi bija D. lit. vēst. un teorijas kursi vsk. un psk.: "Latviešu rakstniecības teorija" [1915], "Poētika" (1920, 1928{2}, (jauns variants: 1948, 1985)), "Latvju rakstniecības vēsture pamatskolām" (1921, 1933{5}), "Mazā poētika pamatskolām" (1921, 1931{6}), "Latviešu literatūras vēsture sakarā ar galvenām parādībām cittautu literatūrā" (1-2, 1931-32). Sar. rom. "Daugava" (1937), "Jaunā pasaule" (1943).
1944 D. emigrēja uz Vāciju, kur strād. latv. bēgļu ģimn. Neištatē un Blombergā. 1949 pārcēlās uz Zviedriju, dzīvoja Stokholmā. Izvērsa rosīgu sab. un lit. darbību: bija trimdas latv. žurn. "Brīvība" un "Trimdas Arodnieks" redaktors. Trimdinieka emocionālie pārdzīvojumi, dzimtenes mīlestība atspoguļojas dzejoļu krāj. "Cilvēks trimdā" (1946), "Tālos ceļos" (1947), "Starp diviem krastiem" (1964), stāstu krāj. "Paradīzes sargs" (1951), "Aizlaikā" (1961). 1995 D. meitas R.Sināte un I.Zīverte izdeva tēva dzej. krāj. "Vijole naktī", kurā apkopoti 1920-41 g. dzejoļi. D. sast. latv. pasaku, teiku, tdz. izlases, latv. dzejas antoloģiju, rakstījis tām ievadus, kā arī sast. Paulam Kalniņam veltītu atmiņu krāj. "Tautai un brīvībai" (1952), sar. māc. grāmatas trimdas latv. skolām un rokasgrām. skolotājiem ("Psiholoģija un loģika", 1947). Turpinājis arī Raiņa daiļrades pētniecību - sast. Raiņa Rakstus (1-16, 1952-65), sar. komentārus un apceres gan Raiņa Rakstiem, gan "Raiņa un Aspazijas gadagrāmatai". Daudz tulkojis kr. un vācu rakstn. darbus. - Ps.: Slīpernieks, Ģirts Bezdibens, K. Dzelzkalns, K. Ezerkalns, K. Lībietis (visi līdz 1934), K. Lejnieks (pēc 1934.15.V).
1995 Rīgā nodib. D. fonds (pr-js V.Hausmanis) un Pārdaugavā, M.Nometņu ielā 4 (D. pēdējā dzīvesvietā Ljā; te dzīv. 1929-44) piestiprināta V.Titāna veidota piemiņas plāksne.
L. Gudriķe B. Kārlis Dziļleja - Raiņa daiļrades pētnieks // LZA Vēstis, 1991, 8; Bērsons I. Jauns līdums - Dziļleja // Karogs, 1991, 11/12; Kalniņa M. Kārlis Dziļleja līdz 1944. gadam // Varavīksne. 1991. R., 1991; Dziļleja-
Zīverte I. Kārlis Dziļleja trimdā // Turpat; Skromule S. Kārlis Dziļleja // Talsu novada literāti. Talsi, 1998.
B. Gudriķe
SaiknesMārtiņš Zīverts - Znots
Rasma Sināte - Meita
Nodarbesrakstnieks
literatūrzinātnieks
pedagogs
Dzimšanas vieta13.12.1891
Pastende
Pastende, Ģibuļu pagasts, Talsu novads
Dzimis Pastendes pagasta "Brūžkalnos".
Izglītojies1900
beidzis kursus
beidz pedagoģiskos kursus Cēsīs

1918
beidzis kursus
beidz Augstākos komerczinību kursus Pēterburgā

mācījies
mācījies Stendes pagastskolā

mācījies
mācījies Talsu pilsētas skolā

1911–1914
studējis
studē Belgorodas skolotāju institūtā
Miršanas vieta16.12.1963
Apglabāts
ApbalvojumiRaiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Rainis vientulības kalnā".
1954

Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Pastende
(Pastende, Ģibuļu pagasts, Talsu novads)
13.12.1891(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.