Johans Fišers

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Izdevējs (1)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsJohans Fišers
Papildu vārdiJohann Fischer
PseidonīmsChristianus Alethophilus
KopsavilkumsJohans Fišers (Johann Fischer, 1636–1705) – vācu tautības teologs, literāts, latviešu grāmatu izdevējs, tipogrāfijas īpašnieks. Vidzemes superintendents (1674–1678), pirmais Vidzemes ģenerālsuperintendents (1678–1699). Īstenojis Zviedrijas valdības politiku baznīcā, centies sekmēt izglītības sistēmas uzlabošanu, dibinājis latviešu baznīcskolas, noorganizējis un pārraudzījis otro tipogrāfiju Rīgā (no 1675. gada). Johans Fišers organizējis vecākās līdz mūsdienām saglabājušās latviešu ābeces iespiešanu (starp 1680. un 1690. gadu). Nozīmīgākais Fišera veikums ir Ernsta Glika tulkotās Bībeles pirmizdevuma latviešu valodā "Tā svēta grāmata.." (1689, faktiski 1694) rediģēšanas un iespiešanas organizēšana.
Personiska informācijaDzimis Lībekas tirgotāja ģimenē.

1673. gadā Johans Fišers no Vācijas pārcēlās uz dzīvi Rīgā, kur iecelts par Vidzemes superintendentu, vēlāk Vidzemes ģenerālsuperintendentu. Savas gandrīz 25 gadus ilgās darbības laikā Vidzemē Fišers aktīvi realizējis Zviedrijas valdības jauninājumus baznīcas jautājumos, centies sekmēt izglītības sistēmas uzlabošanu, dibinājis latviešu baznīcskolas, noorganizējis un pārraudzījis otro tipogrāfiju Rīgā (no 1675. gada).
Pēc sava labvēļa ķēniņa Kārļa XI nāves 1697. gadā Johans Fišers zaudēja Zviedrijas valdības atbalstu. Mainoties politiskajai situācijai Ziemeļu kara priekšvakarā, Fišers 1699. gadā atgriezies Vācijā, Lībekā.
Profesionālā darbība

Teoloģiskie apcerējumi

Kopš 1660. gada sarakstījis un tulkojis teoloģiskus sacerējumus piētisma garā.

Latviešu grāmatniecībai nozīmīgs ir Johana Fišera un J. Helviga sarakstītais darbs "Schrifftmässige Erklärung des kleinen Katechismi D. Mart. Lutheri.." (pirmizdevums 1680), pēc kura E. Gliks sagatavojis daudzreiz iespiesto un Vidzemē oficiāli lietoto katehismu "Svētu bērnu mācību tā Dieva kalpa Luterus.." (pirmizdevums 1682?. gadā). Šī katehisma otru daļu Ernsts Gliks tulkojis latviešu valodā; šis darbs Glikam bija sagatavošanās pirms Bībeles tulkojuma.

Sabiedriskā darbība

1675. gadā viņš lika sadalīt bijušo Jēkaba baznīcas Svētā Krusta kapelu ar starpgriestiem divos stāvos un ierīkot Rīgas liceja mācību telpas. 1678. gadā Fišeru iecēla par ģenerālsuperintendentu un ar Zviedrijas ķēniņa Kārļa XI atbalstu viņš veica Vidzemes luterāņu baznīcas reformu, lika pārtulkot Bībeli un baznīcas dziesmugrāmatas latviešu un igauņu valodās un nodibināja valsts finansētas skolas visos Zviedru Vidzemes apriņķos un iestājās par slēgtās Tērbatas universitātes atjaunošanu Rīgā.

Par nopelniem 1686. gada zviedru baznīcu likumu ieviešanā 1687. gadā viņam piešķīra Liepas muižu (Lindenhof) mūža lietošanā. Kad Kārlis XI 1690. gadā tomēr izšķīrās par universitātes atjaunošanu Tērbatā, Fišeru iecēla par tās prokancleru un teoloģijas profesoru. 1693. gadā viņam piešķīra Upsalas universitātes goda doktora titulu un viņš atkārtoti pauda ierosinājumu izveidot universitāti Rīgā.

Rīgas Karaliskā tipogrāfija

Vēsture
1675. gadā, neraugoties uz Rīgas rātes iebildumiem, ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI privilēģiju tika atvērta otra, "karaļa" spiestuve – Rīgas Karaliskā tipogrāfija – ar burtu lietuvi un grāmatu iesiešanu. Spiestuvi dibināja Rīgas Vidzemes superintendents Johans Fišers, bet vadīja tipogrāfs Johans Georgs Vilkens. Pirmie izdevumi 1676. gadā, grāmatu tirgošanas tiesības no 1682. gada.
Sākumā tipogrāfija namu īrēja, vēlāk spiestuve tika pārcelta uz Fišera namīpašumu Monētu ielā.

Johans Fišers noteica spiestuves darba virzienu, autoru loku (E. Gliks, G. Dresels), izdevumu finansēšanu gan par saviem, gan karaļa piešķirtajiem līdzekļiem. Tipogrāfijā bez vācu grāmatām iespieda arī garīgu literatūru latviešu valodā. Fišera organizētā otrā spiestuve Rīgā nebija pakļauta pilsētas rātei.
Johana Fišera dibinātā tipogrāfija turpina pastāvēt arī pēc viņa aizceļošanas uz Vāciju, taču iespiedumu skaits saruka gan tipogrāfijas vadītāja nāves, gan Ziemeļu kara dēļ. Tipogrāfija pilnībā beidz darbu 1713. gadā. Pēc Ziemeļu kara tās iekārtu un grāmatas atrada iemūrētas kādā Doma baznīcas krustejas velvē.

Johans Fišers organizējis vecākās līdz mūsdienām saglabājušās latviešu ābeces iespiešanu (starp 1680. un 1690. gadu).
Vairāki Fišera organizēti izdevumi – ābeces, katehismi, dziesmu grāmatas – Vidzemes lauku skolām izdalīti arī bez maksas.

Bībeles pirmizdevums
Nozīmīgākais Johana Fišera veikums bija Ernsta Glika Bībeles pirmizdevuma latviešu valodā "Tā svēta grāmata.." (1689, faktiski 1694) tulkošanas, rediģēšanas un iespiešanas organizēšana, kas veikta par zviedru valdības piešķirtajiem līdzekļiem. To sāka iespiest 1685. gadā, bet pilnībā pabeidza 1694. gadā. 1689. gada 28. maijā Johans Fišers parakstīja ķēniņam Kārlim XI veltīto priekšvārdu Ernesta Glika tulkotajam latviešu Bībeles izdevumam.
Daļu no metiena (250) izdalīja skolām un baznīcām bez maksas, daļu pārdeva.

Johana Fišera izdotās Bībeles latviešu izdevums konkurēja ar Rīgas pilsētas tipogrāfijas grāmatām. Fišera izdoto katehismu pēc 1682. gada Rīgas konsistorija aizliedza lietot Rīgas latviešu skolās. Fišers pieprasīja visos latviešu izdevumos Bībeles tekstus publicēt Glika tulkojumā, kas 1696. gadā un vēlāk traucēja un aizkavēja dažus Rīgas pilsētas tipogrāfa G. M. Nellera iesāktos darbus.
Citātu galerija

Par Rīgas Karaliskās tipogrāfijas privilēģijām

"Fišera privilēģijā īpaši bija uzsvērts uzdevums kalpot "vienkāršās un nabadzīgās jaunatnes audzināšanai", t. i., dzimtcilvēku apgādāšanai ar literatūru, attiecinot to arī uz dienvidigauņu dialekta izdevumiem. Privilēģija dažā ziņā atšķīrās no Rīgas pilsētas spiestuves privilēģijām – pret pārdrukājumiem tika aizsargāti tikai Fišera paša sacerējumi, valdības iejaukšanās tiesības arī bija šaurākas."

Aleksejs Apīnis

Par Bībeles izdevumu latviešu valodā

"1673. vai 1674. gadā no Vācijas Vidzemē ieradās Johans Fišers (Johan Fischer), kurš ieņēma šejienes luteriskās baznīcas augstāko garīgo amatu – viņš kļuva par Vidzemes ģenerālsuperintendentu, tādējādi nonākdams uz ļoti augsta pakāpiena varas hierarhijas piramīdā. Jaunatnācējs esot izrādījis īpašu interesi par latviešiem un igauņiem, un tas esot lielā mērā sekmējis to, ka Fišers jau drīz aicinājis uz Vidzemi mācītāju Ernstu Gliku (Ernst Glueck) ar virsuzdevumu paralēli savai profesionālai darbībai Alūksnes draudzē ķerties pie Bībeles tulkošanas latviski. Uz to ģenerālsuperintendentu pamudināja arī 1681. gada vizitācijās iegūtie bēdīgie rezultāti, kas rādīja, ka provincē nav nevienas kārtīgas skolas."

Vēsturnieks Gvido Straube

""Tā svēta grāmata" — apmēram 2500 lappušu biezuma bija jau ilgi gaidīta latviešu luterāņu draudzēs. Vēl 1694. gadā (Bībeles izplatīšanas gadā) Vidzemes superintendents un Bībeles tulkojuma veicinātājs Johans Fišers žēlojas iesniegumā karalim Kārlim XI: "Jūsu karalisko majestāti esmu jau vairākkārt padevīgi informējis par nevācu draudžu postu, kas dzīvoja bez Bībeles un kam tādēļ nebija īstenas Dieva atziņas, kādu dod rakstītais Dieva vārds. Kā katrs mācītājs pratis, viņš tulkojis, ko iedomājas par Dieva vārdu; bieži vien par Dieva vārdu uzdodot, kas nedz izteiksmes, nedz jēdzienu ziņā neatbilda Svētajam garam. Tādēļ Dieva atzīšana nebija progresa un ticībā drošības".
Johana Georga Vilkenā vadītajā tipogrāfijā Rīgā Bībele iespiesta 1500 eksemplāros. Kādas 250 Bībeles izplatītas bez maksas Vidzemes un Kurzemes baznīcās un nedaudzajās zemnieku skolās. Pārējie 1250 eksemplāri pārdoti par 4—5 dālderiem gabalā."

Ojārs Zanders
Nodarbesliterāts
izdevējs
teologs
Dzimšanas vieta13.12.1636
Lībeka
Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany
Kristīts 15. decembrī.
Dzīvesvieta1673
Rīga
Rīga
1673. gadā pārcēlies uz dzīvi Rīgā.

1699
Lībeka
Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany
Mainoties politiskajai situācijai Ziemeļu kara priekšvakarā, Fišers atgriezies Vācijā, Lībekā.
IzglītojiesLībeka
Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany
Beidzis Katrīnas skolu (Katharineum) Lībekā.

1648–1655
Rostoka
Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany

Jurisprudences studijas Rostokas universitātē


1655–1657
Helmštete
Helmstedt, Lower Saxony, Germany
Jurisprudences studijas Helmštetas universitātē

1657–1659
Altdorfa
Altdorf bei Nürnberg, Bavaria, Germany

Teoloģijas studijas Altdorfas universitātē


1660
Leidenes Universitāte
Leidene
Leiden, South Holland, Netherlands
Teoloģijas studijas Leidenes universitātē, ieguvis maģistra grādu.

1693
Upsala
Uppsala, Uppland, Sweden

1693. gadā ieguvis Upsalas universitātes teoloģijas goda doktora titulu.

Darbavieta1665
Hamburga
Hamburg, Germany
Ap 1665. gadu darbojies Hamburgā.

1665 (Datums nav precīzs)
Štāde
Stade, Germany
Ap 1665. gadu darbojies Hamburgā, pēc tam Štādē.

1666
Zulcbaha-Rozenberga
Sulzbach-Rosenberg, Bavaria, Germany

1666. gadā Pfalcas-Zulcbahas hercogs uzaicināja Johanu Fišeru kļūt par Zulcbahas (tagad Bavārijā) diakonu, 1667. gadā par mācītāju un superintendentu.


1674–1678
Vidzeme
Latvija
1673. gadā Zviedrijas karalis Kārlis XI aicināja Fišeru uz Vidzemi pārvaldīt latviešu daļas luterāņu baznīcas.

No 1674. līdz 1678. gadam Vidzemes superintendents.


1675–1699
Rīgas Karaliskā tipogrāfija
Monētu iela, Rīga
Mazā Monētu iela, Rīga

1675. gadā ar Zviedrijas karaļa Kārļa XI privilēģiju dibinājis Rīgas Karalisko tipogrāfiju – ar burtu lietuvi un grāmatu iesiešanu. Fišers pārrauga tipogrāfijas darbību līdz savai aizceļošanai uz Vāciju 1699. gadā.


1675
Vidzeme
Latvija
1675. gadā Fišers kļuva par virskonsistorijas priekšsēdētāju, viņa pārvaldē nokļuva arī Vidzemes igauņu daļas luterāņu baznīcas.

1678–1699
Vidzeme
Latvija
Vidzemes ģenerālsuperintendents

1690 (Datums nav precīzs)
Gustava-Kārļa akadēmija
Tartu
Tartu, Tartu County, Estonia
Atjaunotās Gustava akadēmijas (mūsdienu Tartu universitātes) prokanclers un teoloģijas profesors.

1699
Halle
Halle, Saxony-Anhalt, Germany
Pēc 1699. gada bijis konsistorijas padomnieks Hallē.

1699
Magdeburga
Magdeburg, Saxony-Anhalt, Germany
Pēc 1699. gada bijis sieviešu klostera prāvests Magdeburgā.

1701
Magdeburga
Magdeburg, Saxony-Anhalt, Germany

No 1701. gada Magdeburgas hercogistes ģenerālsuperintendents.

Miršanas vieta17.05.1705
Magdeburga
Magdeburg, Saxony-Anhalt, Germany
Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 21.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Lībeka
(Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany)
13.12.1636Dzimšanas vietaPilsēta
2Rostoka
(Rostock, Mecklenburg-Vorpommern, Germany)
1648 - 1655IzglītojiesPilsēta
3Helmštete
(Helmstedt, Lower Saxony, Germany)
1655 - 1657IzglītojiesPilsēta
4Altdorfa
(Altdorf bei Nürnberg, Bavaria, Germany)
1657 - 1659IzglītojiesPilsēta
5Lībeka
(Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Leidene
(Leiden, South Holland, Netherlands)
1660IzglītojiesPilsēta
7Štāde
(Stade, Germany)
1665DarbavietaPilsēta
8Hamburga
(Hamburg, Germany)
1665DarbavietaPilsēta
9Zulcbaha-Rozenberga
(Sulzbach-Rosenberg, Bavaria, Germany)
1666DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1673DzīvesvietaPilsēta
11Vidzeme
(Latvija)
1674 - 1678DarbavietaReģions, apgabals
12Monētu iela, Rīga
(Mazā Monētu iela, Rīga)
1675 - 1699DarbavietaIela
13Vidzeme
(Latvija)
1675DarbavietaReģions, apgabals
14Vidzeme
(Latvija)
1678 - 1699DarbavietaReģions, apgabals
15Tartu
(Tartu, Tartu County, Estonia)
1690DarbavietaPilsēta
16Upsala
(Uppsala, Uppland, Sweden)
1693IzglītojiesPilsēta
17Lībeka
(Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany)
1699DzīvesvietaPilsēta
18Halle
(Halle, Saxony-Anhalt, Germany)
1699DarbavietaPilsēta
19Magdeburga
(Magdeburg, Saxony-Anhalt, Germany)
1699DarbavietaPilsēta
20Magdeburga
(Magdeburg, Saxony-Anhalt, Germany)
1701DarbavietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.