Jānis Sarma

Lomas: gleznotājs, mākslinieks, rakstnieks, skolotājs

21.02.1884 – 24.05.1983

Jānis Sarma (1884–1983) – rakstnieks un gleznotājs. Dzimis Bauskas apriņķī, studējis glezniecību un baltu filoloģiju Latvijas Universitātē. Strādājis par skolotāju Bauskā, Rembatē un Daugavpilī, arī Vācijā. Pirmā publikācija – raksts "Ceļojat pa brīvdienām!" žurnālā "Jaunības Tekas" 1911. gadā; pirmais stāsts "Spinoza" 1928. gadā publicēts žurnālā "Domas". Daudzu kultūrvēsturisku romānu un īsprozas darbu autors, aplūkojot arī atmodas laikmeta kultūras personības un rakstniekus.Vēsturiskas ievirzes darbos nereti kolorīta laikmeta izjūta, viegli stilizēta valoda, brīvi interpretēti atsevišķu pazīstamu personu dzīves fakti. Rakstījis dzeju un arī atdzejojis.

Darba autors (84)

Komentāra autors (3)

Recepcijas persona (92)

Dzimšanas laiks/vieta

21.02.1884
Vecsaules pagasts
Dzimis Ruģeļu mājās.

Miršanas laiks/vieta

24.05.1983
Melburna

Personiska informācija

Bauskas apriņķa Spolnieku Ruģelu māju saimnieka Mārtiņa Kalniņa un Minnas (dzimusi Vītola) Kalniņas vienīgais dēls.

Jānis Sarma uzcēla un iekārtoja elementārskolu Rīgas apriņķa Rembates (vēlāk Lielvārdes) ciemā, un par tās vadītāju darbojās, kamēr skolas darbību pārtrauca Pirmais pasaules karš.1918. gadā atgriezās Rembatē, tā paša gada rudenī iekārtoja ciemā tautskolu, un šai laikā sacerēja savu pirmo vēsturisko stāstu.

1908: apprecējies ar Ievu Matildi Tīzenbachu (1883–1950); dēli – grafiķis Sigurds Kalniņš (1918–1956) un dzejnieks un literatūrkritiķis Vītauts Kalve (1913–1989).

Nonācis bēgļu gaitās Vācijā, 1945–1949: darbojās par vēstures skolotāju franču joslas latviešu ģimnāzijā, šai laikā sacerēdams ap 35 stāstus, 2 plašus romānus un 7 lugas.

1951. gada pavasarī izceļoja uz Austrāliju, darbojās laikraksta "Austrālijas Latvietis" redakcijā, vadīja Latviešu Preses Biedrības kopu Melburnā.

Profesionālā darbība

LITERĀRĀ DARBĪBA

Pirmās publikācijas kopš 1911. gada.

1923: dzejas publikācijas laikrakstā "Bauskas Vēstnesis".
1928: stāsts "Spinoza" publicēts žurnālā "Domas" 4. numurā ar J. Birzes vārdu.
No 1938: sāka publicēt literāros darbus periodikā.

1928–1941: dzīvodams Daugavpilī un strādājot par skolotāju ģimnāzijā Daugavpilī, regulārāk pievērsās rakstniecībai; vāca materiālus plašai vēsturisku romānu triloģijai par latviešu tautas vēsturi no 1819.–1920. gadam. Pirmo romānu Burvju jubileja uzrakstījis no 1929. līdz 1940. gadam, Rīgā noslēdza līgumu ar Zelta Ābeles īpašnieku M. Gopperu par tā iespiešanu. Autors vēlējās, lai romānu ilustrētu viņa dēls Sigurds Kalniņš, bet tas tolaik tikai vēl apmeklēja Mākslas akadēmiju. Izdevējs tomēr vēlējās atzītu grāmatas ilustrētāju un rosināja nesteigties ar izdošanu. M. Goppers turpretī piebilda, ka labāk gan būtu izmantot kādu jau pazīstamu grāmatu ilustrētāju. Kaut izdevējs pat samaksāja daļu honorāru, romāns netika izdots. Tā Burvju jubileja palika nepublicēta. Daļa Jāņa Sarmas rokrakstu glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā Jāņa Sarmas kolekcijā.Apmēram 20 stāsti šajā laikā publicēti presē.

Vadīdams Bauskas apriņķa skolotāju biedrību, iekārtodams Bauskā dabas un vēstures muzeju, vadīdams kādu laiku vietējo laikrakstu un pats izdodams jaunatnes pašdarbības žurnālu. Šai laikā viņš turpināja arī gleznotāja darbu un sarīkoja patstāvīgas gleznu skates Bauskā (1920) un Rīgā (1927).
1929: Daugavpilī – reizē mācīdams dažus gadus zīmēšanu un mākslas vēsturi arī baltkrievu ģimnāzijā, latviešu komercskolā un tautas augstskolā, bet kopš 1936. gadavadīdams Daugavpils latviešu mākslinieku grupu.

1973: strādāja pie autobiogrāfiskā romāna "Pensionāra Krama dēkas" (darbs fragmentos palicis periodikā).

Daudz kultūrvēsturiska materiāla Jāņa Sarmas sarakstē (1953–1962) ar Ernu Ķikuri, publicēta grāmatā "Ķikures un Sarmas vēstules" (1980 un 1991).

LITERĀRIE DARBI

1954: trioletu krājums "Saulgrieze".
1954: romāns "Rūsa".
1955: pasaka dzejā "Slinkais puisis".
1955: stāstu krājums "Vīru valoda".
1956: romans par Ausekļa dzīvi "Negantnieks" (pārstrādāts izdevums ar nosaukumu "Kā Daugava vaida", 1967).
1959: īsprozas krājums "Gadsimteņi".
1959: romāns "Mīļā pilsēta".
1960: romāns "Kalnakūļu Vikta".
1960: stāstu un noveļu krājums "Dandara lieta".
1963: "Atskatoties jāpasmaida".
1963: "Tāda ir dzīve".
1964: "Upuris".
1964: "Trejdeviņi meži".
1964: dzejoļu krājums "Nenorimšana".
1965: "Mīlestības māksla".
1966: romāns "Sālemas ķēniņš".
1968: romāns "Rotaļa bez noteikumiem".
1969: atdzejojumi krājums "Svešos dārzos".

Lugas
1956: drāma 5 cēlienos "Anno Domini" publicēta laikrakstā "Londonas Avīze" Nr. 533–535.
1965: luga "Ķeizara ticība"
1966: luga "Veido nubes" (teātrī 1966).

Rakstījis kultūrvēsturiskus stāstus, galvenokārt par atmodas laikmeta darbiniekiem. Darbos epizodiski aprakstīti daudzi latviešu kultūras darbinieki un rakstnieki: Jānis Reiters, Juris Bārs, Ernests Dinsbergs, Krišjānis Valdemārs, Jānis Ruģēns, Juris Alunāns, Rūdolfs Blaumanis, Augusts Saulietis un citi.

TULKOTĀJS

1975: no vācu valodas pārtulkojis libretu Raimonda operetei "Zilā maska", kuru 1975. gadā izrādīja Melburnas latviešu operešu ansamblis.

1936–1940: Daugavpils latviešu mākslinieku izstāžu vadītājs.

Citātu galerija

JĀNIS SARMA PAR SAVU DAIĻRADES PROCESU

".. strādāju kā laboratorijā, bez sajūsmas, bet ar apsvērumu un aprēķinu. Sevišķi labi rakstīt, ja ir slikts garastāvoklis, jo tad to aizmirst. Manos vēsturiskajos darbos viss ir bāzēts vai nu uz avotiem vai paša pieredzi. Cenšos rakstīt vienkārši un skaidri – bez stila izskaistinājumiem un patētikas. Nevēlos ar saviem darbiem arī nekam pakalpot, bet tēloju tikai to, ko redzu – nebēdādams vai tas kādam patīk vai ne. [..] Senāk gan lasīju ļoti daudz. Pasaules klasiskā literatūra ir izlasīta no viena gala līdz otram. Par saviem vismīļākajiem rakstniekiem izskatu Homēru, Šekspīru, Ģēti, Hamsunu un Puškinu. Visievērojamākais latviešu rakstnieks manā uztverē ir Poruks, tad Blaumanis."

Sarunā ar Arnoldu Šmitu. Laiks, 1959, 14. febr.

PAR JĀŅA SARMA LITERĀRO DAIĻRADI

"Jānis Sarma ir īpatna parādība mūsu literatūrā. Viņa vārdu pazinām jau brīvvalsts laikā; zinājām, ka viņš raksta tehniski rūpīgi nokoptus stāstus par atmodas laika darbiniekiem un notikumiem, kas ievērojami ar ļoti pareizu vēsturisko apstākļu un gaisotnes izpratni. Stāstu personāži runāja to laiku īpaši iekrāsotajā, ģermānismiem bagātajā valodā, ko Sarma pārvaldīja virtuozi. Trimdas gados Sarma kļuva aktīvāks, viņa stāsti parādījās periodikā biežāk, lasījām arī dzejas un vairākas lietpratīgi un saistoši uzrakstītas esejas par dažiem latviešu rakstniekiem, bet nezināmu iemeslu dēļ, pirmo grāmatu Sarma izdeva tikai savā septiņdesmit gadu jubilejā – 70 trioletas. Tagad, Austrālijā, Sarmām iznākusi otra grāmata, plašais romāns "Rūsa." Ar šo pamatīgo darbu Sarma nostiprinās viņam pienācīgo vietu latviešu literātūrā kā teicams rakstniecības amata meistars un kodīgs, dzīves gudrs satīriķis."

Eglītis, Anšlavs. Satīrisks romāns. Laiks, 1954, 8. dec.

"Ar pietāti un dziļu mīlestību Jānis Sarma ir darbojies mūsu rakstu druvā, tai pat laikā ar savu īsto vārdu Jānis Kalniņš būdams arī gleznotājs. Viņa ainavās un pasaku motīvos paužas tas pats miers un dvēselīgums, kas literārajos darbos. Abus savus talantus viņš atdāvinājis dēliem. Vecākais – Vitolds Kalve ir viens no savdabīgākiem mūsu literatūras teorētiķiem ar tieksmi visas lietas tvert saknē un iesaistīt sistēmā. Jaunākais – Sigurds Kalniņš izaudzis par spēcīgu grafiķi, kura darbi ar katru gadu vairāk iepriecina latviešus. [..] Rakstnieka darbā Jāni Sarmu pavadījusi liela atturība, tāpēc viņa sacerējumi palikuši izkaisīti periodikā. Būtu liels ieguvums, it sevišķi trimdas jaunajām audzēm, lasīt vienkopus grāmatā Jāņa Sarmas stāstus par tautas atmodas darbiniekiem. Tie dod spilgtāku ieskatu šai izšķirīgajā mūsu vēstures posmā par dažu vēstures grāmatu."

Andrups, Jānis. Trīs grāmatas. Ceļa Zīmes, Nr. 20, 1954.

"J. Sarma savus darbus raksta ilgi un gar vienu romānu parasti strādā 10 gadus, starplaikā to 3–4 reizes pa jaunu pārrakstot. Viņš raksta rītos, bet ja kautkur brauc, tad arī vagonā vai uz sola stacijā. Vispirms rodas uzmetumi rokrakstā, vēlāk uz rakstīto pats pārraksta uz mašīnas.

Šmits, Arnolds. Rakstnieks bez savas"zvaigznes". Laiks, 1959, 14. febr.

PAR ROMĀNU "RŪSA" (1954)

Paliek iespaids, ka romāns "Rūsa" izaudzis no kāda darba", kas iecerēts tikai kā stāsts – mūsu brīvvalsts Austrumu nomales mazpilsētas dzīves tēlojums, bet darba procesā pakāpeniski paplašinājies, līdz attīstījies par sabiedrisku satīru visas valsts mērogā. [..] Romāns ieturēts solīdā klasiskai satīras stilā – stilizētā pamatībā aprakstot un iztulkojot vienkāršas cilvēcīgas izdarības, liekot ar pasvītroto svinīgumu nojaust to niecību, aplamību un muļķību.

Eglītis, Anšlavs. Satīrisks romāns. Laiks, 1954, 8. dec.

PAR ROMĀNU "NEGANTNIEKS" (1956)

"Tikai trimdā (viņš tagad dzīvo Austrālijā) Jānis Sarma parādījis ir respektējamas vispusīgs zināšanas, ir tēlotāja talants. [..] "Negantnieks" ir, pirmkārt, mūsu tautiskās atmodas lielākā dzejnieka Ausekļa biogrāfisks romāns. [..] Taču Auseklis darbojās laikmetā, kad latviešos nebija sācies, vismaz dzejā, ne mazākais individuālisms, kādēļ viņa dzejā visnotaļ dominē vispārtautiskās tēmas. Tāpēc arī Sarmas romānā Auseklis domās un rīcībā ir vairāk ārupvērsts, tomēr idejiskā cīņā iededzies un īpats jauneklis. Otrkārt, un galvenokārt, Sarmas romāns ir kultūrvēsturisks, jo rāda pagājušā gadsimta sešdesmitos, bet sevišķi jau septiņdesmitos gadus spilgtā panorāmā. [..] Jānis Sarma ir labs žanru skicētājs, viņš pāris teikumos ievelk pietiekami raksturīgus vaibstus ik sejā. [..] Sarmas romāna valoda ir jauki stilizēta, kas pastiprina un pakuplina laikmeta kolorītu. Ir viņa valodā kā leksikālas, tā sintaktiskas, respektējamas vērtības."

Grīns, Jānis. Vērtīgs stilizēts romāns. Laiks, 1956, 10. aug.

PAR STĀSTU UN NOVEĻU KRĀJUMU "ATSKATOTIES JĀPASMAIDA" (1963)

"Lasītāju pārsteidz spirdzinātājs svaigums, kas plūst no viņa grāmatas lappusēm. Pie tam viņa tēlojums ir varen izlīdzināts. [..] liela prasme nenokāpt no iecerētas un uzsāktas līnijas kopa ar rakstnieka vērīgo aci īpatnību uztverē veidojusi Jāni Sarmu par teicamu vides un laikmeta kolorīta tēlotāju. [..] Sarma ap vēsturisku personību tēliem pratis veidot laikmeta elpas pilnu vidi un paliem tēliem iepūtis dzīvības dvašu."

Gāters, Alfrēds. Atskatoties jāpasmaida. Laiks, 1963, 11. maijā.

PAR ROMĀNU "ROTAĻA BEZ NOTEIKUMIEM" (1968)

"[..] romāna darbība izrisināta Austrālijā, teicami notēlojot itin kuplu latviešu sabiedrības puduri. Šis ir pirmais plašākais darbs, kurā Sarma pievērsies tagadnei. Viņa agrāk sarakstītajiem romāniem izmantota gan latviešu, gan citu tautu vēstures viela un tuvākas vai tālākas pagātnes atmiņas. [..] Romāna personāžā nav neviena austrālieša, no kā spriežam, ka latviešu saskarē ar ieziemiešiem stipri perifēriska, kaut cik ietekmēdama vienīgi visjaunākajai paaudzei piederīgos. Viņi tad arī ir tie, kas ienes jaunu, modernu ideju strāvojumu zināmā mērā izolētajā intelektuālajā klimatā, kur daža tautieša domāšana vēl līdz šim balstās par negrozāmām aksiomām atzītos jau krietni padilušos saukļos, kas gan reizēm paplašināti ar pašreizējiem apstākļiem vairāk piemērotu, bet tikpat virspusīgu patosu. [..] Rakstnieks izvadā lasītāju pa tik daudziem nopietnu un nenopietnu domu labirintiem, ka beigās jāpabrīnās, kā tas bijis iespējams grāmatas 393 lappusēs. Ar īpašiem kompozīcijas paņēmieniem – raksturu, garīgo noslieču un inteliģences atsegšanai izmantojot visvairāk dialogus. Ārējai darbībai, kā šim nolūkam ne sevišķi nodalījis, autors veltījis maz vērības."

Zeltiņš, Teodors. Vērtīgs trimdas klimata notēlojums. Laiks, 1970, 30. maijā.

Saiknes

Dzintra Kalniņa - Vedekla
Sigurds Kalniņš - Dēls
Vitauts Kalve - Dēls
Voldemārs Avens - Skolnieks

Nodarbes

gleznotājs
mākslinieks
rakstnieks
skolotājs

Dzimtais vārds

Jānis Kalniņš

Pseidonīms

J. Birze

Izglītība

Latvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga

–1928
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte
Beidzis Baltu filoloģijas nodaļu.

1896–1898
Vecsaules 6-klašu pamatskola
Vecsaule
Mācījies trīs gadus.

1898–1901
Bauskas pilsētas skola
Bauska
Mācījies kopā ar dzejnieku Edvartu Virzu.

1901–1902
Vecsātu zemkopības skola
Lazdas

1902–1904
Cēsis
Mācījies Cēsu pedagoģiskajos kursos, beidzis ar draudzes skolu, pilsētas skolu un proģimnaziju skolotāja tiesībām.

1904–1905
Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skola
Rīga

1906–1907
Jūlija Madernieka mākslas studija
Rīga
Apguvis glezniecību Jūlija Madernieka mākslas studijā.

1907–1908
Maskava
Apguvis glezniecību Boļšakova mākslas studijā.

1915
Beidza Rīgas pilsētas mākslas skolas portretu klasi.

1915–1916
Penzas zīmēšanas skola
Penza

Darbavieta

Kaucmindes mājturības skola
Saulaine
Vairākus gadus mācījis mākslas vēsturi.

1919–1928
Valsts Bauskas ģimnāzija
Bauska
Latviešu valodas un zīmēšanas skolotājs.

1929–1941
Daugavpils 1. ģimnāzija
Ģimnāzijas iela 32, Daugavpils
Zīmēšanas skolotājs ģimnāzijā Daugavpilī.

1945–1949
Ebenveileras Latviešu ģimnāzija
Ebenveilera
1945-1946: mākslas vēstures, zīmēšanas un rasēšanas skolotājs; no 1946: latviešu valodas skolotās.