Jānis Sarma

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (42); Komentāra autors (3); Recepcijas persona (65)

Attēli: Persona attēlā(4)

VārdsJānis Sarma
PseidonīmsJ. Birze
Dzimtais vārdsJānis Kalniņš
KopsavilkumsJānis Sarma (1884–1983) – rakstnieks un gleznotājs. Dzimis Bauskas apriņķī, studējis glezniecību un baltu filoloģiju Latvijas Universitātē. Strādājis par skolotāju Bauskā, Rembatē un Daugavpilī, arī Vācijā. Pirmā publikācija – raksts "Ceļojat pa brīvdienām!" žurnālā "Jaunības Tekas" 1911. gadā; pirmais stāsts "Spinoza" 1928. gadā publicēts žurnālā "Domas". Daudzu kultūrvēsturisku romānu un īsprozas darbu autors, aplūkojot arī atmodas laikmeta kultūras personības un rakstniekus. Vēsturiskas ievirzes darbos nereti kolorīta laikmeta izjūta, viegli stilizēta valoda, brīvi interpretēti atsevišķu pazīstamu personu dzīves fakti. Rakstījis dzeju un arī atdzejojis.
Personiska informācijaBauskas apriņķa Spolnieku Ruģelu māju saimnieka Mārtiņa Kalniņa un Minnas (dzimusi Vītola) Kalniņas vienīgais dēls.
Jānis Sarma uzcēla un iekārtoja elementārskolu Rīgas apriņķa Rembates (vēlāk Lielvārdes) ciemā, un par tās vadītāju darbojās, kamēr skolas darbību pārtrauca Pirmais pasaules karš. 1918. gadā atgriezās Rembatē, tā paša gada rudenī iekārtoja ciemā tautskolu, kurā darbojās arī lielinieku okupācijas laikā, un šai laikā sacerēja savu pirmo vēsturisko stāstu.

1908
: apprecējies ar Ievu Matildi Tīzenbachu (1883–1950); dēli – grafiķis Sigurds Kalniņš (1918–1956) un dzejnieks un literatūrkritiķis Vītauts Kalve (1913–1989).

Pēc emigrācijas uz Vāciju Sarma 1945–1949. gadam darbojās par vēstures skolotāju franču joslas latviešu ģimnāzijā, šai laikā sacerēdams ap 35 stāstus, 2 plašus romānus un 7 lugas. 1951. gada pavasarī izceļoja uz Austrāliju, kur darbojās Austrālijas
Latvieša redakcijā, vadīja Latviešu Preses Biedrības kopu, piedalījās daudzās komisijās, kas vērtēja jauno rakstnieku darbus, un ievadīja tautā jauno autoru grāmatas ar ievadiem un pēcvārdiem.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

Pirmās publikācijas kopš 1911. gada.
1923: dzejas publikācijas laikrakstā "Bauskas Vēstnesis".
1928: stāsts "Spinoza" publicēts žurnālā "Domas" 4. numurā ar J. Birzes vārdu.
No 1938: sāka publicēt literāros darbus periodikā.
1940–1944: dzīvodams Daugavpilī un strādājot par skolotāju ģimnāzijā Daugavpilī, regulārāk pievērsās rakstniecībai; vāca materiālus plašai vēsturisku romānu triloģijai par latviešu tautas vēsturi no 1819.–1920. gadam. Pirmo romānu Burvju jubileja uzrakstījis no 1929. līdz 1940. gadam, Rīgā noslēdza līgumu ar Zelta Ābeles īpašnieku M. Goperu par tā iespiešanu. Autors vēlējās, lai romānu illūstrētu viņa dēls Sigurds Kalniņš, bet tas tolaik tikai vēl apmeklēja Mākslas akadēmiju. Izdevējs tomēr vēlējās atzītu grāmatas ilustrētāju un rosināja nesteigties ar izdošanu. M. Gopers turpretī piebilda, ka labāk gan būtu izmantot kādu jau pazīstamu grāmatu illustrētāju. Kaut izdevējs pat samaksāja daļu honorāru, romāns netika izdots.Burvju jubileja palika nepublicēta. Daļa Jāņa Sarmas rokrakstu glabājas Rakstniecības un mūzikas muzejā Jāņa Sarmas kolekcijā. Apmēram 20 stāsti šajā laikā publicēti presē.

Vadīdams Bauskas apriņķa skolotāju biedrību, iekārtodams Bauskā dabas un vēstures muzeju, vadīdams kādu laiku vietējo laikrakstu un pats izdodams jaunatnes pašdarbības žurnālu. Šai laikā viņš turpināja arī gleznotāja darbu un sarīkoja patstāvīgas gleznu skates Bauskā (1920) un Rīgā (1927).
1929: Daugavpilī – reizē mācīdams dažus gadus zīmēšanu un mākslas vēsturi arī baltkrievu ģimnāzijā, latviešu komercskolā un tautas augstskolā, bet kopš 1936. gada vadīdams Daugavpils latviešu mākslinieku grupu.

1973: strādājis pie autobiogrāfiskā romāna "Pensionāra Krama dēkas".

Daudz kultūrvēsturiska vērtīga materiāla Jāņa Sarmas sarakstē (1953–1962) ar Ernu Ķikuri, kas publicēta grāmatā "Ķikures un Sarmas vēstules" (1980 un 1991).

Literārie darbi

1954: trioletu krājums "Saulgrieze".
1954: romāns "Rūsa".
1955: pasaka dzejā "Slinkais puisis".
1955: stāstu krājums "Vīru valoda".
1956: romans par Ausekļa dzīvi "Negantnieks" (pārstrādāts izdevums ar nosaukumu "Kā Daugava vaida", 1967).
1959: īsprozas krājums "Gadsimteņi".
1959: romāns "Mīļā pilsēta".
1960: romāns "Kalnakūļu Vikta".
1960: stāstu un noveļu krājums "Dandara lieta".
1963: "Atskatoties jāpasmaida".
1963: "Tāda ir dzīve".
1964: "Upuris".
1964: "Trejdeviņi meži".
1964: dzejoļu krājums "Nenorimšana".
1965: "Mīlestības māksla".
1966: romāns "Sālemas ķēniņš".
1968: romāns "Rotaļa bez noteikumiem".
1969: atdzejojumi krājums "Svešos dārzos".
Lugas
1956: drāma 5 cēlienos "Anno Domini" publicēta laikrakstā "Londonas Avīze" Nr. 533-535.
1965: luga "Ķeizara ticība"
1966: luga "Veido nubes" (teātrī 1966).

Rakstījis kultūrvēsturiskus stāstus, galvenokārt par atmodas laikmeta darbiniekiem. Darbos epizodiski aprakstīti daudzi latviešu kultūras darbinieki un rakstnieki: Jānis Reiters, Juris Bārs, Ernests Dinsbergs, Krišjānis Valdemārs, Jānis Ruģēns, Juris Alunāns, Rūdolfs Blaumanis, Augusts Saulietis un citi.

Tulkotājs

1975: no vācu valodas pārtulkojis libretu Raimonda operetei "Zilā maska", kuru 1975. gadā izrādīja Melburnas latviešu operešu ansamblis.

1936–1940: Daugavpils latviešu mākslinieku izstāžu vadītājs.
Citātu galerija

Par savu daiļrades procesu

".. strādāju kā laboratorijā, bez sajūsmas, bet ar apsvērumu un aprēķinu. Sevišķi labi rakstīt, ja ir slikts garastāvoklis, jo tad to aizmirst. Manos vēsturiskajos darbos viss ir bāzēts vai nu uz avotiem vai paša pieredzi. Cenšos rakstīt vienkārši un skaidri – bez stila izskaistinājumiem un patētikas. Nevēlos ar saviem darbiem ari nekam pakalpot, bet tēloju tikai to, ko redzu – nebēdādams vai tas kādam patīk vai ne. [..] Senāk gan kasīju ļoti daudz. Pasaules klasiskā literātūra ir izlasīta no viena gala līdz otrem. Par saviem vismīļākajiem rakstniekiem izskatu Homēru, Šekspīru, Ģēti, Hamsunu un Puškinu. Visievērojamākais latviešu rakstnieks manā uztverē ir Poruks, tad Blaumanis."

Sarunā ar Arnoldu Šmitu. Laiks, 1959, 14. febr.


Par Jāņa Sarmas literāro daiļradi

"Jānis Sarma ir īpatna parādība mūsu literātūrā. Viņa vārdu pazinām jau brīvvalsts laikā; zinājām, ka viņš raksta techniski rūpīgi nokoptus stāstus par atmodas laika darbiniekiem un notikumiem, kas ievērojami ar ļoti pareizu vēsturisko apstākļu un gaisotnes izpratni. Stāstu personāži runāja to laiku īpaši iekrāsotajā, ģermānismiem bagātajā valodā, ko Sarma pārvaldīja virtuozi. Trimdas gados Sarma kļuva aktīvāks, viņa stāsti parādījās periodikā biežāk, lasījām arī dzejas un vairākas lietpratīgi un saistoši uzrakstītas esejas par dažiem latviešu rakstniekiem, bet nezināmu iemeslu dēļ, pirmo grāmatu Sarma izdeva tikai savā septiņdesmit gadu jubilejā – 70 trioletas. Tagad, Austrālijā, Sarmām iznākusi otra grāmata, plašais romāns "Rūsa." Ar šo pamatīgo darbu Sarma nostiprinās viņam pienācīgo vietu latviešu literātūrā kā teicams rakstniecības amata meistars un kodīgs, dzīves gudrs satīriķis."

Eglītis, Anšlavs. Satīrisks romāns. Laiks, 1954, 8. dec.

"Ar pietāti un dziļu mīlestību Jānis Sarma ir darbojies mūsu rakstu druvā, tai pat laikā ar savu īsto vārdu Jānis Kalniņš būdams arī gleznotājs. Viņa ainavās un pasaku motīvos paužas tas pats miers un dvēselīgums, kas literārajos darbos. Abus savus talantus viņš atdāvinājis dēliem. Vecākais – Vitolds Kalve ir viens no savdabīgākiem mūsu literātūras teorētiķiem ar tiesksmi visas lietas tvert saknē un iesaistīt sistēmā. Jaunākais – Sigurds Kalniņš izaudzis par spēcīgu grafiķi, kura darbi ar katru gadu vairāk iepriecina latviešus. [..]
Rakstnieka darbā Jāni Sarmu pavadījusi liela atturība, tāpēc viņa sacerējumi palikuši izkaisīti periodikā. Būtu liels ieguvums, it sevišķi trimdas jaunajām audzēm, lasīt vienkopus grāmatā Jāņa Sarmas stāstus par tautas atmodas darbiniekiem. Tie dod spilgtāku ieskatu šai izšķirīgajā mūsu vēstures posmā par dažu vēstures grāmatu."

Andrups, Jānis. Trīs grāmatas. Ceļa Zīmes, Nr. 20, 1954.

"J. Sarma savus darbus raksta ilgi un gar vienu romānu parasti strādā 10 gadus, starplaikā to 3–4 reizes pa jaunu pārrakstot. Viņš raksta rītos, bet ja kautkur brauc, tad arī vagonā vai uz sola stacijā. Vispirms rodas uzmetumi rokrakstā, vēlāk uz rakstīto pats pārraksta uz mašīnas.

Šmits, Arnolds. Rakstnieks bez savas "zvaigznes". Laiks, 1959, 14. febr.

Romāns "Rūsa" (1954)

"Paliek iespaids, ka romāns "Rūsa" izaudzis no kāda darba, kas iecerēts tikai kā stāsts – mūsu brīvvalsts Austrumu nomales mazpilsētas dzīves tēlojums, bet darba procesā pakāpeniski paplašinājies, līdz attīstījies par sabiedrisku satīru visas valsts mērogā. [..] Romāns ieturēts solīdā klasiskai satīras stilā – stilizētā pamatībā aprakstot un iztulkojot vienkāršas cilvēcīgas izdarības, liekot ar pasvītroto svinīgumu nojaust to niecību, aplamību un muļķību.

Eglītis, Anšlavs. Satīrisks romāns. Laiks, 1954, 8. dec.


Romāns "Negantnieks" (1956)

"Tikai trimdā (viņš tagad dzīvo Austrālijā) Jānis Sarma parādījis ir respektējamas vispusīgs zināšanas, ir tēlotāja talants. [..] "Negantnieks" ir, pirmkārt, mūsu tautiskās atmodas lielākā dzejnieka Ausekļa biogrāfisks romāns. [..] Taču Auseklis darbojās laikmetā, kad latviešos nebija sācies, vismaz dzejā, ne mazākais individuālisms, kādēļ viņa dzejā visnotaļ dominē vispārtautiskās tēmas. Tāpēc arī Sarmas romānā Auseklis domās un rīcībā ir vairāk ārupvērsts, tomēr idejiskā cīņā iededzies un īpats jauneklis. Otrkārt, un galvenokārt, Sarmas romāns ir kultūrvēsturisks, jo rāda pagājušā gadsimta sešdesmitos, bet sevišķi jau septiņdesmitos gadus spilgtā panorāmā. [..] Jānis Sarma ir labs žanru skicētājs, viņš pāris teikumos ievelk pietiekami raksturīgus vaibstus ik sejā. [..] Sarmas romāna valoda ir jauki stilizēta, kas pastiprina un pakuplina laikmeta koloritu. Ir viņa valodā kā leksikālas, tā sintaktiskas, respektējamas vērtības."

Grīns, Jānis. Vērtīgs stilizēts romāns. Laiks, 1956, 10. aug.

Stāstu un noveļu krājums "Atskatoties jāpasmaida" (1963)

"Lasītāju pārsteidz spirdzinātājs svaigums, kas plūst no viņa grāmatas lappusēm. Pie tam viņa tēlojums ir varen izlīdzināts. [..] liela prasme nenokāpt no iecerētas un uzsāktas līnijas kopa ar rakstnieka vērīgo aci īpatnību uztverē veidojusi Jāni Sarmu par teicamu
vides un laikmeta kolorīta tēlotāju. [..] Sarma ap vēsturisku personību tēliem pratis veidot laikmeta elpas pilnu vidi un paliem tēliem iepūtis dzīvības dvašu."

Gāters, Alfrēds. Atskatoties jāpasmaida. Laiks, 1963, 11. maijā.

Romāns "Rotaļa bez noteikumiem" (1968)

"[..] romāna darbība izrisināta Austrālijā, teicami notēlojot itin kuplu latviešu sabiedrības puduri. Šis ir pirmais plašākais darbs, kurā Sarma pievērsies tagadnei. Viņa agrāk sarakstītajiem romāniem izmantota gan latviešu, gan citu tautu vēstures viela un tuvākas vai tālākas pagātnes atmiņas. [..] Romāna personāžā nav neviena austrālieša, no kā spriežam, ka latviešu saskarē ar ieziemiešiem stipri perifēriska, kaut cik ietekmēdama vienīgi visjaunākajai paaudzei piederīgos. Viņi tad arī ir tie, kas ienes jaunu, modernu ideju strāvojumu zināmā mērā izolētajā intelektuālajā klimatā, kur daža tautieša domāšana vēl līdz šim balstās par negrozāmām aksiomām
atzītos jau krietni padilušos saukļos, kas gan reizēm paplašināti ar pašreizējiem apstākļiem vairāk piemērotu, bet tikpat virspusīgu patosu. [..] Rakstnieks izvadā lasītāju pa tik daudziem nopietnu un nenopietnu domu labirintiem, ka beigās jāpabrīnās, kā tas bijis iespējams grāmatas 393 lappusēs. Ar īpašiem kompozicijas paņēmieniem – raksturu, garīgo noslieču un inteliģences atsegšanai izmantojot visvairāk dialogus. Ārējai darbībai, kā šim nolūkam ne sevišķi nodalījis, autors veltījis maz vērības."

Zeltiņš, Teodors. Vērtīgs trimdas klimata notēlojums. Laik
s, 1970, 30. maijā.
SaiknesVitauts Kalve - Dēls
Sigurds Kalniņš - Dēls
Nodarbesgleznotājs
mākslinieks
rakstnieks
Dzimšanas vieta21.02.1884
Vecsaules pagasts
Vecsaules pagasts, Bauskas novads
Dzimis Ruģeļu mājās.

Dzīvesvieta1945–1949
Ebenveilera
Ebenweiler, Baden-Württemberg, Germany


1951–1983
Aivenho
Ivanhoe, Victoria, Australia
00.04.1951–1983
Austrālija
Australia
IzglītojiesLatvijas Mākslas akadēmija
Kalpaka bulvāris 13, Rīga
Kalpaka bulvāris 13, Rīga, LV-1050
1896–1898 (Datums nav precīzs)
Vecsaule
Vecsaule, Vecsaules pagasts, Bauskas novads

Trīs gadus mācījies Vecsaules pagastskolā.


1898–1901
Bauskas pilsētas skola
Bauska
Bauska, Bauskas novads

Mācījies kopā ar dzejnieku Edvartu Virzu.


1901–1902
Vecsātu zemkopības skola
Vecsāti
Vecsāti , Jaunsātu pagasts, Tukuma novads


1902–1904
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads
Mācījies Cēsu pedagoģiskajos kursos, beidzis ar draudzes skolu, pilsētas skolu un proģimnaziju skolotāja tiesībām.

1904–1905
Rīga
Rīga
V. Blūma Mākslas skolā.

1906–1907
Rīga
Rīga
Apguvis glezniecību Jūlija Madernieka mākslas studijā.

1907–1908
Maskava
Moscow, Russia
Apguvis glezniecību Boļšakova mākslas studijā.

1915

Beidza Rīgas pilsētas mākslas skolas portretu klasi.


1915–1916
Penza
Penza, Penza Oblast, Russia
Beidza Penzas Mākslas skolu.

1928
Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultāte

Beidzis Baltu filoloģijas nodaļu.

DarbavietaSaulaine
Saulaine, Rundāles pagasts, Rundāles novads
Vairākus gadus mācījies mākslas vēsturi Kaucmindes mājturības seminārā.

1919–1928
Bauskas ģimnāzija
Bauska
Bauska, Bauskas novads

Latviešu valodas un zīmēšanas skolotājs.


1929–1941
Daugavpils 1. ģimnāzija
Daugavpils
Daugavpils, Daugavpils novads

Zīmēšanas skolotājs ģimnāzijā Daugavpilī.


1945–1949
Ebenveilera
Ebenweiler, Baden-Württemberg, Germany

Strādājis par skolotāju Ebenveileras Latviešu ģimnāzijā.

Dalība organizācijās1929
Mākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Rīga
Rīga
00.02.1959
Latviešu preses biedrība
Austrālija
Australia

Austrālijas kopas Goda biedrs.


1975
Latviešu Rakstnieku apvienība

Goda biedrs.

Dienests1916–1918
Brīvprātīgi pieteicies karaklausībā, administratīvais aprūpes virsnieks Rīgā, Cēsīs un Jaunpiebalgā.
Emigrē20.03.1951
Austrālija
Australia
Ar kuģi no Brēmerhāfenas ostas devās uz Austrāliju.
Ceļojums1928
Vācija
Germany
Vasarā studiju nolūkos.

1928
Itālija
Italy
Vasarā studiju nolūkos.
Miršanas vieta24.05.1983
Melburna
Melbourne, Victoria, Australia

Apglabāts00.05.1995
Lielvārde
Lielvārde, Lielvārdes novads

Lielvārdes kapos.

ApbalvojumiPBLA Tautas balva
1965

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 24.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Vecsaules pagasts
(Vecsaules pagasts, Bauskas novads)
21.02.1884(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPagasts
2Vecsaule
(Vecsaule, Vecsaules pagasts, Bauskas novads)
1896 - 1898(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
3Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
1898 - 1901(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Vecsāti
(Vecsāti , Jaunsātu pagasts, Tukuma novads)
1901 - 1902(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
5Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
1902 - 1904(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Rīga
(Rīga)
1904 - 1905(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1906 - 1907(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
8Maskava
(Moscow, Russia)
1907 - 1908(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
9Penza
(Penza, Penza Oblast, Russia)
1915 - 1916(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
10Bauska
(Bauska, Bauskas novads)
1919 - 1928(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Itālija
(Italy)
1928(Nav norādīts)CeļojumsValsts
12Vācija
(Germany)
1928(Nav norādīts)CeļojumsValsts
13Saulaine
(Saulaine, Rundāles pagasts, Rundāles novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DarbavietaCiems
14Daugavpils
(Daugavpils, Daugavpils novads)
1929 - 1941(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
15Rīga
(Rīga)
1929(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
16Ebenveilera
(Ebenweiler, Baden-Württemberg, Germany)
1945 - 1949(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
17Ebenveilera
(Ebenweiler, Baden-Württemberg, Germany)
1945 - 1949(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
18Aivenho
(Ivanhoe, Victoria, Australia)
1951 - 1983(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
19Austrālija
(Australia)
20.03.1951(Nav norādīts)EmigrēValsts
20Austrālija
(Australia)
31.03.1951 - 1983(Nav norādīts)DzīvesvietaValsts

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.