Jānis Rudzītis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (240); Sastādītājs (8); Redaktors (3); Komentāra autors (7); Recepcijas persona (11)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsJānis Rudzītis
KopsavilkumsJānis Rudzītis (1909–1970) – literatūrzinātnieks un kritiķis. Trimdā Jānis Rudzītis kļuva par vienu no sistemātiskākajiem un prasīgākajiem literatūras vērtētājiem, savās publikācijās (laikrakstos "Laiks", "Latvija" u. c.) kopumā sniedzot samērā pilnīgu pārskatu par literatūras attīstību svešatnē. Sakārtojis un rediģējis divdesmit (20) grāmatas, tostarp Erika Ādamsona "Rakstus" (1-2, 1960).
Personiska informācijaDzimis lauksaimnieka ģimenē.
Profesionālā darbība

Pirmā literatūrzinātniskā publikācija

1933: "Sapfo strofa latviešu dzejā" Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas studentu Ramave izdevumā "Filoloģijas materiāli".
1935: publikācija "Medeņa metri" mēnešraksta "Daugava" 11. numurā.

1933
: otrā godalga par studiju darbu "Kāda nozīme ir saistītai valodai latviešu modernajā literatūrā?" Latvijas Universitātes Filoloģijas un filozofijas fakultātē.
1935: godalgots studiju darbs "Individuālais un sabiedriskais elements latviešu lirikā".

Pirmā literārā publikācija

1934: īsproza –"Klases stāsti" publicēti žurnāla "Cīrulītis" 2. numurā; 3. numurā – "Ganu stāsti", 6. numurā – "Rudens", 8. numurā pasaka "Zaķīša diendusa", arī 1935. gadā.

1934: publicētas pirmās ceļojuma impresijas "Skandināviešu studenti" izdevumā "Students".
Kopš 1949: laikraksta "Laiks" līdzstrādnieks.
Viņa skolnieki Lībekas latviešu ģimnāzijā bija dzejnieks Olafs Stumbrs, rakstniece Indra Gubiņa un "Jaunās Gaitas" redaktors Laimonis Zandbergs.

Literatūrzinātniskie darbi, grāmatas

1938: grāmata "Paši savā valstī".
1948: meditācija "Spīdola Nāves salā".
1958: formas studija "Raiņa ritmi".
1971: rakstu un recenziju krājums "Starp provinci un Eiropu".
1973: ceļojumu piezīmes "Tāls ceļos, savos ļaudīs".
1977: rakstu un recenziju krājums "Raksti" (sakārtojusi Ofēlija Sproģere, ietver pilnu Jāņa Rudzīša bibliogrāfiju).

Literatūrkritiķa darbība

Kopš 1933: publikācija periodiskajos izdevumos "Daugava", "Latvju Mēnešraksts", "Tēvija" un citviet.
1942–1944: strādājis literārā mēnešraksts "Latvju Mēnešraksts" redakcijā.
Sakārtojis un rediģējis divdesmit (20) grāmatas, tostarp Erika Ādamsona "Rakstus" (1–2, 1960).
Devis rakstus "Latvju enciklopēdijai" par dzejniekiem un rakstniekiem, bet garākus pārskatus par latviešu literatūru publicējis prof. Edgara Andersona "Cross – Road Country Latvia", Dr. A. Namsona "Acta Baltica" un grāmatā "Latvia Country and People".
Ap
ceļojis Angliju. Vāciju, Kanādu, ASV un pašu Zviedriju, lasot referātus.
Citātu galerija

Par Jāņa Rudzīša literatūrkritisko darbību


".. viņa svētīgais darbs turpinājies Jau vairāk nekā 35 gadus. Šai laikā publicēts simtiem apceru, kas skaidrojušas un vērtējušas latviešu literātūras sniegumus. Tām arī bijusi paliekamas pašvērtības nozīme, pierādot, ka latviešiem lr ne tikai ievērojama literatūra, bet tāpat ievērojama literātūras kritika kā patstāvīgs esejas veids ar savām satura un formas problēmām. Apskaužamās vērotāja un vērtētāja spējas, nopietnas zināšanas, ciešs tuvums sava laika notikumiem, sniegumiem un personībām, nepārtraukta neatlaidīga sekošana visnotaļ kultūras dzīvei, – tas viss kopā izveidojis Jāni Rudzīti par latviešu kritikas meistaru. [..] J. Rudzītis ar rakstiem vai padomiem piedalījies arī enciklopēdisku publikāciju veidošanā. Šo darbu viņš aizsācis jau neatkarīgās Latvijas laikā A. Gulbja Latviešu konversācijas vārdnīcā. Trimdā viņš bijis "Latvju enciklopēdijas" līdzstrādnieks un šis enciklopēdijas papildinājumos redaktors. Piedalījies šādos Izdevumos arī angļu valodā citu tautu lepazīstināšanai ar latviešiem. Un tad raksti periodikā. Viņa vārds lr katra šāda Izdevuma lepnums un kvalitātes garantija. Tā tas ar J. Grīna un vēlāk ar J. Kadiļa vadīto žurnālu "Daugava", tā arī vēlāk, gan vācu okupācijas laikā, gan trimdā. Liela ir šo rakstu dažādība apjomos, apdarē, tematikā, vajadzībā. Raksturīgais tajos spējas kaut ko atklāt, apgaismot, skaidrot, meklēt ceļus tālākai attīstībai, vērtību un dziļas kultūras alkas."

Bičolis, Jānis. Kritikas meistaram atskatoties. Laiks, 1969, 19. marts.

"Jāņa Rudzīša uznākšana literārajā skatuvē trīsdesmito gadu pirmajā pusē Rīgā bija ļoti strauja. Jau žurnālā "Daugava" iespiestā viņa pirmā plašākā apcere par Jāņa Medeņa metriem liecināja, ka rakstniecības kritikā parādījies jauns spēks, ar noslieci uz formālo pētīšanas metodi un latvju dainu pasaulē briedinātu aistētiku. Kopš tiem laikiem Jāņa Rudzīša vērtējumi par grāmatām un plašāki literāri pētījumi, īpaši metrikā lielā mērā ietekmējuši pēdējo gadu desmitu latviešu literatūras atziņu ainu. Viņa spriedumi palaikam bijuši asi formulēti, temperamentīgi, ar pašos iztirzājamos darbos sakņotu argumentāciju. To vidū bez jau pieminētās studijas par Medeņa metriem, īpaši atzīmējams pētījums par Raiņa dzejas ritmiem, Zinaīdas Lazdas dzejas metriku un apceres par latvju dainām un rochaju un daktiļu robežām tautas dziesmās. Viņa mūža iecerei pētījumam par dainu metriku un ritmiku diemžēl bijis jāpaliek nepiepildītai. [..] Rudzītis paliks atmiņā kā nepiekāpīgs cīnītājs par literārām kvalitātēm. Nesamierināms pret paviršībām, diletantisku provinciālismu, viņš literārās vērtības ieskatīja par noteicēju mērauklu, kurai pakārtojami visi citi kāda darba elementi. Rudzīša vērtējumos diletantismu neattaisnoja nekādi pakalpojumi sociālām, morālām, pat nacionālām interesēm,, Šāda pozicija viņam sagādāja arī ne draugus, pat ienaidniekus, bet ja kas viņam derdzās, tad tā bija glaimošana un izpatikšana. [..] Jānis Rudzītis mīlēja dzīvi, un literatūrā radītā pasaule viņam bija dzīves kāpinātā daļa. Viņa kaislība bija atspoguļot tās krāšņumu un dažādību."

Rabācs, Kārlis. Miris literatūrzinātnieks Jānis Rudzītis. Laiks, 1970, 30. maijs.

"... īstenībā Jāni Rudzīti varēja gandrīz vai apskaust. Ārpus latviešu nedaudzo profesionālo redaktoru loka /uz vienas rokas pirkstiem varbūt saskaitāma/, Rudzītis bija vienīgais, kas nodevās tikai rakstīšanai un dzīvoja tikai no rakstu darbiem. Tā bija apskaužama maize, kaut ar cietu, jo cietu garozu, jo lai izdzīvotu, savilktu visu kopā, kas velkams, lai vienkārši varētu eksistēt, bija jāstrādā daudzkārt vairāk un ilgāk nekā parastajiem, cietās algas darboņiem. Tāpēc daudz kas bija jāsteidz, bet ne uz kvalitātes rēķina, tāpēc bija jāstiepj garumā darba stundas, līdz ēnas pār mašīnraksta lapu kļuva garākas un garākas.

Strautmanis, Arturs. Tik daudz vēl palika nepadarīts. Laiks, 1970, 3. jūn.

Nodarbesliteratūrzinātnieks
literatūrkritiķis
Dzimšanas vieta24.03.1909
Bērzaune
Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads
Susurēnu mājās.

Dzīvesvieta1950–1970
Upsala
Uppsala, Uppland, Sweden
IzglītojiesBērzaunes pamatskola
Bērzaune
Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads
1924–1928
Madonas ģimnāzija
Madona
Madona, Madonas novads
1929–1936
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050

Studējis Filoloģijas un filozofijas fakultātes Baltu filoloģijas nodaļā.

DarbavietaNeištate
Neustadt, Schleswig-Holstein, Germany
Skolotājs Latviešu ģimnāzijā.

Lībeka
Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany
Skolotājs Latviešu ģimnāzijā.

1936–1944
Rīgas radiofons
Rīga
Rīga

Strādāja literārajā nodaļā.


1942–1944
Latvju Mēnešraksts
Rīga
Rīga
Strādājis redakcijā.

1952–1970
Laikraksts "Latvija" (1946–1986)
Strādāja laikraksta Zviedrijas redakcijā.
Emigrē1944
Vācija
Germany
1950
Zviedrija
Sweden
Pārcēlās uz dzīvi.
Ceļojums1951
Anglija
England, United Kingdom
1953
Vācija
Germany
1954
Dānija
Denmark
1960
Vācija
Germany
00.04.1964–00.05.1964
Amerikas Savienotās Valstis
United States
00.10.1964
Anglija
England, United Kingdom
Miršanas vieta25.05.1970
Stokholma
Stockholm, Södermanland, Sweden

ApglabātsUpsala
Uppsala, Uppland, Sweden
ApbalvojumiRaiņa un Aspazijas fonda balva
Balva piešķirta par darbu "Raiņa ritmi".
1954

Tiek rādīti ieraksti 1-19 no 19.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Bērzaune
(Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads)
24.03.1909(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Madona
(Madona, Madonas novads)
1924 - 1928(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Bērzaune
(Bērzaune, Bērzaunes pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
4Raiņa bulvāris 19, Rīga
(Raiņa bulvāris 19, Rīga, Latvija, LV-1050)
1929 - 1936(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
5Rīga
(Rīga)
1936 - 1944(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
6Neištate
(Neustadt, Schleswig-Holstein, Germany)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
7Rīga
(Rīga)
1942 - 1944(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Lībeka
(Lübeck, Schleswig-Holstein, Germany)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
9Vācija
(Germany)
1944(Nav norādīts)EmigrēValsts
10Upsala
(Uppsala, Uppland, Sweden)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta
11Zviedrija
(Sweden)
1950(Nav norādīts)EmigrēValsts
12Upsala
(Uppsala, Uppland, Sweden)
1950 - 1970(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
13Anglija
(England, United Kingdom)
1951(Nav norādīts)CeļojumsValsts
14Vācija
(Germany)
1953(Nav norādīts)CeļojumsValsts
15Dānija
(Denmark)
1954(Nav norādīts)CeļojumsValsts
16Vācija
(Germany)
1960(Nav norādīts)CeļojumsValsts
17Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
31.03.1964 - 30.04.1964(Nav norādīts)CeļojumsValsts
18Anglija
(England, United Kingdom)
30.09.1964(Nav norādīts)CeļojumsValsts
19Stokholma
(Stockholm, Södermanland, Sweden)
25.05.1970(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.