Jānis Peters

lv

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (118); Sastādītājs (2); Komentāra autors (11); Fotogrāfs (1); Recepcijas persona (30)

Attēli: Persona attēlā(11)

Vārds	Jānis Peters
Pseidonīms	J. Pīlādzis
Kopsavilkums	Jānis Peters (1939) – dzejnieks, diplomāts un politiķis. Literatūrā debitējis 20. gadsimta 60. gadu otrajā pusē. Radošās darbības aktīvākais posms ir 60.–80. gadi. Jāņa Petera dzejā dominē tautas likteņtēma. Tā ir izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte. Kopš 70. gadu 2. puses Jānis Peters pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai. 80. gados publicistika kļuva par galveno viņa literārajā darbībā. Jānim Peteram ir nozīmīga loma 20. gs. 80. un 90. gadu sabiedriskajos procesos. Viņš ir Latvijas Padomju rakstnieku savienības valdes pirmais sekretārs un viens no Latvijas Tautas frontes līderiem un dibinātājiem. 90. gadu pirmā puse ir aktīvs politiskās darbības periods – Latvijas Republikas valdības pilnvarotais pārstāvis Maskavā un ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā.
Personiska informācija	Dzimis Jaņa un Zelmas Peteru ģimenē. Dzejnieka māte Zelma Petere (1904–1981) dzimusi Vidzemē, Mazsalacā. Visu mūžu nostrādājusi par latviešu valodas un literatūras skolotāju Priekules 1. pamatskolā. Tēvs – Janis Peters (1895–1979) bijis Latvijas Sociāldemokrātiskās strādnieku partijas biedrs un Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. 1919. gadā piedalījies kaujās pret Bermonta karaspēku, par ko Latvijas valdība viņam piešķīra Gramzdas muižu, ko nācies pārdot līdzekļu trūkuma dēļ. Tēvs kaujās guvis ievainojumus – norauta kāja un galvas trauma. Sieva – Baiba Petere.
Profesionālā darbība	1961: pirmā publikācija – dzejolis "Kaist pīlādzis sniegā" Liepājas rajona laikrakstā "Komunists". Dzeja 1968: "Dzirnakmens". 1970: "Asinszāle". 1973: "Mans bišu koks". 1975: "Ceturtā grāmata". 1979: "Priekšnojautas". 1984: "Tautas skaitīšana". 1988: "Kovārnis korī". 2005: "Vīna dvēsele". 2012: "Minhauzens un kamikadze". 2017: "Rudenskura spogulī: vintāža". Dzejas izlases 1980: "Modinātāju remonts". 1980: "Līdz durvīm septiņi soļi". 1984: "Trīs dārgas mantas". 1989: "Svētā mierā, sāpēs mūžīgās". 1998: "Es tevi mīlu". 2003: "Jānis Peters: lirika". 2004: "Dzeja". 2004: "Dzejnieka mīlas vārdi". 2015: "Visu mūžu man ir dzejas dienas". 2015: "Teātra dziesmas: Nacionālais, Dailes, Operetes, Leļļu teātris". 2016: "Teātra dziesmas: Liepājas, Valmieras teātris; dziesmas no kinofilmām". Jānis Peters ir daudzu populāru kora, solo, estrādes dziesmu tekstu autors. Raimonds Pauls komponējis ap 100 dziesmu ar viņa tekstiem. Jānis Peters sarakstījis arī dziesmu tekstus vairākām teātra izrādēm, scenārijus vai diktora tekstus filmām. Esejas 1981: "Kalējs kala debesīs...". Apraksti 1973: "Baltijas toverī sālīti..." (kopā ar Dainu Avotiņu). Proza 1977: "Balta ziemeļu sūna". 1980: "Līdz durvīm septiņi soļi". 1982: "Raimonds Pauls". Librets 1976: Paula Dambja operai "Spārni". Ārzemju autoru atdzejojumi 1968: Jevgeņijs Jevtušenko "Sloku pārlidojums". 1969: Vitālijs Korotičs "Man, zāle, iemāci". 1980: Jevgeņijs Jevtušenko "Trešā atmiņa" (kopā ar Liju Brīdaku, Olgu Lisovsku un Laimu Līvenu). Pagodinājumi 1990: Latvijas Zinātņu akadēmijas goda loceklis. 1991: Latvijas Universitātes goda biedrs.
Citātu galerija	“Jānis Peters (1939) ir dzejnieks ar saknēm Kurzemē, bet ar savas radošās darbības mērogiem Latvijā un, iespējams, pasaulē J. Peters ir arī politiķis ar iedzimtu diplomāta talantu, kurš vienlaikus spēj domāt lokālpatriotiski un internacionāli globālos mērogos. J. Petera politiķa un dzejnieka darbība viņa radošajā dzīvē nav atdalāma – literatūrā viņš ir darbojies un izpaudies kā asredzīgs politiķis, savukārt politikā atklājies kā sabiedrības un kultūras procesus jūtīgi tverošs dzejnieks. [..] [..] tautas atzinību J. Peters ieguvis kā vēstures gaitā paliekošu un populāru dzejas rindu autors, neskaitāmu tautā mīlētu un dziedātu dziesmu tekstu radītājs, kā cilvēks, kurš ar savu mieru un toleranci spējis iedrošināt un iedvest uzticības izjūtu tad, kad tas bijis nepieciešams. [..] Popularitāte, tautas atzinība un mīlestība ir tie atslēgas vārdi, kas J. Peteru pavada radošās darbības aktīvākajos – 20. gadsimta 60.–80. gados. Savukārt ne tik viennozīmīgi pozitīva, dažkārt pat noraidoša attieksme raksturīga vēlākajā laika periodā, vērtējot J. Petera tiešo klātbūtni un iesaistīšanos Latvijai vēsturiski nozīmīgajos politiskās pārveides procesos, kas saistāmi ar Padomju Savienības sabrukumu un Latvijas neatkarības atgūšanu 20. gadsimta 80./ 90. gadu mijā. Neviennozīmīgi vērtēta dzejnieka darbība Latvijas Tautas frontes dibināšanas periodā 80. gadu nogalē, kā arī veicot Latvijas Republikas valdības pilnvarotā diplomātiskā pārstāvja pienākumus Maskavā 90. gados.” Kuduma, Anda. Jānis Peters – dzejnieks ar misijas apziņu. Kurzemes rakstnieku silueti, 4. Liepāja: LiePA, 2016, 57.–59. lpp. Par dzejoļu krājumu "Minhauzens un kamikadze" (2012) "Kā noteikta gada vīns. Lasot dzejnieka jaunāko dzejoļu krājumu, nevilšus jāaizdomājas par to, cik dzīvi un neatkarīgi viņš spēj dzejas valodā runāt par vērtībām, cik bagāta un raiba ir viņa radīto tēlu sistēma un cik – tiklab saturā, kā formā – viņa dzeja nemainīga. Tā ir kā noteikta gada vīns ar kvalitātes zīmi – tēli, simboli, melodija, intonācija, atskaņošana, metriskā struktūra un ritms – labi zināms, noteiktam pagājušam laikmetam raksturīgs vairāk nekā mūsdienu ikdienai, bet tieši šī laika sprīža dēļ zinošs un domājošs lasītājs novērtēs to jo augstāk. Tādēļ krājumā ievietotie pēdējo (2005–2012) gadu laikā sarakstītie dzejoļi neliekas garlaicīgi – tam tie būtu arī par dzīvu un spēlmanīgu – , bet liek pārdomāt bijušu, labi noglabātu un, iespējams, aizmirstu (lai arī eksistenciāli svarīgu) lietu un parādību nozīmi. Peters raksta tieši, sekojot impulsiem no apkārtējās vides, novērojumiem, sociālās dzīves aktualitātēm." Skulte, Ilva. Jāņa Petera grāmatas Minhauzens un kamikadze recenzija. Vintage. Kultūras Diena, 2012, 11. okt. "Sākot ar krājumiem "Dzirnakmens" (1968), "Asinszāle" (1970), "Mans bišu koks" (1973), "Ceturtā grāmata" (1975), "Priekšnojautas" (1979), "Tautas skaitīšana" (1984) un līdz šim aptverošāko dzejas izlasi "Svētā mierā, sāpēs mūžīgās" (1989), visa Jāņa Petera dzeja ir mīlestības domu un vārdu caurausta, arī tā, ko nevarētu klasificēt par mīlestības jeb erotisko dzeju. Pēdējo, erotiskās dzejas nojēgumu nezin kāpēc uz Jāņa Petera dzeju negribas attiecināt, tur valda kaislība un par erotiku vien augstākas likmes. Fonā ieskanoties arī citām intonācijām, viņa mīlestības pavadmotīvs un būtiskākā izpausme ir prieks, un tieši sievietes, dzīves un brīvības mīlestībā sakņotais priecīgums ir pati lielākā un tagadnes cilvēkam aktuālākā vērtība un impulss Jāņa Petera dzejā. [..] Jāņa Petera dzejas cilvēks ir stiprs un vīrišķīgs, viņš redz, apzinās un ir gatavs mēroties ar sievietes spēku, stiprumu un ikdienu, un viņa bruņinieciskums nenoplok, ieraugot sievieti tuvplānā bez smiņķa un krinolīna." Cimdiņa, Ausma. Bezgalīga mīlestības zīme. Peters, Jānis. Dzejnieka mīlas vārdi. Rīga: Jumava, 2004, 103.–104. lpp. "Petera dzejā dominē tautas likteņtēma, risināta ciešā pagātnes kopsakarā ar tagadni un rītdienu. Dzeja izteikti latviska, ko rada galvenokārt liriskā varoņa mentalitāte, skartie notikumi, ģeogrāfiskie un mitoloģiskie priekšstati, folkloras tēli, tautasdziesmu tonalitāte. Pamatizjūtā Petera dzeja dramatiska, liriskā varoņa nostāja aktīva, nesamierināma. Dzejas izteiksme mērķtiecīgi lakoniska, koncentrēta, melodiska, tēlaina. Daļai dzejoļu raksturīgs teatrāls rotaļīgums, romantisks, tautiskai groteskai radniecīgs dzīves skatījums. Kopš 70. gadu 2. puses pievērsies galvenokārt publicistiskai dzejai. 80. gados publicistika kļuva par galveno Petera literārajā darbībā." Ābola, Mirdza. Jānis Peters. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 443. lpp. Par dzejoļu krājumu "Mans bišu koks" (Liesma, 1973) "Jāni Peteru ar tādiem dzejniekiem kā Imants Auziņš, Vitauts Ļūdēns visvairāk vieno tas, ka viņi dziļi izjūt iepriekšējo gadsimtu pieredzes, vēsturisko kultūras slāņu nozīmi šodienas jautājumu risināšanā. [..] Peteram vēstures plūdums ir nepārtraukts, saikne nepārrauta, tas izpaužas arī viņa dzejiskās domāšanas struktūrā. Viņš meklē apliecinājumu dzīves vērtībai, personības saturam arī iepriekšējos gadsimtos, tautas dzīvajā dzīvē, paražās un tikumos, visā tās nenogludinātajā raupjumā un parastumā, ārējā pelēcībā un vienmuļībā. Šī līnija vijas cauri visai viņa dzejai. Jāņa Petera varonis darbojas, jūt un domā plašās laika dimensijās, bet galvenais, tieši šim dzejniekam īpatnējais – tas ir piesātināts, kolorīts, piepildīts laiks, nevis sterila laika plūsmas apcere. Tādēļ bieži viņa dzejoļos izsekojama grodi savijusies, elastīga tagadnes – pagātnes – nākotnes mijiedarbība, tās ietiecas cita citā. Sevišķi raksturīga Peteram dzejoļa iekšējā kustība no tagadnes pagātnē un no turienes – atkal tagadnē, bet ar jaunu kvalitāti, ar jaunu rakursu tagadnes izpratnē, ar ietiekšanos nākotnes perspektīvā vai mūžības izjūtā. [..] [..] Jāņa Petera laika izjūta parasti ir ne vien plaša, bet arī kolorīta, konkrētības pilna. Tas, manuprāt, viņu atšķir daudzu dzejnieku pulkā, jo vispār jau laika ritējums un ar to saistītā filozofija ir visai bieži sastopami mūsu dzejas motīvi." Čaklā, Inta. Dzīvotprieks nav vaļasprieks. Čaklā, Inta. Kas dzīvo vārdos. Rīga: LU Literatūras, folkloras un mākslas institūts, 2013, 26.–27. lpp.
Nodarbes	dzejnieks publicists politiķis sabiedriskais darbinieks diplomāts
Dzimšanas laiks/vieta	30.06.1939 Priekule Priekule, Priekules novads
Izglītojies	Rīgas 25. vakara (maiņu) vidusskola Rīga Rīga 1947–1958 Liepājas Raiņa 6. vidusskola Ganību iela 106, Liepāja Ganību iela 106, Liepāja, Latvija, LV-3411
Darbavieta	1957–1963 Liepājas teātris Teātra iela 4, Liepāja Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401 Skatuves strādnieks un režisora palīgs 1963–1964 Laikraksts "Ļeņina ceļš" Liepāja Liepāja Literārais līdzstrādnieks 1964–1967 Laikraksts "Cīņa" Blaumaņa iela 38/40, Rīga Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011 Literārais līdzstrādnieks 1967–1972 Žurnāls "Zvaigzne" Rīga Rīga Prozas nodaļas redaktors 1974 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Dzejas konsultants 1974–1976 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Valdes sekretārs 1985–1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Valdes pirmais sekretārs 1991–1992 Maskava Moscow, Russia Latvijas Republikas valdības pastāvīgais pārstāvis Maskavā. 00.02.1992–00.09.1997 Maskava Moscow, Russia Latvijas Republikas ārkārtējais un pilnvarotais vēstnieks Krievijas Federācijā 00.11.1997–1998 Tērbatas iela 2, Rīga Tērbatas iela 2, Rīga, LV-1050 Muzikālā centra "Vernisāža" kultūras projektu vadītājs. No 1998. gada novembra tā prezidents. 1998 Rīga Rīga Krišjāņa Valdemāra fonda valdes priekšsēdētājs 1999 Latvijas Universitātes Austrumeiropas institūts Rīga Rīga Sabiedrisko attiecību institūta direktors
Dalība organizācijās	1968–1990 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Krišjāņa Barona iela 12, Rīga Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050 Biedrs 1973–1990 Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991) Biedrs. 1990 Latvijas Rakstnieku savienība Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011 Biedrs

Apbalvojumi	LĻKJS prēmija Ceturtā grāmata Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Ceturtā grāmata" un publicistiku. Literatūrā, mākslā, žurnālistikā un arhitektūrā 1978 LPSR Nopelniem bagātais kultūras darbinieks 1983 Ojāra Vācieša prēmija Prēmija piešķirta par poēmu "Nakts pēc tautasdziesmas". 1984 Tautu Draudzības ordenis Ordenis piešķirts ar PSRS Augstākās Padomes Prezidija dekrētu 1986. gada 22. augustā. 1986 Svētā Marka ordenis Venēcijas Svētā Marka ordeņa kavalieris 1993 Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris ar Ordeņa domes 1995. gada 12. aprīļa lēmumu. III šķira 1995 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par poēmu "Nakts pēc tautasdziesmas" - jauniestudējums teātrī, vecais lasījums un iestudējums radio un televīzijā. 1999 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme 1999 Dānijas Danneborga ordenis 2001 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par mūzikla "Māsa Kerija" ilgstošu un plašu izmantojumu Latvijā un ārvalstīs. Mūzikls jaunā interpretācijā – "Kerija. Retrospekcija" – iestudēts Latvijas Nacionālajā teātrī, Luganskas Akadēmiskajā ukraiņu muzikāli dramatiskajā teātrī, teātros Krievijā, Kazahstānā un citur. 2008 Atzinības krusts Ordeņa lielkrusta komandieris ar Ordeņa kapitula 2008. gada 14. oktobra lēmumu. (Ordenis pasniegts 2008. gada 11. novembrī Rīgas pilī.) I šķira 2008 Cicerona balva Balva piešķirta nacionālajā politikā par Atmodas laika idejas attīstīšanu. 2008 Autortiesību bezgalības balva Autortiesību bezgalības balva par 1982. gadā Operetes teātrī izveidotās izrādes „Nāc pie puikām!” dziesmu izmantojumu, veidojot Edmunda Ņizjurska stāsta jaunu interpretāciju iestudējumam Latvijas Leļļu teātrī. 2009 Latvijas Republikas Ministru kabineta Atzinības raksts Atzinības raksts piešķirts par izcilu radošu devumu latviešu kultūrā, nozīmīgu ieguldījumu Latvijas politikā un diplomātisko attiecību veidošanā. 2009

Dzimšanas laiks/vieta:
:Nav norādīta kategorija

Izglītojies:
:Nav norādīta kategorija

Darbavieta:
:Nav norādīta kategorija

Dalība organizācijās:
:Nav norādīta kategorija

Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.

#	Vieta	Datums	Veids	Vietas tips	Teksta fragments

1	Priekule (Priekule, Priekules novads)	30.06.1939	Dzimšanas laiks/vieta	Pilsēta
2	Rīga (Rīga)	(Nav norādīts)	Izglītojies	Pilsēta
3	Ganību iela 106, Liepāja (Ganību iela 106, Liepāja, Latvija, LV-3411)	1947 - 1958	Izglītojies	Ēka, māja
4	Teātra iela 4, Liepāja (Teātra iela 4, Liepāja, LV-3401)	1957 - 1963	Darbavieta	Ēka, māja
5	Liepāja (Liepāja)	1963 - 1964	Darbavieta	Pilsēta
6	Blaumaņa iela 38/40, Rīga (Blaumaņa iela 38/40, Rīga, LV-1011)	1964 - 1967	Darbavieta	Ēka, māja
7	Rīga (Rīga)	1967 - 1972	Darbavieta	Pilsēta
8	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	1968 - 1990	Dalība organizācijās	Ēka, māja
9	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	1974	Darbavieta	Ēka, māja
10	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	1974 - 1976	Darbavieta	Ēka, māja
11	Krišjāņa Barona iela 12, Rīga (Krišjāņa Barona iela 12, Rīga, LV-1050)	1985 - 1990	Darbavieta	Ēka, māja
12	Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga (Aleksandra Čaka iela 37 - 1, Rīga, LV-1011)	1990	Dalība organizācijās	Ēka, māja
13	Maskava (Moscow, Russia)	1991 - 1992	Darbavieta	Pilsēta
14	Maskava (Moscow, Russia)	01.02.1992 - 01.09.1997	Darbavieta	Pilsēta
15	Tērbatas iela 2, Rīga (Tērbatas iela 2, Rīga, LV-1050)	01.11.1997 - 1998	Darbavieta	Ēka, māja
16	Rīga (Rīga)	1998	Darbavieta	Pilsēta
17	Rīga (Rīga)	1999	Darbavieta	Pilsēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.