Jānis Lapiņš

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (18); Sastādītājs (1); Redaktors (2); Līdzautors (1); Komentāra autors (2); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsJānis Lapiņš
PseidonīmsEd. Aurenieks, Poiķēnu Pītars, J. Priežukalns, Kaspars Kramiņš Skolastiķis.
KopsavilkumsPublicists, rakstnieks un pedagogs Jānis LAPIŅŠ (1885- 1941) studējis Pēterburgā, Maskavā, Vācijā un Austrijā. Strādājis par skolotāju Cēsīs, Rīgā, Valkā un Valmierā. Nodibinājis pirmo Tautas universitāti Latvijā. 1917. gadā Maskavā piedalījies
nacionāldemokrātu partijas dibināšanā. Darbojies Vidzemes zemes padomē un Latviešu pagaidu nacionālajā padomē. No 1919.-1932. gadam Jelgavas klasiskās ģimnāzijas direktors, 1932.-1935.gadam Tukuma ģimnāzijas un komercskolas direktors. 1935.-1939.gadam Rīgas 1. pilsētas ģimnāzijas direktors. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1926). Piedalījies dažādu preses izdevumu organizēšanā un rediģēšanā. Rosinājis laikraksta "Zemgalietis" un "Jaunais Zemgalietis" izdošanu. Mēnešraksta "Sējējs" pirmais redaktors. Piedalījies mākslinieku un rakstnieku biedrības "Zaļā vārna" darbībā, bijis tās literārās sekcijas vadītājs. Stāsti, kā arī publicistika, nereti ar polemisku ievirzi, publicēti periodikā. Garais stāsts "Šķīstīšanas ugunīs" (laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa", 1914) izraisīja polemiku sava laika presē. Publicistika (gan pirmpublicējumi, gan arī atkārtoti publicējumi) apvienota krājumos "Laikmetīgais un mūžīgais" (1934), "Atdzimšana" (1935), "Sapņi un īstenība. Ceļā uz Latvijas valsti" (1938). Sastādījis, rediģējis un sarakstījis monogrāfisku apceri Ausekļa Kopotiem rakstiem (1923). Plašāka Lapiņa apcere "Edvarta Virzas dzīve un darbi" publicēta E. Virzas Kopotos rakstos (1938). Biogrāfiskais romāns "Jānis Poruks" (1935) tapis ilgākā laikposmā, izmantots plašs faktu materiāls.
Personiska informācijaSieva Marianna Lapiņa (1896 Zālītes pag., dz.Straumane). Dēls Dzintars Rolands (dz.1922), meita Lija Poga.
Profesionālā darbība1906: pirmā publikācija "Tumša lapa pagātnē" par zemnieku nemieriem Vidzemē 19. gs. 1. pusē laikrakstā "Galvas Pilsētas Avīzes" 20.I/2.II - 31.I/13.II (arī laikr. "Pēterburgas Lapa" , 1906.24.II/9.III).
1914: garais stāsts "Šķīstīšanas ugunīs" (laikrakstā "Jaunā Dienas Lapa") izraisīja polemiku sava laika presē.
1917: pirmā grāmata publicistiska apcere "Latvija mijkrēslī".
1923: sastādījis, rediģējis un sarakstījis monogrāfisku apceri Ausekļa Kopotiem rakstiem.
1935: biogrāfiskais romāns "Jānis Poruks" (1935) tapis ilgākā laikposmā, izmantots plašs faktu materiāls.
1936: rediģējis rakstu krājumi "Jaunais nacionālisms".
1938: publicējis plašāku apceri "Edvarta Virzas dzīve un darbi" E. Virzas Kopotu rakstu 1. sēj.

Publicistika (gan pirmpublicējumi, gan arī atkārtoti publicējumi) apvienota krājumos "Laikmetīgais un mūžīgais" (1934), "Atdzimšana" (1935), "Sapņi un īstenība. Ceļā uz Latvijas valsti" (1938).

Sastādījis K. Ulmaņa rakstu izlases "Jaunatnei" (5 izd., 1936-38) un "Uzvaras ceļš" (1939, to mēdza pasniegt kā valdības dāvānu pamatskolas absolventiem), rakstījis apceres par K. Ulmani (grāmatas "Tautas vadonis Kārlis Ulmanis", 1934, papildināts izd. 1936), arī periodikā, atbalstot vadonības kultu.

Skolu vajadzībām sarakstījis grāmatas par Latvijas un Eiropas ģeogrāfiju (tās izdotas atkārtoti). 20.gs. 20. gados jaunatnei sarakstījis grāmatas "Mūsu mājas" (1936) un "Gauja nes un nes" (1938).
Citātu galerija"Jāņa Lapiņa literāriskā darbība sākas jau diezgan agri, viņam vēl Raunas draudzes skolu apmeklējot, ap gadsimtu maiņu, kad viņš ir tikko 15 gadus vecs. Raunas draudzes skolā tolaik darbojās Augusts Bračs, kas pa daļai apzinīgi, pa daļai neapzinīgi Lapiņu disponē un ietekmē literāriskai darbībai. Kā Lapiņš pats atceras (K. Egles ,Atziņas" III.), Bračs bijis labs skolotājs, viņš skolniekus ievilcis arī sabiedriskā darbā, un Lapiņš no viņa daudz guvis. Kā draudzes skolnieks viņš jau uzrakstījis savu pirmo korespondenci laikrakstos par savu dzimteni Veselausku, ka tur neviens nekā nedarot sabiedriskā laukā, bet vai nu dzerot vai guļot. Visi tūdaļ sakustējušies un meklējuši korespondences autora, bet nevienam nekritušās aizdomas uz tādu „knauķi", un tāpēc visi nosprieduši, ka neviens tik slikts nevarot būt, kā Marijkalna Melngailis, pazīstamais komponists. Bet kādu vasaru Raunas draudzes skolā par otro skolotāju ierodas agrākais šī novada palīgskrīveris — Kārlis Skalbe, kuram tikko iznākuši viņa „Cietumnieka sapņi" un kuru tā tad jau pazina un kāri uzņēma kā dzejnieku. Uz Lapiņu tas atstāj ļoti ierosinošu iespaidu. Un kad Skalbe no skolas aiziet, Lapiņš tam uzdāvina savu sacerējumu par četrdesmito gadu zemnieku nemieriem. Un 1906. g. februārī šo pašu rakstu, papildinātu un pārlabotu, iespieda O. Rāviņa izdotās „Galvas Pilsētas Avizēs" 8. пит. (sākumu) un viņu pienācēja «Pēterburgas Lapa" I. пит. (nobeigumu). Raksts saucās Tumšā lapa pagātnē. Tā Pēterpils latviešu avizēs iekļuva Raunas draudzes skolas 15 gadēja skolnieka darbs, kam kūmās bija stāvējuši viņa skolotāji Augusts Bračs un Kārlis Skalbe. Ar šo rakstu 1906. g. februārī tā tad Lapiņš kā literāts parādās atklātībā".
Žanis Unāms. 25 gadu literāriskā darba atcerei. Latvju Grāmata, Nr.1 (01.02.1931)


Lapiņš izsaka savas domas visdažādākos jautājumos. Kā Maskavas Komercinstitūta students tas publicē krāļumā «Burtnieka pūrs" monogrāfijas par Kārli Skalbi un Aspāziju. Mūsu kritikā, kur līdz tam bija gandrīz vai vienīgi Jansona, Jankava un vēlāk Andr. Upīša hegemonija, šie raksti jāuzskata kā ievērojama parādība. Lapiņš sauc lietas īstā vārdā. Viņš pasaka, ka Aspāzija ir romantiķe, kamēr tā sauktā marksistiskā kritikā pūlējas visu iespīlēt savā krieviski-nihiliskā kreklā. Marksistiskās kritikas loma pirms kara gados ir bijusi tik negatīva, ka tagadējie sabiedriskās kritikas priekšstāvji kaunas pieminēt savus priekštečus. Marksistikā kritika ar Jansona spalvu nonicināja taisni tos rakstniekus, kuru vārdi vēlāk ierakstīti mūsu literatūras vēstures labākās lapas pusēs. Lapiņš nāk kā jaunromantisma interpretēts. To viņš atradis K. Skalbes sirds lirikā. No šī jaunromantisma izaug visa tālākā dzeja, kas dzen spēcīgus asnus pat dzeloņdrāšu aizžogotā marksistiskā laukā.
Eliass, Kārlis. Jānis Lapiņš-jubilārs. Zaļā Vārna, Nr.1 (01.04.1931)

"Latvijas universitātes profesors Kārlis Kundziņš jaunākais atmiņu tēlojumā "Rakstnieks un publicists ar ģēnija dzirksti" par Lapiņu rakstījis: "Latvijas gods dega viņa sirdī. Jau 1916.gadā, kad daudzi prātoja par "autonomiju", Lapiņa rīta sveiciens jau skanēja "Dievs, svētī Latviju", un pie viņa istabas sienas bija piespraustas sarkan-balt-sarkanās krāsas (apmēram tai pašā laikā tās arī parādījās kādā no strēlnieku pulkiem." J.Lapiņš, kurš kopš 1915.g. dzīvoja un strādāja par skolotāju Valmierā, ar sarkanbaltsarkanā karoga ideju savaldzināja daudzus sava laika kultūras un sabiedriskos darbiniekus, kuri pie viņa īsāku vai garāku laiku dzīvoja jeb viesojās. Tur varēja sastapt J.Akurateru, K. un L.Skalbes, P.Dāli, E.Blanku, L.Laicenu. Dažkārt ciemojušies arī Viktors Eglītis, Ādolfs Erss un citi. [..] Par to, kā radās doma veidot un kā tapa pirmais mūsu nacionālais karogs, J.Lapiņš žurnālā "Burtnieks" 1932.g. publicētā apcerē "Latviešu karogs" vēstī: "(..) Līdz 1915.g. man nebija zināms, kāpēc jaunie latvieši sarkanu un baltu tur par savām krāsām. Tas es pirmoreiz lasīju Atskaņu (Rīmju) kroniku un atradu Alnpekes stāstu, ka latviešiem bijis sarkans karogs ar baltu svītrots. (..) Kad cēsnieki kāda ordeņbrāļa vadībā devās bīskapam palīgā iekarot Zemgali, viņi "gāja ar karogu no ādas sarkanā krāsā ar baltu svītrotu". Kroniķis uzsver, ka viņš labi zinot - tas esot latviešu karogs. (..) Latviešu karogu nekādi nedrīkstēja samainīt ar sarkano karogu, jo cara laikā bija izslēgts, ka varētu karogam ņemt pāris šauras [baltas] strīpas (tekstā kļūdaini - sarkanas strīpas - T.P.). Tāpēc 1916.gada otrā pusē es nolēmu izgatavot karogu sarkans-balts-sarkans, kur baltais būtu pret sarkano zelta griezuma attiecībās, t.i. baltais pret sarkano laukumu būtu attiecībā apmēram 1:3. (..) Sarkans-balts-sarkans istabā man likās pārāk vienmuļš, tāpēc es kombinēju karoga vidū dzeltenu sauli. Tas bez šaubām bija daudz efektīgāk. Pirmos karogus man izgatavoja Valmieras bērnu patversmes skolotāja Marianna Straumaņa jkdze. Tie bija divi mazi nācionālie karodziņi bez saules un lielāks karogs ar dzeltenu sauli vidū. Viņi stāvēja manā istabā pie sienas. 1916.g. Ziemas svētku kaujās no Valmieras rezerves pulka sūtīja kareivjus uz fronti. Biju iedraudzējies ar dzejnieciski noskaņotu strēlnieku Bērziņu, viņš bija ļoti uztraucies. Viņu mierinādams es tam iedevu uz fronti līdz mazu nacionālu karodziņu. Mana drauga uzdevums bija darīt to populāru frontē. Man ir vairāki liecinājumi, ka karodziņš tiešām ir nests Ziemas svētku kaujās, bet kopš janvāra kaujām par pašu Bērziņu man nav nekādu ziņu."
https://www.historia.lv/jaunumi/veselava-atklata-pieminas-vieta-pirma-latvijas-karoga-autoram-jlapinam
Nodarbespublicists
rakstnieks
pedagogs
Dzimšanas laiks/vieta25.06.1885
Veselavas pagasts
Veselavas pagasts, Priekuļu novads
"Pintuļu" mājās, kuru vairs šodien nav.

IzglītojiesE. Liepiņa privātā proģimnāzija
Valmiera
Valmiera

Kārļa Millera reālskola
Cēsis
Cēsis, Cēsu novads

1899
Veselavas pagastskola
Veselava
Veselava , Veselavas pagasts, Priekuļu novads

1902
Raunas draudzes skola
Rauna
Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads

1905
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia

Ieguvis mājskolotāja tiesības vēsturē un matemātikā


1910–1915
Maskava
Moscow, Russia

Studējis Maskavas komercinstitūta pedagoģijas nodaļā


1914–1915
A. Šaņavska Maskavas Tautas universitāte
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow, Russia

studējis literatūru


1921
Vīnes Universitāte
Vīne
Vienna, Austria

1922–1923
Leipcigas Universitāte
Ritterstraße 26, Leipzig
Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany
DarbavietaValmieras tirdzniecības skola
Valmiera
Valmiera
Skolotājs

1910–00.06.1912
Žurnāls "Kāvi"
Redaktors

1915–1917
Laikraksts "Līdums"
Redaktors

1919–1932
Jelgavas Hercoga Pētera ģimnāzija
Hercoga Jēkaba laukums, Jelgava
Hercoga Jēkaba laukums, Jelgava

Direktors


1932–1935
Tukuma Valsts ģimnāzija
Lielā iela 9, Tukums
Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101
Direktors

1935–1939
Rīgas pilsētas 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga
Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050
Direktors
Dalība organizācijāsMākslinieku biedrība "Zaļā vārna"
Miršanas laiks/vieta11.11.1941
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Piemiņas vietas08.10.2014
"Lejas Pintuļi", Veselavas pagasts, Priekuļu novads
"Lejas Pintuļi", Veselavas pagasts, Priekuļu novads, LV-4116

2014.g. 8. oktobra pēcpusdienā Priekuļu novada Veselavas pagasta "Lejas Pintuļos" (koordinātas ŠEIT) svinīgi tika atklāta piemiņas vieta pirmā no auduma izgatavotā Latvijas karoga autoram, pedagogam un publicistam Jānim Lapiņam. Īstais pēc J.Lapiņa meta 1916.g. šūtais karogs glabājas Cēsu vēstures un mākslas muzejā, taču iniciatīvas grupa izgatavojusi tā atdarinājumu, kas šeit turpmāk tiks pacelts valsts svētkos un citos svinīgos brīžos.

ApbalvojumiTriju Zvaigžņu ordenis
Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1926. gada 16. novembra lēmumu.
IV šķira
1926

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par rakstu krājumu "Laikmetīgais un mūžīgais".
Literatūra
1935

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par izdevumu "E. Virzas Kopoti raksti".
Literatūra
1939


:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija
Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Veselavas pagasts
(Veselavas pagasts, Priekuļu novads)
25.06.1885Dzimšanas laiks/vietaPagasts
2Veselava
(Veselava , Veselavas pagasts, Priekuļu novads)
1899IzglītojiesCiems
3Valmiera
(Valmiera)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Valmiera
(Valmiera)
(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
5Rauna
(Rauna, Raunas pagasts, Raunas novads)
1902IzglītojiesCiems
6Cēsis
(Cēsis, Cēsu novads)
(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast, Russia)
1905IzglītojiesPilsēta
8Maskava
(Moscow, Russia)
1910 - 1915IzglītojiesPilsēta
9Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow
(Miusskaya Ploshchad' 6, Moscow, Russia)
1914 - 1915IzglītojiesĒka, māja
10Hercoga Jēkaba laukums, Jelgava1919 - 1932DarbavietaLaukums
11Vīne
(Vienna, Austria)
1921IzglītojiesPilsēta
12Ritterstraße 26, Leipzig
(Ritterstraße 26, Leipzig, Saxony, Germany)
1922 - 1923IzglītojiesĒka, māja
13Lielā iela 9, Tukums
(Lielā iela 9, Tukums, Tukuma novads, LV-3101)
1932 - 1935DarbavietaĒka, māja
14Raiņa bulvāris 8, Rīga
(Raiņa bulvāris 8, Rīga, Latvija, LV-1050)
1935 - 1939DarbavietaĒka, māja
15Rīga
(Rīga)
11.11.1941Miršanas laiks/vietaPilsēta
16Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
17"Lejas Pintuļi", Veselavas pagasts, Priekuļu novads
("Lejas Pintuļi", Veselavas pagasts, Priekuļu novads, LV-4116)
08.10.2014Piemiņas vietasViensēta

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.