Jānis Jaunsudrabiņš

Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (250); Tulkotājs (5); Sastādītājs (1); Mākslinieks (18); Līdzautors (1); Recepcijas persona (84)

Attēli: Persona attēlā(6)

Vārds	Jānis Jaunsudrabiņš
Pseidonīms	Fiskars Ikss, J. Ziemelis, Klaucānu Šiepla, Neizilberlings
Kopsavilkums
Personiska informācija	Viens no ievērojamākajiem latviešu rakstniekiem, arī dzejnieks, dramaturgs, grāmatu ilustrators un gleznotājs, dzimis 1887. gada 25. augustā Neretas pagasta Krodziņos, miris 1962. gada 28. augustā Kērbekā, Vācijā, apbedīts Kērbekā, 1993. gada 13. septembrī pārapbedīts Neretas pagasta Ķikšu kapos. ĢIMENE Dzimis kalpu ģimenē, 3 gadu vecumā zaudējis tēvu. Ir četras reizes precējies – ar Lizeti Sproģi, Elizabeti Ābeli, Frīdu Balodi un Natāliju Valdmani. Otrā Pasaules kara laikā dodas bēgļu gaitās uz Vāciju. 1902. gadā piedzimst meita Lilija. IZGLĪTĪBA 1886–1892 Neretas pagastskola. 1892–1893 Panemunas krievu skola (Lietuvā). 1893–1895 palīgskolotājs Neretas pagastskolā (paralēli mācās vācu valodu). 1895–1897 Vecsātu zemkopības skola. 1899–1905 Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skola. 1905 3 mēnešus papildina zināšanas glezniecībā Minhenē. 1908–1909 mācās glezniecību Levina-Funkes akadēmijā Berlīnē. DARBA GAITAS 1886–1892 gans vasarās dažādās mājās Neretas apkaimē (“Valašiņas”, “Āriņi”, “Šausmāni”, “Liepiņas”). 1893–1895 palīgskolotājs Neretas pagastskolā (paralēli mācās vācu valodu). 1897–1898 lauksaimniecības speciālists Tukuma apriņķa Laukumuižā. 1898– 1899 muižas rakstvedis, klētnieks un lopu pārraugs Smukās, Remtes pagastā. Darbs periodiskajos izdevumos 1906 mākslinieciskais vadītājs, vēlāk arī redaktors žurnālā “Pret Sauli”. 1906–1907 literārās daļas vadītājs žurnālā “Stari”. LITERĀRĀ DARBĪBA Pirmie literārie mēģinājumi un publikācijas 1896: dzejolis “Ziemas nakts” Jelgavas laikrakstā “Latviešu Avīze” 7. jūlijā. Literārie darbi Stāstu krājumi 1912 “Mani draugi”. 1913 “Dzīve”. 1913 “Debess vārti”. 1920 “Kaukāzs”. 1921 “Gredzens”. 1923 “Dzērājam laime”. 1935 “Sliņķu virsnieks”. 1940 “Redzēts, dzirdēts un justs”. 1946 “Balle aplokā”. Garie stāsti 1907 “Vēja ziedi”. 1911 “Trīs dienas”. 1911 “Aija”. 1912 “Jēkabs Gudrais un viņa nelaime”. 1914 “Dzimtene”. 1920 “Atbalss” (periodikā 1914. gadā). 1923 “Vasara”. 1925 “Ziema”. 1935 “Uršulīte”. Tēlojumi 1910 “Kolorēti zīmējumi”. 1918 “Senā sētā”. 1921 “Plūdi un atplūdi”. 1921 “Ar makšķeri”. 1924 “Skolā”. 1935 “Ūdeņi” (papildināts “Ar makšķeri” izdevums). 1946 “Ganos”. 1947 “Bez dzimtenes”. Romāni 1924 “Nāves deja”. 1933 “Jaunsaimnieks un velns”. 1936 “Neskaties saulē”. 1937 “Augšzemnieki”. 1939 “Kapri”. 1942 “Nauda”. 1950 “Zaļā grāmata”. Ceļveži 1930 “Pļaviņas–Koknese”. Autobiogrāfiskā proza 1946 “Es stāstu savai sievai”. 1957 “Mana dzīve” (ceturtais izdevums – ietver autora dzīvi līdz 1956. gadam). Dramaturģija 1906 “Traģēdija” (grāmatā izdota 1907). 1907 “Pirmais sniegs”. 1910 “Viena diena”. 1911 “Ansis Auns”. 1915 “Dzīvas un nedzīvas puķes”. 1918 “Latvieši”. 1923 “Dzīves nopūta”. 1924 “Zvēru dīdītājas”. 1926 “Jo pliks, jo traks”. 1934 “Invalīds un Ralla”. Dzeja 1911 “Dzejoļi”. 1912 “Dziesminieks”. 1921 “Dzejas”. 1946 “Debess un zeme”. Darbi bērniem 1909 “Sapnis saulītē” (luga bērniem). 1913 “Klibais Jurks”. 1913 “Rites meža burvība”. 1914 “Baltā grāmata”. 1921 “Mazā baltā grāmata”. 1928 “Mazā Māra”. 1929 “Ēšanas prieki”. 1929 “Darba prieki”. 1936 “Mazie pilsētnieki”. Kultūrvēsturiski apcerējumi 1947 "Īsa mākslas vēsture". Cittautu darbu tulkojumi 1906 Knuts Hamsuns. “Pāns”. 1910 Knuts Hamsuns. “Noveles”. 1911 Bernhards Kellermanis. “Jūra”. 1924 Gijs de Mopasāns. “Mīlulis”. 1927 Šarls de Kosters. “Pūcesspieģelis un Jērs Maigums”. 1929 Andrejs Hauklands. “Likteņa dieves”. 1935 Andrejs Hauklands. “Alnis”. 1942 Konrāds Ferdinands Meiers. “Vēsturiskas noveles”. Kopoti raksti 1928–1931 “Raksti” (astoņos sējumos). 1981–1985 “Kopoti raksti” (15 sējumos, sastādīja Pēteris Bauģis un Ilgonis Bērsons). 2000–2007 “Trimdas raksti” (trīs sējumos, sastādīja Ilgonis Bērsons). Literāro darbu tulkojumi Igauņu valodā 1929 Valge raamat (“Baltā grāmata”). Tulkojis Karls Kirde (Karl Kirde). 1975 Valge raamat (“Baltā grāmata”). Tulkojis Valli Helde (Valli Helde). 1992 Asunik ja kurat (“Jaunsaimnieks un velns). Tulkojis Valli Helde (Valli Helde). Krievu valodā 1969 Цветы ветра (“Vēja ziedi”). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать). 1970 С удочкой (“Ar makšķeri”). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать). 1973 Айя : трилогия (“Aija : triloģija”) Tulkojušas Liāna Blumfelde un Zoja Fedorova (Лиана Блюмфельд и Зоя Федорова) 1978 Зеленая книга (“Zaļā grāmata). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать). 1980 Белая книга (“Baltā grāmata). Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать). 1983 Сердце : рассказы, зарисовки, миниатюры. Tulkojusi Ņina Batjs (Нина Бать). Vācu valodā 1922 Aija : Erzählung (“Aija : stāsts”). Tulkojis Oskars Grosbergs (Oskar Grosberg). 1972 Kraniche über dem Möhnesee und Erzählungen aus Lettland. Tulkojuši Vilis Šteplers (Willi Stöppler) un Māra Linde. 1982 Zuhause : aus dem "Weissen Buch" (“Baltā grāmata). Tulkojis Vilis Šteplers (Willi Stöppler). 2006 Ich erzähle meiner Frau (“Es stāstu savai sievai”). Tulkojis Ojārs Rozītis. ANTOLOĢIJAS UN PERIODISKIE IZDEVUMI Krievu valodā 1981 Про Иголку и Шило. Первое гулянье : рассказы и сказки латышских писателей. (“Par adatu un īlenu”). Tulkojusi Vika Dorošenko (Вика Дорошенко) Daiļrades galvenās iezīmes, uzskati, nostādnes “Psiholoģiskās prozas lielmeistara Jāņa Jaunsudrabiņa prozā dominē mīlestības tēma, taču Jaunsudrabiņš bija pirmais prozists, kas apzinājās, ka dzīvo jau 20. gadsimtā un kuru daudz vairāk par mīlestības afektu aprakstiem saistīja eksistenciālās problēmas. Viņš lauza latviešu prozai ierasto mīlestības stereotipu, ko veidoja, no vienas puses, sentimentālu frāžu klišejas, no otras - vienlīdz klišejiski dramatizēts sižets.” (Guntis Berelis) “Jaunsudrabiņa stils nav izsausēta literāra, bet dzīva, tieša, tēlaina tautas valoda. Bēgulību pavadīdams Vestfāles Grēvenē, viņš ar saviem tēlojumiem allaž ved atpakaļ uz dzimteni, reizēm pieskaŗas arī bēgļu gaitām: Es stāstu savai sievai, Pa patumšam. Viņa vienkāršā, izkoptā stāstīšanas māksla padara pat sīkus notikumus interesantus.” (Jānis Veselis) Literārā līdzdalība citos projektos 1906 paraksta dekadentu deklarāciju “Mūsu mākslas motīvi” žurnālā “Dzelme”. 1962 tiek dibināts Jāņa Jaunsudrabiņa vārdā nosauktais prozas balvu fonds. Darbība mākslā Gleznošanā pārstāv akadēmiski reālistisko virzienu, gleznojot ainavas, kluso dabu, ziedus un portretus. Darbojas grāmatu grafikā un veido to ilustrācijas. Uzskatāms par bērnu grāmatu ilustrāciju pamatlicēju Latvijā. Ir zīmējis vākus daudzām savām grāmatām, arī Aspazijas, Raiņa, Kārļa Skalbes, Zeltmaša un citu autora grāmatām. Personālizstādes 1916 un 1917 gleznu personālizstādes Baku, Azerbaidžānā. 1917 gleznu personālizstāde Pjatigorskā, Krievijā. 1921 un 1927 gleznu personālizstādes Rīgā. DARBĪBA KINO UN TEĀTRA MĀKSLĀ 1943 uzraksta dziesmu lugu "Ezermaļu krokodils", kurai Jānis Norvilis saraksta mūziku. Pirmizrāde: 1943. gada 22. septembrī Tautas teātrī Rīgā. Dalība profesionālajās organizācijās un partijās 1919 viens no Neatkarīgo mākslinieku vienības dibinātajiem, ilgus gadus arī tās priekšsēdētājs. 1952 PEN kluba goda biedrs. APBALVOJUMI 1927 Triju Zvaigžņu ordenis. 1952 Amerikas latviešu apvienības Kultūras fonda balva (par romānu “Zaļā grāmata”). 1957 Pasaules Brīvo latviešu apvienības Tautas balva. PIEMIŅAS VIETAS, MUZEJI Jāņa Jaunsudrabiņa muzejs “Riekstiņi” Neretā. Jāņa Jaunsudrabiņa memoriālais muzejs Bragišķos Kaplavas pagastā Krāslavas novadā. Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba Garkalnē. Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas istaba Latviešu centrā Minsterē, Vācijā. Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas vieta “Mēnesnīca” Kērbekā, Vācijā. Jāņa Jaunsudrabiņa skulpturālais portrets Neretā (tēlnieks Indulis Ranka). Jāņa Jaunsudrabiņa piemiņas akmens Pļaviņās.
Profesionālā darbība
Citātu galerija
Saiknes	Arvīds Osītis - Radinieks
Nodarbes	gleznotājs dzejnieks gans rakstnieks dramaturgs ilustrators
Dzimšanas laiks/vieta	25.08.1877 Nereta Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads Dzimis "Krodziņos".
Dzīvesvieta	1880–1886 Nereta Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads Riekstiņi. 1910–1913 Vecmīlgrāvis Vecmīlgrāvis, Rīga Dzīvoja Burtnieku namā. 1913–1915 Pļaviņas Pļaviņas, Pļaviņu novads 1918–1935 Pļaviņas Pļaviņas, Pļaviņu novads 1935–1937 Kaplavas pagasts Kaplavas pagasts, Krāslavas novads Dzīvo Braģišķos pie māsīcas un raksta. 1939–1944 Ropaži Ropaži, Ropažu novads
Izglītojies	1886–1892 Nereta Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads mācījies Neretas pagastskolā 1892–1893 mācījies Panemunes krievu skolā 1893–1895 Nereta Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads strādājis par palīgskolotāju Neretas pagastskolā (paralēli mācījās vācu valodu) 1895–1897 Vecsātu zemkopības skola Vecsāti Vecsāti , Jaunsātu pagasts, Tukuma novads 1899–1905 Venjamiņa Blūma Rīgas zīmēšanas un gleznošanas skola Rīga Rīga 1905 Minhene Munich, Bavaria, Germany papildina zināšanas glezniecībā 1908–1909 Berlīne Berlin, Germany Mācās glezniecību Levina-Funkes akadēmijā.
Darbavieta	1893–1895 Nereta Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads strādājis par palīgskolotāju Neretas pagastskolā (paralēli mācījās vācu valodu) 1897–1898 Tukums Tukums, Tukuma novads Strādājis par lauksaimniecības speciālistu "Laukumuižā". 1898–1899 strādājis par muižas rakstvedi, klētnieku un lopu pārraugu 1906 Rīga Rīga strādājis par māksliniecisko vadītāju, vēlāk arī redaktoru žunrālā "Pret Sauli" 1906–1907 Žurnāls "Stari" Rīga Rīga Literārās daļas vadītājs.
Dalība organizācijās	1941–13.06.1942 Latvijas Padomju rakstnieku savienība Ģertrūdes iela 6, Rīga Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010 Biedrs, izslēgts no savienības 1942. gada 13. jūnijā Latvijas Padomju rakstnieku savienības plēnumā Maskavā – "par dzimtenes un tautas nodevību, pārejot latviešu tautas un visas cilvēces lielākā ienaidnieka vācu fašisma kalpībā" (lēmums plēnuma protokolā).
Emigrē	1915–1918 1944–1947 Šajā laikā periodā dzīvo vairākās bēgļu nometnēs: Bīlefeldē, Bindē, Verfenē, Grēvenē. 1947–1962 Kērbeka Körbecke, North Rhine-Westphalia, Germany
Ceļojums	1924 Parīze Paris, France Valsts kultūrkapitāla fonds atbalsta ceļojumus. Ceļo ar savu otro sievu Elizabeti Ābeli. 1936 Kapri Capri, Campania, Italy Ceļojums ar meitu Liliju, lai uzlabotu viņas veselību.
Miršanas laiks/vieta	28.08.1962 Kērbeka Körbecke, North Rhine-Westphalia, Germany
Apglabāts	13.09.1997 Nereta Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads Apglabāts Ķikšu kapos.

Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks ar 1927. gada 15. novembra lēmumu. IV šķira 1927 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par romānu "Jaunsaimnieks un velns". Literatūra 1934 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par stāstu "Tējkanna". Literatūra 1936 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par romānu "Nauda". Literatūra 1944 Kultūras fonda prēmija Prēmija piešķirta par darbu "Zaļā grāmata". 1951 PBLA Tautas balva 1957

Dzimšanas laiks/vieta:
:Nav norādīta kategorija

Izglītojies:
:Nav norādīta kategorija

Darbavieta:
:Nav norādīta kategorija

Dzīvesvieta:
:Nav norādīta kategorija

Ceļojums:
:Nav norādīta kategorija

Dalība organizācijās:
:Nav norādīta kategorija

Emigrē:
:Nav norādīta kategorija

Tiek rādīti ieraksti 1-20 no 23.

#	Vieta	Datums	Veids	Vietas tips

1	Nereta (Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads)	25.08.1877	Dzimšanas laiks/vieta	Ciems
2	Nereta (Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads)	1880 - 1886	Dzīvesvieta	Ciems
3	Nereta (Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads)	1886 - 1892	Izglītojies	Ciems
4	Nereta (Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads)	1893 - 1895	Darbavieta	Ciems
5	Nereta (Nereta, Neretas pagasts, Neretas novads)	1893 - 1895	Izglītojies	Ciems
6	Vecsāti (Vecsāti , Jaunsātu pagasts, Tukuma novads)	1895 - 1897	Izglītojies	Ciems
7	Tukums (Tukums, Tukuma novads)	1897 - 1898	Darbavieta	Pilsēta
8	Rīga (Rīga)	1899 - 1905	Izglītojies	Pilsēta
9	Minhene (Munich, Bavaria, Germany)	1905	Izglītojies	Pilsēta
10	Rīga (Rīga)	1906 - 1907	Darbavieta	Pilsēta
11	Rīga (Rīga)	1906	Darbavieta	Pilsēta
12	Berlīne (Berlin, Germany)	1908 - 1909	Izglītojies	Pilsēta
13	Vecmīlgrāvis (Vecmīlgrāvis, Rīga)	1910 - 1913	Dzīvesvieta	Pilsētas daļa
14	Pļaviņas (Pļaviņas, Pļaviņu novads)	1913 - 1915	Dzīvesvieta	Pilsēta
15	Pļaviņas (Pļaviņas, Pļaviņu novads)	1918 - 1935	Dzīvesvieta	Pilsēta
16	Parīze (Paris, France)	1924	Ceļojums	Pilsēta
17	Kaplavas pagasts (Kaplavas pagasts, Krāslavas novads)	1935 - 1937	Dzīvesvieta	Pagasts
18	Kapri (Capri, Campania, Italy)	1936	Ceļojums	Sala
19	Ropaži (Ropaži, Ropažu novads)	1939 - 1944	Dzīvesvieta	Ciems
20	Ģertrūdes iela 6, Rīga (Ģertrūdes iela 6, Rīga, LV-1010)	1941 - 13.06.1942	Dalība organizācijās	Ēka, māja

Jānis Jaunsudrabiņš

ĢIMENE

IZGLĪTĪBA

DARBA GAITAS

Darbs periodiskajos izdevumos

LITERĀRĀ DARBĪBA

Literārie darbi

Garie stāsti

Tēlojumi

Romāni

Ceļveži

Autobiogrāfiskā proza

Dzeja

Darbi bērniem

Kultūrvēsturiski apcerējumi

Cittautu darbu tulkojumi

Kopoti raksti

Literāro darbu tulkojumi

Igauņu valodā

Krievu valodā

ANTOLOĢIJAS UN PERIODISKIE IZDEVUMI

Krievu valodā

Daiļrades galvenās iezīmes, uzskati, nostādnes

Literārā līdzdalība citos projektos

Darbība mākslā

Personālizstādes

DARBĪBA KINO UN TEĀTRA MĀKSLĀ

Dalība profesionālajās organizācijās un partijās

APBALVOJUMI

PIEMIŅAS VIETAS, MUZEJI