Jānis Baltiņš

1 bilde
Lomas: rakstnieks

27.07.1906 – 1942

Jānis Baltiņš (1906–1941) – rakstnieks. Strādājis Rīgā apgādā "Grāmatu draugs" par korektoru (1928). Kopš 1925. gada publicējis dzejoļus izdevumos "Latvijas Saule", "Brīvā Tēvija", "Malienas Ziņas". Noveļu un stāstu krājumā "Mīlas mulsumā" (1928) tēlotas cilvēku dzīvē gan laimīgas, gan skumju un izmisuma, pārdomu pilnas epizodes. Sarakstījis poēmu "Cilvēces ūtrupe" un romānu "Kad nakts runā" (abi 1932), kas atveido jauna gleznotāja intīmos pārdzīvojumus. Pamflets "Neticiet krustiem" (1934) dzejas formā, kā arī vēstsurisks romāns "Vaides muklājā" (1936) par lielinieku represijām Gulbenē un Jaungulbenē 1919. gadā. 1941. gadā represēts uz Kirovas apgabalu, Vjatlagā. Miris 1942.gadā.

Dzimšanas laiks/vieta

27.07.1906
Vecgulbenes pagasts

Miršanas laiks/vieta

1942
Vjatkas labošanas darbu nometne (Vjatlags)

Citātu galerija



Par romānu "Kad nakts runā" (1932)
"No pārējiem debitantiem tikai Baltiņš, skandinādams mums jau pazīstamos uzdzīves mīlētāju motīvus, seko dāmu priekšzīmei. Viņš labprāt operē ar apaļīgu locekļu siltumu (9. lpp.), vijīgiem, apaļiem gurniem, kas spiežas caur plānām kleitiņām (19. lpp.). Baltiņam laikam nedod miera Rozīša „Portrejas", kuras attiecīgi valdības orgāni pikantēriju dēļ reiz vajāja. Bet kāda liela starpība šķir šos vīrus: viens no šiem kungiem ir rakstnieks, otrs, Baltiņš, pagaidām gluži veltīgi, pretendē uz šo titulu. „Kad nakts runā" ir lirisks domraksts, kas iederētos varbūt šafirografētā žurnālā. Bet "Grāmatu Draugs" zaimo latviešu literātūru, ja to savā sērijā, kur sastopami arī ļoti cienījami svešzemju rakstnieki, reprezentē ar šādiem zemas kvalitātes ražojumiem. Baltiņa grāmata tāļu no mākslas, tāļu arī no dzīves ikdienišķām, bet brīžam aktuālām problēmām. Autors un viņa varoņi visu laiku komiski pendentā, nevarīgā stāvoklī, jo ne vienu, ne otru nevada noteikti nodomi. Mīkstulīgais „avosj" gars vērojams arī paviršajā korrektūrā. Bet jau šie techniskie ..sīkumi" vien parasti rāda, cik „augstās" domās debitants par literātūru vispār un cik „nopietni" tas vērtē savus literāriskos darbus. Arī Baltiņš ar tādu nedrošu mērauklu vērtējis savu romānu. Bet paškritikas trūkums viņu nebiedē, jo ..domas tāpat kā palaidnīga dzīve cilvēku ātri noved kapā" (49. lpp). Baltiņa varonis Skalds ir vīrs, ko spēj pavest ikviena glītāka sieviete. Lai glābtos no pārdomu dziļā posta, viņš brauc uz Tukumu krāsot dzelzceļa tiltu. Bet arī provincē viņu pa vecam paradumam vajā sievietes. No tām vairīdamies, viņš dodas atpakaļ uz Rīgu un tur gandrīz apprecas. Kāzu priekšvakarā viņš saslimst ar angīnu, kāzas izjūk, viņš Renāti atstāj. Drīz pēc tam Skaldu nodur profesionālas mīlas priesterienes kabinetā nejaušs sāņcensis. Šos notikumus autors illūstrē „kodīgām", bet pavisam vulgārām frāzēm, izsaukdamies, piemēram: „Velna milti!" (73. lpp.)."

Arturs Baumanis. Pelavu raža. Daugava, Nr.7 (01.07.1932)

Nodarbes

Darbavieta

1928
Apgāds "Grāmatu Draugs" (1926–1992)
Pēterbaznīcas iela, Rīga