Imants Reitmanis

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Recepcijas persona (7)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsImants Reitmanis
KopsavilkumsImants Reitmanis (1919-1966) - grāmatizdevējs. Dzimis Dzelzavas pagastā. Pamatizglītību ieguvis Dzelzavā, Alūksnē, studējis Latvijas Universitātē. 1944. gadā iesaukts Latviešu leģionā, pēc Otrā pasaules kara nonācis Dānijā. Dzīvoja Kopenhāgenā. 1945. gadā nodibināja grāmātu apgādu "Imanta", kur sākumā izdod mācību grāmatas, bet vēlāk latviešu trimdas autoru un klasiķu darbus, pasakas un teikas, kā arī "Latviešu tautas dziesmas" (1-12, 1952-1956). Pavisam apgāds "Imanta" izdevis ap 150 grāmatu.
Personiska informācijaDzimis lauksaimnieku ģimenē.
Doku Ata vecākās māsas Lienas dēladēls (mazdēls).
Profesionālā darbība

Grāmatizdevēja darbība, apgādā "Imanta" izdotās grāmatas

1945: Kopenhāgenā izveidoja latviešu grāmatu apgādu "Imanta" un grāmatveikalu.
Pirmie apgāda izdevumi - "Angļu-latviešu vārdnīca" un Andreja Eglīša "Dievs, Tava zeme deg!" dāņu valodā, kā arī mācību grāmatas.
1949: ieguva dāņu licenci un pievērsās arī citu grāmatu izdošanai, Imantas apgāda izdoto grāmatu titulu skaits pārsniedz 100. (1966. g.)
1951: Vīksna, Ingrida. Mums jābrien jūrā.
1951: Salminiene, Sallija. Katrīna; tulkojusi Milda Kalniņa.
1951: Latviešu tautas pasakas par zvēriem; ilustrējis Ojārs Jēgens.
1952: Salna, Eduards. Bada biedi: atmiņu stāsts.
1952: Lesiņš, Vilis. Dzirkstis: nedienu stāsti; ilustrējis Ojārs Jēgens.
1952–1956: Latviešu tautas dziesmas. 12 sējumos; redaktori Arveds Švābe, Kārlis Straubergs, Edīte Hauzenberga-Šturma; Ojāra Jēgena dizains.
1952: Kestners, Erihs. Emīls un Berlīnes zēni.
1952: Kestners, Erihs. Divkāršā Lotīte; tulkojis Brunis Rubess.
1952: Grimms, Jakobs. Brāļu Grimmu pasakas; tulkojis Jānis Kārkliņš; ilustrējis Niklāvs Strunke.
1952: Freivalds, Osvalds. Lielā sāpju draudze.
1952: Kronins, Arčibalds. Citadele; tulkojis Emīls Vilāns.
1952: Kronins, Arčibalds. Zvaigznes raugās lejup; tulkojis Valdemārs Kārkliņš.
1952–1961: Latviešu kalendārs.
1953: Švābe, Arveds. Ceļā uz Purgatoriju; ilustrējis Sigurds Kalniņš.
1953: Strēlerte, Veronika. Bruņukalps; mākslinieks Sigurds Kalniņš.
1953: Runča vezums: dzejoļu antoloģija bērniem; sakārtojusi Lija Kronberga; Ojāra Jēgena dizains.
1953: Leimane, Ilona. Kailā dzīvība, Ojāra Jēgena dizains.
1953: Latviešu tautas pasakas par velniem, Ojāra Jēgena sakārtojums un ilustrācijas.
1953: Jaunsudrabiņš, Jānis. Vasara.
1953: Biezais, Haralds. Kristiānisms. Nacionālisms. Humānisms.
1954: Sudrabiņš, Jānis. Nīcības viesuļos.
1954: Steinbeks, Džons. Par peļēm un cilvēkiem; tulkojuši Dzintars Sodums un Rihards Rīdzinieks.
1954: Jāņa Reitera Tēvreižu krājums (faksimilizdevums).
1954: Manceļa sprediķu izlase (faksimilizdevums).
1954: Klāns, Pāvils. Rūsa.
1954: Freivalds, Osvalds. Kurzemes cietoksnis.
1954: Dambergs, Valdemārs. Sarakstīšanās ar Edvartu Virzu un Viktoru Eglīti: vēstules.
1954: Kronins, Arčibalds. Tiranns; tulkojis Emīls Vilāns.
1954-1955: Bokačo, Džovanni. Dekamerons; tulkojuši Ofēlija Sproģere un Ojārs Jēgens.
1954: Andersens, Hans Kristians. Pasakas; tulkojusi Lija Kronberga, Ojāra Jēgena ilustrācijas.
1954: Virza, Edvarts. Kārlis Ulmanis: monogrāfija; Ojāra Jēgena iekārtojums.
1955: Selinko, Annemarija. Desirē; no vācu valodas tulkojusi Velta Zante.
1955: Latviešu tautas pasakas par sērdienīti; Ojāra Jēgena sakārtojumā un ilustrējumā.
1955: Jurevičs, Pauls. Dzīve un liktenis: refleksijas par latvisko eksistenci.
1955: Kronins, Arčilbalds. Debesu valstības atslēgas; tulkojusi Elza Apkalna; Ojāra Jēgena iekārtojums.
1956: Zeberiņš, Modris. Pūra pūķis un trīs sievas.
1956: Linna, Veina. Nezināmajam kareivim; tulkojis Eglons Spēks.
1956: Latvijas sonets 100 gados: 1856-1956: antoloģija; sakārtojis Kārlis Dziļleja.
1956: Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas; rediģējis Kārlis Straubergs, vāku zīmējis Ojārs Jēgens.
1956: Tā mums iet: Jānim Jaunsudrabiņm adresētas vēstules 1944-1954.
1956: Freivalds, Osvalds. Latviešu karavīru traģēdija Zviedrijā.
1956: Dambergs, Valdemārs. Dievu augšāmcelšanās.
1957: Par to mazo šūpulīti: dzejoļu antoloģija vecākiem un bērniem ģimenes dienā, sakārtojis Jānis Sviestiņš.
1957: Latviešu nerātnās tautasdziesmas, mīklas, sakāmvārdi un parunas.
1957: Kroders, Valdemārs. Smīnētāji.
1957: Klāns, Pāvils Sirilundas atgriešanās; Ernas Geistautes vāka zīmējums.
1957: Dreimanis, Pēteris. Latvijas vēsture; papildskolām un pašmācībai.
1958: Turkina, Eiženija. Angliski-latviska vārdnīca.
1958: Kaudzīte, Reinis. Mērnieku laiki.
1958-1960: Bangerskis, Rūdolfs. Mana mūža atmiņas. 4 sējumos.
1959: Pasternaks, Boriss. Doktors Živago; no krievu valodas tulkojis Pāvils Klāns.
1959: Toma, Velta. Vēl: dzejas izlase, 1953-1958.
1960: Širmanis, Jānis. Alberta Cilpas piedzīvojumi.
1960: Šilde, Ādolfs. Važu rāvēji.
1960: Grīns, Jānis. Trīs leģendas.
1960: Dziļums, Alfreds. Nokaltis zars.
1961: Širmanis, Jānis. Vakara viesi, Anša Bērziņa ilustrācijas.
1961: Mauriņa, Zenta. Divu kultūru saknes: esejas.
1962: Silgailis, Arturs. Latviešu leģions.
1962: Eglītis, Andrejs. Mīlu, mīlu; sakārtojis Jānis Grīns, ilustrējis Juris Soikans.
1964: Klāns, Pāvils. Safari; Ernas Geistautes ilustrācijas.
1964: Eglītis, Andrejs. Kad tu acis izslaucīsi, tēvu zeme.
1965: Šilde, Ādolfs. Bez tiesībām un brīvības.

Apgāds "Imanta" turpināja darbību arī pēc Imanta Reitmaņa nāves 1966. gadā, to vadīja viņa sieva Enita Reitmane. Īpaši atzīmējama dzejas mazgrāmatiņu sērija.

Sabiedriskā darbība

1957–1964: Dānijas Latviešu nacionālās komitejas priekšsēdis.
Dānijas lat
viešu pārstāvis Latviešu nacionālā fonda Skandināvijā padomē un prezidija vicepriekšsēdis.
Dānijas tirdzniecības kameras loceklis.

Kopenhāgenā izveidojis firmu, kas gatavoja un sūtīja paciņas uz padomju Latviju un Sibīriju.

Kopenhāgenā sarīkojis latviešu grāmatu izstādi ar Latvijas patstāvības laika un trimdas grāmatām.

Atbalstījis latviešu vidusskolas darbu Dānijā, sākumgados skolai atvēlot telpas savā namā, kur darbojās arī apgāds.

"Mācības līdzekļus: grāmatas, kartes un vi
su citu, kas bija vajadzīgs skolas darbībai deva apgāda, tāpat grāmatu balvas skolēniem Par
skolotāju, skolēnu un viņu vecā
ku - kas parasti nāca saviem bērniem līdzi - pacienāšanu gādāja Reitmaņa kundze. Skolas Ziemsvētki notika pie Reitmaņu ģimenes eglītes." / Londonas Avīze, 1966, 14. okt.
Citātu galerija

Imants Reitmanis par savu grāmatizdevēja darbību

".. nauda mūs interesē tikai par tik, cik tā nepieciešama mūsu kulturālās programmas izpildīšanai. Mēs nevaram cīnīties ar ieročiem, mēs izcīnām savu cīņu ar grāmatām, un mēs uzskatam sevi kā komandētus kultūras dienestā. " / Latvju Vārds, 1955, 15. apr.

Par grāmatizdevēju Imantu Reitmani un apgādu "Imanta"


"Kā grāmatnieks viņš bija fantasts un nebaidījās no pasākumiem, kas bija pārdroši. Tādā sakarā vispirms jāmin Latviešu tautas dziesmu Kopenhāgenas izdevums 12 sējumos, kur A. Švābes, K. Strauberga un E. Hauzenbergas-Šturmas redakcijā pirmo reizi apvienotas Kr. Barona un Folkloras krātuves papildinājumu pamatdziesmas, kā arī variantu izlase. Sekoja Mīklu, sakāmvārdu un parunu sējums, R. Bangerska Atmiņu četri sējumi, virkne jaunākās daiļliteratūras grāmatu u. c."

J. Rdz. [Jānis, Rudzītis]. Laiks, 1966, 12. okt.


"No pāri par 70 grāmatām
(tituliem), ko Imantas apgāds izdevis savas darbības 20 gados, pārsvars ir nacionālās ideoloģijas pusē: monumentālais latviešu tautas dziesmu izdevums 12 sējumos; Latviešu tautas mīklas, sakāmvārdi un parunas; Latviešu tautas pasakas; Silgaiļa Latviešu leģions; Bangerska Mana mūža atmiņas; Manceļa sprediķu izlase; Freivalda Kurzemes cietoksnis; Freivalda un Alkšņa Latviešu karavīru traģēdija Zviedrijā; Prof. Jureviča, prof. Celma, Zentas Mauriņas un citi darbi; mācību grāmatas Latvijas
vēsturē un ģeogrāfijā."

Landavs, Ziedonis. Imanta Reitmaņa vairs nav mūsu vidū. Londonas Avīze, 1966, 14. okt.



"Grāmatas rotāja Ojāra Jēgena
zīmētais jauneklis auļojošā zirgā. Jātnieks saistījās ar izdevēja uzvārdu, bet zirga straujums liecināja par tā valdītāja zināmu pārgalvību." [..] "Tās iezīmēja trīs galvenos izdevniecības virzienus – tautas gara mantas, latviešu jaunākās un arī par klasiku saucamās grāmatas un tulkojumi. Vēlāk klāt nāca arī darbi par sabiedriskās domas norisēm un atmiņas."

Zvirgzdiņš, Indulis.
Svina lode mani neņems... Brīvā Latvija, 1994, 21. febr.



""Imantas" grāmatas ir ne vien rū
pīgi apsvērtas saturiski, bet ari ārēji pievilcīgas, skaistas. Turklāt sevišķi zīmīgi – ārējā veidola aistētiskums atspoguļo grāmatu satura kodolu, žanru, autoru mentālitāti. "

Pamše, Kārlis. Imants varēja ņemt paraugu no Helmāra. Brīvā Latvija, 1999, 13. marts.

SaiknesDoku Atis - Radinieks
Nodarbesgrāmatizdevējs
izdevējs
Dzimšanas vieta25.02.1919
Mucenieki
Mucenieki , Dzelzavas pagasts, Madonas novads

Dzīvesvieta1945–1966
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark
IzglītojiesCesvaines vidusskola, ģimnāzija
Cesvaine
Cesvaine, Cesvaines novads

Uzsācis mācības, turpinājis izglītoties Alūksnes ģimnāzijā.


Dzelzavas 6-klašu pamatskola
Dzelzavas pagasts
Dzelzavas pagasts, Madonas novads
1938
Ernesta Glika Alūksnes Valsts ģimnāzija
Alūksne
Alūksne, Alūksnes novads

Beidzis mācības.


1941–1944
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga

Studējis Tautsaimniecības fakultātē.

Dalība organizācijāsKonkordija "Valdemārija"
Rīga
Rīga
1951–1956
Daugavas Vanagi
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark

Dānijas nodaļas vadītājs.

Dienests1944
Latviešu leģions

Mobilizēts pulkveža Januma pulkā, ievainots, ar veselības rotu 1945. gadā nonācis Dānijā.

Miršanas vieta02.10.1966
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark

Apglabāts08.10.1966
Kopenhāgena
Copenhagen, Denmark

Pārpelnots, urna apbedīta Bispebjergas kapsētā.

Urna pārapbedīta Biksenes kapos Dzelzavā līdzās Doku Atim.

Tiek rādīti ieraksti 1-10 no 10.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Mucenieki
(Mucenieki , Dzelzavas pagasts, Madonas novads)
25.02.1919(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Alūksne
(Alūksne, Alūksnes novads)
1938(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1941 - 1944(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Cesvaine
(Cesvaine, Cesvaines novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Dzelzavas pagasts
(Dzelzavas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPagasts
6Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
1945 - 1966(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsēta
7Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
1951 - 1956(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
8Rīga
(Rīga)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
9Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
02.10.1966(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta
10Kopenhāgena
(Copenhagen, Denmark)
08.10.1966(Nav norādīts)ApglabātsPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.