Gustavs Bergmanis

Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (1)

Vienības: Iesūtītājs (5)

Darbi: Darba autors (4); Tulkotājs (1); Sastādītājs (4); Redaktors (1); Līdzautors (2); Recepcijas persona (1)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsGustavs Bergmanis
KopsavilkumsGustavs Bergmans (1749-1814) - vācbaltiešu izcelsmes luterāņu mācītājs, rakstnieks, tulkotājs, vēsturnieks un ārsts bez licences, bibliofils, interesējies par dabu, kosmosu, agronomiju un daudzām citām lietām. "Mērenās" apgaismes kustības ideju realizētājs. Racionālists. Tautasdziesmu vācējs, pirmo tautasdziesmu krājumu izdevējs.
Personiska informācijaTēvs Ādažu draudzes mācītājs Baltazars Bergmanis (1672-1751), strādājot Skujenē sarakstījis katehismu. Māte – Anna Elizabete (1712-1784), dzejnieka un valodnieka L. Depkina mazmeita.
Ģimenē bijuši 12 bērni, no kuriem latviešu kultūrvēsturē nozīmīgu vietu ieņem: Baltazars Bergmanis (1736-1789), jurists, galma padomnieks, rakstnieks, brīvmūrnieks; Ambrozijs Bergmanis (1740-1784), ārsts; Liborijs Bergmanis (1754-1823), luterāņu mācītājs, vēsturnieks, rakstnieks, brīvmūrnieks. G. Bergmans bijis 8. bērns. Ģimenē nopietna uzmanība pievērsta bērnu izglītošanai, tādēļ jau no maza vecuma tos mācījuši privātskolotāji. Šī pieredze G. Bergmanam vēlāk likusi izteikt kritiskas piezīmes par sodu kā mācību motivētāju.

Pēc studijām Vācijā, atgriezies Livonijā un, sekojot dzimtas tradīcijām, iestājies Rīgas brīvmūrnieku ložā, kur iepazinies ar J.K. Broci, kura rosināts vēlāk sarakstījis darbu par Livonijas vēsturi.
Jaunībā aizrāvies ar medībām tik ļoti, ka bisi ņēmis līdz pat braucot pieņemt mirējus pie dievgalda.

1771. gada 12. augustā apprecējies ar Beātu Elizabeti Mederi (1753- 1827), iepriekšējā Āraišu mācītāja meitu. Viņiem bijuši 10 bērni, no kuriem sabiedrībā pazīstamākie: Benjamins Firhtegots Baltazars Bergmanis (1772-1856), luterāņu mācītājs, etnogrāfs, vēsturnieks, valodnieks; Hermanis Johans Jakobs Bergmanis (1780-1856), luterāņu mācītājs; Heinrihs Eberhards Bergmanis (1794-1872) - Krievijas impērijas armijas virsnieks.
1787. gadā iecelts muižnieku kārtā.
1812. gadā strauji saasinās hroniskās slimības: nieru kaite, tūska, astma, pamazām zūd atmiņa, tādēļ 1813. gada nogalē viņu atvaļina no mācītāja pienākumiem.
1814. gadā pēc grūtām ciešanām miris.
Profesionālā darbībaMācītājs
1771. gadā nokārtojis eksāmenu un ordinēts par mācītāju. No 1807. gada Vidzemes luterāņu baznīcas virskonsistorijas asesors. Pievērsis lielu uzmanību zemnieku izglītošanas jautājumiem.

Literārā darbība

Grāmatas
1772: sarakstījis un izdevis savu pirmo grāmatu latviešu valodā "Kristīga ticības mācība". Tā kļuva tik populāra, ka papildinātu to izdeva vēl 3 reizes (1786., 1787., 1803.)
1776: "Geschichte von Livland: nach Bossuetischer Art entworfen". Sarakstīt rosinājis J.K. Broce.
1777: "Svēti stāsti no tiem notikumiem vecās un jaunās derības laikos", kas rakstīta pēc G.F. Stendera "mazās bībeles" parauga. Tajā iekļauti 46 stāsti ar didaktisku pamācību nobeigumā. Izdota atkārtoti 1786. un 1794.
1785: "Sammlung livlandischer Provinzialworter" ("Vidzemes apvidus vārdu krājums")
1789: tēvreižu krājums
1791-1880: K. Hardera vietā sastādījis un izdevis "Vidzemes kalendāru"
1795: "Saņemamas sprediķu mācības uz visām svētdienām, svētkiem un svētiem laikiem"

Daudz "gadījuma rakstura" izdevumu, piemēram, dzejoļu muižnieku un radu jubilejām, sienas kalendāru u. tml.

Folkloras publikācijas
Ticams, ka bijis viens no avotiem, kura savāktās tautasdziesmas 18. gadsimta 70.tajos gados tika nosūtītas J.G. Hederam.
1807: apkopojis un izdevis pirmo latviešu tautasdziesmu krājumu "Erste Sammlung lettischer Sinngedichte" ar 238 tautasdziesmu, ziņģu un tautas romanču tekstiem
1808: apkopojis un izdevis otro latviešu tautasdziesmu krājumu "Zweite Sammlung lettischer Sinn-oder Stegreifs Gedichte" 248 tautasdziesmu, ziņģu un tautas romanču tekstiem un 3 mīklām
1808: izdevis Palsmanes mācītāja F.D. Vāra savākto "Palcmariešu dziesmu krājumu" ar 413 dziesmām

Tulkojumi
1787: "Latviska dziesmu grāmata". Kopā ar vairākiem citiem mācītājiem sagatavojis Vidzemes luterāņu dziesmu grāmatas 29. izdevumu
1791: "Labu ziņu un padomu grāmata, vidzemniekiem par labu taisīta"
1794: Bībeles 3. tulkojums latviešu valodā, pie kura strādā kopā ar vairākiem kolēģiem. Sagatavojis priekšvārdu un izskatījis vairāk kā 1000 lpp.
1809: "Kristīgas dziesmas, Vidzemes baznīcās un mājās dziedamas", ko veidojis autoru kolektīvs. G. Bargmaņa veikums: labojis 88 G.F. Stendera dziesmas, 15 tulkojis no vācu valodas un 6 sacerējis no jauna

Pārizdevis vairākus nozīmīgus literatūras un Livonijas vēstures darbus, piemēram, Dionīsija Fabrīcija hroniku "Livonijas vēsture", Voltēra poēmu "Henriade" u.c.

Rokrakstā saglabājušies manuskripti
Fragmenti latviešu gramatikai, kur mēģinājis radīt jaunvārdus gramatiskiem terminiem.
1776: "Von den lebensart un Leibeigenshaft der heutigen Läten". Etnogrāfisks apraksts, kas iezīmē G. Bergmana uzskatus jaunībā, Āraišu posmā.
1796: "Die Letten vorzüglich in Lieflan, am Ende des philosophischen Jahrhunderts." Rakstīts kā atbildes raksts pret G. Merķeļa grāmatu. Uz manuskrpta atzīme "nav paredzēts publicēšanai".
1797: "Kurze Würdigung der Merkelschen Schrift" domas par dzimtbūšanas atcelšanu un G. Merķeļa idejām.

1805: "Atskaņu grāmata", kurā varētu būt meklētas atskaņas jauno dziesmu tulkojumiem.
1806: viensējuma latviešu - vācu un divsējumu vācu - latviešu vārdnīcas, kuru materiāli iestrādāti K. K. Ulmaņa vārdnīcā 1872.gadā
1809: "Sammlung Lettischer sinn-oder-stegreifs gedichte, wörtlich übersetzt von dem sammler, Gustav Bergmann, für Herrn Robert Jamieson". Latviešu tautasdziesmu tulkojumi ar komentāriem un paskaidrojumiem.

Sabiedriskā darbība

Sniedzis medicīnisku palīdzību draudzes locekļiem, lai gan viņam nebija ārsta prakses tiesību. Izpotējis pret bakām vairāk kā 8000 bērnu, izmantojot pielāgoto potēšanas metodi, t.i. baku poti uz pusēm atšķaidot ar ūdeni, kas samazināja mirstību izpotēto vidū. Krievijas medicīnas kolēģija, pārbaudījusi šo metodi, ieteica to lietot ārstiem.
Gatavojis arī esences dažādām kaitēm no spirta, skalbju saknēm, jauniem bērza pumpuriem un lavandas ziediem.

Pagodinājumi

1787: iecelts muižnieku kārtā.
1802: ķeizara Aleksandra I piešķirta zelta pateicības medaļa par potēšanu pret bakām.
1806. gadā ievēlēts par Maskavas dabaszinātņu biedrības goda biedru.
Citātu galerijaBērnības atmiņas
"Tagad, kad es šo rakstu, ir pagājuši aptuveni 20 gadi, bet es vēl joprojām sapņoju, ka no rīta tieku izrauts no gultas, sists un plēsts aiz matiem, jo esmu nepareizi sieviešu dzimtes vietā lietojis vīriešu dzimti vai nominatīvu ar akuzatīvu sajaucis vietām. [..] Mana bērnība bija nomākta, es tik ilgi biju šo skolotāju rokās, ka jebkādas sirsnīgas sajūtas pazuda."
G. Bergmaņa atmiņas. Citētas no Bergmann E. Von unseren Vorfahren. Berlin, 1896., 141. s.

Uzskati par zemnieku brīvlaišanu G. Bergmaņa literārā varoņa Prāves Kriša vārdiem:
"Kamēr ļaudis nepieņems labāku ticību un prātīgāku dzīvošanu, kamēr tie neatsacīsies no brandvīna, plītēšanas un laiskuma, tamēr tos brīvības laikus šinī zemē arī neredzēsim." Uz to Ārgalvju Mačs viņam atbild: "Ja mums tā brīvība tiktu, tad bads, trūkums, zādzība, slepkavība un nedroša dzīve būtu."
Bergmans G. Labu ziņu un padomu grāmata. Rūjiena, 1791.

Brālis Ambrozijs, atbildot uz Gustava apsveikuma dzejoli 1777. gadā:
"Rīmes ir krietnas, jo es tur nesaprotu neviena vārda. Domas šurp, domas turp. Arī tītars varētu dzejot, ja viņam nebūtu domu."
Švābe A. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma, 1958., 16. lpp.

Piebalgas mācītājs K. Girgensons par kopīgi veidotās dziesmu grāmatas tapšanas gaitu, labojot G. Bergmaņa sagatavotos tekstus:
"Dažā labā man nācās pārgrozīt ik rindu. Esmu savā atsauksmē bijis stingrs, kaut arī viņš [G. Bergmanis] var teikt, ka to daru, lai neļautu blakus manām iesvētīšanas dziesmām parādīties nevienai citai. Lai tad viņš tikpat bargi spriež par mani!... Dažreiz viņa piezīmēm ir taisnība; tomēr bieži tās runā pretim ne vien manām, bet pat Hardera izšķīrējām domām. Bieži, lasot viņa piezīmes, var jautāt: kur viņam bijušas acis?"
Švābe A. Kāda mācītāja dzīve. Stokholma, 1958., 61. lpp.

G. Bergmanis, atbildot uz Livonijas augstākās muižniecības aizliegumiem pirkt Ķirbeļu muižu, braukt karietē un saukt savas meitas par freilenēm:
"Ko dara daži priekšnieki,
Tie nestrādā ar ziņu,
Tie manus ļaudis ēd un rij
Kā maizes kumosiņu.
Tie paši ir no netikļiem,
Kas Dieva vārdus groza –
As savu vārdu svētumu
Tie apklāj blēdību...
Rūja V. Dainas ir šīs tautas domāšanas un jušanas veids. Pirmajam mūsu tautasdziesmu izdevējam Gustavam Bergmanim – 250. Latvijas Vēstnesis Nr. 116-118, 16.04.1999.
SaiknesLiborijs Bergmanis - Brālis
Nodarbesfolkloras pētnieks
ārsts
tulkotājs
rakstnieks
grāmatizdevējs
izdevējs
Dzimšanas vieta08.04.1749
Ādažu mācītājmuiža
Bukulti, Garkalnes novads
Izglītojies1763–1767
Veimāras klasiskā ģimnāzija
Veimāra
Weimar, Thuringia, Germany
10.10.1767–10.03.1770
Leipcigas Universitāte
Leipciga
Leipzig, Germany

Leipcigas Universitātē studē teoloģiju. Rektors J.H. Vinklers, kas lasa filosofiju un fiziku, modina interesi par dabaszinātnēm. Pasaules uzskatos ļoti ietekmējies no teologa un izcilā vācu latīnista J.A. Ernestī, kas pretstatā toreiz valdošajam svēto rakstu dogmatismam un alegoriskam tulkojumam, izteica domu, ka tie, pirmkārt, būtu jāskaidro ar filoloģiski vēsturisko metodi, tā pavērdams ceļu racionālismam.

G. Bergmans dzimtas kopāsanākšanās mēdzis stāstīt par to, kā studiju laikā duelī uzvarējis ar dižo vācu dzejnieku J.V. Gēti, ievainojot to rokā. Duelis noticis, jo kādas teātra izrādes laikā J.V. Gēte adresējis jauno studentu virzienā vārdus: "Šeit smird pēc fukša!", uz ko G. Bergmans atmaksājis ar pļauku.

Darbavieta1770–1771
Krimuldas pagasts
Krimuldas pagasts, Krimuldas novads

Mācītāja kandidāta gads. Sprediķo latviski pie svaiņa Pelchava Krimuldas draudzē.


00.06.1771–1780
Āraišu draudze
Āraišu Evaņģēliski luteriskā baznīca
"Āraišu baznīca", Drabešu pagasts, Amatas novads, LV-4101

No Bergmaņa atmiņām zinām, ka mācītājs centās dzīvot mierīgu, bezrūpīgi idillisku dzīvi. Āraišu ezera salā viņš uzbūvēja sev būdiņu, kur pavadīja dienas un naktis, lasīdams savu mīļāko grāmatu "Robinsons Krūzo". Viņa vientulīgo un pirmatnīgo dzīvi Bergmans centās atdarināt un pēc šī darba viņš sprieda arī par Baltijas tautu kultūras līmeni 12. gadsimtā. Zīmējums ar salu ievietots G. Bergmana "Geschicthe von Livland".

Kalpodams Āraišos, G.Bergmans mācās literāro latviešu valodu, par avotiem izmantodams Fīrekera un Manceļa darbus, kā arī E. Glika Bībeles tulkojumu.

Jau šajā laikā iestājies pret hernhūtiešu misticismu un piētismu.


1780–1785
Mazsalacas Sv. Annas evanģēliski luteriskā draudze
Mazsalacas Sv. Annas luterāņu baznīca
Baznīcas iela 24, Mazsalaca, Mazsalacas novads, LV-4215

Ap 1782. gadu ierīkoja mājas spiestuvi, kas vēlāk pārcelta uz Rūjienu.

1787. gadā pēc iecelšanas muižnieku kārtā un palielinoties kontaktiem ar konservatīvi noskaņotajiem vietējiem muižniekiem Zīversiem, izmainās G. Bergmaņa attieksme pret zemnieku brīvlaišanu, nosliecoties vairāk tās opozīcijā. Organizējis "lasīšanas biedrību", tā piegādājot ārzemju grāmatas vietējiem muižniekiem.

Aktīvi cīnījies pret pagānismu: ne tikai rakstos un sprediķos, bet arī darbos. Mazsalacas topogrāfiskā aprakstā Bergmanis raksta: "Viņi iežogo kādu vecu koku vai krāsmatu un ziedo tur Zemes mātei, paraksti Jurģos, pienu, sviestu, cāļus; dažreiz arī melnu gaili. Šos ziedokļus uzskata par ļoti svētiem – pār;ec pār žogu, pārbrauc ar arklu, nolauž kādu zaru vai nocērt koku, notiek nelaime: viņš pēkšņi mirst, kļūst akls vai mēms." Par šo viņš savai draudzei pārmetis vairākkārt sprediķos. Reiz pie viņa ieradies kāds emnieks un stāstījis, ka viņa senči tam uzticējuši kopt šādu vietu. Pēc sprediķiem zemnieks beidzis upurēt, par ko sieva un saime tam nemitīgi pārmetuši, jo tas var izsaukt nelaimi mājai. Bergmanis kopā ar zemnieku esot devies uz šo vietu, noplēsis žogu, mājas ļaudīm draudot, iegājis svētajā iežogojumā, kur apskatījis upura akmeni, palūdzis cirvi un sācis robīt svēto koku, ko beigās aizdedzinājis. Redzot, ka mācītājam nekas nekait, ļaudis apkaunoti devušies mājās.


1785–00.12.1813
Rūjienas Sv. Bērtuļa evaņģēliski luteriskā draudze
Rūjienas Svētā Bērtuļa evaņģēliski luteriskā baznīca
Rīgas iela 32, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240

Uz Rūjienu pārceļas finansiālu apsvērumu dēļ, jo lielā ģimene, bērnu izglītošana prasa lielus līdzekļus. Lai gūtu papildus ienākumus, mēģinājis spekulēt ar neustamo īpašumu, bet šai jomā nav veicies, jo viņam nebija matrikulēta muižnieka statusa.

Turpina literāta un izdevēja darbu. PIrmais Rūjienā iespiestais darbs ir vācu almanahs 1786. gadam, kurā G. Bermans nav iekļāvis daudzas katoļu svēto piemiņas dienas, tā vietā pievienojis dienas, kas saistītas ar jaunām vēsturiskām personām: rakstniekiem, zinātniekiem u.c.

Mācītāja bilbiotēkā 1788. gadā bija 827 sējumi, to starpā 63 grieķu, 231 latīņu klasiķis, 142 gramatikas un vārdnīcas, reta bībeļu kolekcija, 32 inkunabuļi, Livonijas hroniku noraksti u. tml.

Paralēli mācītāja pienākumiem, iesaistījies dažādās Virskonsistorijas aktivitātēs, piemēram, jaunas dziesmu grāmatas sagatvošanā u. tml.

1812. gadā veselības problēmu dēļ Virskonsistorija ļauj viņam doties atpūtā.

Dalība organizācijās1771
Rīgas loža "Pie zobena"
Daniela Bāka nams
Vaļņu iela 23, Rīga, LV-1050
Brīvmūrnieks
1785: Brāļa statuss
1790: 4.grāds

1811
Latviešu biedrība;

There is a view that G. Bergmann was one of the authors for idea to found the "Latvian Society" (Latviešu biedrība).

Miršanas vieta12.07.1814
Rūjienas mācītājmuiža
Rīgas iela 34, Rūjiena, Rūjienas novads, LV-4240
Mācītājmuižas vietā izvietots piemiņas vieta Bergmaņu dzimtai.

Apglabāts1814
Rūjienas Sv. Bērtuļa evaņģēliski luteriskā draudze
Ternejas parks
Ternejas iela, Rūjiena, Rūjienas novads

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.