Fēlikss Cielēns

lv
Ziņot redaktoram

 Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (9); Recepcijas persona (2)

Audio/video: Teicējs (1)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsFēlikss Cielēns
PseidonīmsM. Baltezers
KopsavilkumsFēlikss Cielēns ir rakstnieks, dramaturgs un politiķis. Aktīvi piedalījies 1905. gada revolūcijā, sākot ar 1910. gadu darbojies žurnālistikā. Fēliksa Cielēna aktīvais politiķa darbs sākas 1919. gadā, kad viņš bija Latvijas delegācijas loceklis miera sarunās Parīzē, vēlāk – Satversmes sapulces un visu Latvijas parlamentu loceklis Latvijas Sociāldemokrātiskās Strādnieku Partijas rindās, ārlietu ministrs, Latvijas sūtnis Parīzē, Madridē un Lisabonā. Protestējot pret Ulmaņa apvērsumu 1934. gadā, Cielēns sūtņa amatu atstāja un līdz Otrā pasaules kara sākumam dzīvoja Parīzē. Sarakstījis daudzas lugas (divas no tām uzvestas Dailes teātrī ar sievas Maijas Cielēnas vārdu), kā arī romānu un apceres par literatūras jautājumiem. Trimdas laiku pēc Otrā pasaules kara viņš vadījis Zviedrijā. Mūža nogalē zaudējis acu gaismu, bet vēl uzrakstīja trijos sējumos savus memuārus "Laikmetu maiņā".
Personiska informācijaDzimis muižas aldara ģimenē.
Profesionālā darbībaPirmās apceres par ārpolitiku rakstījis kā skolnieks, un tās publicētas skolnieku žurnālā "Darbs".
Jaunībā uzrakstīta skice "Meža degšana", kurā simbolizēta revolūcija, tāpat luga "Bez vainas vainīgie" (nav saglabājušās).

Citātu galerija"Viņš sevi par rakstnieku pieteica tikai 1948. gadā, kad Vācijā tiek izdots viņa romāns "Nāves pavēnī", kura darbība noris Latvijā kādās lauku mājās, vācu okupācijas laikā. Bet tas patiesībā nav viņa pirmais literārais darbs, kā viņš to atklāj šī romāna pēcvārdā: tieksme rakstīt daiļliteratūru viņā mājoja jau kopš jaunības dienām, bet viņš baidījās, ka rakstnieka vārds varētu kaitēt viņa politiskajai karjērai. Tā Fēliksa Cielēna spilgtā politiķa personība negribēja laist dienas gaismā savu nakts dubultnieku – rakstnieku. Beidzot, viņa pirmā romāna pēcvārdā lasām Maijas Cielēnas paskaidrojumu, ka abas lugas, kas kādreiz tika uzvestas Dailes teātri ar viņas vārdu, patiesībā ir viņas dzīves biedra radītas. Šīs lugas ir "Sarkanais nerrs" un "Mitānija". [..] Visos savos literāros darbos Fēlikss Cielēns parādās kā dziļš humanists, kas cīnās pret cilvēces apspiedējiem un izvarotājiem paliekot cerībā, ka tolerance un solidaritāte beidzot ņems virsroku par tumsas varām – aiz "Sarkanā nerra" vēstījuma "es alkstu cilvēka un cilvēcības" slēpjas autors pats, tā savā gara būtībā apvienodams rakstnieku un politiķi."

Cielēna, Izabella. Rakstniekam un polītiķim Fēliksam Cielēnam 110. Brīvība, Nr. 5, 1998.


"Fēliksa Cielēna paša uztverē viņa galvenais darbs bija apjomīgais vēsturiskais romāns "Sarkanais lielinkvizitors", sacerēts galvenokārt 1951. g., vēlāk daudz papildināts. Šī romāna galvenā tēma - Krievijas revolūcijas traģēdija, no taisnīgas tautas sacelšanās pret cara patvaldību pārvēršoties asiņainā terrora režīmā. Romāna norise aptver posmu no 1917. g. vasaras līdz pat ChruŠčova XX. komūnistiskās partijas kongresam 1956. g. Patiesā apstākļu vēsturiskā skatījumā šeit figurē revolūcijas vadītājas personas - Kerenskis, Ļeņins, Trockis, Staļins, Dzeržinskis u.c. Parādās arī latviešu boļševiki - Kremļa komandants Jānis Pētersons, Jānis Peterss un sarkano strēlnieku pulkvedis Jukums Vācietis. Sastopam arī ievērojamus latviešus, kas cīnījās pretējā pusē - pulkvedi Frici Briedi un Kārli Goperu. Ar vairākām no šīm vēsturiski nozīmīgām personībām Cielēns bija personīgi ticies, kas, protams, ir iedvesmojis viņu šai tēlojumā. Bet romāna centrālā figūra ir fantāzijas tēls, Sergejs Pervuchins. Tas ir fanatiska čekista prototips, kaut gan jaunībā bijis pareizticīgo semināra audzēknis. Otrā pasaules kara laikā Pervuchins gādā par poļu virsnieku noslepkavošanu Katinas mežos un ari par baltiešu deportācijām."

Turpat.
SaiknesMaija Cielēna - Sieva
Izabella Cielēna - Meita
Nodarbespolitiķis
rakstnieks
Dzimšanas laiks/vieta07.02.1888
Dzīvesvieta1917–1919

1934–1940

Pēc 1934. gada 15. maija apvērsuma atņemta Latvijas pavalstniecība, ar ģimeni dzīvojis Parīzē.

Izglītojies1905
Rīgas Aleksandra zēnu ģimnāzija

1914
Parīzes Universitāte

Parīzē beidzis tieslietu studijas.


1906–1909
Pēterburgas Universitāte

Studējis tieslietas Pēterburgas universitātē.

Darbavieta1919–1920
Latvijas Tautas padome

1920–1922
Latvijas Satversmes sapulce

1922–1933
Latvijas Republikas Saeima

Saeimas deputāts visos sasaukumos.


1923–1933
Latvijas Republikas Saeima
Saeimas ārlietu komisijas un sociāldemokrātu frakcijas priekšsēdis.

1926–1928
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Ārlietu ministrs.

1933–1934
Latvijas Republikas Ārlietu ministrija
Sūtnis Parīzē, Madridē un Lisabonā.
Dalība organizācijāsLatvijas PEN klubs

1919
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Emigrē00.05.1944
Miršanas laiks/vieta10.07.1964
Apglabāts
ApbalvojumiRaiņa un Aspazijas fonda balva
Rainis un Aspazija
Balva piešķirta par darbu "Rainis un Aspazija manās atmiņās" (publicēts ar nosaukumu "Rainis un Aspazija").
1954

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.