Elza Stērste

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (64); Atdzejotājs (1); Sastādītājs (1); Redaktors (2); Recepcijas persona (43)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsElza Stērste
Papildu vārdiLiekna-Virza
PseidonīmsNautrēnu Elza
KopsavilkumsElza Stērste (1885–1976) – dzejniece, rakstniece, tulkotāja. Dzimusi Vecpiebalgā. Mācījusies augstākajā meiteņu skolā Jelgavā (1896–1902), studējusi Pēterburgas konservatorijā klavieru klasē (1906–10), Sorbonnas universitātē (1911–13). Latvijā strādājusi par mūzikas skolotāju. Pēc apprecēšanās ar dzejnieku Edvartu Virzu kādu laiku nodevusies tikai literāram darbam. Vācu okupācijas laikā atsākusi strādāt par mūzikas skolotāju, pēc kara bijusi Leļļu teātra dramaturģe. 1951. gadā notiesāta t.s. franču grupas lietā uz 25 gadiem spaidu darbos. Pēc četrarpus Sibīrijā pavadītiem gadiem tikusi atbrīvota un atgriezusies Latvijā. Literārā darba raksturīgākās īpašības – atturīgs smalkums, konkrēta pieeja dzīvei, filigrāni izstrādāta un noslīpēta forma, muzikalitāte. Darbojusies arī prozā, dramaturģijā un bērnu literatūrā. Tulkojusi no franču valodas un rakstījusi apceres par franču dzeju.
Personiska informācija1920: laulības ar Edvartu Virzu.
1951: notiesāta t.s. franču grupas lietā uz 25 gadiem spaidu darbos.
1955. gada maijs: pēc četrarpus Sibīrijā pavadītiem gadiem atbrīvota un atgriezusies Latvijā.
Profesionālā darbība1903: pirmā publikācija – dzejolis "Krusts" žurnālā "Apskats" (15. nr.).
1920–1940: pēc apprecēšanās ar dzejnieku Edvartu Virzu kādu laiku nodevusies vienīgi literāram darbam.


Dzeja

"Prelūdijas" (1913; ar pseidonīmu Naurēnu Elza)
"Eizebijs un Florestāns" (1921)
"Zaļā gredzenā" (1928)
"Mezgloti pavedieni" (1934)
"Dzintara ceļš" (1941)
"Atstari" (1967, daļēji izlase).

Proza

Romāns "Andreja Zīles dzīve" (1937, beletrizēts tēva Stērstu Andreja dzīvesstāsts)
"Pasakas un noveles" (1934)
Garais stāsts "Vilciņš griežas" (1936).

Dzeja bērniem

"Piķa Brencis" (1939)
"Tālais ceļojums" (1939)
"Lāča miegs" (1942)
"Saulītei ir tāda vara" (1972)

Dramaturģija

Komēdija "Lāča galmā" (periodikā 1920)
"Arlekīna kāzas" (1938)

Lugas bērniem

"Tips un Taps" (teātrī 1961)
"Kurbads" (Raiņa lugas turpinājums)
Lugu krājums "Lauvas acenes" (1969)

Tulkojumi

F. de Fenelons "Odiseja dēla Telemaka piedzīvojumi" (1921)
Ž. Bedjē "Stāsts par Tristanu un Izoldi" (1922)
A. Franss "Taīda" (1927)
R. Rolāns "Kolā Brinjons" (1946)
O. de Balzaks "Gorio tēvs" (1949)
A. Dodē "Taraskonas Tartarens" (1960).

Stērstes tulkojumā izdota latviešu dzejas antoloģija franču valodā "Poemes lettons" (1931).

Rakstījusi apceres par franču dzeju:
"Franču romantisma pēdējais posms" (Ritums 1922)
"Pjērs Korneijs, Žans Rasins" (Ritums 1925)
"Moljērs" (Ritums 1925-6)

Publicējusi kultūrvēsturiskiem faktiem bagātas atmiņas par jaunības gadiem un ievērojamiem inteliģences darbiniekiem, par izsūtījuma laiku, Edvartu Virzu.

Citātu galerija
"Stērstes dzejā nav nekā robusta, histēriski skaļa, nav tur patosa, nedz slimīgas juteklības, ar vārdu sakot, nekā no tā visa, ar ko mēs esam paraduši sastapties mūsu pārējo dzejnieču lielākās daļas ražojumos. Ir tikai saulains rāmums, klusa skaidrība, vecās kultūras vītuma smarša un gracioza elegance, ar kurām tik bagāta vecu kultūrtautu dzeja, bet tik nabadzīga mūsu pašu literātūra. Šai ziņā Elza Stērste stāv mūsu dzejnieku saimē pilnīgi savrup. Varbūt, pāris (vīriešu dzimuma) kollēgas izņemot. Tik tuvu kā viņa, neviens vēl no mūsu cilts nav paguvis pieiet franču mākslas dzelmainiem atvariem. Un nevien pieiet, bet arī gremdēties viņos, pārbaudīt viņu dzelmes un tanī tomēr nenogrimt. Stērstes dzeja ir kā rūpīgi kultivētas, vāri maigas dienvidu šķirnes zara izdevies potējums pie sulota latviešu mežābeles celma. Pašas ābeles saknes nešķirami saaugušas ar mūsu dzimto zemi, bet viņas augļiem piemīt izsmalcinātas tīrkultūras augļu smarša un saulaini burvīgs saldums. Tas ir divu svešu, kaut gan ne diametrāli pretēju kultūru laimīgs savienojums (..). Stērstes dzeja ir tilts, ko cēlusi dzejnieces roka starp svešām kultūras pasaulēm. Un dzejnieka talants te svep un spēj vairāk nekā daudzas konferences un augsti mācītu profesoru priekšlasījumi."
Aleksandrs Grīns. Elza Stērste (Naurēnu Elza). Ilustrēts Žurnāls, Nr. 5, 1.05.1928.

"Debijas grāmatā jau parādās E. Stērstes raksturīgās iezīmes: koncentrācija, virtuozitāte atskaņotās dzejas "vīšanā", spēcīgs gleznieciskais elements un rotaļīga ironija. (..) Tomēr Prelūdijas valdzina arī vēl ar ko citu. Tas ir pārdzīvojuma tiešums, dziļums, jūtu svaigums, kas sasaista šo krājumu ar dzejoļiem, kuŗi radušies mūža beigās. (..) Par spīti stingri ieturētajām ārējās formas normām, E. Stērstes dzeja nekad nekļūst akadēmiski stīva vai samocīta. To atdzīvina sarunu valodas teicieni, šur un tur iesprausti piebildumi ikdienišķā tonī, dabiski līstošas, nereti trīsbalsienu atskaņas, tāpat skanīgas asonances. Dažviet ritma un atskaņu dēļ cieš valodas pareizums (piem., kāp 3. personā kāpj vieta; vilns, lai būtu atskaņa vārdam "pilns", skumš skumjš vietā un citi skaņu izlaidumi gan ar apostrofa zīmi, gan bez tās). Ļoti maz turpretim viņas dzejā smago salikteņu, kas bija tik iecienīti tā laika latviešu modernistu dzejā."
Veronika Strēlerte. Elza Stērste un Naurēnu Elza. Jaunā Gaita, Nr. 165, 1987. gada decembris.

"Dzejā smalku dvēseles noskaņojumu tēlojums, kas bieži tverts franču vai antīkās kultūras reāliju gaismā. Pēckara posmā pievērsusies galvenokārt dabas un meditatīvai lirikai. Stērstes dzejas forma filigrāni izstrādāta un noslīpēta, pārsvarā rakstīta jambos un trohajos, ir arī antīko strofu meistarīgas imitācijas."
Janīna Kursīte. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesAnna Žīgure - Mazmeita
Edvarts Virza - Vīrs
Andrejs Stērste - Tēvs
Amarillis Liekna - Meita
Nodarbesskolotāja
dzejniece
tulkotāja
dramaturģe
prozaiķe
Dzimšanas vieta18.03.1885
Naurēni
Naurēni , Inešu pagasts, Vecpiebalgas novads
Izglītojies1896–1902
Paukera jaunkundzes augstākā meiteņu skola
Jelgava
Jelgava
1896–1902
Cinnius jaunkundzes mūzikas skola
Jelgava
Jelgava
1906–1910
Pēterburgas konservatorija
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Klavieru klase


1910–1911
Rēriha Mākslas veicināšanas skola
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

1910. gadā atstāj konservatoriju atstāj un iestājas Rēriha Mākslas veicināšanas skolā.


1911–1913
Sorbonnas Universitāte
Parīze
Paris, France

Mācās ārzemniekiem domātā kursā. Mācībām ir 3 pakāpes − sertifikāts franču valodā, diplomdarbs un doktora grāds.

Diplomdarbam Stērste izvēlas tematu par Bodlēra estētiku. Diplomdarbs saīsinātā versijā iespiests Izglītības Ministrijas Mēnešrakstā 1920. g. Nr, 4.–5.

Stērste apmeklē arī Luvras mākslas skolu.

Darbavieta1913–1915
Jelgavas Ķeizariskā mūzikas skola
Jelgava
Jelgava

Skolotāja


1918–1920
Rīgas 2. vidusskola
Rīga
Rīga
Latviešu izglītības biedrības, vēlāk Rīgas pilsētas 2. ģimnāzijas

Franču valodas skolotāja


1941–1945 (Datums nav precīzs)

Vācu okupācijas laikā strādā par mūzikas skolotāju.


1945 (Datums nav precīzs)
Latvijas Leļļu teātris
Rīga
Rīga

Pēc 2. Pasaules kara – Leļļu teātra dramaturģe.

Dalība organizācijās1945
Teātra biedrība

1959
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Rīga
Rīga
Ceļojums1921
Parīze
Paris, France
Kopā ar Edvartu Virzu.
Apcietinājums1951

Notiesāta t. s. franču grupas lietā. Piespriesti 25 gadi labošanas darbu nometnē.

Deportē00.09.1951–1955
Taišeta
Tayshet, Irkutsk Oblast, Russia

Izsūtīta 1951. gada septembra beigās.

Miršanas vieta19.04.1976
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
ApbalvojumiKultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Zaļā gredzenā".
Literatūra
1929

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Mezglotie pavedieni".
Literatūra
1935

Kultūras fonda prēmija
Prēmija piešķirta par dzejoļu krājumu "Dzintara ceļš".
Literatūra
1944

Tiek rādīti ieraksti 1-14 no 14.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Naurēni
(Naurēni , Inešu pagasts, Vecpiebalgas novads)
18.03.1885(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Jelgava
(Jelgava)
1896 - 1902(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Jelgava
(Jelgava)
1896 - 1902(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1906 - 1910(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
1910 - 1911(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
6Parīze
(Paris, France)
1911 - 1913(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Jelgava
(Jelgava)
1913 - 1915(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1918 - 1920(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
9Parīze
(Paris, France)
1921(Nav norādīts)CeļojumsPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1945(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Taišeta
(Tayshet, Irkutsk Oblast, Russia)
31.08.1951 - 1955(Nav norādīts)DeportēPilsēta
12Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
13Rīga
(Rīga)
1959(Nav norādīts)Dalība organizācijāsPilsēta
14Rīga
(Rīga)
19.04.1976(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.