Elmārs Caune

4 bildes

27.08.1915 – 09.07.1983

Elmārs Caune (1915–1983) – mācītājs. Kalpojis draudzēs Latvijā, Zviedrijā, Kanādā un ASV. Sarakstījis vairākas lugas.

Dzimšanas laiks/vieta

27.08.1915
Brjanska

Miršanas laiks/vieta

09.07.1983
Losandželosa

Personiska informācija

Dzimis Dzelzceļa virsvaldes galvenā kasiera ģimenē. Bērnību pavadījis Dobeles apkārtnē.

Bijis aktīvs sportists, basketbolists, piedalījies eksternās sacīkstēs, arī Prezidiju konventa meistarsacīkstēs vieglatlētikā, spēlējis arī galda tenisu.

1944: novembrī bēgļu laivā no Kurzemes nonāca Gotlandē, vēlāk dzīvoja Zviedrijā.
Dzīvesbiedre Austra Caune, meitas Daira (precējusies Stumbre), Dagnija un Maija; vecāki visām devuši akadēmisku izglītību.
1950: pārcēlās uz dzīvi Kanādā un sākotnēji strādāja fermā Bramptonas apkārtnē.
1960: augustā pārcēlās uz ASV, kļūdams par Dienvidkalifornijas ev.-lut. draudzes mācītāju.

Profesionālā darbība

Radošā darbība
1936
: žurnāla "Skolu Dzīve" 4. numurā pirmā publikācija – "Lieldienu pārdomas", bet 12. numurā "Ziemassvētku vakarā" – reliģiskas pārdomas; publicējies laikrakstā "Svētdienas Rīts".

Publicējis periodikā gan laicīga, gan garīga satura rakstus, īpaši laikrakstā "Latvija Amerikā".
Rakstījis īsas ludziņas un skečus, kas izrādīti latv. pasākumos: viencēliens bērniem "Lieldienas rūķu alā" (1954), viencēliena komēdijas "Kaķītis grib zivi ķert" (1965), "Ātrās kristības" (1968), "Mīlestības automāts" (1969), "Klepus zāles" (1979) u. c. 70. gados sarakstījis traģēdiju "Leduspuķes" (nav publicēta).

Lugu iestudējumi
1970
: Takomas dramatiskā kopa izrādīja joku vienā cēlienā "Mīlestības automāts".
1970: Melburnas latviešu teātris iestudēja lugu "Peldošais Miķelis".
1972: Dienvidkalifornijas dramatiskās kopa iestudēja skeču "Kā Ķirbju Pēteris precībās brauca".
1973: Denveras latviešu teātra kopa iestudēja skeču "Kā Ķirbju Pēteris precībās brauca".
1974: Melburnas latviešu teātros iestudēja joku vienā cēlienā "Mīlestības automāts".
1976: Jaunatnes teātris Mineapolē iestudēja joku vienā cēlienā "Mīlestības automāts".
1976: Jaunatnes teātris Mineapolē iestudēja īslugu "Kukiņa kundze".

Mācītāja darbība
1938: 24. janvārī Rīgas Sv. Jāņa baznīcā ordinēts par Rīgas pilsētas vikārmācītāju.
1938: pavasarī uz prāvesta A. Grosbaha laiku aizvietoja viņu Ventspils draudzē.
1938–1942: Rīgas pilsētas vikārs un skolotājs, lektors Amatniecības kamerā, kā arī sporta treneris un Latvijas olimpiskās komandas loceklis (basketbols).
1942–1944: (kopš 15. novembra) Kandavas–Pūres draudzes mācītājs.
1945–1950: mācītājs Eskilstūnas latviešu draudzē Zviedrijā.
Bijis viens no Latviešu Nacionālā fonda dibinātājiem un valdes locekļiem.
Luterāņu federācijas
pilnvarotais Kanādā.

No 1951: Kanādā, Rietumkanādas sinodes loceklis, imigrācijas ierēdnis un mācītājs Bramptonā, Edmontonā, Kalgari.
No 1960: mācītājs ASV Dienvidkalifornijas evanģēliski luteriskajā latviešu draudzē, no 1973: arī Santjego draudzē.

Citātu galerija

"Viņš skoloja savu balsi un bija labs tenors, liturgs. Atzīts labs runātājs. [..] "Laika" lasītāji atcerēsies mācītāju E. Cauni ar spilgtiem rakstiem baznīcas svētku reizēs, apcerēm no Losandželosas, jubilāru suminājumiem un nekrologiem. Katrreiz svaiga un bagāta valoda, zīmīgi raksturojumi, labi lasās un paliek atmiņā. Mācītājs rakstījis arī "Zelta Vārtu Vēstis", "Ceļa Biedrā", citos periodiskos izdevumos. Pēdējos gados bija pievērsies rakstīšanai skatuvei; dažas viņa ludziņas uzvestas." / Laiks, 1983, 13. jūl.

"Mācītājs E. Caune līdzīgi kā kādreiz Andrievs Niedra, daudzināts par Izcilu sprediķotāju, bet viņš ir arī mērķtiecīgs administrators, kas iekustina sabiedrībā rosmi un paļāvību saviem spēkiem. Viņa vadībā Dienvidkalifornijas latv. ev. lut. draudze izaugusi par skaitliski lielāko latviešu draudzi rietumu krastā, tikusi pie sava īpašuma. Meklēdams, īpaši jauniešiem Jaunus ceļus, kas vestu uz draudzi un baznīcu, viņš licis lietā ari savus literārus dotumus, draudzes vakariem sacerēdams četrus viencēlienus, kas izrādīti arī citās vietās. Raksta arī periodikā. lejūsmīga rakstura, māc. E. Caune tajā pašā laikā ar asu, redzīgu skatu vēro dzīves īstenību un kā garīdznieks cenšas uztvert laikmeta izaicinājumus, uz kuriem jāatbild arī baznīcai. Viņa enerģijas un nerimtības asums labi saderas ar auto, kurā mācītājs pavada lielu daļu dzīves. Dienvidkalifornijas latv. draudzes robežas ir ļoti plašas, bet publisko satiksmes veidu šajā rajonā daudz mazāk, nekā citās Sav. Valstu lielpilsētās. Tā, pēc mācītāja paša aplēses, viņš gadā apbraucot apkārt zemes lodei."
A. N. Mācītājs un literāts. Laiks, 1968, 20. janv.

"Elmāra Caunes asā humorā asprātīgi tvertās teātra lugas guvušas daudz piekrišanas savu trāpīgo repliku dēļ. Caune daudz rakstījis trimdas presē, un tur viņa mācītāja apceres bijušas ar dziļu ticības un morāles spēku. Viņš pieder dzīves satura un jēgas nerimtīgai meklētāju saimei. Caunes sprediķi arvien ir skaidru apgaismojošu domu un ticības apliecinātāji un tādēļ viņa dievkalpojumi visās vietās arvien ir kupli apmeklēti."
Darkevics, Augusts. 35 gadi mācītāja darbā. Laiks, 1973, 24. janv.

Saiknes

Olafs Stumbrs - Znots

Dalība organizācijās

Studentu korporācija "Lettonia"
Rūpniecības iela 4a, Rīga

Izglītība

1933
Rīgas Valsts 1. ģimnāzija
Raiņa bulvāris 8, Rīga

1933–01.1938
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Beidzis studijas Teoloģijas fakultātē ar licenciāta grādu teoloģijā un diplomdarbu "Hernhūtisma idejas Jāņa Poruka darbos - literāras intereses un liriska daba".

Darbavieta

1938–11.1942
Rīga
Rīgas pilsētas vikārs.

08.1939
Rīga
Iecelts par ev.-lut. ticības mācības skolotājs Latviešu kultūras veicināšanas biedrības ģimnāzijā.

1940
Rīga
Strādāja par ticības mācības skolotāju Valsts Rīgas Arodu skolā.

15.11.1942–1944
Kandavas novads
Kandavas - Pūres ev.-lut. draudzes mācītājs.

1945–1950
Eskilstūna
Dibinājis savu draudzi, mācītājs Eskilstūnas latviešu draudzē Zviedrijā.

1950–06.1951
Bramptona
Strādāja fermā un dārzniecībā.

06.1951–06.1960
Edmontona
Apvienoto draudžu mācītājs Edmontonā, Kalgari un Letbridžā.

07.1960
Vankūvera
Uzsāka darbu kā Apvienotas luterāņu (ULCA) misijas mācītājs Britu Kolumbijā ar mājokli Vankuverā, strādājis par Kanādas federālās valdības immigrācijas ierēdni. Eiropas komandējumā apceļojis latviešu centrus Londonā, Parīzē, Mančestrā, Kopenhāgenā, Zviedrijā un citās vietās.

Dzīvesvieta

23.11.1944–05.1950
Zviedrija

Emigrē

23.11.1944
Zviedrija
Devās bēgļu gaitās.

06.1950
Kanāda

Ceļojums

10.1975–11.1975
Austrālija
Uzstājās dažādās Austrālijas latviešu draudzēs.

Apglabāts

18.07.1983
Glendeila
Forest Lawn kapsēta.