Elfrīde Ekarte-Skalberga

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (4); Tulkotājs (4); Atdzejotājs (2); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsElfrīde Ekarte-Skalberga
Papildu vārdiElfriede Eckardt-Skalberg
KopsavilkumsElfrīde Ekarte-Skalberga (Elfriede Eckardt-Skalberg, 1884-1964) ir dzejniece un tulkotāja. Viņa pieder dzejnieku lokam, kas 20. gadsimta sākuma Baltijas vācu dzejā ienes simbolisma, jūgendstila un ekspresionisma elementus, un tādējādi modernizē provinciālo literāro ainavu. Kā norāda dzejniece pati, viņas meistarības skola ir Rietumeiropas dzeja. Elfrīde Ekarte-Skalberga paralēli dzejošanai mūža garumā darbojusies arī kā latviešu un krievu literatūras tulkotāja un latviešu dzejas popularizētāja Vācijā. Līdz II Pasaules karam Elfrīde Ekarte-Skalberga ir strādājusi Baltijas vācu presē – izdevumos "Rigasche Neueste Nachrichten" un "Rigasche Rundschau", savās publikācijās arvien lielu uzmanību veltot notikumiem latviešu kultūrā. Šajā laikā Ekarte-Skalberga daudz atdzejojusi latviešu komponistu - Jāņa Zālīša, Lūcijas Garūtas, Alfrēda Kalniņa, Arvīda Žilinska, Jāņa Kalniņa u.c. dziesmas ar Kārļa Jēkabsona, Ādolfa Ersa, Viļa Plūdoņa, Lūcijas Garūtas, Jāņa Akuratera, Paulīna Bārdas, Andreja Eglīša u.c. tekstiem vācu valodā. Viņas tulkotās dziesmas ir iekļautas Rakstniecības un mūzikas muzeja kolekcijā.
Personiska informācijaElfrīdes Ekartes-Skalbergas māte ir Vilhelmīne Žanete, dzimusi Tomsone (Wilhelmine Jeannette Thomson, 1851-1903), tēvs – Lodes skolas (1859-1873), Zintes muižas fabrikas pamatskolas (1873-1880), Rīgas Ķengaraga elementārskolas (1880-1911) skolotājs Jozefs Skalbergs (Joseph Skalberg, 1842-1927. 8.IX Rīgā).

Elfrīde Ekarte-Skalberga stājusies pirmajā laulībā ar savu brālēnu Paulu Ernestu Skalbergu (1887. 12.II-?), otrajā laulībā - 1915. gada 31. maijā ar Baltijas vācu rakstnieku un publicistu Gvido Hermani Ekartu (Guido Hermann Eckardt, 1873-1951).
No pirmās laulības dzejniecei ir dēls Klauss Marija Skalbergs (Klaus Marie Skalberg, 1913-1919) un meita Inge Skalberga (Inge Skalberg, 1907 – 1958, prec. Mende). Meitas vīrs ir Sergijs Mende (Sergius Mende), dzejniecei ir divas mazmeitas - Ingrīda Mende (1942) un Elizabete Mende (1948), precējusies Šēfere (Schäfer). No otrās laulības dzejniecei ir meita Zuzanne Metia Ekarte (Sussanne Metthia Eckardt, 1921-1942).

Kā liecina izziņa no Darmštates Geneoloģiskās biedrības (Deutsch-Baltische Genealogische Gesellschaft), visas Elfrīdes Ekartes-Skalbergas vēstules, kuras 1996. gadā arhīvā nodeva dzejnieces mazmeita Elizabete Šēfere, ir iznīcinātas.
Profesionālā darbība

Oriģināldzejas krājumi

1907: "Über drei Stufen“. Riga: Löffler.
1916: "Die jungen Balten. Gedichte“. Hrsg. Bruno Goetz. Berlin: Felix Lehmann. [dzejoļu kopa pirmajā vācbaltiešu modernisma dzejas antoloģijā]
1932: "Jedes Ding kommt nach“. München-Passing: Bachmair. Krājumu recenzē Verners Bergengrīns [Werner Bergengruen. Elfriede Skalberg. Jedes Ding kommt nach. In: Baltische Monatshefte 1932, S. 470-471].
1948: "Aus der grünen Mitte. Gedichte“. Baden-Baden: Hans Bühler Junior.
1964: "Und nichts blieb haften“. Hamburg: Henry von Hofmann.
1964: "Casanovas Erlebnisse in Sonetten“. Hamburg: Henry von Hofmann.

Autobiogrāfija

1964: Elfriede Eckardt-Skalberg krājumā "Baltische Erbe", red. Thomson, 1.sēj., 115.-117. lpp.

Atdzejojumi un tulkojumi

1920: “Moderne lettische Lyrik. Eine Auswahl”. Berlin-Steglitz: Würtz. Krājumu papildina Irmas fon Vites (von Witte) ilustrācijas - siluetgriezumi, ievietoti K.Skalbes, V.Eglīša, Aspazijas, Raiņa, J.Akuratera, Fr.Bārdas atdzejojumi.
1922: Anna Brigadere. “Sprihditis. Märchen in sieben Bildern“. Riga: A.Gulbis
1922: Janis Poruks. „Die reinen Herzens sind“. Riga: A.Gulbis.
1924: “Lettische Lyrik. Eine Anthologie”. Rīga: Gulbis.
1927: Rainis “Dünawind. Volkslied in fünf Akten”. Riga: A.Gulbis.
1942: “Lettische Lyrik". Atk. 1924.g. izdevums.
1947: Alexander Pushkin. “Eugen Onegin. Roman in Versen”. Baden-Baden: Verlag von Bühler Junior; 2.izd. Hamburg-Hamm1964.
1948: I.A. Krylow. “Fabeln. In Auswahl übertragen“. Krefeld: Scherpe-Verlag.
1960: “Lettische Lyrik”. Hanover Döhren: Harro von Hirschheydt.
1964: Andrejs Eglitis. „Gedichte. Gebt mir einen anderen Himmel“. Hamburg: Harry von Hofmann. [Atdzejojumi kopā ar Gerd Steiner (sakārtotājs) un Rosemarie Steiner.]
Citātu galerijaVācbaltiešu rakstnieks Bruno Gecs (Goetz) par Elfrīdes Ekartes-Skalbergas "Jevgēņija Oņēgina", t.i. Aleksandra Puškina poēmas atdzejojumu vācu valodā: Rhythmus, Reimfolge und Musik des russischen Originals sind treu gewahrt.Mit einem Wort: Wir haben endlich einen deutschen “Eugen Onegin” [ Ķrievu oriģināla ritms, atskaņu kārtība un mūzika ir ievēroti precīzi. Ar vienu vārdu sakot, mums beidzot ir vācu "Jevgeņijs Oņegins].
Bruno Goetz. Vorwort. Grām.: Alexander Pushkin. “Eugen Onegin. Roman in Versen”. 1947.


Pāvils Klāns pēc viesošanās pie Ekartes-Skalbergas Īberlingenē pie Bodenes ezera:
"Kad atvadāmies un Ekardte-Skalberga draudzīgi un ilgi vēl māj, tad ir tā, it kā tur mātu pati personificētā, straujas tagadnes mugurā uzsēdinātā pagātne – ar visām tās cīņām, lieliskumu un zemumu, kaislībām un apskaidrību, ideāliem un idejām, uzvarām un pametumiem".
Pāvils Klāns. Dzejniece un redzētāja. Laiks, nr. 27, 04.04.1959.

„Mit den neuromantischen Gedichten der Elfriede Eckardt-Skalberg (..) erreicht auch die baltische Frauenlyrik eine Stufe sprachlicher und rhythmischer Vollendung, gedanklicher Tiefe und feiner Seelenanalyse, die der modernen westlichen Lyrik gleichkommt. Es sind Verse von Trieb, Angst und Tod, beschwingte Landschaftslyrik, gleitende Sonette und leicht ironische Dinggedichte, die oft Vorbild späterer Frauenlyrik wurden.“ [Ar Elfrīdes Ekartes-Skalbergas jaunromantiskajiem dzejoļiem (..) baltiešu sieviešu lirika sasniedz tādu valodas un ritma pilnības pakāpi, domas dziļumu un lielisku dvēseles analīzi, kas pielīdzināma modernajai rietumu lirikai. Tas ir dzejas par kaislību, bailēm un nāvi, pacilājoša dabas lirika, līgani soneti un viegli ironiska priekšmetiskā dzeja, kas kļūst par paraugu vēlākajai sieviešu dzejai].
Gerro von Wilpert. Die Geschichte der deutschbaltischen Literatur. 2005, S.216.

"..Für die Deutsch-Balten ist sie eine rettende Hand, die Verlorenes wiederfindet, ein schmerzliches Stück Heimat bewahrt, und es selbstlos verschenkt". [Baltijas vāciešiem viņa ir glābēja roka, kas atrod zaudēto, kas glabā sāpju pilnu dzimtenes stūrīti un to nesavtīgi dāvā citiem].
Peter Gralla. Die Stunden der Geschlagenen. Besuch bei der Dichterin Elfriede Eckardt-Skalberg. Südkurier, 1964. 7.04.
SaiknesGvido Hermanis Ekarts - Dzīvesbiedrs
Nodarbesdzejniece
tulkotāja
publiciste
Dzimšanas vieta19.04.1884
Katlakalns
Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads
Piedzimšana reģistrēta Katlakalna draudzes grāmatā.
DzīvesvietaĶengarags
Rīga
Bērnība Ķengaragā

1919
Stabu iela, Rīga
Stabu iela, Rīga

1919. gadā dzīvojusi Stabu ielā (Säulenstraße ) 18. dz. 20.


1942–1960
Sankt-Ulrich-Straße 49, 88662 Überlingen, Germany
Sankt-Ulrich-Straße 49, 88662 Überlingen, Germany
1942-1960, ēka līdz mūsu dienām nav saglabājusies.

1961–1964
Münsterstraße 39, 88662 Überlingen, Germany
Münsterstraße 39, 88662 Überlingen, Germany

Pēdējā dzīves vieta, saukta par midzeni (die Höhle), ēka saglabājusies līdz mūsdienām.

IzglītojiesRīgas Valsts 3. ģimnāzija
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010
Mācījusies Pilsētas meiteņu skolā (Stadt Töchterschule zu Riga)
DarbavietaLaikraksts "Rigasche Rundschau"
Doma laukums 1, Rīga
Doma laukums 1, Rīga, LV-1050
Strādā laikraksta redakcijā līdz tā slēgšanai 1939. gadā

1907–1911
Laikraksts "Rigasche Neueste Nachrichten"
Grēcinieku iela, Rīga
Grēcinieku iela, Rīga

Strādā laikraksta redakcijā, vada literāro pielikumu “Literärische Wochenbeilage“ (1908-1910) modernās Eiropas literatūras popularizēšanai. 1908.g. pēc 15.XI publikācijas te viņu apciemo Fricis Bārda, lai pateiktos par atdzejojumu.

Miršanas vieta19.12.1964
Īberlingene
Überlingen, Baden-Württemberg, Germany
Apbedīta Īberlingenes kapos, kapa vieta nav saglabājusies.
ApbalvojumiPBLA Kultūras fonda Atzinības raksts
1954

Bavārijas mākslas akadēmijas un Frīdriha Baura fonda balva
Balva piešķirta par latviešu lirikas un Aleksandra Puškina atdzejojumiem vāciski.
1956

Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Katlakalns
(Katlakalns, Ķekavas pagasts, Ķekavas novads)
19.04.1884(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Ķengarags
(Rīga)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DzīvesvietaPilsētas daļa
3Grēcinieku iela, Rīga1907 - 1911(Nav norādīts)DarbavietaIela
4Stabu iela, Rīga1919(Nav norādīts)DzīvesvietaIela
5Sankt-Ulrich-Straße 49, 88662 Überlingen, Germany1942 - 1960(Nav norādīts)DzīvesvietaĒka, māja
6Münsterstraße 39, 88662 Überlingen, Germany1961 - 1964(Nav norādīts)DzīvesvietaĒka, māja
7Īberlingene
(Überlingen, Baden-Württemberg, Germany)
19.12.1964(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta
8Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga
(Krišjāņa Valdemāra iela 2, Rīga, LV-1010)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesĒka, māja
9Doma laukums 1, Rīga
(Doma laukums 1, Rīga, LV-1050)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.