Eiženija Tālmane

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (9); Sastādītājs (1); Redaktors (2); Recepcijas persona (2)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsEiženija Tālmane
Papildu vārdiEiženija Ozola
Dzimtais vārdsLāce
KopsavilkumsRakstniece Eiženija Tālmane (īstajā vārdā Eiženija Ozola) (1894–1990) romānos "Sapņi un dzīve" un "Piemineklis" tēlojusi 1905. gada notikumus, romānā "Krista" – latviešu trimdinieces pirmos dzīves gadus ASV 20. gadsimta 50. gadu sākumā. Rakstījusi arī dzeju. Sastādījusi Ivandes Kaijas Kopotus rakstus.
Personiska informācijaDzimusi zemnieku ģimenē.
Beigusi Tihomirova privātģimnāziju Pēterburgā.
1920: atgriezusies Latvijā.
1920-30: dzīvojusi Ceraukstes pagasta "Runčos".
1944: emigrējusi uz Vāciju.
1949: devusies uz ASV.
Profesionālā darbība1923: pirmā publikācija – dzejoļu kopa publicēta laikraksta "Latvis" pielikumā (29. martā).
1928–1931: sastādījusi Ivandes Kaijas Kopotus rakstus (1-10), sarakstījusi arī biogrāfisku apceri.

Proza

1929: "Sapņi un dzīve" (romānā tēloti 1905. gada notikumi) (atkārtots izdevums 1961. gadā).
1948: "Piemineklis" (romānā tēloti 1905. gada notikumi).
1974: "Krista" (latviešu trimdinieces pirmie dzīves gadi ASV 1950. gadu sākumā).

Dzeja

1972: "Tāla gaisma"

Literatūra bērniem

1931: "Zeltmatīte" (pasaka dzejā pēc folkloras motīviem) (periodikā 1923. gadā).
Citātu galerija

Par romānu "Sapņi un dzīve" (Zelta grauds, 1929)

"Jaunos dzejniekus tagad pat diezgan gruti saskaitīt. Ar prozaiķiem ir mazliet citādi. Viņi sāk rasties tikai pēdējā laikā, kā atbilde saucienam – "dodat arī jaunu prozu!" Tāda atbilde, steigā izdzīts asns, ir Tālmanes romāns "Sapņi un dzīve". Autore jauna, romantisku iemeslu dēļ ķērusies pie rakstīšanas... Taču, neskatoties uz dažiem trūkumiem, viņa savu nastu, kauču ar pūlēm, iznes līdz beigām. Saturā kādas grāfienes audžumeitas jaunības stāsts, 1905. g. notikumu caurausts. Tēlotie tipi vietām grūti ietveras kontūrās. Dzīve maz atšķiras no sapņiem. Romāna valoda pārāk piekrāsota (..). Tālmani literatūras Dievs neuzņems savā paradīzē pirms viņa nespēs tuvoties mūsu planētai."


Arvīds Grigulis. Eiženija Tālmanes – Sapņi un dzīve. Trauksme, Nr. 4, 1.03.1929.


Par dzejoļu krājumu "Tāla gaisma" (Raven Printing, 1972)

Dzejas kopšana tagad gandrīz tikai sieviešu rokās, un šim cēlajam arodam pieskaitāma arī Eiženija Tālmane, kas raksta jau daudzus gadus (iesāka Latvijā), bet periodikā, pēc nometņu preses izbeigšanās, viņas darbi parādās samērā reti. Tas nav gluži taisnīgi, jo Tālmanei pieder daži prāvi darbi, vairāki it vērtīgi romāni. To apziņā – domās autore aizbildinās šī krājuma apvāka iekšpusē, ka viņa "nelauž ceļu ar elkoņiem." Par tādu spriešanos varētu runāt, ja pretendētu sistēmātiski rādīties publikai, jo preses izdevumu mums tagad samērā maz, bet rakstītāju milzums (..). Bet ir arī tīri psiholoģiski motīvi. Tālmane sacerē samērā gausi, ar ilgiem klusēšanas periodiem, dažu domu ilgi briedina un gatavo. Vēl nāk klāt viņas iedzimtais malēniskais lepnums, kas dažos izpaužas skaļā bramanībā, bet citos atturībā un noslēgtībā. Tālmanes agrais literārais krusttēvs bija redaktors un kritiķis Jānis Grīns, 1922. gadā iespiezdams "Latvī" Tālmanes pirmo dzejoli "Dzīves dzēriens". Viņš toreiz domāja, ka Tālmane izceļas ar savu patstāvīgu formu un "sirdsdedzi", bet "vārda iegūšanai" ieteica vispirms laist klajā prozu, ko šobrīd varam tikai atkārtot. Tālmane nav rotaļniece, kas varētu cerēt uz drīzu atzinības balvu, Elīnas Zālītes vai Elzas Ķezberes pēdās staigājot. Popularitātei viņa, šķiet, ierāda pēdējo vietu, galvenais viņai ir sevis izteikšana. Pie tam "Tālas gaismas" saturs gadījies viscaur makabrs, drūms, jo sastādīts dārgu aizgājušo piemiņai. Ja recenzents būtu aicināts grāmatu sakārtot, viņš izvēlētos cita satura dzejoļus, kādu arī Tālmanei netrūkst. Bet viņa, kā jau teikts, ir un grib palikt sava ceļa gājēja. (..) Apjaust un izteikt sevī slēpto veldzi, nedzenoties pēc modes izteiksmes efektiem, kas nu jau arī sāk apsīkt – to novēlēsim dzejniecei uz priekšu."

Oļģerts Liepiņš. Sava ceļa gājēja. Laiks, Nr. 95, 21.11.1974.
Nodarbesrakstniece
Dzimšanas vieta15.05.1894
Odziena
Odziena, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads
IzglītojiesOdzienas pagastskola

Ļaudonas draudzes skola
Ļaudona [uo]
Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads
Sanktpēterburga
Saint Petersburg, Leningrad Oblast

Beigusi Tihomirova privātģimnāziju.

Emigrē1944
Vācija
Germany
1949
Amerikas Savienotās Valstis
United States
Miršanas vieta30.05.1990
Šarlota
Charlotte, North Carolina, United States
ApglabātsSaulrieta piemiņas dārzi (Sunset memory gardens)
8901 Lawyers Rd, Mint Hill, NC 28227, USA
Tiek rādīti ieraksti 1-7 no 7.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Odziena
(Odziena, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads)
15.05.1894(Nav norādīts)Dzimšanas vietaCiems
2Vācija
(Germany)
1944(Nav norādīts)EmigrēValsts
3Amerikas Savienotās Valstis
(United States)
1949(Nav norādīts)EmigrēValsts
4Saulrieta piemiņas dārzi (Sunset memory gardens)
(8901 Lawyers Rd, Mint Hill, NC 28227, USA)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
5Ļaudona [uo]
(Ļaudona, Ļaudonas pagasts, Madonas novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
6Sanktpēterburga
(Saint Petersburg, Leningrad Oblast)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
7Šarlota
(Charlotte, North Carolina, United States)
30.05.1990(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.