Austra Dāle

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (44); Tulkotājs (1); Sastādītājs (1); Recepcijas persona (17)

Attēli: Persona attēlā(3)

VārdsAustra Dāle
Papildu vārdiĶeniņa
PseidonīmsFiammetta
KopsavilkumsDzejniece Austra Dāle (1892–1972) studējusi vēsturi Maskavas Augstākajos sieviešu kursos. Beigusi LU (1928). Strādājusi par skolotāju, bijusi žurnāla "Latviete" redaktore (1934–40). Dzejoļu krājumu "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi" (1944), "Sanoši strauti" (1970) autore. Publicējusi daudz apceru, recenziju par literatūru 20.–30. gadu periodikā. Paula Dāles māsa, Ata Ķeniņa sieva.
Personiska informācijaDzimusi muitas ierēdņa un namsaimnieka ģimenē.
1901–1910: mācījusies V. Maldoņa ģimnāzijā.
1912–1914: strādājusi par skolotāju M. Milleres privātģimnazijā Rīgā.
1. pasaules kara laikā: studējusi vēsturi Maskavas Augstākajos sieviešu kursos.
Strādājusi par skolotāju Maskavas latviešu bēgļu skolās.
1919–1924: strādājusi par skolotāju Valmieras ģimnāzijā, Rīgas pilsētas 3. ģimnazijā.
1923: salaulājusies ar rakstnieku Ati Ķeniņu.
1926. gada 19. aprīlis: Keniņu ģimenē piedzimst dvīņi Gundars un Agris.
1928: beigusi Latvijas Universitāti.
1930–1936: strādājusi par skolotāju V. Olava komercskolā.
1934–1940: bijusi žurnāla "Latviete" redaktore.
1940: Austras Dāles vīrs Atis Ķeniņš tiek apcietināts un 1941. gada 8. martā notiesāts “par pretpadomju darbību” uz pieciem gadiem izsūtījumā Kazahstānā.
1944: Atis Ķeniņš atgriežas no izsūtījuma.
1951–1955: izsūtījumā Kazahstānā kopā ar vīru Ati Ķeniņu.
1966. gada rudens: Austra Dāle viesojas pie dēla, profesora Gundara Ķeniņa–Kinga ASV rietumkrastā, dažas dienas uzturoties arī Ņujorkā.
Profesionālā darbība1911: pirmā nozīmīgā literārā publikācija – Stendāla stāsta "Kastro klostera priekšniece" tulkojums laikrakstā "Latvija" (17./30.VI-6./19.VII) (pirmais Stendāla darbu tulkojums latviešu valodā).
1913: pirmā dzejas publikācija – dzejolis "Gavēņa laikā" laikrakstā "Latvija" (6./19.IV).

Dzeja

"Ēnu rotaļas" (1922)
"Dzīves dziesma" (1935)
"Vēju vēstis" (1937)
"Tāli gaisi" (1944)
"Sanoši strauti" (1970)

Tulkojumi

1944: Gēte. "Gara radinieki" (Zelta Ābele).
1949: Ivans Turgeņevs. "Tēvi un dēli" (LVI).
1950: D.N. Mamins-Sibirjaks. "Aļonuškas pasaciņas " (LVI).
1957: Vera Inbere. "Kad es biju maziņa" (LVI).
1962: Vasilijs Jans. "Batijs" (LVI).
1964: Aleksandrs Rekemčuks. "Vasaras atvaļinājumu laiks" (Liesma).
1967: Jans Vasilis. "Uz pēdējo jūru" (Liesma).

Atdzejojusi Heinriha Heines, Aleksandra Puškina, Nikolaja Ņekrasova liriku.

Publicējusi daudz apceru, recenziju par literatūru 20.–30. gadu periodikā.

1929
: grāmatā izdota vēsturiska apcere "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē".
Citātu galerija

Par dzejoļu krājumu "Ēnu rotaļas" (Vaiņags, 1921)

"Tās nav drausmīgās pusnakts ēnas, kuru varā ir Austras Dāles dzeja. Tie ir drīzāk saulainas vasaras pusdienas ēnu plankumi, kas rotaļīgi kustas, saules stariem laužoties cauri sulotam lapu biezoknim. Laukā ir spilgta pusdienas saule, bet dzejniece nemīl viņas neaizklāta spilgtuma. Tā ir aizplīvurotu paēnu uzmeklējusi, kurā tīksmīgi izburt jūtu rotaļas no saules un ēnu ņirbīgiem krustojumiem. Šīs ēnu rotaļas ir intīma jūtu lirika, patiesa un nesamākslota, tāpēc Austras Dāles dzejoļu grāmata sniedz patīkamu veldzi dzejas cienītājiem. Dzejnieces tematiem nav tieša sakara ar reālo dzīvi, izņemot pēdējo īsāko grāmatas nodaļu "Aiz karogiem", kur atbalsojas latviešu cīņu laikmets par savu brīvību. Pirmajos trīs nodalījumos: "Ar Tevi", "Mūžība un mirkļi" un "Kristāla kāpes" – tie ir intīmi pārdzīvojumi un pārdomas. Viņi atklāj interesantu personību: vieglas ēnas ir harmoniski izlīdzinājušas pārāk spilgtas gaviles un pārāk tumšas mokas, kādas tās parasti sastop jūtu lirikā."
Paula Jēgere Freimane. Austra Dāle. Ēnu rotaļas. Ritums, Nr.2 (01.02.1922)

"Austras Dāles pirmā laika lirikai raksturīgs garīgums, klusas skumjas un tikpat kluss prieks. Sāpju bangainais dziļums un prieka skurbinošais lidojums tai svešs. Gars, dzīvi uzņemdams kā neatvairāmību, viegli aizslīd pāri traģiskiem momentiem, tomēr tiekdamies pēc lielākas skaidrības un patiesības. Daļa Dāles dzejoļu, kas rakstīti viņas literāriskas darbības pirmos gados, sakopota krājumā "Ēnu rotaļas" (1922). Dzejnieci jau pārveidojušos redzam turpmākā lirikas kopojumā "Dzīves dziesma" (1935). Te dominē mīla, kvēla aizrautība, intimitāte. Visām dzīves parādībām dzejniece pieskaras ar maigumu, visam pārsedz vieglu romantikas plīvuru. Viņa nav dzīves cīnītāja, skarbu vārdu sacītāja, tikai uzticams draugs vīrietim. (..) Tīra sievišķība, sievietes īstā uzdevuma pareiza izpratne, plaša izjūtu gamma, ietverta klusinātos toņos — tas viss Dāles liriku dara pievilcīgu. Skaisti ir vienkāršie, apgarotie dzejoļi "Mīlestība", "Mēs divi vien", "Saules", "Kristus atnākšana", "Bēthovens", "Altāris". Dāle savā būtībā ticētāja. Reizēm iegrimdama skumjās un vientulībā, viņa tomēr jauž, ka "sirds no nakts grib bēgt pret rītu"; diena tai liekas kā "zeltaini zaigojošs vīns". Dzejnieces vaigā mirdz apskaidrība un mīlestība. Šad tad tā pievēršas arī konkrētībai, piemēram, dzejoļos "Vecā māja", "Sējums" u.c., te tomēr neradot spēcīgākus priekšstatus. Maiga jūtu lirika ir un, liekas, arī paliks viņas stiprākā puse."

Jānis Ķelpe. Sieviete latvju rakstniecībā. R.: 1936, 127.–128. lpp.


"Dzejoļu krājumos "Ēnu rotaļas" (1922), "Dzīves dziesma" (1935), "Vēju vēstis" (1937), "Tāli gaisi"
(1944), "Sanoši strauti" (1970) pārsvarā ir tradicionālā ritmikā veidoti īsi četrrindu pantu dzejoļi – romantiska kamerstila lirika, kurā pasteļtoņos tēlotas viegli rezignētas mirkļa un mūžības izjūtas un dzidrs intīmais pārdzīvojums."

Jānis Andersons. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. R.: Zinātne, 2003.
SaiknesKarola Dāle - Svaine
Pauls Dāle - Brālis
Atis Ķeniņš - Vīrs
Gundars Ķeniņš Kings - Dēls
Karmena Dāle - Brāļameita
Nodarbesskolotāja
dzejniece
tulkotāja
Dzimšanas vieta23.06.1892
Rīga
Rīga
Izglītojies1901–1910
Voldemāra Maldoņa ģimnāzija
Rīga
Rīga
1914–1917 (Datums nav precīzs)
Augstākie sieviešu kursi
Maskava
Moscow, Russia
Studējusi vēsturi.

1928
Latvijas Universitāte
Rīga
Rīga
Beigusi Latvijas universitātes vēstures nodaļu ar cand. hist. grādu (1928).

Pēc Latvijas Universitātes beigšanas izdeva vēsturisku apceri "Sievietes stāvoklis senā Ēģiptē" (1929).

Darbavieta1912–1914
M.Milleres privātā pamatskola un ģimnāzija
Rīga
Rīga

Strādā par skolotāju Milleres privātģimnāzijā.


1914–1917 (Datums nav precīzs)
Maskava
Moscow, Russia

Strādājusi par skolotāju Maskavas latviešu bēgļu skolās.


1917–1919 (Datums nav precīzs)
Valmieras sieviešu ģimnāzija
Rīgas iela 42, Valmiera
Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201

Skolotāja


1919–1924
Rīgas pilsētas 3. ģimnāzija
Rīga
Rīga

Skolotāja


1930–1936
Rīgas pilsētas Viļa Olava komercskola
Rīga
Rīga

Vēstures skolotāja


1934–1940
Mēnešraksts "Latviete"
Rīga
Rīga
Redaktore
CeļojumsKaukāzs
Caucasus
Somija
Finland
Polija
Poland
Itālija
Italy
Apcietinājums07.03.1951
Apsūdzēta par pretpadomju aģitāciju.
Deportē1951–1955
Kekšetau
Kokshetau, Akmola Region, Kazakhstan
Miršanas vieta06.02.1972
Rīga
Rīga
ApglabātsPirmie Meža kapi
Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026
Tiek rādīti ieraksti 1-17 no 17.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Rīga
(Rīga)
23.06.1892(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPilsēta
2Rīga
(Rīga)
1901 - 1910(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1912 - 1914(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
4Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1917(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
5Maskava
(Moscow, Russia)
1914 - 1917(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
6Rīgas iela 42, Valmiera
(Rīgas iela 42, Valmiera, LV-4201)
1917 - 1919(Nav norādīts)DarbavietaĒka, māja
7Rīga
(Rīga)
1919 - 1924(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
8Rīga
(Rīga)
1928(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
9Rīga
(Rīga)
1930 - 1936(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
10Rīga
(Rīga)
1934 - 1940(Nav norādīts)DarbavietaPilsēta
11Kaukāzs
(Caucasus)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)CeļojumsReģions, apgabals
12Somija
(Finland)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)CeļojumsValsts
13Polija
(Poland)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)CeļojumsValsts
14Itālija
(Italy)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)CeļojumsValsts
15Pirmie Meža kapi
(Aizsaules iela 2, Rīga, LV-1026)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta
16Kekšetau
(Kokshetau, Akmola Region, Kazakhstan)
1951 - 1955(Nav norādīts)DeportēPilsēta
17Rīga
(Rīga)
06.02.1972(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.