Augusts Mežsēts

lv
Ziņot redaktoram

Kolekcijas (1)

Darbi: Darba autors (28); Recepcijas persona (5)

Attēli: Persona attēlā(2)

VārdsAugusts Mežsēts
PseidonīmsAugusts, Augusts M.
KopsavilkumsAugusts Mežsēts (1890–1977) – rakstnieks, tulkotājs un grāmatizdevējs. Publicējis stāstus, romānus un dzeju, kā arī grāmatas bērniem. Nozīmīgākais darbs: romānu triloģija "Baltā kvēle" ("Apburtā pilsēta", 1929; "Savādi likteņi", 1935; "Baltā kvēle", 1936). 1919. gadā nodibinājis apgādu "Vaiņags", kas pastāvējis līdz 1923. gadam un izdevis 45 grāmatas, sadarbojies ar nozīmīgiem latviešu rakstniekiem (Kārli Skalbi, Antonu Austriņu, Jāni Akurateru, Jāni Jaunsudrabiņu, Ādolfu Ersu, Kārli Krūzu, Linardu Laicenu, Jāni Grīnu, Pāvilu Rozīti, Jāni Sudrabkalnu, Kārli Štrālu, Kārli Zariņu, Pēteri Ērmani, Andreju Kurciju u.c.) un izciliem māksliniekiem (Niklāvu Strunki, Ugu Skulmi, Sigismundu Vidbergu, Jāni Jaunsudrabiņu, Valdemāru Toni, Konrādu Ubānu u.c.). 20. gadsimta 20. gados un 30. gadu pirmajā pusē Augusts Mežsēts bijis viens no ražīgākajiem tulkotājiem (sadarbojies ar "LETA" apgādu, Augusta Raņķa apgādu, "Grāmatu Draugu" un citiem izdevējiem), tulkojis angļu (Bairona, Viljama Džona Loka, Deivida Herberta Lorensa), franču (Gija de Mopasāna, Viktora Igo, Aleksandra Dimā (tēva), Emīla Zolā), amerikāņu (Teodora Dreizera, Aptona Sinklera, Harietas Bīčeres-Stovas) un krievu (Fjodora Dostojevska, Ivana Turgeņeva, Ivana Buņina, Olgas Bebutovas) rakstnieku prozu.
Personiska informācijaDzimis Odzienas pagasta Mežsētās saimnieka ģimenē.
1907: beidzis Vietalvas draudzes skolu.
1909–1911: mācījies Rīgā – valodu kursos Mūrmaņa komercskolā un Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā.
1912: devies uz Maskavu, lai iestātos konservatorijā. Nodomu nav izdevies realizēt galvenokārt materiālo apstākļu dēļ.
1913–1926: bijis precējies ar dzejnieci Felicitu (Martu Leontīni Mežsētu), 1919. gadā dzimis dēls Uldis.
1914–1917: dienējis cara armijā rezerves strēlnieku pulkā.
1917: pēc demobilizācijas 1917. gada septembrī atgriezies dzimtajās mājās.
1930: apprecējies ar literāti un tulkotāju Zelmu Mežsētu (dzimtas uzvārds – Vidiņa), ģimenē meita Silvija.
1939: pārcēlies dzīvot uz Pļaviņām.
1944: rudeni un ziemu pavadījis Kurzemē.
1944–1945: dzīvojis Rīgas Jūrmalā, Lielupē
1955: pārcēlies pie brāļa – skolotāja un dzejnieka Kārļa Mežsēta (1893–1957) uz Bikstu ciemu Dobeles rajonā, kur pavadījis mūža pēdējos 22 gadus.
Profesionālā darbībaPirmās publikācijas: luga "Uz priekšu jeb atpakaļ?" (1912, ar pseidonīmu M. Augusts) un viencēliens "Lielpilsētas augļi" (1913).

1919: kopā ar sievu Rīgā nodibinājis un līdz tā likvidēšanai 1923. gadā vadījis grāmatu apgādu "Vaiņags".
1919–1920: izdevis žurnālus "Latvijas Rīts" (1919, 1.–4. nr.) un "Vaiņags" (1920, 1.–3. nr.),
1920–1936: viens no ražīgākajiem daiļliteratūras tulkotājiem (tulkojis no angļu, franču un krievu valodas), sadarbojies ar "LETA" apgādu, Augusta Raņķa apgādu, "Grāmatu Draugu" un citiem izdevējiem).
30. gadu pirmajā pusē: strādājis arī par korektoru "Grāmatu Draugā".
Pēc 1945: publicējies maz, daži dzejoļi un atmiņu fragmenti publicēti rajonu laikrakstos un žurnālā "Karogs": "Kā tas sākās?" ("Karogs", 1970, nr. 11), "Zem atmiņu varavīksnes" (“Karogs”, 1971, nr. 4).

Neveiksmīgs bijis mēģinājums uz Augusta Mežsēta 80 gadu jubileju izdot izlasi "Saruna ar sirmo mežābeli" (sastādījis Valdemārs Ancītis). Viens no iemesliem rakstnieka izslēgšanai no literārā procesa Padomju Latvijā varēja būt viņa politisko parodiju krājums "Jaunas ziņģu lustes" (publicēts 1922. gadā ar pseidonīmu Augusts), kas (piemēram, "Cel mani pār par Zilupi" un "Stučku Pētera gaudas") bija dziedamas populārās melodijās.

Dzeja
1919: romantiskā poēma "Mākoņu puķes" (autorizdevums).
1922: "Jūnijs" (Vaiņags).
1922: "Augusta Jaunas ziņgu lustes: politiskas parodijas, dziedamas uz vispār pazīstamām meldijam" (ar pseidonību Augusts; laikraksta "Latvis" apgāds).
1925: "Maija zvaigznes" (Dorbs un Ziniba).

Īsproza
1913: "Meklētāji, ilgas un maldi" (Austrums).
1926: "Liliju ezers" (LETA).
1927: "Vēstule no cietuma" (LETA).
1927: "Aizejošie" (LETA).
1928: "Dvēseļu parāde" (Augusta Raņķa apgāds).
1931: "Dāma rožainā plīvurā" (Grāmatu Draugs; atkārtoti: Latvijas Grāmata, 1991).

Romāni
Romānu triloģija "Baltā kvēle":
1929: "Apburtā pilsēta" (Grāmatu Draugs; atkārtoti trimdā: Tilts, 1965).
1935: "Savādi likteņi" (Grāmatu Draugs).
1936: "Baltā kvēle" (Ansis Gulbis).

Grāmatas bērniem
1937: "Saulainā pagalmā" (Ziedoņa Kukura grāmatu apgādniecība).
1943: "Ar vectēva bisi" (Latvju Grāmata).

Dramaturģija
1912: "Uz priekšu jeb atpakaļ?: stāsts-drāma [bildes iz tagadnes dzīves]" (ar pseidonīmu M. Augusts; autorizdevums).
1913
: "Lielpilsētas augļi": viencēliens (Austrums).
1933
: "Mīlas bruņinieki: komisks kompilēts viencēliens" (Jānis Roze).

Atmiņas
1991: Atmiņas par Pāvilu Rozīti, Jāni Ezeriņu un citiem rakstniekiem (sakārtojušas Silvija Mežsēta un Aija Štosa) (Teātra anekdošu apgāds) .

Tulkojumi
No angļu valodas:
1924: Bairons "Parizina" (LETA).
193–: Viljams Džons Loks "Mīļais klaidonis" (Tautas Bibliotēkas izdevums).
1932: Teodors Dreizers "Dženija Gerhard" (Grāmatu Draugs).
1933: Viljams Džons Loks "Laimes bērns" (Grāmatu Draugs).
1934: Teodors Dreizers "Māsa Kerija" (Grāmatu Draugs).
1933: Aptons Sinklers "Nafta" (Grāmatu Draugs).
1934: Deivids Herberts Lorenss "Lēdijas Čaterlejas mīļākais" (Afrodite; atkārtoti: Avots, 1991; Zvaigzne, 2011).
1936: Viljams Džons Loks "Mīļais klaidonis" (Senatne).
1952
: Harieta Bīčere-Stova "Krusttēva Toma būda" (Latvijas Valsts izdevniecība, ar norādi – tulkots no krievu valodas).

No franču valodas:
1928: Gijs de Mopasāns "Olīvu dārzs" (Augusta Raņķa apgāds).
1928: Gijs de Mopasāns "Mademoiselle Fifi" (kopā ar Robertu Kroderu un Jāni Spriņģi; Augusta Raņķa apgāds).
1928: Gijs de Mopasāns "Teljes nams" (Augusta Raņķa apgāds).
1929: Gijs de Mopasāns "Doktors Iraklis Gloss" (Augusta Raņķa apgāds).
1929: Gijs de Mopasāns "Parīzes pilsoņa svētdienas gaitas" (Augusta Raņķa apgāds).
1929: Gijs de Mopasāns "Stipra kā nāve" (Augusta Raņķa apgāds, atkārtoti: Jumava, 2018)
1930: Gijs de Mopasāns "Saules zemē" (Augusta Raņķa apgāds).
1933: Viktors Igo "Cilvēks, kas smejas" (Grāmatu Draugs).
1934: Emīls Zolā "Terēza Rakēna" (Grāmatu Draugs).
1935: Aleksandrs Dimā (tēvs) "Dēku karalis" (Dzintarzeme).

No krievu valodas:
1927: Fjodors Dostojevskis "Piezīmes mirušo namā)" (Augusta Raņķa apgāds).
1929
: Fjodors Dostojevskis "Kņazs Miškins (Idiots)" (Grāmatu Draugs).
1932: Olga Bebutova "Aktrises mīla (Kaisle un dvēsesele)" (Grāmatu Draugs).
1933: Olga Bebutova "Dzīve ir nežēlīga" (Grāmatu Draugs; atkārtoti: Avots, 1993).
1933: Ivans Buņins "Arseņjeva dzīve" (Grāmatu Draugs).
1933
: Mihails Arcibaševs "Saņins" (Grāmatu Draugs).
1935
: Olga Bebutova "Zvaigznītes" (Dzintarzeme; atkārtoti: Avots, 1993).
1935: Vasilijs Kamenskis "Puškins" (Grāmatu Draugs).
1941
: Fjodors Panfjorovs "Brusku kolhozs" (1. daļa; VAPP Daiļliteratūras apgāds).
1950: Ivans Turgeņevs "Pavasara ūdeņi" (Latvijas Valsts izdevniecība, 1950, nenorādot tulkotāja vārdu; atkārtoti: Liesma, 1966 un 1985; Zvaigzne, 2011).

Tulkojis (visticamāk, no starpniekvalodas) arī spāņu rakstnieka Blasko Ibanjesa romānu "Kailā" (Grāmatu Draugs, 1932) un norvēģu rakstnieka Bjernsterna Bjernsona romānu "Karogi pār pilsētu un ostu" (saīsināts izdevums) (Grāmatu Draugs, 1934).

Padomju Latvijā Augusta Mežsēta tulkojumā publicēts Fjodora Panfjorova romāns "Brusku kolhozs" (1, 1941), Harietas Bīčeres-Stovas "Krusttēva Toma būda" (1952) un Ivana Turgeņeva stāsts "Pavasara ūdeņi" (1966, 1985) tulkojums, pirmpublikācijā 1950. gadā – bez tulkotāja norādes (grāmatā Ivana Turgeņeva "Stāsti", 1950).
Citātu galerija

Par Augusta Mežsēta prozu

"Labs arī pats vienkāršais, ārēji mierīgais, apvaldītais, lirizējumiem nesabojātais atstāstījums. Tikai šur tur sīkumos autoram, kā saka, paslīd kāja. Mežsēts tiecas mest skatu grūtajos un noslēpumainajos liktenīgo spēku problemos, un viņa tverums te dziļāks kā daža izslavēta rakstnieka (piem., Pāvila Rozīša) darbos."

Ērmanis, Pēteris. A. Mežsēts. Liliju ezers.
Latvju Grāmata, 1927, nr. 1.


Par Augustu Mežsētu un viņa apgādu "Vaiņags"


"Upesmuižas "Mežsētas" atrast nav grūti. Tīri vai pašā šosejas malā, tikai kādus simt soļus no autobusa pieturas, tieši pretī veikalam. Bet, ja ar šīm koordinātēm vēl jums nepietiek, tad, lūdzu, – orientējieties pēc dālijām un rozēm! Augusts Mežsēts visu vasaru un pat visu rudeni dzīvo ziedu valstības vidū. Un kā gan citādi? Viņa meita ir mācīta dārzniece. Toties istabā, kur viņš ciemiņus ieved, netrūkst ne brieža ragu, ne ādas trofeju. Ja nu vēl ņemam vērā, ka arī suņu šai mājā savas trīs reizes vairāk nekā citās lauku sētās, tad gandrīz bez teikšanas var uzminēt, ka znots – Bikstu kopsaimniecības agronoms – ir kaislīgs medību sporta cienītājs.
Bet pats rakstnieks? Jāsaka, ka visai priecīgā omā viņu nesastopam. Viņu nomākušas raizes par dzīvesbiedres veselību. Taču vārds pa vārdam, – valodas pamazām atraisās, un namatēvs sāk atcerēties gan labo, gan, protams, arī ļauno, jo garajos gados piedzīvots kā viens, tā otrs.
(..) Valodas lāgu lāgiem atgriežas pie "Vaiņaga". Tā A. Mežsētam bijusi viņa "lielā" iecere. Tiesa gan, simpātiskais apgāds pastāvējis tikai neilgu laiku. Apstākļi bijuši pārāk nelabvēlīgi, un arī pašam izdevējam pietrūcis praktiskās izveicības, tāpēc apgāds drīz vien izputējis. Bet arī tā īsajā darbības laikā (1920–1923) klajā nākušas 45 grāmatas (43 nosaukumi). Līdzās Antonam Austriņam un Jānim Jaunsudrabiņam, Kārlim Krūzam un Pāvilam Rozītim, Jānim Sudrabkalnam, Kārlim Štrālam un vēl daudziem citiem latviešu autoriem "Vaiņags" izdevis arī pirmo "Donu Kihotu", pirmo "Dziesmu par Haijavatu", pirmo japāņu dzejas antoloģiju latviešu valodā.
Par spīti toreizējām pēckara grūtībām "Vaiņaga" grāmatas iznāca glītā ārējā noformējumā ar krietnu meistaru (N. Strunkes, B. Dzeņa, U. Skulmes, S. Vidberga, J. Jaunsudrabiņa, V. Tones, K. Ubāna u.c.) darinātiem vāka zīmējumiem."

Ancītis, Valdemārs. Kā tas sākās? Karogs, 1970, nr. 11.
SaiknesAndrejs Mezītis - Radinieks
Felicita - Bijusī sieva
Zelma Mežsēta - Sieva
Mārtiņš Augusts - Radinieks
Nodarbestulkotājs
rakstnieks
grāmatizdevējs
izdevējs
Dzimšanas laiks/vieta05.11.1890
Odziena
Odziena, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads
Dzimis Odzienas pagasta Mežsētās.
Dzīvesvieta1919–1939
Rīga
Rīga

1939–1955
Pļaviņas
Pļaviņas, Pļaviņu novads

1955–1977
Biksti
Biksti, Bikstu pagasts, Dobeles novads
Izglītība1907
Vietalvas draudzes skola
Vietalva
Vietalva, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads

beidzis Vietalvas draudzes skolu


1909–1911
Rīgas Ķeizariskā mūzikas skola

mācījies Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā


1911–1913
Mūrmaņa komercskola

mācījies valodu kursos Mūrmaņa komercskolā

Darbavieta1919–1923
Vaiņags
Rīga
Rīga
apgāda dibinātājs un vadītājs

1929–1936 (Datums nav precīzs)
Apgāds "Grāmatu Draugs"
Pēterbaznīcas iela, Rīga
Pēterbaznīcas iela, Rīga
korektors
Dienests1914–1917

dienējis cara armijā rezerves strēlnieku pulkā

Miršanas laiks/vieta05.02.1977
Biksti
Biksti, Bikstu pagasts, Dobeles novads
ApglabātsBikstu kapi
"Bikstu kapi", Bikstu pagasts, Dobeles novads, LV-3713


Tiek rādīti ieraksti 1-9 no 9.
#VietaDatumsVeidsVietas tips
  
1Odziena
(Odziena, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads)
05.11.1890Ciems
2Pļaviņas
(Pļaviņas, Pļaviņu novads)
1939 - 1955Pilsēta
3Biksti
(Biksti, Bikstu pagasts, Dobeles novads)
1955 - 1977Ciems
4Rīga
(Rīga)
1919 - 1939Pilsēta
5Biksti
(Biksti, Bikstu pagasts, Dobeles novads)
05.02.1977Ciems
6Bikstu kapi
("Bikstu kapi", Bikstu pagasts, Dobeles novads, LV-3713)
(Nav norādīts)Kapsēta
7Vietalva
(Vietalva, Vietalvas pagasts, Pļaviņu novads)
1907Ciems
8Pēterbaznīcas iela, Rīga1929 - 1936Iela
9Rīga
(Rīga)
1919 - 1923Pilsēta
Literatūrzinātnieces un Literatūras, folkloras un mākslas institūta (tolaik – Latvijas PSR Zinātņu akadēmijas Andreja Upīša Valodas un literatūras institūta) pētnieces Birutas Kalnačas (1930–2010) sagatavotais šķirklis par Augustu Mežsētu enciklopēdijai “Latviešu rakstniecība biogrāfijās” (Rīga: Zinātne, 2003), precizējis un papildinājis pētnieks Jānis Oga.

Augusts Mežsēts (1890–1977), rakstnieks, tulkotājs un grāmatizdevējs, dzimis Odzienas pagasta Mežsētās saimnieka ģimenē. Beidzis Vietalvas draudzes skolu (1907). Izglītību turpinājis Rīgā, mācījies valodu kursos Mūrmaņa komercskolā un Rīgas Ķeizariskajā mūzikas skolā (1909–1911). 1912. gadā devies uz Maskavu, lai iestātos konservatorijā. Nodomu neizdevies realizēt galvenokārt materiālo apstākļu dēļ. 1914.–1917. gadā dienējis cara armijā rezerves strēlnieku pulkā. Pēc demobilizācijas 1917. gada septembrī atgriezies dzimtajās mājās.

No 1913. līdz 1926. gadam Augusts Mežsēts bijis precējies ar dzejnieci Felicitu (Martu Leontīni Mežsētu). 1919. gadā piedzimis dēls Uldis, kurš pēc vecāku šķiršanās palicis pie mātes.

Kopā ar sievu 1919. gadā Rīgā nodibinājis un līdz tā likvidēšanai 1923. gadā vadījis grāmatu apgādu "Vaiņags", kas nepilnos piecos gados izdeva 45 grāmatas (43 nosaukumi), galvenokārt latviešu autoru oriģināldarbu pirmizdevumus (Kārļa Skalbes, Andreja Kurcija, Antona Austriņa, Jāņa Akuratera, Jāņa Jaunsudrabiņa, Ādolfa Ersa, Linarda Laicena, Kārļa Krūzas, Jāņa Grīna, Pāvila Rozīša, Jāņa Sudrabkalna, Kārļa Štrāla, Kārļa Zariņa, Pētera Ērmaņa grāmatas) un nozīmīgus tulkojumus: "Japāņu liriku" un Henrija Longfelova "Dziesmu par Hajavatu" (abi 1921. gadā Arveda Švābes atdzejojumā) u.c., sadarbojies ar izciliem māksliniekiem (Niklāvu Strunki, Ugu Skulmi, Sigismundu Vidbergu, Jāni Jaunsudrabiņu, Valdemāru Toni, Konrādu Ubānu u.c.).

Nozīmīgi bija Augusta Mežsēta izdotie žurnāli "Latvijas Rīts" (1919, 1.–4. nr.) un "Vaiņags" (1920, 1.–3. nr.), tajos daudz pirmpublicējumu, saturīga hronikas daļa.

1930. gadā apprecējies ar literāti un tulkotāju Zelmu Mežsētu (dzimtas uzvārds – Vidiņa), ģimenē augusi meita Silvija.

20. gadsimta 20. gados un 30. gadu pirmajā pusē Augusts Mežsēts ir viens no ražīgākajiem daiļliteratūras tulkotājiem (sadarbojies ar "LETA" apgādu, Augusta Raņķa apgādu, "Grāmatu Draugu" un citiem izdevējiem), strādājis arī par korektoru "Grāmatu Draugā".

1939. gadā pārcēlies dzīvot uz Pļaviņām, 1944. gada rudeni un ziemu pavadījis Kurzemē. 1944.–1945. gadā dzīvojis Rīgas Jūrmalā, Lielupē. 1955. gadā pārcēlies pie brāļa – skolotāja un dzejnieka Kārļa Mežsēta (1893–1957) uz Bikstu ciemu Dobeles rajonā, kur pavadījis mūža pēdējos 22 gadus.

Pirmās publikācijas: luga "Uz priekšu jeb atpakaļ?" (1912, ar pseidonīmu M. Augusts) un viencēliens "Lielpilsētas augļi" (1913), to 1914. gadā iestudēja latviešu sociāldemokrātiskā strādnieku pulciņa pašdarbinieki Filadelfijā, atzīmējot 1905. gadā kritušo piemiņas svētkus. 1913. gadā izdots Augusta Mežsēta pirmais stāstu krājums "Meklētāji, ilgas un maldi". 1919. gadā publicēta romantiskā poēma "Mākoņu puķes". Pēc tam izdoti divi lirikas krājumi: "Jūnijs" (1922) un "Maija zvaigznes" (1925).

20. gadu periodikā publicēti Augusta Mežsēta dzejoļi un stāsti, tie apkopoti krājumā un atsevišķās grāmatās: "Liliju ezers" (1926), "Aizejošie" (1927), "Dvēseļu parāde" (1928), "Dāma rožainā plīvurā" (1931) u.c. Laikmeta traģika un varoņu likteņu samezglojumi raksturīgi Augusta Mežsēta romānu triloģijai "Baltā kvēle", ko veido romāni "Apburtā pilsēta" (1929), "Savādi likteņi" (1935), "Baltā kvēle" (1936). Bērniem veltītas grāmatas "Saulainā pagalmā" (1937) un "Ar vectēva bisi" (1943).

Pēc 1945. gada publicējies maz, daži dzejoļi un atmiņu fragmenti publicēti rajonu laikrakstos un žurnālā "Karogs": "Kā tas sākās?" ("Karogs", 1970, nr. 11), "Zem atmiņu varavīksnes" (“Karogs”, 1971, nr. 4). Neveiksmīgs bijis mēģinājums uz Augusta Mežsēta 80 gadu jubileju izdot izlasi "Saruna ar sirmo mežābeli" (sastādījis Valdemārs Ancītis). Viens no iemesliem rakstnieka izslēgšanai no literārā procesa Padomju Latvijā varēja būt viņa politisko parodiju krājums "Jaunas ziņģu lustes" (publicēts 1922. gadā ar pseidonīmu Augusts), kas (piemēram, "Cel mani pār par Zilupi" un "Stučku Pētera gaudas") bija dziedamas populārās melodijās.

No 20. gadu sākuma Augusts Mežsēts intensīvi pievērsās daiļliteratūras tulkošanai. Tulkojis angļu (Bairona, Viljama Džona Lokam, Deivida Herberta Lorensa), franču (Gija de Mopasāna, Viktora Igo, Aleksandra Dimā (tēva), Emīla Zolā), amerikāņu (Teodora Dreizera, Aptona Sinklera) un krievu (Fjodora Dostojevska, Ivana Turgeņeva, Ivana Buņina, Olgas Bebutovas) rakstnieku darbus, galvenokārt prozu. Padomju Latvijā Augusta Mežsēta tulkojumā publicēts Fjodora Panfjorova romāns "Brusku kolhozs" (1, 1941), Harietas Bīčeres-Stovas "Krusttēva Toma būda" (1952) un Ivana Turgeņeva stāsts “Pavasara ūdeņi” (1950, atkārtoti 1966, 1985; 1950. gada publikācijā – grāmatā Ivana Turgeņeva “Stāsti” – nenorādot tulkotāja vārdu).

1991. gadā "Teātra anekdošu apgāds" laidis klajā Augusta Mežsēta atmiņas par Pāvilu Rozīti, Jāni Ezeriņu un citiem rakstniekiem autora meitas Silvijas Mežsētas un muzejnieces Aijas Štosas sakārtojumā.

Augusts Mežsēts miris 1977. gada 5. februārī Bikstu ciema Mežsētās, apbedīts Bikstu kapos.

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.