Augusts Mežsēts

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (26); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAugusts Mežsēts
PseidonīmsAugusts M.
Personiska informācijaMEŽSĒTS Augusts (1890.5.XI Odzienas pag. Mežsētās - 1977.5.II Bikstu c. Mežsētās, apbed. Bikstu kapos) - rakstnieks, tulkotājs un grāmatizdevējs. Felicitas (Leontīnes Mežsētas) vīrs.
Dz. saimnieka ģim. Bedzis Vietalvas draudzes sk. (1907). Izgl. turpinājis Rīgā, māc. Mūrmaņa valodu kursos un Ķeizariskajā mūz. skolā (1909-11). 1912 aizbrauca uz Maskavu, lai iestātos konservatorijā. Nodomu neizdevās realizēt gk. materiālo apstākļu dēļ. 1914-17 dienēja cara armijā, rezerves strēln. pulkā. Pēc demobilizācijas 1917 IX atgriezās dzimtajās mājās. 1919 Rīgā nodibināja un līdz tā likvidēšanai 1923 vad. grāmatu apgādu "Vaiņags", kas nepilnos piecos gados izdeva 45 grāmatas (43 nosaukumi), gk. latv. aut. oriģināldarbu pirmizd. (J. Akuratera, A. Austriņa, Ā. Ersa, J. Grīna, P. Rozīša grām.) un nozīmīgus tulkojumus (A. Švābes "Japāņu lirika", H. Longfelova "Dziesma par Hajavatu", abi 1921, u.c.). Nozīmīgi bija M izdotie žurn. "Latvijas Rīts" (1919, 1.-4. nr.) un "Vaiņags" (1920, 1.-3. nr.), tajos daudz pirmpublicējumu, saturīga hronikas daļa. Turpmākos 16 gadus M. strād. apgādos "Leta" (Ljas Telegrāfa Aģentūra) un "Grāmatu draugs" par korektoru un tulkotāju. 1939 pārcēlās dzīvot uz Pļaviņām, 1944. g. rudeni un ziemu pavadīja Kurzemē. 1944-45 dzīvoja Rīgas Jūrmalā, Lielupē. 1955 pārcēlās pie brāļa - skolotāja un dzejnieka Kārļa Mežsēta (1893-1957) uz Bikstu ciemu, kur pavadīja mūža pēdējos 22 gadus.
Pirmās publikācijas - luga "Uz priekšu jeb atpakaļ?" (1912, ar ps. M. Augusts) un viencēliens "Lielpilsētas augļi" (1913), to 1914 iestudēja latv. s-d. strādnieku pulciņa pašdarbinieki Filadelfijā, atzīmējot 1905. g. kritušo piemiņas svētkus. 1913 izd. pirmais stāstu krāj. "Meklētāji, ilgas un maldi". 1919 public. romant. poēmu "Mākoņu puķes". Pēc tam izd. divi lirikas krāj. "Jūnijs" (1922) un "Maija zvaigznes" (1925). 20. gadu periodikā public. dzejoļi un stāsti, tie apkopoti krāj. un atsevišķās grāmatās - "Liliju ezers" (1926), "Aizejošie" (1927), "Dvēseļu parāde" (1928), "Dāma rožainā plīvurā" (1931) u.c. Laikmeta traģika un varoņu likteņu samezglojumi raksturīgi M. rom. triloģijai "Baltā kvēle" - "Apburtā pilsēta" (1929), "Savādi likteņi" (1935), "Baltā kvēle" (1936). Bērniem veltītas grām. "Saulainā pagalmā" (1937) un "Ar vectēva bisi" (1943).
Pēc 1945 publicējies maz, daži dzejoļi un atmiņu fragmenti public. rajonu laikr. un žurn. "Karogs" - "Kā tas sākās?" ("Karogs", 1970, 11), "Zem atmiņu varavīksnes" (turpat, 1971, 4). Neveiksmīgs bija mēģinājums uz M. 80 gadu jubileju izdot izlasi "Saruna ar sirmo mežābeli" (sast. V. Ancīts). Viens no iemesliem rakstnieka izslēgšnai no lit. procesa Pad. Ljā varēja būt viņa polit. parodiju krāj. "Jaunas ziņģu lustes" (public, ar ps. Augusts, 1922), kas (piem., "Cel mani pār par Zilupi" un "Stučku Pētera gaudas") bija dziedamas populārās melodijās.
No 20. gadu sākuma M. intensīvi pievērsās daiļlit. tulkošanai. Tulkojis angļu (Dž. G. Bairona, V. Loka), franču (G. de Mopasāna, V. Igo, A. Moruā, A. Dimā, dēla, E. Zolā), amerikāņu (T. Dreizera, A. Sinklera) un krievu (I. Turgeņeva, I. Buņina, O. Bebutovas) rakstn. darbus, gk. prozu. Pad. Ljā M. tulkojumā public. F. Panfjorova romāns "Brusku kolhozs" (1, 1941), H. Bīčeres-Stovas "Krusttēva Toma būda" (1952). Atkārtoti public. I. Turgeņeva stāsta "Pavasara ūdeņi" (1966, 1985) tulkojums, reizēm bez tulkotāja norādes (piem., grām. I. Turgeņeva "Stāsti", 1950). - Ps.: Augusts, Augusts M.
L. Kanbergs. No Filadelfijas // Proletārietis, 1914, 5; Līgotņu Jēkabs. Romānistam Mežsētam // Jaunākās Ziņas, 1937, 5.XI; Ancītis V. Par Mežsēta izdevniecību // Komunārs, 1988, 7.I; Gudriķe B. Savādo likteņu tēlotājs Augusts Mežsēts // Varavīksne. 1990. R., 1990; Luste P. Augusta Mežsēta simtgade // Staburags, 1990, 3.XI.
B.Kalnača
SaiknesAndrejs Mezītis - Radinieks
Felicita - Sieva
Zelma Mežsēta - Sieva
Mārtiņš Augusts - Radinieks
Nodarbestulkotājs
rakstnieks
grāmatizdevējs
izdevējs
Dzimšanas vieta05.11.1890
Dzimis Odzienas pagasta Mežsētās.
Izglītojies
beidzis kursus
mācījies Mūrmaņa valodu kursos

1907
mācījies
mācījies Vietalvas draudzes skiolā

1909–1911
mācījies
mācījies Ķeizariskajā Mūzikas skolā
Miršanas vieta05.02.1977
Biksti
Biksti, Bikstu pagasts, Dobeles novads
Miris Bikstu ciema Mežsētās. 
Apglabāts
Tiek rādīti ieraksti 1-1 no 1.
#VietaDatumsVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Biksti
(Biksti, Bikstu pagasts, Dobeles novads)
05.02.1977Miršanas vietaCiems

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.