Augusts Laiviņš

lv
Ziņot redaktoram

Darbi: Darba autors (31); Redaktors (1); Recepcijas persona (4)

Attēli: Persona attēlā(1)

VārdsAugusts Laiviņš
PseidonīmsAugusts Aidievs, Extrā, Valentīns
KopsavilkumsAugusts Laiviņš (1889–1965) – rakstnieks, redaktors. Pirmā pasaules kara laikā cīnījies latviešu strēlnieku pulkos, bijis kara korespondents. 1917. gada aprīlī nodibinājis un vadījis (līdz 1927. gadam) Latvijas jaunatnes savienību, noorganizējis pie tās Latvijas Tautas universitāti, vakara ģimnāziju, valodu kursus. 20. gados strādājis par ierēdni Iekšlietu ministrijā, bijis vairāku jaunatnes izdevumu ("Jaunatnes Dzīve", "Jaunatnes Druva", "Viestura Cilts", "Jaunais Sēlis") redaktors. Vairāku romānu un jaunatnei veltītu lugu autors. Romāni un stāstu krājumi tematiski daudzveidīgi, bet literāri maznozīmīgi. Mākslinieciski kvalitatīvākas ir latviešu tautas likteņgaitām veltītās drāmas ar dramatiski spraigu, kāpinātu varmācības atmaskojumu, brīvības ilgu un tautas varoņgara cildinājumu: "Jūras gaigaliņa", "Kauguru dumpis", Latviešu veco strēlnieku biedrības komisijas godalgotā luga "Zvaigžņu pulki". Padomju laikā vairāki agrāk sarakstītie Laiviņa darbi bija aizliegti.
Personiska informācijaDzimis saimnieka ģimenē. Brālis Jūlijs Laiviņš.

No 1943. gada marta dzīvojis Cēsu rajona Liepas ciemā.
Padomju laikā rakstījis pretpadomisku dienasgrāmatu.
Profesionālā darbība

Literārā darbība

1907: pirmā literārā publikācija – skice "Toms" laikrakstā "Progress" 1907, 4.IV ar pseidonīmu Valentīns.
1914: ar pseidonīmu Aidievs iespiestā satīrisko dzejoļu grāmata "Vāciets uz karstiem ķieģeļiem!" korektūrā konfiscēta.

Romāni un stāstu krājumi tematiski daudzveidīgi, bet literāri maznozīmīgi.
Mākslinieciski kvalitatīvākas ir latviešu tautas likteņgaitām veltītās drāmas ar dramatiski spraigu, kāpinātu varmācības atmaskojumu, brīvības ilgu un tautas varoņgara cildinājumu: "Jūras gaigaliņa" (attēlotas klaušu laiku zemnieku ciešanas un beztiesiskums, uzsvērta apspiestās tautas vienotības loma izdzīvošanas procesā), "Kauguru dumpis" (par pirmajām latviešu zemnieku atbrīvošanās cīņām), "Zvaigžņu pulki" (par latviešu strēlnieku varonību Ziemassvētku kaujās; sižetiskajā izveidē nedominē atsevišķi raksturi, bet plašs pasaules kara notikumu atainojums ar Latvijas neatkarības idejā sakņotas tautas pašaizliedzības, garīgās vienotības, kopīgas mērķapziņas akcentāciju; lugā darbojas vēsturiskas personas – pulkvedis F. Briedis un kara ārsts J. Jankovskis).

Laiviņš sarakstījis arī rakstus par latviešu strēlniekiem. 1916. gadā sūta korespondences laikrakstam "Baltija", īpaši par strēlnieku apbedīšanām.
1916: grāmatā "Latvju strēlnieks" ietverta plaša Laiviņa biogrāfisko aprakstu kopa "Piemiņas lapa kritušiem un ievainotiem latvju strēlniekiem".

Vairāki agrāk sarakstītie Laiviņa darbi padomju laikā tika aizliegti.
1958. gadā piedalījies dramaturgu seminārā Dubultos, rakstījis lugas un prozas darbus, taču padomju laikā neviens no šiem darbiem nav ne izdots, ne uzvests.
Manuskriptā palicis Laiviņa pēdējos mūža gados rakstīts un iecerēts kultūrvēsturisks darbs septiņās grāmatās, kas ietvertu notikumus Latvijā sākot no 1913. gada.

Publicētie darbi

Proza
1915: romāns "Uz mūžības ceļa" (publicēts laikrakstā "Dzimtenes Vēstnesis")
1915: romāns "Azes nāve" (atkārtots izdevums 1926. gadā)
1920: romāns "Saule un kāvi"
1927: stāstu krājums "Izdzisušie ziedokļi"
1937: stāstu krājums jauniešiem "Nosarkuši mākoņi"

Dramaturģija
1925: jaunatnes drāma "Jūras gaigaliņa" (atkārtots izdevums 1958. gadā)
1931: komēdija "Plikadīda"
1934: luga "Zvaigžņu pulki"
Latviešu strēlniekiem veltītā luga ar moto "Saulīt spoži" tapusi kā konkursa darbs Latviešu veco strēlnieku biedrības komisijas rīkotajam dramatiskajam konkursam. Luga konkursā ieguva pirmo godalgu. Strēlnieku biedrība autoram kā atzinību par lugu dāvināja ar zvaigznēm izrotātu ozola kausu. Katra zvaigzne simbolizēja atsevišķu strēlnieku pulku.
1939: jaunatnes luga "Krāču sala"

Augusta Laiviņa lugu iestudējumi

1922: jaunatnes drāma "Jūras gaigaliņa" (iestudēta Dailes teātrī)
1933: "Kauguru dumpis"
1934: "Zvaigžņu pulki" (iestudēta Nacionālajā teātrī, pirmizrāde 6. janvārī, režisors A. Amtmanis-Briedītis, dekorators Cimermanis. Iestudējums bija sabiedrībā populārs, iekļauts teātra repertuārā divus gadus)
Citātu galerija

Viedokļi par lugu "Zvaigžņu pulki" un tās iestudējumu

"Jau deviņi mēneši pagājuši kā Nacionālā teātrī uzved Augusta Laiviņa lugu "Zvaigžņu pulki", kuru pats autors nosaucis par drāmu un veltījis veco latviešu strēlnieku pulku piemiņai. "Daugavas" izdevumā luga tagad parādījusies atsevišķā grāmatā.
A. Laiviņa "Zvaigžņu pulki" radās veco strēlnieku biedrības rīkotās sacensības rezultātā. Latviešu strēlnieku apbrīnojamā varonība, ar kuŗu viņi iekaroja pasaules slavu, kļuvusi par leģendu, un prasīt prasās ietverties lielos mākslas tēlos, kuŗos jaustu šīs leģendas dzīvo garu, skatītu mūžības gaismā. Laiviņam tas tomēr nav padevies, lai gan viņš veikli tēlo strēlnieku laiku epizodes, pazīst ierakumu dzīvi un atceras viņās slavas dienas visos sīkumos. Šī pārāk tuvā atrašanās tēlojamai vielai laikam šoreiz ir kaitējusi darba viengabalainībai, lugas stilam. To pierāda nekonsekventā atsevišķu vēsturisku personu izcelšana, par to runā vēlēšanās parādīt pārāk plašu laikmetu.
Lugā 9 ainas, kas ietveŗ gandrīz laikmetu no pasaules kaŗa sākuma līdz jaunās valsts pirmiem jauncelšanas gadiem. Cik tas vēlami un noderīgi svētku spēlēm, par tik tas kaitē kāda darba mākslinieciskai vienībai. Bet Laiviņa nolūks jau ir bijis: – atsaukt atmiņā latviešu varoņa garu, likt tam pārstaigāt sirdis un iededzināt tās mīlā uz savu zemi un uz savu vēsturi. Šo nolūku populārā nozīmē luga ir panākusi.
Kamēr lielai skatuvei jāgaida brīvības cīņu ietvērums, mākslinieciski pilnīgāk veidots, tikmēr provinces teātriem "Zvaigžņu pulki" būs tie, kas ne vien pildīs namu, bet arī savu nacionāli audzinošo uzdevumu.
Grāmatas beigās pievienotas arī strēlnieku dziesmas, kas izpildāmas uzvedumā. No tām dažas drastiskas, bet – tāda nu reiz bija un paliek tēvijas sargu dzīve."

A. S. Strēlnieku laiku luga – "Zvaigžņu pulki". Rīts, Nr. 22, 16.09.1934, 7. lpp.

"Ap 1930. gadu Nacionālais teātris Rīgā savā repertuārā uzņēma savdabīgu lugu, kas, izceldama un tencinot karavīrus un viņu darbu kaujas laukā, ātri iekaroja skatītāju interesi. Kaut kas līdzīgs līdz tam nebija parādījies uz latviešu teātra skatuves. Tā bija strēlnieka A. Laiviņa sarakstītā luga "Zvaigžņu pulki", veltīta latviešu strēlniekiem. Tajā gan nebija sarežģītu problēmu risināšanas. Bet šī luga bija ļoti vērtīga, jo risināja un rādīja mūsu karavīru dzīvi, pienākumus un atbildīgo rīcību, sargājot dzimto zemi. No visa tā radās patriotiska gaisotne, sajūsma, ziedošanās prieks, kas nepieciešami ne vien karavīriem, bet arī tautai, iecerot tiesības uz savu valsti. Šīs lugas autors nebija profesionāls rakstnieks, bet gan karavīrs, kas savām acīm skatījis to, kas noris pašu vidē. Lugas ainās bija rādīta karavīra dzīve un pienākumi pozīcijās, kā gatavojoties cīņai, tā arī brīvajos brīžos. Uzskatāmi bija tverta cīņu lauka apkārtne, ierakumu, apmācību gaita un viss, kas akcentē karavīra pasauli kauju iecirknī. Ļoti izteiksmīga bija uzveduma dekoratīvā puse, ar apbrīnojamiem gaismas efektiem. Kaujas lauka ainā melnās nakts debesis spilgti kontrastēja ar iezilgani balto sniegu, kur kā čūska aizvijās ierakumu līnija ar satiksmes ejām. Izrādē bija iesaistīti teātra labākie tēlotāji: Kārlis Lagzdiņš, Reinis Parņickis, Jānis Šāberts, Konrāds Kvēps un citi. Ja kaujas lauka ainas radīja satraukumu, kas brīžiem aizcirta elpu, tad pretējo liecināja ainas par strēlniekiem kauju atelpas brīžos, kad skanēja dziesmas, sprēgāja asprātības un bezbēdība brīžiem sita augstu vilni. [..] "Zvaigžņu pulki" samērā ilgi noturējās uz Nacionālā teātra skatuves, jo tie spārnoja mūsu dvēseles lidojumu pie savas tautas un viņas cerībām. Mēs tolaik paļāvāmies uz savu karotāju ziedošanās gribu, mēs pieredzējām viņu drosmīgo varēšanu un lielos upurus. [..]"

A. Vilks. Zvaigžņu pulkus atceroties. Laiks, Nr. 2., 05.01.1985, 1., 5. lpp.
Nodarbesrakstnieks
redaktors
Dzimšanas vieta23.01.1889
Palsmanes pagasts
Palsmanes pagasts, Smiltenes novads
Dzimis Palsmanes pagasta Kalnavederēs.
Dzīvesvieta00.03.1943
Liepa
Liepa, Liepas pagasts, Priekuļu novads
No 1943. gada marta dzīvojis Cēsu rajona Liepas ciemā (mūsdienās Priekuļu novadā).
IzglītojiesGaujienas draudzes skola
Gaujiena
Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads

Mācījies Gaujienas draudzes skolā.


Palsmanes draudzes skola
Palsmane
Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads

Mācījies Palsmanes draudzes skolā.


1905
Valkas apriņķa skola
Valka
Valka, Valkas novads

1905. gadā beidzis Valkas apriņķa skolu.


1910
Rīga
Rīga

Beidzis vidusskolas kursus Rīgā.

Darbavieta00.04.1917–1927
Latvijas Jaunatnes savienība

1917. gada aprīlī nodibinājis un vadījis (līdz 1927. gadam) Latvijas Jaunatnes savienību. Noorganizējis pie tās Latvijas Tautas universitāti, vakara ģimnāziju, valodu kursus.

Pēc Augusta Laiviņa ierosinājuma 1922. gadā Rīgā, Esplanādes laukumā tika organizēti pirmie Jaunatnes svētki.


1925 (Datums nav precīzs)
Latvijas Republikas Iekšlietu ministrija
20. gados strādājis par ierēdni Iekšlietu ministrijā.
Dienests1915–1918 (Datums nav precīzs)

Pirmā pasaules kara laikā cīnījies latviešu strēlnieku pulkos, bijis 2. Rīgas latviešu strēlnieku pulka karavīrs – kara korespondents. Traumētās kājas dēļ ierindai nebija piemērots.

Miršanas vieta06.07.1965
Rīga
Rīga
ApglabātsLiepas kapi
"Kapu māja", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128

Apglabāts Cēsu rajona Liepas kapos.

Tiek rādīti ieraksti 1-8 no 8.
#VietaDatumsKategorijaVeidsVietas tipsTeksta fragments
   
1Palsmanes pagasts
(Palsmanes pagasts, Smiltenes novads)
23.01.1889(Nav norādīts)Dzimšanas vietaPagasts
2Valka
(Valka, Valkas novads)
1905(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
3Rīga
(Rīga)
1910(Nav norādīts)IzglītojiesPilsēta
4Palsmane
(Palsmane, Palsmanes pagasts, Smiltenes novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
5Gaujiena
(Gaujiena, Gaujienas pagasts, Apes novads)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)IzglītojiesCiems
6Liepa
(Liepa, Liepas pagasts, Priekuļu novads)
28.02.1943(Nav norādīts)DzīvesvietaCiems
7Rīga
(Rīga)
06.07.1965(Nav norādīts)Miršanas vietaPilsēta
8Liepas kapi
("Kapu māja", Liepas pagasts, Priekuļu novads, LV-4128)
(Nav norādīts)(Nav norādīts)ApglabātsKapsēta

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

:Nav norādīta kategorija

Šī vietne izmanto sīkdatnes, lai uzlabotu lapas lietojamību un optimizētu tās darbību. Turpinot lietot šo vietni, Jūs piekrītat sīkdatņu lietošanai lulfmi.lv digitālajos resursos. Uzzināt vairāk.