Arvīds Grigulis

12 bildes

12.10.1906 – 05.10.1989

Arvīds Grigulis (1906–1989) – dzejnieks, dramaturgs, rakstnieks, literatūrzinātnieks un kritiķis un profesors. Bijis viens no Latvijas Padomju rakstnieku savienības dibinātājiem un ilggadējiem valdes locekļiem, LPSR Augstākās Padomes deputāts, LKP CK loceklis un LPSR Zinātņu akadēmijas akadēmiķis. Arvīds Grigulis ieņēma būtisku lomu padomju literārajā procesā, sevišķi pēc Otrā pasaules kara – viens no vadošajiem dramaturgiem. Daiļrade galvenokārt apliecina oficiālās padomju ideoloģijas nostādnes.

Dzimšanas laiks/vieta

12.10.1906
"Bajāri"
Dzimis Lādes pagasta Jumpravmuižā "Bajāros".

Miršanas laiks/vieta

05.10.1989
Rīga

Personiska informācija

Dzimis Jumpravas pusmuižas nomnieka (agrāk skolotāja) Pētera un Alīdas (dzimusi Bajāra) Griguļu ģimenē. Tēvs Pēteris Grigulis (1863) beidzis Vidzemes draudžu skolotāju semināru Valkā. Arvīds Grigulis ir brālis trim māsām – Mildai (1904–1928), Verai (1906; dvīņumāsa) un Ernai (1908).
Pateicoties mātei, kurai ļoti cienījusi teātri un arī literatūru, Arvīdam Grigulim jau bērnībā un skolas gados radusies interese par šīm mākslām. Skolas gados notiek pirmie literārie mēģinājumi. Grigulis darbojas literārajā pulciņā, kurš izdod žurnālus "Rīts" un "Ciankālijs". Šajos izdevumos ar parakstu Ornulfs Airis viņš publicē pirmos mēģinājumus dzejā un prozā. Paralēli literārajiem mēģinājumiem vidusskolas pēdējās klasēs Arvīds Grigulis piedalās arī skolas teātra pašdarbības pulciņā, pēc tam – Limbažu Saviesīgās biedrības "Imanta" izrādēs.
Studiju gados Rīgā, būdams arī Strādnieku teātra padomes loceklis un literārās daļas vadītājs, iedraudzējas ar Aleksandru Čaku, Jāni Plaudi, Meinhardu Rudzīti, Austru Skujiņu u. c. Jaunie literāti nodibina "Trauksmes" grupu.
1932: apprecējies ar Lidiju.
Otrā laulība ar rakstnieci Mirdzu Kļavu. Laulībā dzimis dēls Mārtiņš (1953), meita Baiba (1947; no Mirdzas Kļavas iepriekšējās laulības ar Ignatu Muižnieku).

Profesionālā darbība

DARBĪBA LITERATŪRĀ

1927: pirmā publikācija – dzejolis "Stāsts" laikraksta "Sociāldemokrāts" literārajā pielikumā "Literatūra un Dzīve".
Šajā laikā viņš sāk lasīt referātus par latviešu un cittautu literatūru dažādos sarīkojumos, vēlāk lasa lekcijas Rīgas Tautas augstskolā.
1929: debitēja kā dramaturgs ar bufonādi "Lilulī jeb Dieva tā kunga bojā eja", kas veidota pēc Romēna Rolāna lugas "Lilulī"; iznāk pirmais dzejoļu krājums "Reportiera piezīmes".
1931: pirmā oriģinālluga – viencēliens "Logs uz priekšpilsētu" (grāmatā un teātrī 1933).
1939: pirmais romāns "Cilvēki dārzā" (žurnālā "Atpūta" ar nosaukumu "Liktenīgais noslēpums", grāmatā 1940, Rīgas kinostudijas filma 1990).
Rakstījis dzejoļus, stāstus, recenzijas. 20. gadsimta 40.–50. gados teātra recenzijas rakstīja regulāri, vēlāk retāk. Tās sakopotas krājumā "Viss par teātri" (1983).
Analizējot latviešu rakstniecību (Apsīšu Jēkabu, Aspaziju, Frici Bārdu, Rūdolfu Blaumani, Jāni Jaunsudrabiņu, Jāni Poruku u. c.), literārās parādības un rakstnieku daiļrade analizēta racionāli un loģiski, taču nereti mākslinieciskā individualitāte pakļauta šķiriski partejiskiem kritērijiem.

PUBLICĒTIE DAIĻDARBI

Dzejoļu krājumi

1929: "Reportiera piezīmes".
1931: "Imitācija un sirds".
1934: "Nogurušo namā".
1943: "Zemnīcā".
1946: "Vētrā".
1959: "Ceriņzars".
1959: "Lielīgais zvirbulis".
1966: "Rudens lietus".
1967: "Pirmā tikšanās".
1968: "Vējš dzied ezera vītolos".
1970: "Otrie gaiļi".
1972: "Marginālijas: angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā".
1975: "Frontes ugunskurs" (kopā ar Valdi Luksu un Jūliju Vanagu).
1977: "Uz balta zirga".
1981: "Zvērests = Клятва".
1983: "Ar saules puķi pie cepures".

Lugas

1933: "Logs uz priekšpilsētu".
1945: "Uz kuru ostu?".
1946: "Kā Garpēteros vēsturi taisīja"
1947: "Māls un porcelāns".
1954: "Profesors iekārtojas".
1956: "Karavīra šinelis".
1958: "Baltijas jūra šalc".
1960: "Nekur tā neiet kā pasaulē".
1966: "Savu lodi nedzird".
1971: "Šekspīrs mazgā traukus".

Stāsti un stāstu krājumi

1945: "Caur uguni un ūdeni".
1945: "Nags".
1950: "Trešā brigāde".
1952: "Robežsargi, divi puikas un suns".
1953: "Ļeņina ielā deg spuldze".
1961: "Ūdenskliņģeris".
1966: "Juža ceļojums".
1976: "Zivis dzīvo ūdenī".
1979: "Šokolādes vīriņš".
1980: "Stāsti un ugunskuri".

Romāni

1940: "Cilvēki dārzā" (Rīgas kinostudijas mākslas filma 1990).
1965: "Kad lietus un vēji sitas logā" (Rīgas kinostudijas mākslas filma 1968).

Esejas

1981: "Vēstules dzejniecei Kamilai".
1984: "Labvakar, Kamila!".

Literāro atmiņu krājums

1975: "Sarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei".

Teātra recenziju krājums

1983: "Viss par teātri".

ĀRZEMJU AUTORU DARBU TULKOJUMI

No krievu valodas
1960: Li-Bai [Li Tai-pe] "Bambusniedru ieleja" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1950: "Teiksma par Igora kauju" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1948: Georgijs Berezko "Vīrišķība" (Latvijas Valsts izdevniecība).
1945: Aleksandrs Korneičuks "Mistera Perkinsa misija boļševiku zemē" (VAPP Daiļliteratūras apgāds).

AKADĒMISKĀ DARBĪBA

Dažas no vadītajām disertācijām filoloģijas zinātņu kandidāta grāda iegūšanai
1967: Anda Plēsuma "Žaņa Grīvas daiļdarbu mākslinieciskā meistarība".
1966: Valdis Ķikāns "Latviešu poēma".
1960: Elza Knope "Latviešu progresīvā literatūras kritika XIX gadsimta II pusē".
1954: Vitolds Valeinis "Satīra Andreja Upīša publicistikā".

SABIEDRISKĀ DARBĪBA

1940: likvidējis Latvijas Republikas Preses biedrību, atjaunojis Rakstnieku un žurnālistu arodbiedrību (kāda tā bijusi pirms 1934. gada); piedalījies Latvijas Padomju rakstnieku savienības organizēšanā.

Citātu galerija

"Arvīdam Grigulim ir liela, varbūt pat galvenā loma tajos negatīvajos spriedumos, kas satopami gan dažādos rakstos, gan enciklopēdiska rakstura izdevumos par Frici Bārdu, Jāni Poruku, Aspaziju, Annu Brigaderi u. c.To viņš bija mācījis universitātē un būtiski savus spriedumus atklātībā nemainīja. [..]
[..] Grigulis prata skaidri, loģiski (ar demagoģiju!) formulēt savu domu, to risināt atjautīgi, tā gluži emocionāli klausītājus paņemot savā varā. Te jāpiezīmē, ka šai ziņā par viņu talantīgāka rakstnieka Rakstnieku savienībā nebija. Viņš nekur nav savus izteiktos spriedumus atsaucis kā maldīgus, nepareizus. Literārā dzīvē piedalīdamies dažādos disputos, kritizējot darbus, kuri tolaik krita nežēlastībā, viņš praktiski šīs vienpusīgās galējības laikam nekur nav fiksējis rakstveidā, publicējot izteiktos spriedumus presē vai grāmatās.
Viņš pierada runāt patiesību un nepatiesību ar vienāda oratora mākslas spēku un pārliecību. Gan to, kam pats ticēja, gan to, ko no viņa prasīja partija, respektīvi, konjunktūra, konjunktūras situācija. Domāju, ka pat sākuma gados viņam bija pat veikla advokāta prieks, cik veiksmīgi viņš to prata izdarīt. Ne reizi vien auditorija viņam sajūsmā pat uzgavilēja. Arī tad, kad klusībā apjauta, ka runātājam dārgāka par patiesību ir spoža uzstāšanās. Viņš nekad negribēja būt nekas, ne universitātē, ne Rakstnieku savienībā. [..]
Ar lielu, pat varmācīgu spēku viņš uzspieda un nosargāja savus uzskatus, kurus, šķiet, viņš negribēja mainīt pat tad, kad saskatīja to aplamību – tas taču nozīmētu tās ēkas drupināšanu, pat sagrūšanu vai uzspridzināšanu, kuras celšanās viņš bija visu mūžu aktīvi piedalījies. Bet tā viņš kļuva arī par sava mūža ārdītāju: dzīve viņam gāja garām un pāri. [..]
[..] Man šķiet, Arvīdam Grigulim nav tāda izcila darba, kas prasīt prasītos, lai to lasa un pārlasa, vienalga, pie kādiem politiskiem uzskatiem lasītājs piederētu. Šaubos, vai viņa daiļrade ir kaut cik ieinteresējusi kādu topošo rakstnieku. Bet cilvēkiem, kas pēta latviešu literatūras zinātnes ceļus padomju periodā, pie Griguļa būs jāapstājas ne reizi vien. Kāpēc tā noticis, ka iznāk “uzlaboti” klasiskās literatūras atsevišķi darbi? Kāpēc ir tādi spriedumi, acīm redzami vienpusīgi, kas figurē pirmspadomju rakstnieku daiļrades vai tās atsevišķu darbu novērtējumos? Un tur Grigulim ir gan pozitīva, gan negatīva loma."

Kalniņš, Jānis. Arvīds Grigulis (1906–1989). Latviešu rakstnieku portreti: laikmeta krustpunktos. Sast. Benita Smilktiņa. Rīga: Zinātne, 2001, 46., 47., 49. lpp.
"Dzejoļu krājumos "Reportiera piezīmes" (1929) un "Imitācija un sirds" (1931) ekspresionistisks protests pret kultūras stagnāciju, romantiskas ilgas pēc plašākiem gara apvāršņiem, poētiskās izteiksmes meklējumi (arī konstruktīvisma virzienā), aizguvumi no cittautu klasiskās un modernās dzejas. Pēc tiešiem vērojumiem (ārstējoties Ulbrokas tuberkulozes sanatorijā) sarakstīta smeldzīga lirisma caurausta novele dzejā "Nogurušo namā" (1934) par dzīves aizlauztu cilvēku sāpēm un ilgām. [..] Pirmajā oriģināllugā – viencēlienā "Logs uz priekšpilsētu" (grāmatā un teātrī 1933) attēlotas Kārļa Marksa dzīves epizodes. Romānā "Cilvēki dārzā" (žurnālā "Atpūta" 1939 ar nosaukumu "Liktenīgais noslēpums", grāmatā 1940, Rīgas kinostudijas filma 1990) emocionālā, sižetiski dramatiskā un eksotiskā vēstījumā tēlota cilvēku tiekšanās pēc laimes; lakoniskā, aforistiskā izteiksmē, veiklā, asprātīgā dialogā ietvertas filozofiski poetizētas dzīves plašuma alkas. [..]
Griguļa literārā darbība tematiski un žanriski daudzpusīga, bet mākslinieciski neviendabīga. Lugās "Māls un porcelāns" (grāmatā un teātrī 1947, PSRS Valsts prēmija 1948), "Uz kuru ostu?" (grāmatā un teātrī 1945), "Kā Garpēteros vēsturi taisīja" (grāmatā un teātrī 1946), "Baltijas jūra šalc" (teātrī 1957, grāmatā 1958), romānā "Kad lietus un vēji sitas logā" (1964, Rīgas kinostudijas filma 1968), dzejoļu krājumā "Marginālijas angļu valodas vārdnīcā Amerikas ceļojuma laikā" (1972) u. c. darbos sabiedriski politisko parādību izgaismojumi ir neobjektīvi, pauž Komunistiskās partijas ideoloģijas diktētu vēstures falsifikāciju. Komēdijas "Profesors iekārtojas" (teātrī 1953, grāmatā 1954) un "Karavīra šinelis" (teātrī 1955, grāmatā 1956) satīriskā griezumā atsedz atsevišķas padomju cilvēka amorālās rīcības izpausmes, garīguma devalvāciju, materiālo alkatību. Līdzīga sadzīves negāciju kritika arī nākamajās komēdijās – "Nekur tā neiet kā pasaulē" (teātrī 1959, grāmatā 1960) un "Šekspīrs mazgā traukus" (grāmatā un teārrī 1971), taču vērojama arī samākslotība, pārspīlēta situāciju komika, ārišķīgs farss. Mākslinieciski pilnskanīgāk Griguļa talants atraisījies cilvēka individuālo izjūtu atklāsmē: lugā "Savu lodi nedzird" (teātrī 1965, grāmatā 1966), kur mīlestības jūtas saasinās iespējamo nāves draudu priekšā, liriski intonētajos dzejoļu krājumos "Rudens lietus" (1966), "Vējš dzied ezera vītolos" (1968), "Otrie gaiļi" (1970), "Uz balta zirga" (1977), "Ar saules puķi pie cepures" (1983), literāri poetizētajās atmiņās "Sarkans pīlādžkoks līkst pāri straumei" (1975), esejās "Vēstules dzejniecei Kamilai" (1981, LPSR Valsts prēmija 1982) un "Labvakar, Kamila!" (1984). Intīmais pārdzīvojums, kurā dominē vientulības smeldze, te saplūdis ar filozofiski un ētiski nozīmīgiem poētiskiem vispārinājumiem par mūža jēgu, dzīves skaistumu, cilvēciskām ilgām pēc mīlestības un laimes."

Gudriķe, Biruta. Arvīds Grigulis. Latviešu rakstniecība biogrāfijās. Rīga: Zinātne, 2003, 218. lpp.

Saiknes

Mirdza Kļava - Sieva

Pseidonīms

A. Pļauja

Dalība organizācijās

–1934
LU Lejaskurzemes studentu biedrība "Vilnis"
Rīga
Biedrs

1926–1934
Studentu biedrība "Klints"
Bruņinieku iela 8A, Rīga
Biedrs

1928–1929
Trauksmes grupa
Rīga
Biedrs

1929–1934
Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija
Rīga

10.1940–05.10.1989
Latvijas Padomju rakstnieku savienība
Krišjāņa Barona iela 12, Rīga
Biedrs (līdz 1965. gadam arī valdes loceklis)

06.04.1954–05.10.1989
Padomju Savienības komunistiskā partija (1952–1991)
Biedrs

1971–1985
Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā komiteja
Rīga
Loceklis

1978–1989
Latvijas PSR Zinātņu akadēmija
Latvijas Zinātņu akadēmija
Akadēmiķis

Piemiņas vietas

"Bajāri"
Pie Arvīda Griguļa dzimtajām mājām – Jumpravmuižas "Bajāriem" – uzstādīta piemiņas plāksne.

Dzīvesvieta

1906–1917
Jumpravmuiža

1917–1925
Limbaži

1925–1926
Tallinas iela 92, Rīga

1926–1927
Tērbatas iela 97, Rīga
Dzīvojis nama otrajā stāvā.

1927–1928
Skolas iela 29, Rīga
Dzīvojis nama pirmajā stāvā (pa kreisi).

1928–1929
Aleksandra Čaka iela 33, Rīga
Dzīvojis sētasnama augšstāvā.

1929–1932
Vīlandes iela 7, Rīga
Dzīvojis sētasmājas augšstāvā

1932–1940
Stabu iela 111, Rīga

1940–1941
Ģertrūdes iela 55, Rīga
Dzīvoklis Nr. 3

1944–1956
Ģertrūdes iela 55, Rīga
Dzīvoklis Nr. 3

1956–1972
Baznīcas iela 4, Rīga
Dzīvoklis Nr. 4

1972–1989
Krišjāņa Valdemāra iela 94, Rīga
Dzīvoklis Nr. 46

Izglītība

1914–1917
Lādes pagastskola
Lāde

1917–1918
Kārļa Deidera privātā tirdzniecības skola
Rīgas iela 6, Limbaži

1918–1919
F. Šmidchena un L. Bērziņa privātģimnāzija
Jūras iela 18, Limbaži

1919–1925
Limbažu Valsts ģimnāzija
Rīgas iela 30, Limbaži

1926
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Studējis dabaszinātnes, bet studijas pārtraucis.

1932–1937
Latvijas Universitāte
Raiņa bulvāris 19, Rīga
Tiesību zinātņu fakultāte, ieguvis jurista diplomu.

23.12.1961
Rīga
Filoloģijas zinātņu kandidāts. Statuss piešķirts par pētījumu ciklu "Latviešu literārā mantojuma jautājumi "Latviešu literatūras kritikas I-IV ievados, monogrāfiskajos apcerējumos un kritiskajos rakstos pēc Lielā Tēvijas kara".

Darbavieta

05.1925–06.1925
Limbaži
Iestājas par mācekli Limbažu pastā.

01.06.1925–1927
Rīgas Pasta un telegrāfa dienests
Tallinas iela 35, Rīga
Telegrāfs Rīgas 1. pasta kantorī

1927–05.1929
Rīgas Galvenais pasts
Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Galvenais telegrāfists

1927
Rīgas Tautas augstskola
Skolas iela 32, Rīga
Lasījis lekcijas

1928–1934
Strādnieku teātris
Tērbatas iela 64, Rīga
Padomes loceklis, lugu tulkotājs un literārās daļas vadītājs.

1929–1934
Rīgas Centrālā kopējā slimokase
Bruņinieku iela 8, Rīga
Kurjers, reskontrista palīgs (grāmatvedībā – palīggrāmata, kurā tiek ierakstīti dažādu personu konti)un rēķinvedis

1937–1940
Rūdolfa Egles literatūras studija
Rīga
Lasījis lekcijas

05.1937–06.1940
Rīgas Galvenais pasts
Aspazijas bulvāris 5, Rīga
Pasta kalpotājs, telegrāfists. Strādājis Atsaiņošanas nodaļā, vēlāk par pasta skapīšu abonēšanas inkasentu.

06.1940–10.1940
Žurnāls "Karogs"
Rīga
Atbildīgais sekretārs

06.1940–08.1940
Rīga
LPSR Sabiedrisko lietu ministrijas teātru repertuāra redaktors

09.1940–10.1940
Žurnāls "Atpūta" (1924–1941)
Kalēju iela, Rīga
Redakcijas sekretārs

10.1940–06.1941
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Teātra iela 11, Rīga
Apgādniecības vadītājs

1942–1944
Laikraksts "Latviešu Strēlnieks"
Krievija
Kara korespondents

1945–1947
LPSR Valsts akadēmiskais drāmas teātris
Kronvalda bulvāris 2, Rīga
Literārās daļas vadītājs

17.01.1945–23.03.1945
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes lektors

01.1945–10.1945
VAPP Daiļliteratūras apgādniecība
Aspazijas bulvāris 24, Rīga
Apgāda vadītājs

23.03.1945–01.01.1946
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes vecākais lektors

01.01.1946–01.02.1948
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes docenta vietas izpildītājs

1947–1951
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Deputāts

01.02.1948–12.03.1949
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras vadītāja vietas izpildītājs (amatā apstiprināts ar 05.02.1949.)

12.03.1949–01.09.1950
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Filoloģijas nodaļas docents

01.09.1950–01.09.1962
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras vadītājs

1954–1958
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Deputāts

1962–1984
Latvijas PSR Augstākā Padome
Rīga
Deputāts

01.09.1962–01.02.1963
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vecākais zinātniskais līdzstrādnieks

03.11.1962–01.01.1967
Rīgas kinostudija
Šmerļa iela 3, Rīga
Scenāriju redkolēģijas galvenais redaktors

01.01.1967–01.04.1970
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Brīvības bulvāris 32, Rīga
Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras docents

01.04.1970–01.11.1983
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras profesors

01.11.1983–1989
Pētera Stučkas Latvijas Valsts universitāte (1958–1990)
Visvalža iela 4a, Rīga
Filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un folkloras katedras profesors-konsultants uz pusslodzi

Apcietinājums

23.05.1934–02.06.1934
Rīga

Emigrē

1941
Uržuma

1941
Kirova

27.06.1941–1944
Krievija

06.1941
Halturina

Dienests

08.1941–01.1945
Sarkanā armija
Krievija
43. latviešu gvardes divīzijas ierindnieks.Piedalījies kaujās pie Narofominskas, Staraja Rusas, Demjanskas.

Ceļojums

1962
Polija

1967
Somija

1971
Amerikas Savienotās Valstis
Brauciens no Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības.

09.1976
Vācijas Federatīvā Republika
Brauciens no Padomju un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrību savienības.

Apglabāts

11.10.1989
Raiņa kapi