Meklēt

Arvīds Dravnieks

1 bilde
Students A. Dravnieks
Students A. Dravnieks. Fotogrāfija no profesora Jāņa Alberta Jansona albuma. Zem fotogrāfijas paraksts: Mīļotajam skolotājam un audzinātājam Jansona kungam 5. a klase Rīgā 15. jūnijā 1928. gadā.
Lomas: literatūrvēsturnieks, literatūrzinātnieks, skolotājs, vēsturnieks

31.12.1904 – 22.09.1977

Arvīds Dravnieks (1904–1977) – skolotājs. Dzimis mežsarga ģimenē. Pēc Rīgas Skolotāju institūta beigšanas strādājis par skolotāju un skolu pārzini. Līdzās skolotāja darbam interesējās par literatūru. Literārās apceres publicētas arī Luda Bērziņa "Latviešu literatūras vēstures" 6. sējumā (1937). 1944. gadā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1950. gadā izceļoja uz ASV, kur turpināja pedagoga darbu. Sarakstījis atmiņas par darbu skolā un spilgtām personībām "Es atceros" (1970).

  • Darba autors (22)
  • Sastādītājs (1)
  • Redaktors (8)
  • Līdzautors (1)
  • Komentāra autors (2)
  • Recepcijas persona (6)

    • Dzimšanas laiks/vieta

    31.12.1904
    Pampāļi

    Miršanas laiks/vieta

    22.09.1977
    Sietla

    Personiska informācija

    Dzimis mežsarga Dāvida Dravnieka ģimenē.

    Profesionālā darbība

    Periodikā rakstījis par literatūru.
    Grāmatā izdots "Kronvaldu Atis. Dzīves un darba stāsts" (1937).

    1937: Luda Bērziņa rediģētajā "Latviešu literatūras vēsture" 6. sējumā publicējis apcerējumu par Jāni Veseli (apcere "Jāņa Veseļa dzīves gājums"pārpublicēta krājumā "Jānis Veselis", 1980); par Jāni Albertu Jansonu, Jāni Veseli, Kārli Egli, par tolaik jauno autoru grupu Arturu Baumani, Edgaru Sūnu, Ernestu Anšēvicu (Aistaru), Jāni Kadili, Annu Bērzkalni, Jāni Rudzīti, Kārli Draviņu, Kārli Strautu, Elzu Grāvīti-Plukšu, Krišjāni Ancīti; par bibliogrāfiem Jāni Misiņu, Augustu Ģinteru, Valdemāru Cauni; par pedagoģiju.

    Tautskolu vajadzībām sarakstījis grāmatu "Latviešu rakstniecība" (1942), trimdā uzdevis grāmatu "Latviešu literatūras vēsture" (1946, papildināts izdevums 1976).

    1936–1938: redaktors Anša Gulbja apgāda jaunatnes rakstu sērijai "Jaunības apcirkņi".


    Periodikā rakstījis par pedagoģijas un skolu jautājumiem.
    1933: rediģējis rakstu krājumu "Tautas izglītība".
    1939: kopā ar Jāni Grīnu sastādījis "Lasāmā grāmata" V un VI pamatskolas klasēm.
    1942: pedagoģiskiem jautājumiem veltīts sastādītais krājums "Mācīšana un audzināšana".

    Kopā ar Ludi Bērziņu sastādījis mācību grāmatas 1.–6. klasēm "Tēvu valoda" (1934–1936), kas līdz 1938. gadam iznākušas vairākos izdevumos.

    Atmiņas par Latvijas skolām un skolotājiem apkopotas grāmatā "Es atceros" (1970).
    Luda Bērziņa piemiņas krājums "Zvaigžņu sega" (1967) redaktors.

    Profesionālā darbība saistīta ar skolotāja darbu un izglītības nozari:
    Rīgas pilsētas Ausekļa pamatskolas pārzinis.

    1940–1944: Latvijas tautskolu direktors.

    1945–1950: Latviešu izglītības nozares vadītājs Vācijas bēgļu nometņu laikā.

    1951: izveidojis un vadījis latviešu skolu Longvjū (ASV).
    Līdz 1964: Amerikas Latviešu apvienības skolu lietu pārzinis.

    Skolotāja darbā rosinājis skolniekus vākt folkloru. Arvīda Dravnieka iesūtītie materiāli saglabājas Latviešu Folkloras krātuvē, skat.: Arvida Dravnieka folkloras vākums.

    Citātu galerija

    PAR ARVĪDA DRAVNIEKA PERSONĪBU

    "Rakstos un runā A. Dravnieks izceļas ar skaidru un tēlainu valodu, domu asumu un raitu plūdumu. Viņš apveltīts īpašām spējām orientēšanos mācības vielā, sava laika norisēs un ļaudīs, kas palīdzēja veidot vērtīgu darbu klasē un pulcināt ap sevi labus darbiniekus Ausekļa pamatskolā un vēlāk tautskolu direkcijā. Dravnieka personībā ir kāda pamatskaņa, kas izpaužas godbijībā pret mūžīgajām vērtībām un simpātijā pret skolēniem, vecākiem un skolotājiem."

    Gaide, Mārtiņš. A. Dravnieka 50 gadu. Latvija Amerikā, 1954, 24. dec.


    PAR ATMIŅU GRĀMATU "ES ATCEROS" (Ņujorka: Grāmatu Draugs, 1970)

    "Dravnieka grāmatā paša autora persona un darbs ir vienmēr visu notikumu centrā, tāpēc tā ir subjektīva grāmata, bet līdztekus personīgās aktivitātes uzsvaram, autors plaši attēlojis un raksturojis arī citu darbību un vispārējos notikumus divdesmit gadu laikā, tā sniedzot, kaut arī subjektīvā skatījumā, daudz materiāla latviešu skolu un kultūras vēsturei. Īstā vārda nozīmē Dravnieka Es atceros nav autobiogrāfija, jo tajā trūkst autora agrās bērnības tēlojuma un pēdējā pagarā dzīves posma svešumā. Visspilgtāk grāmatas saturu raksturo tās apakštituls: Latvijas skolas un skolotāji. Protams, grāmatā apcerētas ne visas, bet tikai tās skolas un tie skolotāji, kurus viņš pazina un ar kuriem viņam iznāca sadarboties. [..] Tā uzrakstīta ar dziļu iejūtu un emocionālu spēku, tās spraigā izteiksme, vijīgs vēstījums un bagātais saturs visnotaļ saista lasītāja interesi. A. Dr. grāmata vēsta ne tikai par viņa paša darbību, bet plaši izgaismo un komentē mūsu zemes brīvības un okupācijas posmus, tāpēc tā lieti noderēs arī mūslaiku un nākošiem latviešu vēsturniekiem Latvijas vēstures pētīšanai."

    Tichovskis, Heronīms. Latvijas skolas un skolotāji. Laiks, 1970, 9. dec.

    Nodarbes

    literatūrvēsturnieks
    literatūrzinātnieks
    skolotājs
    vēsturnieks

    Darbavieta

    Rīga
    Rīgas pilsētas Ausekļa pamatskolas pārzinis.

    Kursīšu pamatskola
    Kursīši
    Skolotājs.

    Rīga
    Skolotājs Rīgas Centrālcietumā.

    1928–1930
    Zvārde
    Skolotājs Zvārdes tautskolā.

    1940–1944
    Tautskolu direktors.

    1950
    Longvjū
    Pēc ieceļošanas 1950. gadā sāka strādāt koku apstrādes fabrikā.

    Dalība organizācijās

    Rīga
    Rīgas Latviešu skolotāju biedrības biedrs.

    Rīga
    Rīgas Skolotāju institūta bijušo audzēkņu biedrības priekšnieks.

    Izglītība

    1928
    Rīgas Skolotāju institūts
    Liepājas iela, Rīga
    Beidzis mācības.

    1930–1932
    Latvijas Universitāte
    Raiņa bulvāris 19, Rīga
    Nepabeigtas studijas Matemātikas fakultātē; studiju virziens: dabas zinātnes.

    Dzīvesvieta

    1930–1944
    Rīga

    1945–1950
    Detmolda

    Emigrē

    1944
    Vācija
    Rudenī devies bēgļu gaitās.

    1950
    Amerikas Savienotās Valstis